bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits

Briest pārmaiņas eirozonā - mazām valstīm teikšanas varētu būt vēl mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eirozona, kurai nu jau divus gadus lepni pieder arī Latvija, ir nopietnas pārveides priekšā.  Šobrīd visvairāk komentāru par notiekošo parādās britu laikrakstos – acīmredzot tādēļ, ka šī valsts premjera Deivida Kemerona vadībā vēlas attiecību pārskatīšanu ar Briseli. Vēl informācija, gan pieticīgi un fragmentāri, pavīd arī franču un vācu laikrakstos. Tas savukārt tādēļ, ka šīs izmaiņu ieceres jau tagad dēvē par Francijas-Vācijas modeli.

Rodas iespaids, ka šis modelis ļaus paātrināt lēmumu pieņemšanu, tas ietekmēs eirozonas valstis dažādās politikas jomās, taču nav zināms, kā tiks panākta ātrāka lēmumu pieņemšana un vai tā rezultātā vēl vairāk nemazināsies mazo un trūcīgo Eiropas valstu ietekme, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījumam nenācās vienkārši iegūt informāciju par šiem procesiem. Vairāk iesaistītās amatpersonas – ārlietu ministrs, premjerministre un viņas birojs – bija izvairīgi un runā birokrātu valodā. Tomēr rodas bažas, ka šai izvairībai varētu būt arī citi iemesli – niecīgā ietekme šajā procesā un, iespējams, kas būtu vēl sliktāk, pārāk maz zināšanu par to, kas jau drīz varētu ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā.

Zināms, ka pārmaiņas veiks tā, lai nevajadzētu pārskatīt Eiropas Savienības un eirozonas pamatlīgumus. Tātad – nav nepieciešami nedz referendumi, nedz ratificēšana dalībvalstu parlamentos. Tomēr šīs pārmaiņas būs gana plašas, lai, piesardzīgā politiķu retorikā runājot, stiprinātu politisko procesu. Lēmumu pieņemšana kļūtu efektīvāka. Visticamāk, arī ātrāka.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma noraida bažas, ka Latvijai varētu trūkst informācijas par šo neafišēto procesu un, ka tā rezultātā vēl vairāk mazināsies nacionālo valstu ietekme lēmumos.

Būtībā runa ir par diviem savstarpēji papildinošiem procesiem. Viens attiecas uz eirozonas finansēm un banku jomu. Pieejamās ziņas liecina, ka runa ir gan par banku pārraudzību un pārnacionālām institūcijām finanšu jomā, gan finanšu politiku. Otrs ir tā dēvētais piecu prezidentu ziņojums –  Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Centrālās Bankas, Eirozonas un Eiropas Parlamenta vadītāju ziņojums, kas aptver visplašākās jomas tostarp gan lēmumu pieņemšanu eirozonā, gan budžetu un pat drošības politiku. Protams, konkrēts saturs nav zināms.

«Vispārējo lietu padomē mēs tikām iepazīstināti ar pamatidejām, taču mani darba noteikumi liek komentēt tikai to, ko esmu redzējis rakstveidā, nevis idejas, kas tiek mutiski izklāstītas,» saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiroparlamentārietis no Latvijas Roberts Zīle pieļauj, ka ir iemesls bažīties gan par nacionālo valstu ietekmi šāda procesa rezultātā, gan par Latvijas kompetenci reaģēt uz ierosinājumiem. Turklāt, vēl vairāk integrējot eirozonas valstis, rodas jautājums, kas notiek ar tām, kas paliek ārpusē.

«Latvijai, manuprāt, ir jāsaņemas it īpaši, Latvija paliks kā (šī laika) prezidējošā valsts (..) Tie varētu būt nepatīkami procesi. Kāpēc nepatīkami? Jo  mazām valstīm teikšanas, visticamāk, būs mazāk, un jāšaubās, vai saņems vairāk budžeta pārdales, ko es tikko minēju, ka būs solidārāks budžets. Ja tas nav, tad būs tikai mīnusi. Gan bēgļu jautājumos. Tas noārda Eiropas Savienību ģeopolitiskā nozīmē. Polija netaisās iestāties, kas ir vieni no mūsu lielākajiem partneriem pret Krieviju. Mēs zaudējam viņus. Ja vācu-franču process iet ļoti dramatiski un atdala ne-eiro zonu no eiro zonas, tad mēs esam bīstamā situācijā, ka palīdzam Krievijai sagraut Eiropas Savienības spēku. Latvijas Ārlietu ministrijai un premjerei ir jābūt ļoti analītiskiem,» saka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Tikmēr britiem – kā Zīles eiroparlamenta biedram un Eiropas konservatīvo un reformistu grupas vadītājam, konservatīvo deputātam Saīdam Kamalam – rūpot, lai eirozonā beidzot valda izaugsme un kārtība. Un šķiet arī – atklātība par patieso lietu stāvokli.

Eiropas parlamenta deputāts, ECR līderis Saīds Kamals saka: «Ļoti mazticams, ka Lielbritānija jelkad pievienosies eirozonai. Citas valstis gan to varētu izdarīt. Taču svarīgs ir attiecību jautājums. Un tas, nepārprotami, ir viens no atslēgas jautājumiem britiem sarunās par attiecību pārskatīšanu. (..) Tas, kas tiešām vajadzīgs eirozonai, ir atbilstoša sistēma, un visu eirozonas valstu politiķiem ir atklāti jāstāsta sabiedrībai, ka, paliekot eirozonā, kurā ir bagātākas un nabagākas valstis, bagātajām valstīm būs jāmaksā par nabadzīgākām. Varbūt pat vienmēr. Šajā ziņā eirozonas valstu politiķiem jābūt pilnīgi atklātiem.»

Politologs Andris Sprūds norāda, ka satraukties par šo sabiedrībai nepieejamo procesu nevajadzētu, taču jautājums vietā – kas tam seko līdzi. «Lielam satraukumam nav iemesla. Taču jautājums ir vietā – kas tam seko līdzi. (..) Tāpēc sekot līdzi un es pat teiktu – imitēt mūsu vēlmi līdziesaistīties, tā ir  zināma nepieciešamība,» saka Sprūds.

Vai eirozonai veidosies kopīgs budžets, kāda izskatīsies divu ātrumu Eiropa, par kuru atklāti izteikušies ietekmīgākie Eiropas valstu līderi; galu galā kā mainīsies lēmumu pieņemšana un vai šie ierosinājumi varētu sekmēt eirozonas izaugsmi? Tas būs zināms jau jūnija beigās, kad, Eiropas preses vārdiem runājot, Vācijas un Eiropas līderi informēs savus eirozonas kolēģus par savām iecerēm.

Ref: 102.000.102.10007


Pievienot komentāru

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Nepamatoti uzskaitīti veselības aprūpes pakalpojumi vairāku tūkstošu eiro apmērā

No jūlija sākuma līdz septembra beigām ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēti nepamatoti uzskaitīti pakalpojumi 117 135 eiro apmērā un negodprātīgajiem mediķiem piemēroti līgumsodi 268 eiro apmērā.

Soda uzņēmumus, kas krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanas obligātajā iepirkumā

Nekā personīga žurnālisti atklājuši vairākus zaļās enerģijas ražotājus, kas krāpjas ar atļaujām. Raidījumā teikts, ka elektrības patērētājiem tas var izmaksāt desmitiem miljonu. Turklāt Latvenergo krāpniecību nespējot izskaidrot.

Nomaina Rīgas namu pārvaldnieka vadību

Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja amatā iecelts kādreizējais SIA Latio Namsaimnieks vadītājs Aivars Gontarevs, bet otru vakanto valdes locekļa vietu ieņems Ardis Pāvilsons.

Aizvadīts pirmais mobilo maksājumu mēnesis; iztērēti ap 200'000 eiro

Latvijā jau mēnesi samaksai par pirkumiem bankas kartes vietā var izmantot viedtālruni, aproci un uzlīmi. Šādu iespēju izmēģinājuši vairāki tūkstoši cilvēku. Kopumā pirkumi veikti teju 200 000 eiro vērtībā, tie izdarīti dažādās vietās visā Latvijā - pārtikas veikalos, ēdināšanas iestādēs, degvielas uzpildes stacijās, grāmatnīcās, sporta klubos un citviet.

Latvijas tūrisma mītnēs pieaudzis «gulētāju» skaits

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad astoņos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12,2% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 3,524 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Antāne: Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus

«Tranzīta nozare pēdējā laikā atrodas uz plāna ledus, un šobrīd Krievijas lēmums par kravu pilnīgu novirzīšanu caur savām ostām liek šim ledum strauji plaisāt,» norāda Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne.

Pēc seksuālas uzmākšanās skandāla Reivass atkāpjas no amata Igaunijas parlamentā

Bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass Taavi Rõivas, kuram tiek netieši pārmests, ka ārvalstu vizītes laikā viņš uzmācies sievietei, noliedzis, ka būtu tā rīkojies, tomēr nolēmis atkāpties no Rīgikogu priekšsēdētāja biedra amata.

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās uzvar Centra partija

Igaunijas pašvaldību vēlēšanās, kas notikušas svētdien, 15.oktobrī, kopumā vislielāko atbalstu saņēmusi Centra partija, kura valda arī Igaunijas centrālajā varā. Tai par pusi procentpunkta iepalikuši neatkarīgo kandidātu saraksti.

Nokrišņu ietekmē gaidāma straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās Latvijas upēs

Virs Latvijas aizvadītajā nedēļā bija vairāki aktīvi cikloni, tādēļ daudzviet bija ilgstoši, vietām arī stipri nokrišņi. Augsne jau ir pārmitra no iepriekšējām lietavām, tādēļ ūdens nespēj infiltrēties tajā, kā rezultātā paaugstinās ūdens līmenis upēs. Daugavā aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis paaugstinājās par diviem līdz 39 centimetriem.

Kučinskis izvairās vērtēt Vienotības kandidātus ekonomikas ministra amatam

Premjers Māris Kučinskis pagaidām ļoti izvairīgi vērtē Vienotības iespējamos kandidātus ekonomikas ministra amatam.

Autovadītāj! Uz Rīgas apvedceļa pie Salaspils iespējama palēnināta satiksme

Rīgas apvedceļa (A4) posmā pie tilta pār Mazo Juglu pie Salaspils, kur turpinās remontdarbi un satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu satiksme ir palēnināta, īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Jaunākie komentāri