bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija

Briest pārmaiņas eirozonā - mazām valstīm teikšanas varētu būt vēl mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eirozona, kurai nu jau divus gadus lepni pieder arī Latvija, ir nopietnas pārveides priekšā.  Šobrīd visvairāk komentāru par notiekošo parādās britu laikrakstos – acīmredzot tādēļ, ka šī valsts premjera Deivida Kemerona vadībā vēlas attiecību pārskatīšanu ar Briseli. Vēl informācija, gan pieticīgi un fragmentāri, pavīd arī franču un vācu laikrakstos. Tas savukārt tādēļ, ka šīs izmaiņu ieceres jau tagad dēvē par Francijas-Vācijas modeli.

Rodas iespaids, ka šis modelis ļaus paātrināt lēmumu pieņemšanu, tas ietekmēs eirozonas valstis dažādās politikas jomās, taču nav zināms, kā tiks panākta ātrāka lēmumu pieņemšana un vai tā rezultātā vēl vairāk nemazināsies mazo un trūcīgo Eiropas valstu ietekme, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījumam nenācās vienkārši iegūt informāciju par šiem procesiem. Vairāk iesaistītās amatpersonas – ārlietu ministrs, premjerministre un viņas birojs – bija izvairīgi un runā birokrātu valodā. Tomēr rodas bažas, ka šai izvairībai varētu būt arī citi iemesli – niecīgā ietekme šajā procesā un, iespējams, kas būtu vēl sliktāk, pārāk maz zināšanu par to, kas jau drīz varētu ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā.

Zināms, ka pārmaiņas veiks tā, lai nevajadzētu pārskatīt Eiropas Savienības un eirozonas pamatlīgumus. Tātad – nav nepieciešami nedz referendumi, nedz ratificēšana dalībvalstu parlamentos. Tomēr šīs pārmaiņas būs gana plašas, lai, piesardzīgā politiķu retorikā runājot, stiprinātu politisko procesu. Lēmumu pieņemšana kļūtu efektīvāka. Visticamāk, arī ātrāka.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma noraida bažas, ka Latvijai varētu trūkst informācijas par šo neafišēto procesu un, ka tā rezultātā vēl vairāk mazināsies nacionālo valstu ietekme lēmumos.

Būtībā runa ir par diviem savstarpēji papildinošiem procesiem. Viens attiecas uz eirozonas finansēm un banku jomu. Pieejamās ziņas liecina, ka runa ir gan par banku pārraudzību un pārnacionālām institūcijām finanšu jomā, gan finanšu politiku. Otrs ir tā dēvētais piecu prezidentu ziņojums –  Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Centrālās Bankas, Eirozonas un Eiropas Parlamenta vadītāju ziņojums, kas aptver visplašākās jomas tostarp gan lēmumu pieņemšanu eirozonā, gan budžetu un pat drošības politiku. Protams, konkrēts saturs nav zināms.

«Vispārējo lietu padomē mēs tikām iepazīstināti ar pamatidejām, taču mani darba noteikumi liek komentēt tikai to, ko esmu redzējis rakstveidā, nevis idejas, kas tiek mutiski izklāstītas,» saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiroparlamentārietis no Latvijas Roberts Zīle pieļauj, ka ir iemesls bažīties gan par nacionālo valstu ietekmi šāda procesa rezultātā, gan par Latvijas kompetenci reaģēt uz ierosinājumiem. Turklāt, vēl vairāk integrējot eirozonas valstis, rodas jautājums, kas notiek ar tām, kas paliek ārpusē.

«Latvijai, manuprāt, ir jāsaņemas it īpaši, Latvija paliks kā (šī laika) prezidējošā valsts (..) Tie varētu būt nepatīkami procesi. Kāpēc nepatīkami? Jo  mazām valstīm teikšanas, visticamāk, būs mazāk, un jāšaubās, vai saņems vairāk budžeta pārdales, ko es tikko minēju, ka būs solidārāks budžets. Ja tas nav, tad būs tikai mīnusi. Gan bēgļu jautājumos. Tas noārda Eiropas Savienību ģeopolitiskā nozīmē. Polija netaisās iestāties, kas ir vieni no mūsu lielākajiem partneriem pret Krieviju. Mēs zaudējam viņus. Ja vācu-franču process iet ļoti dramatiski un atdala ne-eiro zonu no eiro zonas, tad mēs esam bīstamā situācijā, ka palīdzam Krievijai sagraut Eiropas Savienības spēku. Latvijas Ārlietu ministrijai un premjerei ir jābūt ļoti analītiskiem,» saka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Tikmēr britiem – kā Zīles eiroparlamenta biedram un Eiropas konservatīvo un reformistu grupas vadītājam, konservatīvo deputātam Saīdam Kamalam – rūpot, lai eirozonā beidzot valda izaugsme un kārtība. Un šķiet arī – atklātība par patieso lietu stāvokli.

Eiropas parlamenta deputāts, ECR līderis Saīds Kamals saka: «Ļoti mazticams, ka Lielbritānija jelkad pievienosies eirozonai. Citas valstis gan to varētu izdarīt. Taču svarīgs ir attiecību jautājums. Un tas, nepārprotami, ir viens no atslēgas jautājumiem britiem sarunās par attiecību pārskatīšanu. (..) Tas, kas tiešām vajadzīgs eirozonai, ir atbilstoša sistēma, un visu eirozonas valstu politiķiem ir atklāti jāstāsta sabiedrībai, ka, paliekot eirozonā, kurā ir bagātākas un nabagākas valstis, bagātajām valstīm būs jāmaksā par nabadzīgākām. Varbūt pat vienmēr. Šajā ziņā eirozonas valstu politiķiem jābūt pilnīgi atklātiem.»

Politologs Andris Sprūds norāda, ka satraukties par šo sabiedrībai nepieejamo procesu nevajadzētu, taču jautājums vietā – kas tam seko līdzi. «Lielam satraukumam nav iemesla. Taču jautājums ir vietā – kas tam seko līdzi. (..) Tāpēc sekot līdzi un es pat teiktu – imitēt mūsu vēlmi līdziesaistīties, tā ir  zināma nepieciešamība,» saka Sprūds.

Vai eirozonai veidosies kopīgs budžets, kāda izskatīsies divu ātrumu Eiropa, par kuru atklāti izteikušies ietekmīgākie Eiropas valstu līderi; galu galā kā mainīsies lēmumu pieņemšana un vai šie ierosinājumi varētu sekmēt eirozonas izaugsmi? Tas būs zināms jau jūnija beigās, kad, Eiropas preses vārdiem runājot, Vācijas un Eiropas līderi informēs savus eirozonas kolēģus par savām iecerēm.

Ref: 102.000.102.10007


Pievienot komentāru

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.

Asociācija: Strauji ceļot akcīzi cigaretēm, dramatiski pieaugs kontrabandas apjomi

Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālai asociācijai neizpratni rada Finanšu ministrijas iesniegtie priekšlikumi nodokļu reformas likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, kas paredz cigarešu akcīzes nodokli plānoto 5,5% vietā paaugstināt par 11%.

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā deleģē vairākus deputātus

Darbam «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā frakcijas deleģējušas Andreju Judinu, Mārtiņu Šicu, Igoru Pimenovu, Ritvaru Jansonu, Ingunu Sudrabu un Aināru Mežuli.

ASV – soli tuvāk jaunām sankcijām pret Krieviju

Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palāta ir pieņēmusi papildu sankcijas pret Krieviju, Ziemeļkoreju un Irānu, kaut arī ASV prezidents Donalds Tramps tās kritizējis.

Normandijas četrinieks neveiksmīgi pārrunā karadarbības pārtraukšanu Ukrainā

Tālruņa sarunai, apspriežot iespējas, kā izbeigt karu Ukrainas austrumos, Ukrainas, Krievijas un Francijas prezidenti un Vācijas kanclere veltījusi divas stundas, taču būtisks pavērsiens nav panākts.

Pamatapmācības kursu Kājnieku skolā sāks 25 jaunie karavīri

Tie 25 karavīri, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 26.jūlijā, sāks dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot kareivja pamatiemaņas Kājnieku skolā Alūksnē.

Igauņus brīdina: pēc ātruma pārsniegšanas Latvijā – neizspruksi

Igaunijas Ceļu pārvalde brīdinājusi iedzīvotājus, ka uz Latvijas ceļiem nesen uzstādīts daudz fotoradaru, un, tā kā abas valstis šai jomā ar informāciju apmainās automātiski, soda kvītis par pārkāpumiem mūsu pusē igauņu ātruma pārkāpējus mājas sasniegs dažu dienu laikā.

Rīgas ielu remontētājus sodīs par sliktu satiksmes organizēšanu darbu laikā

Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgas ielu remontdarbu veicējiem piemēros sodus par neatbilstošu satiksmes organizēšanu darbu laikā, ja konstatēs šādus pārkāpumus.

Valdība ļauj Bite Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, piešķīra atļauju Amerikas Savienotās Valsts investīciju kompānijas Providence Equity Partners Lietuvas uzņēmumam UAB BITE Lietuva iegūt izšķirošu ietekmi Latvijas mediju uzņēmumos SIA TV3 Latvia, AS Latvijas neatkarīgā televīzija un SIA Star FM.

Latvija ierindota 34.vietā pasaules pensionēšanās indeksā

 Latvija ierindota 34.vietā aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Natixis Global Asset Management pasaules pensionēšanās indeksā, un tas ir par divām vietām zemāk nekā pērn, liecina 2017.gada indeksa ziņojums.

Apdrošinātājs: Piekto daļu ceļojumu atlīdzību veido saslimšanas ar bērniem

Vasarā divkāršojas gadījumu skaits, kad ceļojumu laikā ģimenes piedzīvo sarežģījumus, bērnu veselības un nelaimes gadījumu dēļ. Piekto daļu visu ceļojumu atlīdzību veido tieši saslimšanas un nelaimes gadījumi ar bērniem.

Nepilngadīgam Latvijas pilsonim liegta izceļošana no valsts

Aizvadītajā dienā pirmdien, 24.jūlijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus. Vienlaikus ieceļošana Latvijā liegta četriem ārzemniekiem nederīgu dokumentu dēļ.

Prognozē, ka teju puse Igaunijā patērētā alus tiks pirkts Latvijā

Igaunijas alkohola ražotāju un mazumtirgotāju aplēses liecina, ka nākamgad līdz pat pusei valstī patērētā alus un trešdaļai degvīna tiks pirkts Latvijā, un, pēc ražotāju aprēķiniem, Igaunijas valsts nodokļu ieņēmumos zaudēs līdz pat 170 miljoniem eiro.

Latvijā bijis sestais mazākais jaunu komercauto reģistrācijas rādītājs Eiropā

Latvijā šī gada janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi bijis Eiropā sestais zemākais rādītājs jaunu komerciālo transportlīdzekļu (kravas automašīnu un autobusu) reģistrācijā.

VARAM: Rīgas domes grozījumi par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu

 Rīgas domes pieņemtie grozījumi saistošajos noteikumos par deputātu pārstāvniecību komitejās ir pretrunā ar likumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM). Ministrija nosūtījusi Rīgas domei vēstuli, kurā uzdod precizēt saistošos noteikumus un nodrošināt to atbilstību normatīvo aktu prasībām, informē VARAM.

49 Igaunijas «kvotu bēgļi» pārsnieguši atļauto prombūtnes laiku

Ilgāk par atļautajām 90 dienām Igaunijā nav atradušies 49 bēgļi, kurus Igaunija uzņēmusi Eiropas Savienības solidārās bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros.

Latvijas Pasts bojātā veidā saņem 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas

Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis 63 pasta sūtījumu maisus no Lielbritānijas, kas piegādāti ar aviosatiksmi. Maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu,

LRA rosina samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi uz 12%

Latvijas Reģionu apvienības deputāti rosina mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteikt 12% apmērā, līdzšinējo 15% vietā, kā arī noteikt, ka apgrozījums kalendāra gadā mikrouzņēmumiem nesamazinās līdz 40 000 eiro, kā to piedāvā valdība, bet paliek kā līdz šim -nepārsniedzot 100 000 eiro.

Tiesas atcēlusi Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa

Rīgas Pārdaugavas tiesa  pirmdien, 24.jūlijā, atcēlusi pašlaik apcietinājumā esošo maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu no pēdējā viņa uzraudzībā esošā maksātnespējas procesa, informē Maksātnespējas administrācijas pārstāve.

Bildēs: Korsikā cīnās ar mežu ugunsgrēkiem

Francijai piederošajā Vidusjūras salā Korsikā naktī uz 25.jūliju turpinājusies cīņa ar plašiem mežu ugunsgrēkiem, kas deg ap 900 hektāru platībā.

Par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturēts Krievijas pilsonis

Militārā policija aizvadītajā nedēļā par bezpilota lidaparāta palaišanu virs Aizsardzības ministrijas aizturējusi Krievijas pilsoni. Bezpilota lidaparāta operators nodots Valsts policijai.

Šā gada pirmajā pusē pašvaldību budžetā strauji pieaug gan ieņēmumi, gan izdevumi

Šī gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetā izveidojies 100,9 miljonu eiro pārpalikums, taču, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, tas ir samazinājies par 26,9 milj. eiro, liecina Valsts kases apkopotā informācija.

Zviedrijas valdība paziņo par «katastrofālu» datu noplūdi

Zviedrijas valdība atzinusi, ka tās struktūrvienība 2015.gadā, pērkot ārpakalpojumus informācijas tehnoloģiju jomā, nopludinājusi lielu apjomu klasificētu datu, ko Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens raksturojis kā katastrofu.

Viedoklis: ES lauksaimniecības politika visām dalībvalstīm nav vienlīdzīga

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija organizēja tikšanos ar Zemkopības ministrijas un Valsts augu aizsardzības dienesta vadošajiem speciālistiem, lai diskusijas ietvaros meklētu risinājumus turpmākai iespējai laukus apsēt ar kodinātu vasaras rapša sēklu.

Vai gaidāms vēl straujāks akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm?

Finanšu ministrija rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.