bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris

Briest pārmaiņas eirozonā - mazām valstīm teikšanas varētu būt vēl mazāk

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eirozona, kurai nu jau divus gadus lepni pieder arī Latvija, ir nopietnas pārveides priekšā.  Šobrīd visvairāk komentāru par notiekošo parādās britu laikrakstos – acīmredzot tādēļ, ka šī valsts premjera Deivida Kemerona vadībā vēlas attiecību pārskatīšanu ar Briseli. Vēl informācija, gan pieticīgi un fragmentāri, pavīd arī franču un vācu laikrakstos. Tas savukārt tādēļ, ka šīs izmaiņu ieceres jau tagad dēvē par Francijas-Vācijas modeli.

Rodas iespaids, ka šis modelis ļaus paātrināt lēmumu pieņemšanu, tas ietekmēs eirozonas valstis dažādās politikas jomās, taču nav zināms, kā tiks panākta ātrāka lēmumu pieņemšana un vai tā rezultātā vēl vairāk nemazināsies mazo un trūcīgo Eiropas valstu ietekme, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Raidījumam nenācās vienkārši iegūt informāciju par šiem procesiem. Vairāk iesaistītās amatpersonas – ārlietu ministrs, premjerministre un viņas birojs – bija izvairīgi un runā birokrātu valodā. Tomēr rodas bažas, ka šai izvairībai varētu būt arī citi iemesli – niecīgā ietekme šajā procesā un, iespējams, kas būtu vēl sliktāk, pārāk maz zināšanu par to, kas jau drīz varētu ietekmēt mūsu dzīvi Eiropas Savienībā.

Zināms, ka pārmaiņas veiks tā, lai nevajadzētu pārskatīt Eiropas Savienības un eirozonas pamatlīgumus. Tātad – nav nepieciešami nedz referendumi, nedz ratificēšana dalībvalstu parlamentos. Tomēr šīs pārmaiņas būs gana plašas, lai, piesardzīgā politiķu retorikā runājot, stiprinātu politisko procesu. Lēmumu pieņemšana kļūtu efektīvāka. Visticamāk, arī ātrāka.

Latvijas premjere Laimdota Straujuma noraida bažas, ka Latvijai varētu trūkst informācijas par šo neafišēto procesu un, ka tā rezultātā vēl vairāk mazināsies nacionālo valstu ietekme lēmumos.

Būtībā runa ir par diviem savstarpēji papildinošiem procesiem. Viens attiecas uz eirozonas finansēm un banku jomu. Pieejamās ziņas liecina, ka runa ir gan par banku pārraudzību un pārnacionālām institūcijām finanšu jomā, gan finanšu politiku. Otrs ir tā dēvētais piecu prezidentu ziņojums –  Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Centrālās Bankas, Eirozonas un Eiropas Parlamenta vadītāju ziņojums, kas aptver visplašākās jomas tostarp gan lēmumu pieņemšanu eirozonā, gan budžetu un pat drošības politiku. Protams, konkrēts saturs nav zināms.

«Vispārējo lietu padomē mēs tikām iepazīstināti ar pamatidejām, taču mani darba noteikumi liek komentēt tikai to, ko esmu redzējis rakstveidā, nevis idejas, kas tiek mutiski izklāstītas,» saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Eiroparlamentārietis no Latvijas Roberts Zīle pieļauj, ka ir iemesls bažīties gan par nacionālo valstu ietekmi šāda procesa rezultātā, gan par Latvijas kompetenci reaģēt uz ierosinājumiem. Turklāt, vēl vairāk integrējot eirozonas valstis, rodas jautājums, kas notiek ar tām, kas paliek ārpusē.

«Latvijai, manuprāt, ir jāsaņemas it īpaši, Latvija paliks kā (šī laika) prezidējošā valsts (..) Tie varētu būt nepatīkami procesi. Kāpēc nepatīkami? Jo  mazām valstīm teikšanas, visticamāk, būs mazāk, un jāšaubās, vai saņems vairāk budžeta pārdales, ko es tikko minēju, ka būs solidārāks budžets. Ja tas nav, tad būs tikai mīnusi. Gan bēgļu jautājumos. Tas noārda Eiropas Savienību ģeopolitiskā nozīmē. Polija netaisās iestāties, kas ir vieni no mūsu lielākajiem partneriem pret Krieviju. Mēs zaudējam viņus. Ja vācu-franču process iet ļoti dramatiski un atdala ne-eiro zonu no eiro zonas, tad mēs esam bīstamā situācijā, ka palīdzam Krievijai sagraut Eiropas Savienības spēku. Latvijas Ārlietu ministrijai un premjerei ir jābūt ļoti analītiskiem,» saka Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Tikmēr britiem – kā Zīles eiroparlamenta biedram un Eiropas konservatīvo un reformistu grupas vadītājam, konservatīvo deputātam Saīdam Kamalam – rūpot, lai eirozonā beidzot valda izaugsme un kārtība. Un šķiet arī – atklātība par patieso lietu stāvokli.

Eiropas parlamenta deputāts, ECR līderis Saīds Kamals saka: «Ļoti mazticams, ka Lielbritānija jelkad pievienosies eirozonai. Citas valstis gan to varētu izdarīt. Taču svarīgs ir attiecību jautājums. Un tas, nepārprotami, ir viens no atslēgas jautājumiem britiem sarunās par attiecību pārskatīšanu. (..) Tas, kas tiešām vajadzīgs eirozonai, ir atbilstoša sistēma, un visu eirozonas valstu politiķiem ir atklāti jāstāsta sabiedrībai, ka, paliekot eirozonā, kurā ir bagātākas un nabagākas valstis, bagātajām valstīm būs jāmaksā par nabadzīgākām. Varbūt pat vienmēr. Šajā ziņā eirozonas valstu politiķiem jābūt pilnīgi atklātiem.»

Politologs Andris Sprūds norāda, ka satraukties par šo sabiedrībai nepieejamo procesu nevajadzētu, taču jautājums vietā – kas tam seko līdzi. «Lielam satraukumam nav iemesla. Taču jautājums ir vietā – kas tam seko līdzi. (..) Tāpēc sekot līdzi un es pat teiktu – imitēt mūsu vēlmi līdziesaistīties, tā ir  zināma nepieciešamība,» saka Sprūds.

Vai eirozonai veidosies kopīgs budžets, kāda izskatīsies divu ātrumu Eiropa, par kuru atklāti izteikušies ietekmīgākie Eiropas valstu līderi; galu galā kā mainīsies lēmumu pieņemšana un vai šie ierosinājumi varētu sekmēt eirozonas izaugsmi? Tas būs zināms jau jūnija beigās, kad, Eiropas preses vārdiem runājot, Vācijas un Eiropas līderi informēs savus eirozonas kolēģus par savām iecerēm.

Ref: 102.000.102.10007


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.