bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Briškens: Matīss ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaspars Briškens

«Kopš 2012.gada vasaras man ir bijis gods strādāt airBaltic vadības komandā, kas nedaudz vairāk kā trīs gados spējusi pārveidot politbiznesa izsaimniekotu, neefektīvi pārvaldītu un komerciāli neilgtspējīgu «čaulu» modernā, caurspīdīgā un pelnošā uzņēmumā ar spēcīgāko korporatīvo pārvaldi starp valstij piederošajām satiksmes nozares kapitālsabiedrībām. Šodien airBaltic ir valsts stratēģiskās savienojamības stūrakmens, vadošas eksporta nozares flagmanis, Baltijas spēcīgākais zīmols un pasaules punktuālākā aviokompānija,» norāda airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

«Saskaņā ar Boston Consulting Group analīzi 2015.gadā – aviācijas nozare veido ap 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Aviācijai ir kritiska nozīmē Latvijas kā periferiālas valsts savienojamībā: Latvija ir tālu no Eiropas Savienības ekonomiskajiem centriem, mums nav ātrgaitas ceļu un dzelzceļa savienojumu ar Rietumeiropu. Līdz ar to tieši airBaltic – kā vienīgais Latvijā bāzētais regulārais pārvadātājs ar visaptverošu lidojumu tīklu – visbūtiskāk sekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi ārvalstu, īpaši ES, tirgiem, un stiprina Latvijas pievilcību ienākošo investīciju un tūrisma plūsmu piesaistē,» portālam Delfi uzsver Briškens.

«Tāpēc ir skumji, ka jebkurš valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā no sabiedrības puses tiek uztverts kā melnā cauruma lāpīšana. Patiesībā ir tieši pretēji – tie ir ieguldījumi, kas ievērojamo makroekonomisko multiplikatoru rezultātā būtiski veicina Latvijas ekonomisko attīstību. Kopš 2012.gada valsts airBaltic ir ieguldījusi aptuveni 118 miljonus eiro. Kopš tā laika airBaltic ienākumu un darbaspēka nodokļu, kā arī Valsts Kases aizdevuma procentu maksājumos valstij atgriezis 75 miljonus eiro, bet vēl ap 40 miljoniem eiro samaksājis par citu valstij piederošu institūciju/uzņēmumu (tai skaitā, Starptautiskās lidostas Rīga, VAS Latvijas Gaisa satiksme un Civilās Aviācijas aģentūras) sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to valsts faktiski jau tiešā veidā atguvusi ieguldītos līdzekļus, nemaz nerunājot par pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu un labklājību, ko rada airBaltic darbībasnetiešie, inducētie un katalītiskie efekti,» skaidro airBaltic padomes loceklis.

Pēc viņa sacītā, 2012.gadā apstiprinot uzņēmuma darbības restrukturizācijas plānu ReShape, tikai retais ticēja, ka ambiciozie izmaksu samazināšanas un lidojumu tīkla optimizācijas mērķi tiks sasniegti un uzņēmums spēs izpildīt uzdevumu 2014.gadā atsākt strādāt ar peļņu. Tomēr, neskatoties uz šķietami bezcerīgajiem zaudējumu apjomiem 2011. un 2012.gadā – attiecīgi, 119 un 31 miljons eiro – uzņēmums ReShape mērķus sasniedza gadu ātrāk, atgriežoties pie peļņas jau 2013.gadā. Turklāt tas izdarīts par spīti neskaitāmiem traucējošiem faktoriem, tai skaitā finansiālo saistību restrukturizācijas procesam, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanai un neskaitāmajām tiesvedībām, kuru ietvaros uzņēmuma akcijas bija arestētas līdz pat šī gada aprīlim.

«Visos šajos daļēji jau sekmīgi noslēgtajos procesos tieši uzņēmums ir spēlējis centrālo lomu – gan iesaistot savus resursus, gan koordinējot piesaistīto konsultantu darbu. Tāpat esam īpaši sargājuši uzņēmumu no politizācijas un politbiznesa kaitīgās ietekmes, kas raksturīga vairumam Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts kapitālsabiedrību. Ir bijušas arī neveiksmes. Diemžēl joprojām nevaram piedāvāt Latvijas sabiedrībai caurmērā pieejamākas biļešu cenas, tādējādi kļūstot par demokrātiskāku pārvadātāju un stiprinot airBaltic pašmāju reputāciju. Tāpat uzskatu, ka neesam spējuši pietiekami ātri adaptēties jaunajos tirgus apstākļos, kad Krievijas-Ukrainas konflikta rezultātā būtiski vājinājies Austrumu-Rietumu aviotranzīta modelis.

Tajā pašā laikā uzņēmuma ilgtspēju visus šos gadus apdraudējis milzīgais negatīvais pašu kapitāls, 2012.gadā sasniedzot 183 miljonus eiro (šobrīd – ap 80 miljonu eiro). Tieši uz šo kritisko faktu pēdējos četros airBaltic gada pārskatos īpašu uzmanību vērš uzņēmuma revidenti. Negatīvais pašu kapitāls ne tikai liedz uzņēmumam pieeju privāto kredītiestāžu finansējumam un liek iesaldēt milzīgus apgrozāmos līdzekļus dažādos avansa maksājumos un garantiju depozītos, bet arī kalpo kā būtisks šķērslis stratēģiskā investora piesaistē,» tā Briškens.

Viņš turpina: «Lai labāk izprastu pašreizējo airBaltic attīstības scenāriju dilemmu, svarīgi saprast Eiropas Savienības aviācijas nozares tiesiskā regulējuma pamatprincipus. ES valsts atbalsta likumdošana liedz dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus savās nacionālajās aviokompānijās, izņemot gadījumus, ja šie ieguldījumi tiek veikti vienlaikus ar privātā sektora investora ieguldījumu pietiekami nozīmīgā apjomā (proporcija nav precīzi reglamentēta, bet praksē – vismaz 40%).

Jāatzīst, ka faktiski visas veco ES dalībvalstu nacionālās aviokompānijas attīstījušās neierobežota valsts atbalsta apstākļos, īpaši 90.ajos gados, kad, gatavojoties nacionālo pārvadātāju privatizācijas vilnim, valstis aktīvi apdāvināja savus aviācijas flagmaņus ar aizdevumu norakstīšanām un svaiga kapitāla injekcijām. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim! Ungārijas, Kipras un Igaunijas nacionālās aviokompānijas par neatļautu valsts atbalstu jau saņēmušas sodu no Eiropas Komisijas, kā rezultātā šo kompāniju vairs nav.

Šo četru gadu laikā sarunas vestas ar daudziem desmitiem potenciālu airBaltic investoru – no labi zināmām globālas nozīmes aviokompānijām un avioražotājiem līdz privātiem finanšu investoriem un specializētiem aviācijas investīciju uzņēmumiem. Tiesvedības un akciju arests, valsts atbalsta izmeklēšana, negatīvais pašu kapitāls, negatīva reģionālā aviācijas tirgus konjuktūra – šie ir biežākie iemesli nepietiekamai interesei investēt airBaltic. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss gan par šiem, gan citiem ar airBaltic darbību saistītajiem jautājumiem vienmēr ticis savlaicīgi, regulāri un detalizēti informēts – gan no uzņēmuma valdes un padomes, gan valsts kapitāldaļu turētāja, gan konsultantu puses. Ņemot vērā ministra ietekmi, neviens stratēģisks lēmums nav virzīts bez viņa, vismaz neformāla, saskaņojuma – sākot no airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojuma līdz pat uzņēmuma biznesa plāna pamatprincipiem.

Turklāt Anrija Matīsa zināšanas par airBaltic procesiem sniedzas daudz dziļāk nekā vairumam procesā iesaistīto, ņemot vērā, ka pirms kļūšanas par ministru 2013.gadā viņš četrus gadus bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs. Tāpēc sirreāli šķiet bijušā ministra apgalvojumi, ka viņš esot «iegāzts» un «iedzīts stūrī», un tam sekojošie publiskie uzbrukumi visiem procesā iesaistītajiem lēmumpieņēmējiem – airBaltic valdei un padomei, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, konsultantiem un pat Ministru prezidentei. Šī taktika spēcīgi kontrastē ar visu airBaltic procesos iesaistīto kopīgo un ilgstošo neizpratni par bijušā ministra konsekvento nevēlēšanos virzīt uz Ministru kabinetu uzņēmumam nozīmīgus jautājumus.

Līdz ar to laicīgu un pilnvērtīgu diskusiju valdībā neieraudzīja ne 2014.gadā sagatavotā nacionālā aeroholdinga koncepcija (kas cita starpā varēja kalpot kā risinājums valsts pilnas kontroles saglabāšanai airBaltic līdz nopietna stratēģiska investora piesaistei), ne Boston Consulting Group šī gada martā izstrādātā Latvijas aviācijas stratēģija, ne arī airBaltic jaunais biznesa plāns Horizon 2021. Tāpat daudziem neizprotama bijusi arī Anrija Matīsa pasivitāte tādos airBaltic attīstībai kritiskos jautājumos, kā FlyLAL tiesvedība, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšana (salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas kolēģu aktīvo iesaisti lobija procesos Briselē), kā arī airBaltic un starptautiskās lidostas Rīga tiesvedība.»

«Pēdējais, protams, iezīmē īpaši absurdo situāciju, kad ministrs nav spējīgs rast risinājumu ilgstošā divu savā pārraudzībā esošu sistēmsvarīgu uzņēmumu strīdā. Arī investora piesaistes procesā nozares atbildīgais ministrs nav izcēlies ar aktīvu rīcību. Tomēr šī visaptverošā pasivitāte spilgti kontrastē ar to mērķtiecību un enerģiju, ar kādu Anrijs Matīss valdībā sekmīgi virzīja ar bijušajiem airBaltic akcionāriem saistīto konvertējamo obligāciju atpirkšanas darījumu,» piebilst aviokompānijas padomes loceklis.

«Visbeidzot, ar vācu investora piedāvājumu bijušais ministrs tika iepazīstināts šī gada 2.jūlijā, kad kopīgā airBaltic valdes, padomes un kapitāldaļu turētāja sanāksmē pie ministra tika prezentēta iespējamā darījuma struktūra ar visiem tā acīmredzamajiem trūkumiem, kā arī kārtējo reizi akcentētas uzņēmuma naudas plūsmas prognozes un ar tām saistītie riski. Jau no pašiem pirmsākumiem neslēpu savu kritiku par šo projektu, tai skaitā dēļ iespējamām pretrunām ar līdzšinējo koncepciju par viena ražotāja – Bombardier – floti, kā arī dēļ vēlmes nepazaudēt pozitīvo dinamiku sarunās ar potenciālo investoru no Ķīnas.

Līdz ar to padomes darbā stingri iestājos par visu iespējamo alternatīvo attīstības un finansējuma scenāriju detalizētu izvērtēšanu, vienlaikus vērtējot vācu investora piedāvājuma atbilstību uzņēmuma komerciālajām un stratēģiskajām interesēm. Un līdz pat šai dienai neesmu vienisprātis ar Martinu Gausu par reģionālās flotes iespējamās izvēles ekonomisko pamatojumu un esmu pieprasījis valdei veikt atkārtotu analīzi par šīs izvēles scenārijiem un, īpaši, to ietekmi uz airBaltic pašmāju un starptautisko reputāciju un pasažieru lojalitāti.

Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka, lai kāda būtu mūsu pilsoniskā nostāja šajos jautājumos, padomes (un arī valdes) rīcībā nav resursu, lai izvērtētu potenciālā investora personību, naudas izcelsmi un piedāvājuma atbilstību valsts ģeopolitiskajām un nacionālās drošības interesēm. Attiecībā uz šiem nozīmīgajiem faktoriem pilnībā paļaujamies uz Ministru Kabineta un kompetento dienestu izvērtējumu.

Kā zināms, airBaltic jautājums valdības dienaskārtībā nonāca tikai 20.oktobrī. Līdz tam Satiksmes ministrijas jau tā ne pārāk harmoniskā darba vide bija neatgriezeniski pārvērtusies par intrigu, melnā PR, konfidenciālas informācijas noplūžu un politiskās atbildības nobēdzināšanas epicentru, kas raksturīgs politagonijas procesiem. Diemžēl šodien airBaltic vairs nav attīstības scenāriju bez fundamentāliem trūkumiem. Tajā pašā laikā ir arī lielas iespējas, tai skaitā vēsturiskā iespēja nostiprināties Baltijas tirgū, kā arī priekšrocības, ko mums sniegs jaunās Bombardier CSeries lidmašīnas.Cerību uzņēmuma tālākai attīstībai dod arī Ministru prezidentes stingrā stāja un valdības izlēmība,» uzsver Briškens.

«Bijušais ministrs Anrijs Matīss mani publiski kritizējis par airBaltic, nevis Satiksmes ministrijas interešu lobēšanu. Es saprotu viņa neizpratni – akla lojalitāte un nepotisms vienmēr bijuši cieņā viņa vadītajā resorā. Man savukārt svarīgāk bijis rīkoties maksimāli godprātīgi, profesionāli un saskaņā ar plašāku izpratni par valsts īstenajām interesēm, nekā to interpretē no jebkāda veida atbildības vienmēr bēgošs politiķis, kurš ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts,» tā Briškens,

Ref: 102.000.102.11242


Pievienot komentāru

  1. V teica:

    Šitas siles klucis gan svešvārdus un demagoģiju samācījies! Mūsu drebelīgajai muļķīgi smīnošajai premjerei būtu ko pamācīties!

    +1 0 -1 0

  2. leduslācis teica:

    Bizness ir un paliek internacionāls banku pasākums. Kāda te var būt runa par piederēšanu. Latvijai vairs nav monetārā instrumenta Lata un Latvijas banka patlaban ir fikcija, kas stipri dārgi sanāk nodokļu maksātājiem, arī man.

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.