bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Briškens: Matīss ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaspars Briškens

«Kopš 2012.gada vasaras man ir bijis gods strādāt airBaltic vadības komandā, kas nedaudz vairāk kā trīs gados spējusi pārveidot politbiznesa izsaimniekotu, neefektīvi pārvaldītu un komerciāli neilgtspējīgu «čaulu» modernā, caurspīdīgā un pelnošā uzņēmumā ar spēcīgāko korporatīvo pārvaldi starp valstij piederošajām satiksmes nozares kapitālsabiedrībām. Šodien airBaltic ir valsts stratēģiskās savienojamības stūrakmens, vadošas eksporta nozares flagmanis, Baltijas spēcīgākais zīmols un pasaules punktuālākā aviokompānija,» norāda airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

«Saskaņā ar Boston Consulting Group analīzi 2015.gadā – aviācijas nozare veido ap 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Aviācijai ir kritiska nozīmē Latvijas kā periferiālas valsts savienojamībā: Latvija ir tālu no Eiropas Savienības ekonomiskajiem centriem, mums nav ātrgaitas ceļu un dzelzceļa savienojumu ar Rietumeiropu. Līdz ar to tieši airBaltic – kā vienīgais Latvijā bāzētais regulārais pārvadātājs ar visaptverošu lidojumu tīklu – visbūtiskāk sekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi ārvalstu, īpaši ES, tirgiem, un stiprina Latvijas pievilcību ienākošo investīciju un tūrisma plūsmu piesaistē,» portālam Delfi uzsver Briškens.

«Tāpēc ir skumji, ka jebkurš valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā no sabiedrības puses tiek uztverts kā melnā cauruma lāpīšana. Patiesībā ir tieši pretēji – tie ir ieguldījumi, kas ievērojamo makroekonomisko multiplikatoru rezultātā būtiski veicina Latvijas ekonomisko attīstību. Kopš 2012.gada valsts airBaltic ir ieguldījusi aptuveni 118 miljonus eiro. Kopš tā laika airBaltic ienākumu un darbaspēka nodokļu, kā arī Valsts Kases aizdevuma procentu maksājumos valstij atgriezis 75 miljonus eiro, bet vēl ap 40 miljoniem eiro samaksājis par citu valstij piederošu institūciju/uzņēmumu (tai skaitā, Starptautiskās lidostas Rīga, VAS Latvijas Gaisa satiksme un Civilās Aviācijas aģentūras) sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to valsts faktiski jau tiešā veidā atguvusi ieguldītos līdzekļus, nemaz nerunājot par pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu un labklājību, ko rada airBaltic darbībasnetiešie, inducētie un katalītiskie efekti,» skaidro airBaltic padomes loceklis.

Pēc viņa sacītā, 2012.gadā apstiprinot uzņēmuma darbības restrukturizācijas plānu ReShape, tikai retais ticēja, ka ambiciozie izmaksu samazināšanas un lidojumu tīkla optimizācijas mērķi tiks sasniegti un uzņēmums spēs izpildīt uzdevumu 2014.gadā atsākt strādāt ar peļņu. Tomēr, neskatoties uz šķietami bezcerīgajiem zaudējumu apjomiem 2011. un 2012.gadā – attiecīgi, 119 un 31 miljons eiro – uzņēmums ReShape mērķus sasniedza gadu ātrāk, atgriežoties pie peļņas jau 2013.gadā. Turklāt tas izdarīts par spīti neskaitāmiem traucējošiem faktoriem, tai skaitā finansiālo saistību restrukturizācijas procesam, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanai un neskaitāmajām tiesvedībām, kuru ietvaros uzņēmuma akcijas bija arestētas līdz pat šī gada aprīlim.

«Visos šajos daļēji jau sekmīgi noslēgtajos procesos tieši uzņēmums ir spēlējis centrālo lomu – gan iesaistot savus resursus, gan koordinējot piesaistīto konsultantu darbu. Tāpat esam īpaši sargājuši uzņēmumu no politizācijas un politbiznesa kaitīgās ietekmes, kas raksturīga vairumam Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts kapitālsabiedrību. Ir bijušas arī neveiksmes. Diemžēl joprojām nevaram piedāvāt Latvijas sabiedrībai caurmērā pieejamākas biļešu cenas, tādējādi kļūstot par demokrātiskāku pārvadātāju un stiprinot airBaltic pašmāju reputāciju. Tāpat uzskatu, ka neesam spējuši pietiekami ātri adaptēties jaunajos tirgus apstākļos, kad Krievijas-Ukrainas konflikta rezultātā būtiski vājinājies Austrumu-Rietumu aviotranzīta modelis.

Tajā pašā laikā uzņēmuma ilgtspēju visus šos gadus apdraudējis milzīgais negatīvais pašu kapitāls, 2012.gadā sasniedzot 183 miljonus eiro (šobrīd – ap 80 miljonu eiro). Tieši uz šo kritisko faktu pēdējos četros airBaltic gada pārskatos īpašu uzmanību vērš uzņēmuma revidenti. Negatīvais pašu kapitāls ne tikai liedz uzņēmumam pieeju privāto kredītiestāžu finansējumam un liek iesaldēt milzīgus apgrozāmos līdzekļus dažādos avansa maksājumos un garantiju depozītos, bet arī kalpo kā būtisks šķērslis stratēģiskā investora piesaistē,» tā Briškens.

Viņš turpina: «Lai labāk izprastu pašreizējo airBaltic attīstības scenāriju dilemmu, svarīgi saprast Eiropas Savienības aviācijas nozares tiesiskā regulējuma pamatprincipus. ES valsts atbalsta likumdošana liedz dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus savās nacionālajās aviokompānijās, izņemot gadījumus, ja šie ieguldījumi tiek veikti vienlaikus ar privātā sektora investora ieguldījumu pietiekami nozīmīgā apjomā (proporcija nav precīzi reglamentēta, bet praksē – vismaz 40%).

Jāatzīst, ka faktiski visas veco ES dalībvalstu nacionālās aviokompānijas attīstījušās neierobežota valsts atbalsta apstākļos, īpaši 90.ajos gados, kad, gatavojoties nacionālo pārvadātāju privatizācijas vilnim, valstis aktīvi apdāvināja savus aviācijas flagmaņus ar aizdevumu norakstīšanām un svaiga kapitāla injekcijām. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim! Ungārijas, Kipras un Igaunijas nacionālās aviokompānijas par neatļautu valsts atbalstu jau saņēmušas sodu no Eiropas Komisijas, kā rezultātā šo kompāniju vairs nav.

Šo četru gadu laikā sarunas vestas ar daudziem desmitiem potenciālu airBaltic investoru – no labi zināmām globālas nozīmes aviokompānijām un avioražotājiem līdz privātiem finanšu investoriem un specializētiem aviācijas investīciju uzņēmumiem. Tiesvedības un akciju arests, valsts atbalsta izmeklēšana, negatīvais pašu kapitāls, negatīva reģionālā aviācijas tirgus konjuktūra – šie ir biežākie iemesli nepietiekamai interesei investēt airBaltic. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss gan par šiem, gan citiem ar airBaltic darbību saistītajiem jautājumiem vienmēr ticis savlaicīgi, regulāri un detalizēti informēts – gan no uzņēmuma valdes un padomes, gan valsts kapitāldaļu turētāja, gan konsultantu puses. Ņemot vērā ministra ietekmi, neviens stratēģisks lēmums nav virzīts bez viņa, vismaz neformāla, saskaņojuma – sākot no airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojuma līdz pat uzņēmuma biznesa plāna pamatprincipiem.

Turklāt Anrija Matīsa zināšanas par airBaltic procesiem sniedzas daudz dziļāk nekā vairumam procesā iesaistīto, ņemot vērā, ka pirms kļūšanas par ministru 2013.gadā viņš četrus gadus bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs. Tāpēc sirreāli šķiet bijušā ministra apgalvojumi, ka viņš esot «iegāzts» un «iedzīts stūrī», un tam sekojošie publiskie uzbrukumi visiem procesā iesaistītajiem lēmumpieņēmējiem – airBaltic valdei un padomei, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, konsultantiem un pat Ministru prezidentei. Šī taktika spēcīgi kontrastē ar visu airBaltic procesos iesaistīto kopīgo un ilgstošo neizpratni par bijušā ministra konsekvento nevēlēšanos virzīt uz Ministru kabinetu uzņēmumam nozīmīgus jautājumus.

Līdz ar to laicīgu un pilnvērtīgu diskusiju valdībā neieraudzīja ne 2014.gadā sagatavotā nacionālā aeroholdinga koncepcija (kas cita starpā varēja kalpot kā risinājums valsts pilnas kontroles saglabāšanai airBaltic līdz nopietna stratēģiska investora piesaistei), ne Boston Consulting Group šī gada martā izstrādātā Latvijas aviācijas stratēģija, ne arī airBaltic jaunais biznesa plāns Horizon 2021. Tāpat daudziem neizprotama bijusi arī Anrija Matīsa pasivitāte tādos airBaltic attīstībai kritiskos jautājumos, kā FlyLAL tiesvedība, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšana (salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas kolēģu aktīvo iesaisti lobija procesos Briselē), kā arī airBaltic un starptautiskās lidostas Rīga tiesvedība.»

«Pēdējais, protams, iezīmē īpaši absurdo situāciju, kad ministrs nav spējīgs rast risinājumu ilgstošā divu savā pārraudzībā esošu sistēmsvarīgu uzņēmumu strīdā. Arī investora piesaistes procesā nozares atbildīgais ministrs nav izcēlies ar aktīvu rīcību. Tomēr šī visaptverošā pasivitāte spilgti kontrastē ar to mērķtiecību un enerģiju, ar kādu Anrijs Matīss valdībā sekmīgi virzīja ar bijušajiem airBaltic akcionāriem saistīto konvertējamo obligāciju atpirkšanas darījumu,» piebilst aviokompānijas padomes loceklis.

«Visbeidzot, ar vācu investora piedāvājumu bijušais ministrs tika iepazīstināts šī gada 2.jūlijā, kad kopīgā airBaltic valdes, padomes un kapitāldaļu turētāja sanāksmē pie ministra tika prezentēta iespējamā darījuma struktūra ar visiem tā acīmredzamajiem trūkumiem, kā arī kārtējo reizi akcentētas uzņēmuma naudas plūsmas prognozes un ar tām saistītie riski. Jau no pašiem pirmsākumiem neslēpu savu kritiku par šo projektu, tai skaitā dēļ iespējamām pretrunām ar līdzšinējo koncepciju par viena ražotāja – Bombardier – floti, kā arī dēļ vēlmes nepazaudēt pozitīvo dinamiku sarunās ar potenciālo investoru no Ķīnas.

Līdz ar to padomes darbā stingri iestājos par visu iespējamo alternatīvo attīstības un finansējuma scenāriju detalizētu izvērtēšanu, vienlaikus vērtējot vācu investora piedāvājuma atbilstību uzņēmuma komerciālajām un stratēģiskajām interesēm. Un līdz pat šai dienai neesmu vienisprātis ar Martinu Gausu par reģionālās flotes iespējamās izvēles ekonomisko pamatojumu un esmu pieprasījis valdei veikt atkārtotu analīzi par šīs izvēles scenārijiem un, īpaši, to ietekmi uz airBaltic pašmāju un starptautisko reputāciju un pasažieru lojalitāti.

Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka, lai kāda būtu mūsu pilsoniskā nostāja šajos jautājumos, padomes (un arī valdes) rīcībā nav resursu, lai izvērtētu potenciālā investora personību, naudas izcelsmi un piedāvājuma atbilstību valsts ģeopolitiskajām un nacionālās drošības interesēm. Attiecībā uz šiem nozīmīgajiem faktoriem pilnībā paļaujamies uz Ministru Kabineta un kompetento dienestu izvērtējumu.

Kā zināms, airBaltic jautājums valdības dienaskārtībā nonāca tikai 20.oktobrī. Līdz tam Satiksmes ministrijas jau tā ne pārāk harmoniskā darba vide bija neatgriezeniski pārvērtusies par intrigu, melnā PR, konfidenciālas informācijas noplūžu un politiskās atbildības nobēdzināšanas epicentru, kas raksturīgs politagonijas procesiem. Diemžēl šodien airBaltic vairs nav attīstības scenāriju bez fundamentāliem trūkumiem. Tajā pašā laikā ir arī lielas iespējas, tai skaitā vēsturiskā iespēja nostiprināties Baltijas tirgū, kā arī priekšrocības, ko mums sniegs jaunās Bombardier CSeries lidmašīnas.Cerību uzņēmuma tālākai attīstībai dod arī Ministru prezidentes stingrā stāja un valdības izlēmība,» uzsver Briškens.

«Bijušais ministrs Anrijs Matīss mani publiski kritizējis par airBaltic, nevis Satiksmes ministrijas interešu lobēšanu. Es saprotu viņa neizpratni – akla lojalitāte un nepotisms vienmēr bijuši cieņā viņa vadītajā resorā. Man savukārt svarīgāk bijis rīkoties maksimāli godprātīgi, profesionāli un saskaņā ar plašāku izpratni par valsts īstenajām interesēm, nekā to interpretē no jebkāda veida atbildības vienmēr bēgošs politiķis, kurš ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts,» tā Briškens,

Ref: 102.000.102.11242


Pievienot komentāru

  1. V teica:

    Šitas siles klucis gan svešvārdus un demagoģiju samācījies! Mūsu drebelīgajai muļķīgi smīnošajai premjerei būtu ko pamācīties!

    +1 0 -1 0

  2. leduslācis teica:

    Bizness ir un paliek internacionāls banku pasākums. Kāda te var būt runa par piederēšanu. Latvijai vairs nav monetārā instrumenta Lata un Latvijas banka patlaban ir fikcija, kas stipri dārgi sanāk nodokļu maksātājiem, arī man.

    +1 0 -1 0

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.