bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Briškens: Matīss ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kaspars Briškens

«Kopš 2012.gada vasaras man ir bijis gods strādāt airBaltic vadības komandā, kas nedaudz vairāk kā trīs gados spējusi pārveidot politbiznesa izsaimniekotu, neefektīvi pārvaldītu un komerciāli neilgtspējīgu «čaulu» modernā, caurspīdīgā un pelnošā uzņēmumā ar spēcīgāko korporatīvo pārvaldi starp valstij piederošajām satiksmes nozares kapitālsabiedrībām. Šodien airBaltic ir valsts stratēģiskās savienojamības stūrakmens, vadošas eksporta nozares flagmanis, Baltijas spēcīgākais zīmols un pasaules punktuālākā aviokompānija,» norāda airBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

«Saskaņā ar Boston Consulting Group analīzi 2015.gadā – aviācijas nozare veido ap 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tieši vai pastarpināti nodrošina ap 40 000 darbavietu ar atalgojuma līmeni, kas būtiski pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Aviācijai ir kritiska nozīmē Latvijas kā periferiālas valsts savienojamībā: Latvija ir tālu no Eiropas Savienības ekonomiskajiem centriem, mums nav ātrgaitas ceļu un dzelzceļa savienojumu ar Rietumeiropu. Līdz ar to tieši airBaltic – kā vienīgais Latvijā bāzētais regulārais pārvadātājs ar visaptverošu lidojumu tīklu – visbūtiskāk sekmē Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi ārvalstu, īpaši ES, tirgiem, un stiprina Latvijas pievilcību ienākošo investīciju un tūrisma plūsmu piesaistē,» portālam Delfi uzsver Briškens.

«Tāpēc ir skumji, ka jebkurš valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā no sabiedrības puses tiek uztverts kā melnā cauruma lāpīšana. Patiesībā ir tieši pretēji – tie ir ieguldījumi, kas ievērojamo makroekonomisko multiplikatoru rezultātā būtiski veicina Latvijas ekonomisko attīstību. Kopš 2012.gada valsts airBaltic ir ieguldījusi aptuveni 118 miljonus eiro. Kopš tā laika airBaltic ienākumu un darbaspēka nodokļu, kā arī Valsts Kases aizdevuma procentu maksājumos valstij atgriezis 75 miljonus eiro, bet vēl ap 40 miljoniem eiro samaksājis par citu valstij piederošu institūciju/uzņēmumu (tai skaitā, Starptautiskās lidostas Rīga, VAS Latvijas Gaisa satiksme un Civilās Aviācijas aģentūras) sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to valsts faktiski jau tiešā veidā atguvusi ieguldītos līdzekļus, nemaz nerunājot par pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu un labklājību, ko rada airBaltic darbībasnetiešie, inducētie un katalītiskie efekti,» skaidro airBaltic padomes loceklis.

Pēc viņa sacītā, 2012.gadā apstiprinot uzņēmuma darbības restrukturizācijas plānu ReShape, tikai retais ticēja, ka ambiciozie izmaksu samazināšanas un lidojumu tīkla optimizācijas mērķi tiks sasniegti un uzņēmums spēs izpildīt uzdevumu 2014.gadā atsākt strādāt ar peļņu. Tomēr, neskatoties uz šķietami bezcerīgajiem zaudējumu apjomiem 2011. un 2012.gadā – attiecīgi, 119 un 31 miljons eiro – uzņēmums ReShape mērķus sasniedza gadu ātrāk, atgriežoties pie peļņas jau 2013.gadā. Turklāt tas izdarīts par spīti neskaitāmiem traucējošiem faktoriem, tai skaitā finansiālo saistību restrukturizācijas procesam, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanai un neskaitāmajām tiesvedībām, kuru ietvaros uzņēmuma akcijas bija arestētas līdz pat šī gada aprīlim.

«Visos šajos daļēji jau sekmīgi noslēgtajos procesos tieši uzņēmums ir spēlējis centrālo lomu – gan iesaistot savus resursus, gan koordinējot piesaistīto konsultantu darbu. Tāpat esam īpaši sargājuši uzņēmumu no politizācijas un politbiznesa kaitīgās ietekmes, kas raksturīga vairumam Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts kapitālsabiedrību. Ir bijušas arī neveiksmes. Diemžēl joprojām nevaram piedāvāt Latvijas sabiedrībai caurmērā pieejamākas biļešu cenas, tādējādi kļūstot par demokrātiskāku pārvadātāju un stiprinot airBaltic pašmāju reputāciju. Tāpat uzskatu, ka neesam spējuši pietiekami ātri adaptēties jaunajos tirgus apstākļos, kad Krievijas-Ukrainas konflikta rezultātā būtiski vājinājies Austrumu-Rietumu aviotranzīta modelis.

Tajā pašā laikā uzņēmuma ilgtspēju visus šos gadus apdraudējis milzīgais negatīvais pašu kapitāls, 2012.gadā sasniedzot 183 miljonus eiro (šobrīd – ap 80 miljonu eiro). Tieši uz šo kritisko faktu pēdējos četros airBaltic gada pārskatos īpašu uzmanību vērš uzņēmuma revidenti. Negatīvais pašu kapitāls ne tikai liedz uzņēmumam pieeju privāto kredītiestāžu finansējumam un liek iesaldēt milzīgus apgrozāmos līdzekļus dažādos avansa maksājumos un garantiju depozītos, bet arī kalpo kā būtisks šķērslis stratēģiskā investora piesaistē,» tā Briškens.

Viņš turpina: «Lai labāk izprastu pašreizējo airBaltic attīstības scenāriju dilemmu, svarīgi saprast Eiropas Savienības aviācijas nozares tiesiskā regulējuma pamatprincipus. ES valsts atbalsta likumdošana liedz dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus savās nacionālajās aviokompānijās, izņemot gadījumus, ja šie ieguldījumi tiek veikti vienlaikus ar privātā sektora investora ieguldījumu pietiekami nozīmīgā apjomā (proporcija nav precīzi reglamentēta, bet praksē – vismaz 40%).

Jāatzīst, ka faktiski visas veco ES dalībvalstu nacionālās aviokompānijas attīstījušās neierobežota valsts atbalsta apstākļos, īpaši 90.ajos gados, kad, gatavojoties nacionālo pārvadātāju privatizācijas vilnim, valstis aktīvi apdāvināja savus aviācijas flagmaņus ar aizdevumu norakstīšanām un svaiga kapitāla injekcijām. Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim! Ungārijas, Kipras un Igaunijas nacionālās aviokompānijas par neatļautu valsts atbalstu jau saņēmušas sodu no Eiropas Komisijas, kā rezultātā šo kompāniju vairs nav.

Šo četru gadu laikā sarunas vestas ar daudziem desmitiem potenciālu airBaltic investoru – no labi zināmām globālas nozīmes aviokompānijām un avioražotājiem līdz privātiem finanšu investoriem un specializētiem aviācijas investīciju uzņēmumiem. Tiesvedības un akciju arests, valsts atbalsta izmeklēšana, negatīvais pašu kapitāls, negatīva reģionālā aviācijas tirgus konjuktūra – šie ir biežākie iemesli nepietiekamai interesei investēt airBaltic. Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss gan par šiem, gan citiem ar airBaltic darbību saistītajiem jautājumiem vienmēr ticis savlaicīgi, regulāri un detalizēti informēts – gan no uzņēmuma valdes un padomes, gan valsts kapitāldaļu turētāja, gan konsultantu puses. Ņemot vērā ministra ietekmi, neviens stratēģisks lēmums nav virzīts bez viņa, vismaz neformāla, saskaņojuma – sākot no airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojuma līdz pat uzņēmuma biznesa plāna pamatprincipiem.

Turklāt Anrija Matīsa zināšanas par airBaltic procesiem sniedzas daudz dziļāk nekā vairumam procesā iesaistīto, ņemot vērā, ka pirms kļūšanas par ministru 2013.gadā viņš četrus gadus bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs un airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs. Tāpēc sirreāli šķiet bijušā ministra apgalvojumi, ka viņš esot «iegāzts» un «iedzīts stūrī», un tam sekojošie publiskie uzbrukumi visiem procesā iesaistītajiem lēmumpieņēmējiem – airBaltic valdei un padomei, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram, konsultantiem un pat Ministru prezidentei. Šī taktika spēcīgi kontrastē ar visu airBaltic procesos iesaistīto kopīgo un ilgstošo neizpratni par bijušā ministra konsekvento nevēlēšanos virzīt uz Ministru kabinetu uzņēmumam nozīmīgus jautājumus.

Līdz ar to laicīgu un pilnvērtīgu diskusiju valdībā neieraudzīja ne 2014.gadā sagatavotā nacionālā aeroholdinga koncepcija (kas cita starpā varēja kalpot kā risinājums valsts pilnas kontroles saglabāšanai airBaltic līdz nopietna stratēģiska investora piesaistei), ne Boston Consulting Group šī gada martā izstrādātā Latvijas aviācijas stratēģija, ne arī airBaltic jaunais biznesa plāns Horizon 2021. Tāpat daudziem neizprotama bijusi arī Anrija Matīsa pasivitāte tādos airBaltic attīstībai kritiskos jautājumos, kā FlyLAL tiesvedība, Eiropas Komisijas valsts atbalsta izmeklēšana (salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas kolēģu aktīvo iesaisti lobija procesos Briselē), kā arī airBaltic un starptautiskās lidostas Rīga tiesvedība.»

«Pēdējais, protams, iezīmē īpaši absurdo situāciju, kad ministrs nav spējīgs rast risinājumu ilgstošā divu savā pārraudzībā esošu sistēmsvarīgu uzņēmumu strīdā. Arī investora piesaistes procesā nozares atbildīgais ministrs nav izcēlies ar aktīvu rīcību. Tomēr šī visaptverošā pasivitāte spilgti kontrastē ar to mērķtiecību un enerģiju, ar kādu Anrijs Matīss valdībā sekmīgi virzīja ar bijušajiem airBaltic akcionāriem saistīto konvertējamo obligāciju atpirkšanas darījumu,» piebilst aviokompānijas padomes loceklis.

«Visbeidzot, ar vācu investora piedāvājumu bijušais ministrs tika iepazīstināts šī gada 2.jūlijā, kad kopīgā airBaltic valdes, padomes un kapitāldaļu turētāja sanāksmē pie ministra tika prezentēta iespējamā darījuma struktūra ar visiem tā acīmredzamajiem trūkumiem, kā arī kārtējo reizi akcentētas uzņēmuma naudas plūsmas prognozes un ar tām saistītie riski. Jau no pašiem pirmsākumiem neslēpu savu kritiku par šo projektu, tai skaitā dēļ iespējamām pretrunām ar līdzšinējo koncepciju par viena ražotāja – Bombardier – floti, kā arī dēļ vēlmes nepazaudēt pozitīvo dinamiku sarunās ar potenciālo investoru no Ķīnas.

Līdz ar to padomes darbā stingri iestājos par visu iespējamo alternatīvo attīstības un finansējuma scenāriju detalizētu izvērtēšanu, vienlaikus vērtējot vācu investora piedāvājuma atbilstību uzņēmuma komerciālajām un stratēģiskajām interesēm. Un līdz pat šai dienai neesmu vienisprātis ar Martinu Gausu par reģionālās flotes iespējamās izvēles ekonomisko pamatojumu un esmu pieprasījis valdei veikt atkārtotu analīzi par šīs izvēles scenārijiem un, īpaši, to ietekmi uz airBaltic pašmāju un starptautisko reputāciju un pasažieru lojalitāti.

Šajā sakarā svarīgi uzsvērt, ka, lai kāda būtu mūsu pilsoniskā nostāja šajos jautājumos, padomes (un arī valdes) rīcībā nav resursu, lai izvērtētu potenciālā investora personību, naudas izcelsmi un piedāvājuma atbilstību valsts ģeopolitiskajām un nacionālās drošības interesēm. Attiecībā uz šiem nozīmīgajiem faktoriem pilnībā paļaujamies uz Ministru Kabineta un kompetento dienestu izvērtējumu.

Kā zināms, airBaltic jautājums valdības dienaskārtībā nonāca tikai 20.oktobrī. Līdz tam Satiksmes ministrijas jau tā ne pārāk harmoniskā darba vide bija neatgriezeniski pārvērtusies par intrigu, melnā PR, konfidenciālas informācijas noplūžu un politiskās atbildības nobēdzināšanas epicentru, kas raksturīgs politagonijas procesiem. Diemžēl šodien airBaltic vairs nav attīstības scenāriju bez fundamentāliem trūkumiem. Tajā pašā laikā ir arī lielas iespējas, tai skaitā vēsturiskā iespēja nostiprināties Baltijas tirgū, kā arī priekšrocības, ko mums sniegs jaunās Bombardier CSeries lidmašīnas.Cerību uzņēmuma tālākai attīstībai dod arī Ministru prezidentes stingrā stāja un valdības izlēmība,» uzsver Briškens.

«Bijušais ministrs Anrijs Matīss mani publiski kritizējis par airBaltic, nevis Satiksmes ministrijas interešu lobēšanu. Es saprotu viņa neizpratni – akla lojalitāte un nepotisms vienmēr bijuši cieņā viņa vadītajā resorā. Man savukārt svarīgāk bijis rīkoties maksimāli godprātīgi, profesionāli un saskaņā ar plašāku izpratni par valsts īstenajām interesēm, nekā to interpretē no jebkāda veida atbildības vienmēr bēgošs politiķis, kurš ne tikai vārdos, bet nereti arī darbos piemirst, kam pieder mūsu valsts,» tā Briškens,

Ref: 102.000.102.11242


Pievienot komentāru

  1. V teica:

    Šitas siles klucis gan svešvārdus un demagoģiju samācījies! Mūsu drebelīgajai muļķīgi smīnošajai premjerei būtu ko pamācīties!

    +1 0 -1 0

  2. leduslācis teica:

    Bizness ir un paliek internacionāls banku pasākums. Kāda te var būt runa par piederēšanu. Latvijai vairs nav monetārā instrumenta Lata un Latvijas banka patlaban ir fikcija, kas stipri dārgi sanāk nodokļu maksātājiem, arī man.

    +1 0 -1 0

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.