bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, – liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi – 21% – šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Pēc respondentu – bērnu vecāku un ģimenes locekļu – vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski, taču daudz grūtāk tiem padodas rakstīšana un lasīšana latviešu valodā: aptuveni puse vispār nelasa un neraksta latviski. Zīmīgi, ka trešdaļa latviešu bērnu ārpus Latvijas nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunu valodas prasmes ir vājas, ļoti vājas vai nekādas. Tie, kas aizbraukuši kā bērni, īpaši agrā vecumā, valodu aizmirst, kamēr tiem, kuri jau piedzimst ārzemēs apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums.

Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Kā liecina aptauja, tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviešu valodā (un šobrīd nedzīvo vieni), patlaban ģimenē runā vienīgi latviešu valodā. Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, turpretī katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā. Dažādu iemeslu dēļ krievu valodas zudums krievvalodīgo ģimeņu vidū norisinās daudz lēnāk.

Interesanti, ka starp latviešiem tomēr dominē vēlēšanās, lai bērns saprastu latviešu valodu: aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. 22% vēlas, lai bērns vismaz saprot un spēj sazināties latviski, bet tikai 7% latviešu nav svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ vecāki paši šo vēlmi bieži vien nespēj piepildīt. Rezultātu analīze liecina, ka papildus latviešu valodas lietošanai ģimenē īpaši būtiska loma ir grāmatu lasīšanai latviešu valodā. Valodu zināšanas ievērojami labākas ir arī tiem bērniem, kas skatās latviešu filmas, multfilmas un spēlē datorspēles latviešu valodā. Ārkārtīgi būtiska nozīme ir arī vecāku motivācijai iemācīt saviem bērniem latviešu valodu vai neļaut to pazaudēt, un šī motivācija bieži vien saistīta ar plāniem, ka bērns iespējams kādreiz atgriezīsies Latvijā. Svarīga arī saiknes saglabāšana ar Latviju un latviešiem kopumā, uzsver pētījuma autori.

Latviešu valodas prasmi ārzemēs strauji zaudē ne vien bērni, bet arī pieaugušie, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Taču arī no tiem ārzemēs dzīvojošajiem pieaugušajiem, kuri sevi identificē kā latviešus, tikai 80% brīvi pārvalda latviešu valodu. Pētījums arī atklāj, ka starp latviešiem, īpaši starp latviešu sievietēm, ļoti izplatītas ir starpetniskās laulības. Tātad, izlemjot pārcelties uz Latviju, latviešu valoda būtu jāapgūst arī remigranta dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Šajā situācijā svarīgi nodrošināt ne vien atbalstu remigrantu bērniem, iekļaujoties Latvijas skolu sistēmā, bet arī pieeju intensīviem un atraktīviem latviešu valodas kursiem angļu valodā runājošiem pieaugušajiem.

Pētnieciskajā projektā Latvijas emigrantu kopienas apkopota informācija arī par 14 068 ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 118 valstīs, tai skaitā aptuveni 2 000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem.

Ref: 102.000.102.12185


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.