bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2017.gada valsts budžeta projektu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 20.oktobrī, atbalstīja izskatīšanai parlamentā pirmajā lasījumā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara 2017., 2018. un 2019.gadam likumprojektu un 57 likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu.

Budžeta komisija aicinās Saeimu pirmajā lasījumā budžeta projektu izskatīt 31.oktobrī, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Kā komisijas deputātus iepriekš informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, nākamgad tiks turpināta problēmu risināšana veselības aprūpē, izglītībā, drošības jomā un tieslietās, kā arī stiprināti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Būtiskajos nodokļos izmaiņas nav plānotas.

Veselības jomā finansējuma pieaugums plānots par nepilniem 64 miljoniem eiro lielāks nekā šogad. Tas saistīts ar veselības aprūpes reformu īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku onkoloģijas, izmeklējumu, rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumu pieejamību, kā arī mazinātu rindas ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, dienas stacionārā veikt par turpat 27 tūkstošiem izmeklējumu vairāk, savukārt endoprotezēšanu plānots nodrošināt papildus gandrīz 1 400 pacientiem. Papildu finansējums nākamgad paredzēts arī Paula Stradiņa slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanai un labiekārtošanai, kā arī informācijas sistēmu uzturēšanai veselības jomā.

Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu plānots par 98 miljoniem lielāks, un tas saistīts ar nepieciešamību palielināt valsts aizsardzības  spēju – Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un Zemessardzes darbībspēju. Finansējums valsts aizsardzībai nākamgad plānots 1,7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet 2018.gadā tas tiks palielināts līdz diviem procentiem.

Valsts iekšējās drošības stiprināšanai nākamgad plānots noslēgt jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu policistiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, lai paaugstinātu darbinieku motivāciju un sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat papildu finansējums nākamgad paredzēts austrumu robežas sakārtošanai, Drošības policijas kapacitātes un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai.

Nozīmīgs finansējuma pieaugums nākamajā gadā plānots arī Izglītības nozarē – pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai.

Demogrāfijas jomai nākamgad paredzēti papildu deviņi miljoni eiro, un tas ļaus palielināt ģimenes valsts pabalstu par ceturto un katru nākamo bērnu līdz 50,07 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā. Atbalsts tiks sniegts arī bez vecākiem palikušajiem bērniem, to tuvinot minimālo uzturlīdzekļu apmēram. Tāpat finansējums paredzēts, lai arī aizbildņiem nodrošinātu valsts psiholoģisko palīdzību.

No nākamā gada plānots palielināt minimālo darba algu līdz 380 eiro līdzšinējo 370 eiro vietā.

Valsts budžeta ieņēmumu daļā nākamgad paredzēts turpināt stiprināt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā. Plānoti pasākumi, lai novērstu fiktīvu komersantu reģistrēšanu, noteiktu lielāku atbildību par nodokļu nomaksu būvniecības jomā, ieviestu sociālā nodokļa avansa maksājumus taksometru nozarē, ierobežotu nelegālās degvielas kontrabandu robežšķērsošanas vietās, atsevišķās jomās ieviestu pievienotās vērtības nodokļa reversās maksāšanas kārtību. Tāpat plānots pilnveidot muitas formalitātes un nodokļu nomaksas kontroli, no trešajām valstīm Latvijā ievedot transportlīdzekļus, ierobežot piekļuvi interneta veikaliem – nodokļu parādniekiem, kā arī stingrāk kontrolēt apsardzes jomā strādājošos komersantus.

Tāpat ieņēmumus plānots palielināt, pārskatot dažādus atvieglojumus, tostarp paredzēts atcelt degvielas akcīzes nodokļa atbrīvojumu par zemes platībām, kur audzē kukurūzu biogāzes iegūšanai, kā arī elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, tos saglabājot mājsaimniecībā un sabiedriskajam transportam. Plānots arī atcelt autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojumus. Savukārt atsakoties no nodevas par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju, plānots ceļa nodokli turpmāk piesaistīt automobiļa radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumam.

2017.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,066 miljardu, savukārt izdevumi – 8,367 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 664, bet izdevumi – par 681 miljonu eiro lielāki.

Ref: 102.000.102.13719


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri