bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Čalovskis no ASV pārbraucis ar vairākiem izglītības sertifikātiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Deniss Čalovskis

ASV notiesātais Latvijas hakeris Deniss Čalovskis cietumā izmantojis iespēju mācīties un Latvijā pārbraucis ar vairākiem izglītības sertifikātiem par pabeigtiem kursiem, tostarp diplomu par Amerikā iegūtu vidusskolas izglītību.

«Varētu stāties augstskolā ASV, ja nebūtu iebraukšanas lieguma šajā valstī. Cietumā iemācījos arī angļu valodu, nedaudz spāņu, iemācījos spēlēt šahu. (…) Izlasīju ļoti daudz grāmatu,» intervijā Dienai stāstījis Čalovskis. «Par baudīšanu to grūti nosaukt. Tas tomēr ir cietums, tā nav vasaras nometne, kur atpūsties. Psiholoģiski daudz smagāk bija, protams, Amerikā. Te tomēr biju mājās, vismaz mana mamma varēja pie manis atnākt, tur neviena tuvinieka nebija. Kamerā redz tikai četras krāsas – baltas sienas, pelēkas durvis, brūnus kombinezonus, sarkanas ugunsdzēšanas sistēmas.»

«Amerikā var sēdēt kamerā, bet var arī uzturēties kopīgajās telpās. Tur ir televizori, iespējas nodarboties ar vingrošanu, turpat arī telefons, var piezvanīt uz mājām jebkurā brīdī, kad vēlies. Latvijā varēju zvanīt uz mājām vienu reizi nedēļā uz piecām minūtēm. Un arī duša atļauta tikai vienu reizi nedēļā. Amerikā var iet dušā katru dienu. Toties Latvijā var iet āra pastaigā katru dienu uz vienu stundu. Tur tā nevarēja – tikai vienu reizi trijās dienās, bet, ja kādas tehniskas problēmas, piemēram, nestrādā lifts, tad pastaigas vieta ir uz jumta,» turpinājis Čalovskis.

Runājot par Čalovska pastrādāto noziegumu un piespriesto sodu, viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš stāstījis, ka Latvija bija strādājusi un pētījusi Čalovska darbību pirms tam, kad dienesti ielauzās dzīvoklī. Tika meklēta persona ar segvārdu Miami. No dokumentiem redzams, ka Denisa dzīvokļa IP adrese nebija vienīgā, ko šī persona lietojusi, – bija arī viena kafejnīca un automazgātava. Kurš ir darbojies abās pēdējās vietās, konstatēt nevarēja, bet atrada, ka dzīvoklī ir konkrēta persona Deniss Čalovskis, kurš ir IT speciālists.

Čalovska datortīkls esot bijis atvērts, tam nebija uzliktas drošības sistēmas, un līdz ar to tam bijuši aptuveni 40 pieslēgumi no nezināmām vietām. «Man bija uzstādīta sistēma, lai saglabātos žurnāls ar visiem pieslēgumu ierakstiem,» stāstījis Čalovskis, un Vārpiņš atzīmējis, ka šoreiz tas viņu glāba. «Noziedznieki parasti cenšas šādus datus nodzēst, noslēpt, viņam bija pretēji – saglabājušies ieraksti par pilnīgi visiem pieslēgumiem. Līdz ar to nebija nekā, kas apstiprinātu, ka tiešām viņš ir tas, kas izdarījis visu, kas sarakstīts, kad viņu prasīja izdot. Tad sekoja prokuratūras piedāvājums slēgt vienošanos, atzīstot daļu vainas. Arī tas 1000 dolāru sods, ko tiesa piesprieda, ir panākts vienošanās ceļā. Kādu vainu viņš atzinis, tā skaitās konfidenciāla informācija, jo notiek izmeklēšana attiecībā uz pārējiem, bet Denisa loma, kā to konstatēja prokuratūra un tiesa, ir tik niecīga, ka nekāda kaitējuma piedziņa pret viņu netika vērsta.»

«Gatavojoties tiesai, advokāts ar prokuroru apsvēra vienošanās iespēju. 4.septembrī es atzinu sevi par vainīgu. Tiklīdz apsūdzētais piekrīt vienoties, tiesa ierastā veidā vairs nenotiek,» stāstīja Čalovskis, «bija zināms, ka sods būs robežās starp 18 un 24 mēnešiem. Pēc vainas atzīšanas trīsarpus mēnešu laikā bija jāsavāc vēstules no draugiem, tuviem cilvēkiem, uz tā pamata advokāts veidoja savu vīziju par to, kas notika, un cilvēka raksturojumu. Probācijas dienests veidoja savu vīziju, veicot arī interviju, un nāca ar secinājumiem pie tiesneša. Tāpat prokuratūra nāca ar savu skatījumu. Tiesnesis tos izvērtēja.»

Taujāts par nākotnes plāniem, Čalovskis stāstījis, ka strādā Latvijas Ārstu biedrībā. «Gribu atgriezties savā iepriekšējā dzīvē. Arī pie sociālajiem projektiem. Biju izveidojis mājaslapu stopbedres.lv. Cilvēki var nofotografēt bedres un internetā ziņot pašvaldībai, kur tās atrodas, lai pašvaldība var ņemt norādījumus vērā un bedres aizlāpīt. Diemžēl pagājušajā vasarā bija problēmas ar serveri, pagaidām šī lapa nedarbojas, man nav bijis laika to atjaunot. Tāpat bija sagatavots sadarbības projekts ar Rīgas domi, kas ļautu cilvēkiem uzrādīt, kur ir neizvesti atkritumi, un pašvaldībai parūpēties, lai pilsēta būtu tīrāka. Tas arī vēl nav īstenots.»

Ref: 102.000.102.11815


Pievienot komentāru

  1. Jūs teica:

    Noticējāt šiem stāstiem???

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.