bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra (OCCRP) un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību Delna publicētie dati. 

Jaunie pierādījumi publicēti vienu gadu pēc «Panamas dokumentu» nopludināšanas un atklāj, kā netīrā nauda no Krievijas tiek atmazgāta un nogādāta ES, izmantojot Austrumeiropas bankas un anonīmu uzņēmumu tīklus, norāda Delna dati. 

Delna pārstāve Liene Gātere vēsta, ka žurnālistu atklātajā shēmā, kas īstenota laikā no 2010 līdz 2014.gadam, Latvijas finanšu sistēma spēlējusi nozīmīgu lomu, caur Trasta komercbanku nopludinot 13 miljardus ASV dolāru jeb 12 miljardus eiro.

Delna publicētā informācija norāda, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopš 2016.gada stiprinājusi centienus cīnīties ar bankām, kas veic naudas atmazgāšanu, taču, lai panāktu nopietnas pārmaiņas, nepieciešama lielāka atklātība gan Latvijā, gan ES. Sabiedrība par atklātību – Delna aicina Latvijas valdību atbalstīt Eiropas Parlamenta pozīciju trialoga sarunās, kas uzsāktas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi 21.martā, lai jaunā direktīva pret naudas atmazgāšanu, patiesi veicinātu atklātību ES likumos un globālajā finanšu sistēmā, tādējādi mazinot noziedzību.

Par to kā notika naudas atmazgāšana, ziņo Delna: 

2017.gada 20.martā OCCRP kopā ar citiem medijiem no 32 dažādām valstīm (ieskaitot Lielbritānijas Guardian, Krievijas Novaya Gazeta un Vācijas Süddeutsche Zeitung) atklāja detaļas par nozīmīgas finanšu krāpšanas shēmas darbību, kas veicināja lielu naudas summu – vairāk nekā 20 miljardu ASV dolāru jeb vairāk nekā 18 miljardu eiro – atmazgāšanu laikā no 2010 līdz 2014.gadam, kas vēlāk tika nopludinātas caur Moldovu un Latviju, un nosūtītas uz Eiropu un citām valstīm.

Šī lielā un sarežģītā naudas atmazgāšanas shēma, ko OCCRP nosauca par «Krievijas veļas mazgātavu» (angliski Laundromat), tika atklāta jau 2014.gadā, bet toreiz neesot bijis skaidrs, vai shēmu joprojām izmanto bankas un kas veicinājis naudas plūsmas. Kopš tā laika OCCRP un Novaya Gazeta no anonīma avota saņēmusi datus par banku darījumiem, kas atklāja detaļas par vairāk kā 75 000 transakciju periodā no 2010. līdz 2014.gadam, ko veica Trasta Komercbanka un Moldovas banka Moldindconbank.

Vairākos gadījumos shēmā tika izmantoti fiktīvi uzņēmumi un vairāki viltus aizdevumi, ko apstiprināja korumpēti Moldovas tiesneši. Aizdevumi Krievijas uzņēmumiem ļāva pārsūtīt lielas netīrās naudas summas uz Moldovas banku Moldindconbank. Pēc tam tās tika pārskaitītas uz Trasta Komercbanku Rīgā un līdz ar to nokļuva ES. No Rīgas nauda tika pārsūtīta uz dažādu banku kontiem 96 valstīs, par krāpšanas shēmu raksta Delna. 

Kā liecina OCCRP dati, atmazgātā nauda tika izmantota dažādiem mērķiem, tostarp dārgiem juveliera izstrādājumiem un maksai par izglītību Lielbritānijas skolās. Shēmu izmantoja arī daži Krievijas uzņēmēji, lai importētu preces Krievijā.

Pēdējo divu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes Latvijā un Moldovā ir izmeklējušas šo lietu, savācot vairākus tūkstošus banku izrakstu un pētot sarežģītas naudas plūsmas. Šobrīd viņi ir izsekojusi vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, bet, iespējams, summa varētu būt lielāka. Viņi arī norādīja uz Krievijas iestāžu negribīgo sadarbību. 2016. gadā FKTK atņēma Trasta Komercbankai darbības licenci Latvijā tieši naudas atmazgāšanas dēļ. Bijušais Moldovas parlamenta deputāts un Moldindconbank akciju turētājs, Vjačeslavs Platons tika arestēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā.

Skandāla jaunākie pavērsieni nāk klajā līdz ar ES gatavošanos uzsākt pēdējo sarunu fāzi par direktīvu pret naudas atmazgāšanu, ar ko plānots izveidot publiskus reģistrus, kas ļautu ES pilsoņiem uzzināt uzņēmumu un trastu īpašnieku vārdus. Direktīvas kontekstā, ar atklātību saistītās problēmas ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Eiropas Parlaments ir balsojis par publisku pieeju labuma guvēju reģistriem, bet ES dalībvalstis šobrīd ir ieņēmušas pozīciju, ka noteikumos nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas, vēst Delna. 

Ref: 225.000.103.275


Pievienot komentāru

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.