bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra (OCCRP) un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību Delna publicētie dati. 

Jaunie pierādījumi publicēti vienu gadu pēc «Panamas dokumentu» nopludināšanas un atklāj, kā netīrā nauda no Krievijas tiek atmazgāta un nogādāta ES, izmantojot Austrumeiropas bankas un anonīmu uzņēmumu tīklus, norāda Delna dati. 

Delna pārstāve Liene Gātere vēsta, ka žurnālistu atklātajā shēmā, kas īstenota laikā no 2010 līdz 2014.gadam, Latvijas finanšu sistēma spēlējusi nozīmīgu lomu, caur Trasta komercbanku nopludinot 13 miljardus ASV dolāru jeb 12 miljardus eiro.

Delna publicētā informācija norāda, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopš 2016.gada stiprinājusi centienus cīnīties ar bankām, kas veic naudas atmazgāšanu, taču, lai panāktu nopietnas pārmaiņas, nepieciešama lielāka atklātība gan Latvijā, gan ES. Sabiedrība par atklātību – Delna aicina Latvijas valdību atbalstīt Eiropas Parlamenta pozīciju trialoga sarunās, kas uzsāktas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi 21.martā, lai jaunā direktīva pret naudas atmazgāšanu, patiesi veicinātu atklātību ES likumos un globālajā finanšu sistēmā, tādējādi mazinot noziedzību.

Par to kā notika naudas atmazgāšana, ziņo Delna: 

2017.gada 20.martā OCCRP kopā ar citiem medijiem no 32 dažādām valstīm (ieskaitot Lielbritānijas Guardian, Krievijas Novaya Gazeta un Vācijas Süddeutsche Zeitung) atklāja detaļas par nozīmīgas finanšu krāpšanas shēmas darbību, kas veicināja lielu naudas summu – vairāk nekā 20 miljardu ASV dolāru jeb vairāk nekā 18 miljardu eiro – atmazgāšanu laikā no 2010 līdz 2014.gadam, kas vēlāk tika nopludinātas caur Moldovu un Latviju, un nosūtītas uz Eiropu un citām valstīm.

Šī lielā un sarežģītā naudas atmazgāšanas shēma, ko OCCRP nosauca par «Krievijas veļas mazgātavu» (angliski Laundromat), tika atklāta jau 2014.gadā, bet toreiz neesot bijis skaidrs, vai shēmu joprojām izmanto bankas un kas veicinājis naudas plūsmas. Kopš tā laika OCCRP un Novaya Gazeta no anonīma avota saņēmusi datus par banku darījumiem, kas atklāja detaļas par vairāk kā 75 000 transakciju periodā no 2010. līdz 2014.gadam, ko veica Trasta Komercbanka un Moldovas banka Moldindconbank.

Vairākos gadījumos shēmā tika izmantoti fiktīvi uzņēmumi un vairāki viltus aizdevumi, ko apstiprināja korumpēti Moldovas tiesneši. Aizdevumi Krievijas uzņēmumiem ļāva pārsūtīt lielas netīrās naudas summas uz Moldovas banku Moldindconbank. Pēc tam tās tika pārskaitītas uz Trasta Komercbanku Rīgā un līdz ar to nokļuva ES. No Rīgas nauda tika pārsūtīta uz dažādu banku kontiem 96 valstīs, par krāpšanas shēmu raksta Delna. 

Kā liecina OCCRP dati, atmazgātā nauda tika izmantota dažādiem mērķiem, tostarp dārgiem juveliera izstrādājumiem un maksai par izglītību Lielbritānijas skolās. Shēmu izmantoja arī daži Krievijas uzņēmēji, lai importētu preces Krievijā.

Pēdējo divu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes Latvijā un Moldovā ir izmeklējušas šo lietu, savācot vairākus tūkstošus banku izrakstu un pētot sarežģītas naudas plūsmas. Šobrīd viņi ir izsekojusi vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, bet, iespējams, summa varētu būt lielāka. Viņi arī norādīja uz Krievijas iestāžu negribīgo sadarbību. 2016. gadā FKTK atņēma Trasta Komercbankai darbības licenci Latvijā tieši naudas atmazgāšanas dēļ. Bijušais Moldovas parlamenta deputāts un Moldindconbank akciju turētājs, Vjačeslavs Platons tika arestēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā.

Skandāla jaunākie pavērsieni nāk klajā līdz ar ES gatavošanos uzsākt pēdējo sarunu fāzi par direktīvu pret naudas atmazgāšanu, ar ko plānots izveidot publiskus reģistrus, kas ļautu ES pilsoņiem uzzināt uzņēmumu un trastu īpašnieku vārdus. Direktīvas kontekstā, ar atklātību saistītās problēmas ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Eiropas Parlaments ir balsojis par publisku pieeju labuma guvēju reģistriem, bet ES dalībvalstis šobrīd ir ieņēmušas pozīciju, ka noteikumos nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas, vēst Delna. 

Ref: 225.000.103.275


Pievienot komentāru

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Jaunākie komentāri