bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris

Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā pēdējā piecgadē sarucis par 14%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā pagājušajā gadā bijuši vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā, liecina Eiropas Komisijas publiskotie statistikas dati.

Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2015.gadā bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijā bija 94, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad bojāgājušo skaits bija 106 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Savukārt 2010.gadā rādītāji bija 103 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 20105.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.

Abas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir labākās pozīcijās – Igaunijā pagājušajā gadā bojāgājušo skaits bija 50 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem, bet Lietuvā – 82 avārijās bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Sliktāki rādītāji par Latviju 2015.gadā bija Bulgārijā un Rumānijā, kur bojā gājuši 95 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem.

Igaunijā un Īrijā ir fiksēts lielākais bojāgājušo skaita samazinājums – par 15%. Attiecīgi uz miljons cilvēkiem pērn Igaunijā bojā gāja 50 un Īrijā – 36 cilvēki. Vislielākais pieaugums savukārt fiksēts Somijā – par 15% līdz 48 cilvēkiem uz miljons iedzīvotājiem. Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, ES valstīs bojāgājušo skaits kopumā samazinājies par 1%.

ES vidējie rādītāji ir 51,5 cilvēks uz miljons iedzīvotājiem. Vismazāk bojāgājušo bija Maltā, Zviedrijā un Dānijā.

Pagājušajā gadā uz ES autoceļiem kopumā dzīvību zaudējuši 26 000 cilvēku, bet 135 000 guvuši smagas traumas. Savukārt sociālās izmaksas saistībā ar letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem un gūtajām traumām bijušas vismaz 100 miljardu eiro apmērā.

Publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojāgājušo skaita samazinājuma ātruma bremzēšanos, Eiropas ceļi joprojām ir drošākie pasaulē.

Par transportu atbildīgā ES komisāre Violeta Bulca norādījusi, ka katrs bojāgājušais un katrs smagi ievainotais ir nelaime, kas ir jānovērš. «Pēdējos gadu desmitos mēs esam guvuši iespaidīgus rezultātus, samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, bet pašreizējā stagnācija ir satraucoša. Ja Eiropa vēlas sasniegt savu mērķi līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vēl ir daudz darāmā. Es aicinu dalībvalstis pastiprināt centienus tiesību aktu īstenošanā un kampaņu organizēšanā. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar 100 miljardiem eiro sociālo izmaksu, kas rodas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu rezultātā,» norādījusi komisāre.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, savienotai un automatizētai auto vadīšanai esot liels potenciāls, lai izvairītos no avārijām. 2015.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, ES ceļu satiksmes negadījumos vidēji gāja bojā 51,5 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Pašreizējais palēninājums ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, lielāku mijiedarbību starp neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem pilsētās. Neaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un riteņbraucēji – arī veido lielu daļu no 135 000 cilvēku, kuri, pēc Komisijas aplēsēm, ir guvuši traumas ceļu satiksmes negadījumos.

Valstu statistikas dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES valstīs joprojām krietni atšķiras, lai gan šī atšķirība ar katru gadu samazinās. Dažas valstis, kurām parasti ir labi rādītāji, ir panākušas mazāku uzlabojumu, bet trīs no dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, ir uzlabojušas ceļu satiksmes drošības situāciju.

Lai sasniegtu ES stratēģisko mērķi – no 2010. līdz 2020.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu -, esot jādara kas vairāk. Dalībvalstis šajā procesā ir nozīmīgākās dalībnieces, jo lielākā daļa ikdienas darbību tiek īstenotas valsts un vietējā līmenī: satiksmes noteikumu ievērošanas nodrošināšana, infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana, kā arī izglītojošas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Eiropas Komisija iesaistās, ja ir iespējams nodrošināt skaidru ES pievienoto vērtību, piemēram, izmantojot tiesību aktus ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu pārkāpumu apkarošanai un nosakot infrastruktūras un transportlīdzekļu tehniskās drošības standartus.

Komisija aktīvi uzraugot situāciju, mudina dalībvalstis panākt labākus rezultātus un palīdz tām šajā darbā, apmainoties ar informāciju, zināšanām, pieredzi un paraugpraksi. Tehnoloģiskie sasniegumi pēdējo desmit gadu laikā esot ievērojami uzlabojuši transportlīdzekļu drošību. Nozīmīgie jauninājumi un tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu automatizāciju un savienojamību, ietverot sevī lielu nākotnes potenciālu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Lai pavērtu ceļu uz automatizāciju un labāku satiksmes vadību, Komisija 2016.gada otrajā pusē plāno izstrādāt ģenerālplānu sadarbspējīgu intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai, kas nozīmē divvirzienu sakaru izveidi starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, kā arī ceļu infrastruktūras ietvaros. Šādas sistēmas ļauj transportlīdzekļiem brīdināt vienam otru tieši, piemēram, ar ārkārtas bremzēšanas sistēmu vai ar infrastruktūras palīdzību – piemēram, par gaidāmiem ceļa darbiem.

Ref: 102.000.102.12301


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.