bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis

Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā pēdējā piecgadē sarucis par 14%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā pagājušajā gadā bijuši vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā, liecina Eiropas Komisijas publiskotie statistikas dati.

Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2015.gadā bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijā bija 94, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad bojāgājušo skaits bija 106 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Savukārt 2010.gadā rādītāji bija 103 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 20105.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.

Abas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir labākās pozīcijās – Igaunijā pagājušajā gadā bojāgājušo skaits bija 50 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem, bet Lietuvā – 82 avārijās bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Sliktāki rādītāji par Latviju 2015.gadā bija Bulgārijā un Rumānijā, kur bojā gājuši 95 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem.

Igaunijā un Īrijā ir fiksēts lielākais bojāgājušo skaita samazinājums – par 15%. Attiecīgi uz miljons cilvēkiem pērn Igaunijā bojā gāja 50 un Īrijā – 36 cilvēki. Vislielākais pieaugums savukārt fiksēts Somijā – par 15% līdz 48 cilvēkiem uz miljons iedzīvotājiem. Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Pērn, salīdzinot ar 2014.gadu, ES valstīs bojāgājušo skaits kopumā samazinājies par 1%.

ES vidējie rādītāji ir 51,5 cilvēks uz miljons iedzīvotājiem. Vismazāk bojāgājušo bija Maltā, Zviedrijā un Dānijā.

Pagājušajā gadā uz ES autoceļiem kopumā dzīvību zaudējuši 26 000 cilvēku, bet 135 000 guvuši smagas traumas. Savukārt sociālās izmaksas saistībā ar letālajiem ceļu satiksmes negadījumiem un gūtajām traumām bijušas vismaz 100 miljardu eiro apmērā.

Publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz ceļu satiksmes negadījumos (CSN) bojāgājušo skaita samazinājuma ātruma bremzēšanos, Eiropas ceļi joprojām ir drošākie pasaulē.

Par transportu atbildīgā ES komisāre Violeta Bulca norādījusi, ka katrs bojāgājušais un katrs smagi ievainotais ir nelaime, kas ir jānovērš. «Pēdējos gadu desmitos mēs esam guvuši iespaidīgus rezultātus, samazinot ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, bet pašreizējā stagnācija ir satraucoša. Ja Eiropa vēlas sasniegt savu mērķi līdz 2020.gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, vēl ir daudz darāmā. Es aicinu dalībvalstis pastiprināt centienus tiesību aktu īstenošanā un kampaņu organizēšanā. Tas, protams, prasa līdzekļus, bet tas ir nieks salīdzinājumā ar 100 miljardiem eiro sociālo izmaksu, kas rodas ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu un nāves gadījumu rezultātā,» norādījusi komisāre.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, savienotai un automatizētai auto vadīšanai esot liels potenciāls, lai izvairītos no avārijām. 2015.gadā, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, ES ceļu satiksmes negadījumos vidēji gāja bojā 51,5 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju. Pašreizējais palēninājums ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā ir saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, lielāku mijiedarbību starp neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un mehānisko transportlīdzekļu vadītājiem pilsētās. Neaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji un riteņbraucēji – arī veido lielu daļu no 135 000 cilvēku, kuri, pēc Komisijas aplēsēm, ir guvuši traumas ceļu satiksmes negadījumos.

Valstu statistikas dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES valstīs joprojām krietni atšķiras, lai gan šī atšķirība ar katru gadu samazinās. Dažas valstis, kurām parasti ir labi rādītāji, ir panākušas mazāku uzlabojumu, bet trīs no dalībvalstīm, kurās ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, ir uzlabojušas ceļu satiksmes drošības situāciju.

Lai sasniegtu ES stratēģisko mērķi – no 2010. līdz 2020.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu -, esot jādara kas vairāk. Dalībvalstis šajā procesā ir nozīmīgākās dalībnieces, jo lielākā daļa ikdienas darbību tiek īstenotas valsts un vietējā līmenī: satiksmes noteikumu ievērošanas nodrošināšana, infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana, kā arī izglītojošas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Eiropas Komisija iesaistās, ja ir iespējams nodrošināt skaidru ES pievienoto vērtību, piemēram, izmantojot tiesību aktus ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu pārkāpumu apkarošanai un nosakot infrastruktūras un transportlīdzekļu tehniskās drošības standartus.

Komisija aktīvi uzraugot situāciju, mudina dalībvalstis panākt labākus rezultātus un palīdz tām šajā darbā, apmainoties ar informāciju, zināšanām, pieredzi un paraugpraksi. Tehnoloģiskie sasniegumi pēdējo desmit gadu laikā esot ievērojami uzlabojuši transportlīdzekļu drošību. Nozīmīgie jauninājumi un tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu automatizāciju un savienojamību, ietverot sevī lielu nākotnes potenciālu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Lai pavērtu ceļu uz automatizāciju un labāku satiksmes vadību, Komisija 2016.gada otrajā pusē plāno izstrādāt ģenerālplānu sadarbspējīgu intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai, kas nozīmē divvirzienu sakaru izveidi starp transportlīdzekļiem un ceļu infrastruktūru, kā arī ceļu infrastruktūras ietvaros. Šādas sistēmas ļauj transportlīdzekļiem brīdināt vienam otru tieši, piemēram, ar ārkārtas bremzēšanas sistēmu vai ar infrastruktūras palīdzību – piemēram, par gaidāmiem ceļa darbiem.

Ref: 102.000.102.12301


Pievienot komentāru

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.