bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Centrs MARTA: Seksa pircēji uztur prostitūcijas sistēmu Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā prostitūcija ir legāla. Teju ikviens var būt seksa piedzīvojumu meklētājs jeb seksa pircējs un palikt nesodīts, kamēr sievietes, kuras prostitūcijā nonākušas piespiedu kārtā, maksā sodu. BNN devās aprunāties ar resursu Centra MARTA juristi Zani Zvirgzdiņu, lai noskaidrotu, kādi ir vervētāju mehānismi un ko īsti nozīmē legalizācijas aspekts mūsu valstī.

Latvijā prostitūcija ir legāla

Juriste skaidro, ka Latvijā šobrīd ir spēkā esoši Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, ko izveidojis Ministru kabinets. Šie noteikumi neaizliedz prostitūciju, bet paredz dažādus ierobežojumus. «Līdz ar to, ja valsts kaut ko regulē, tad tas nozīmē, ka prostitūcija ir legāla, citādā gadījumā šos ierobežojumus nevajadzētu paredzēt,» skaidro Centra MARTA juriste.

Ar Prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem var iepazīties šeit.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par prostitūtu?

Ja prostitūcija ir legāls maksas pakalpojums, ironiski jājautā, vai prostitūtām jāmaksā nodokļi, varbūt viņas var definēt kā pašnodarbinātas personas? Jautājot juristei, viņa apstiprina, ka prostitūtām, protams, nodokļi nav jāmaksā. «Faktiski brīdī, kad valsts no prostitūcijas sāks iekasēt nodokļus, valsts kļūst par suteneru, jo tādā gadījumā valsts iedzīvotos no prostitūcijas,» uzsver juriste Zvirgzdiņa, piebilstot, ka prostitūcija kā nodarbošanās pati par sevi nav aizliegta, bet ir šie Ministru kabineta augstāk minētie ierobežošanas noteikumi.

«Ja mēs paraugāmies uz prostitūciju kā uz sistēmu, jāsaprot, ka ir ne tikai personas, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, bet ir arī seksa pircēji, bez kuriem tā sistēma neeksistētu. Reālā situācija ir tāda, ka ir pieprasījums un ir piedāvājums. Būtiska problēma Latvijas kontekstā ir tajā, ka pret seksa pircējiem neviens nevēršas,» ar bažām nosaka Centra MARTA juriste.

Centrs MARTA pārstāve šo nodarbošanos nesauc par profesiju, pamatojot savus uzskatus ar retorisku jautājumu: «Es gribētu vaicāt, vai kāds bērnībā ir sapņojis kļūt par prostitūtu? Vai kāds vēlētos, lai viņu bērni nākotnē izvēlētos šādu karjeru? Nemaz nerunājot par to, kādas psiholoģiskas, fiziskas un slimību sekas tas var radīt.»

Sabiedrības priekšstats par prostitūtām – Nabadzīgas, neizglītotas, pašas vainīgas

Publiskajā telpā atrodami pietiekami daudz materiālu par prostitūcijas pierādījumiem Latvijā. Viens no šādiem pierādījumiem ir teju trīs gadus atpakaļ interneta vidē ievietotais EDARTV sižets par prostitūciju Rumbulā. Video aprakstā teikts: «Jau kādu laiku bijām plānojuši izbraukt meitenēs, līdz izlēmām, ka šī diena ir pienākusi.»

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ar prostitūciju var nodarboties dzīvoklī, kurš personai pieder vai kuru īrē, līdz ar to arī EDARTV sižetā atainotais gadījums Rumbulā ir nelegāla darbība.

Juriste pauž: «Komentējot EDARTV sižetu, jāpiebilst – lai arī ir ļoti svarīgi runāt par prostitūciju, svarīgi ir arī tas, kādā veidā par šo tēmu runā. Manuprāt, šis pasniegšanas veids bija tāda izņirgāšanās par vienu sievieti, kura ir prostitūcijā. Turklāt redzams, ka viņa ir grūtniece.»

Turpinot, viņa saka: «Video redzams, ka puiši sievietei lika izģērbties un reāli par viņu izņirgājās, filmējot, kā viņa dejo striptīzu. Manuprāt, tas bija cilvēka cieņu pazemojošs sižets.»

Pēc Centra MARTA domām, šis video materiāls parāda to reālo dzīves absurdu, ka lielākajā daļā gadījumu sievietes prostitūcijā nonāk nabadzības dēļ. Juriste norāda, ka tas, ka ar prostitūciju var nopelnīt daudz naudas, ir tikai mīts, jo bieži vien sievietēm, kuras darbojas prostitūcijā, nav pat naudas dzīvoklim, kur nu vēl, lai atmaksātu sodu par darbošanos šajā sfērā.

Jānorāda, ka pašvaldības policija kontrolē noteikumu izpildi, prostitūcijā iesaistītās sievietes tiek sodītas, taču nekāda vēršanās pret klientiem nenotiek. Soda apmērs, nodarbojoties ar prostitūciju neatļautās vietās, ir no 350 līdz 700 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

«Tad jūs iedomājieties, ja sieviete prostitūcijā iesaistījusies nabadzības dēļ, kā viņa spētu atļauties samaksāt sodu. Tāpat neatbildēts jautājums ir, kā šis sods sievietei palīdzēs izkļūt no prostitūcijas. Savukārt seksa pircējiem, viņiem nav nekādas atbildības, kaut viņiem ir leģitīmā vara nopirkt citu cilvēku un izmantot viņu pēc savām iegribām,» uzsver Zvirgzdiņa.

Juriste min, ka šos puišus, kuri uzņēmuši video, lai arī nav fiksēts pats seksuālais akts, varētu atzīt pat seksa pircējiem plašākā nozīmē – viņi pērk seksuāla rakstura darbību, bet «viņus sodīt nevar, jo pret seksa pircējiem vērsties nevar».

Arī par to, ka video ir uzņemts un ievietots internetā, kaut seja ir aizklāta, par to sods nepienākas, jo sievietes identitāte nav atklāta. «To īsti arī nevar nosaukt par pornogrāfiska rakstura materiālu, jo tas paredzēts kā dokumentālais sižets, kas pieļauj tāda veida darbības. Kā jau teicu, doma ir laba, tikai jāsaprot pareizais veids, kā informēt sabiedrību,» uzskata Zvirgzdiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, puišiem tas nebija izdevies.

Kad Tavs mīļotais kļūst par suteneru

Centra MARTA praksē nav reģistrēti tādi gadījumi, kad sievietes būtu apzināti, no brīva prāta, izvēlējušās kļūt par prostitūtām, lai arī pasaulē, iespējams, tādi gadījumi eksistē. «Brīva izvēle ir tad, ja ir alternatīvas, no kā izvēlēties. Ļoti būtiski ir arī tas, ka pieaugušās sievietes, kuras vēršas Centrā MARTA, atzīst, ka prostitūcijā jau nonākušas vēl tad, kad bijušas nepilngadīgas. Tātad šīs sievietes prostitūcijā jau iesaistītas kā bērni,» stāsta juriste.

Taujāta par to, kā šīs sievietes nonāk prostitūcijā, juriste uzsver, ka vienmēr ir kāds, kurš piedāvā. Turklāt cilvēku tirdzniecību var veicināt sekojoši faktori – bezdarbs, vāja sabiedrības ekonomiskā un sociālā struktūra, izglītības iespēju trūkums, kultūras iezīmes, labākas dzīves vilinājums ārzemēs, vardarbības pret sievietēm un bērniem, kā arī bruņoti konflikti.

Viens no «populārākajiem» vervēšanas mehānismiem ir tā saucamais Lover boy [mīļotā puiša] vai Boyfriend [drauga] stāstiem. «Tas nozīmē to, ka prostitūcijā sievieti iesaista faktiskais dzīves partneris. Šādi gadījumi ļoti spilgti ataino to, ka bērnībā nav bijis atbalsta personas, bērns bijis pamests novārtā, un šis aspekts būtiski palīdz īstenot vervētāja «shēmu»».

Zvirgzdiņa turpina: «Vīrietis par sievieti rūpējas, materiāli nodrošina un tad kaut kādā brīdī vīrietis paziņo, ka nepieciešama nauda, neviļus aizvilinot sievieti prostitūcijā, iemānot ideju, ka tas palīdzēs abu kopdzīvei. Tā ir ļoti manipulatīva pieeja.» Par manipulatīvu juriste to sauc tāpēc, ka šīs sievietes, kurām bērnībā ir trūkusi uzmanība, nodomā – «bet viņš taču pret mani ir tik labs, viņš mani apgādā un neko ļaunu jau man nevēlēs». Bet noslēgumā parādās absurdais uzskats – «viņa jau pati…».

Centra praksē reiz bijis gadījums, kad policija veikusi kontrolzvanu, atsaucoties uz sludinājumu, kas ievietots internetā. Sieviete pacēlusi telefonu, un policistiem radies priekšstats, ka nekas jau tur nav – tā ir norma, viņas izvēle. Taču juristei policijas pārstāvjiem radies jautājums: «Ja sievieti var piespiest nodarboties ar prostitūciju, vai viņu tikpat labi nevar piespiest atbildēt uz telefona zvaniem un kas viņai būs par to, ja viņa to nedarīs?»

Centra pieredzē bijuši arī gadījumi, kad tā saucamie «draugi» iesaista prostitūcijā arī savas nepilngadīgās draudzenes, vēlāk draudzenēm liekot iesaistīt arī citas meitenes, ar nosacījumu, ka tas ir vienīgais veids, kā viņām pašām izkļūt no šīs ekspluatācijas.

Kāpēc Latvijā prostitūciju neaizliedz?

Centra MARTA mājas lapā atrodama informācija, kas liecina, ka Ministru kabinets 2015.gada 28.jūlijā uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Tiesībsarga biroju un nevalstiskajām organizācijām, kuru starpā bija arī Centrs MARTA, izstrādāt likumprojektu prostitūcijas ierobežošanas jomā un līdz 2017.gada 1.janvārim noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā. Izstrādātais likumprojekts Prostitūcijas ierobežošanas likums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Būtiski atzīmēt juristes teikto, ka pastāvošie Ministru kabineta noteikumi par prostitūcijas ierobežošanu neatbilst Satversmei, jo Ministru kabineta noteikumu vietā būtu jābūt likumam. Tā ir juridiska nianse, kam it kā visi iesaistītie esot piekrituši un izveidoja grupu likumprojekta izstrādei, taču noteikumus tā arī neatcēla jeb darba grupa lēma, ka prostitūcijas aizliegums Latvijā nav atbalstāms, skaidro juriste.

Turklāt, pēc Zvirgzdiņas teiktā, Satversmes tiesā Centrs MARTA nevar vērties bez klienta, taču «klientes nevēlas publiskot savu vārdu, tā kā tas nozīmē atklāt savu identitāti, un sievietes no tā baidās.»

Zvirgzdiņa uzsver arī to, ka joprojām pastāv daudz mītu, kas kļūst par šķēršļiem cīņā pret cilvēku ekspluatāciju. «Policijai ir bail par to, ja tiks noņemta atbildība no upuriem un tiks sodīti seksa pircēji, tad prostitūcija kļūs latenta. Respektīvi ir bažas, ka vairs nevarēs atrast nevienu upuri, kaut pieredze Zviedrijā, Kanādā un citās pasaules valstīs pierāda pretējo – iespēju tieši vairāk palīdzēt upuriem. Jo vairāk – prostitūcija nevar kļūst latenta, ja pastāv seksa pircēji. Ja seksa pircēji var atrast prostitūciju, tad arī policijai ir pieejamas tieši tās pašas metodes un viņiem ir jāspēj atrast gan upurus, gan viņu izmantotājus.»

Centrs MARTA sadarbību ar policiju nevērtē augstā līmenī, drīzāk pretēji. Juriste skaidro, ka pašvaldības policija ir tā iestāde, kas liek šos sodus, un MARTA to neatbalsta.

Tuvojoties sarunas beigām, Centrs MARTA norāda, kā atpazīt, ka sieviete cieš no partnera, minot vairākas pazīmes – pēc sievietes un/vai citu teiktā, partneris ir – apvainojis, draudējis, atņēmis ienākumus, grūdis, sitis, spēris vai žņaudzis, piespiedis veikt seksuālas darbības pret pašas gribu. Svarīgi ir arī personīgie novērojumi – acīmredzami miesas bojājumi, sabiedriskā vietā notikušas vardarbīgas attiecības, veselības pasliktināšanās sievietei, sievietes materiālā atkarība no vardarbības veicēja vai vardarbības veicēja materiālā atkarība no sievietes. Centrs MARTA aicina neklusēt un vērties pēc palīdzības.

Centrā MARTA iespējams saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās.Centrs piedāvā sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv.


Pievienot komentāru

  1. ZUKS teica:

    negrib ne mācīties ,ne arī strādāt ,tad pelna naudu ar p***.

    +1 0 -1 0

  2. Ann teica:

    Patiess prieks,ka par šādām tēmām runā arī no cita aspekta. Ļoti izskaidrojošs raksts,kas liek aizdomāties par prostitūcijas ēnas pusēm!

    +1 0 -1 0

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.