bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

Centrs MARTA: Seksa pircēji uztur prostitūcijas sistēmu Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā prostitūcija ir legāla. Teju ikviens var būt seksa piedzīvojumu meklētājs jeb seksa pircējs un palikt nesodīts, kamēr sievietes, kuras prostitūcijā nonākušas piespiedu kārtā, maksā sodu. BNN devās aprunāties ar resursu Centra MARTA juristi Zani Zvirgzdiņu, lai noskaidrotu, kādi ir vervētāju mehānismi un ko īsti nozīmē legalizācijas aspekts mūsu valstī.

Latvijā prostitūcija ir legāla

Juriste skaidro, ka Latvijā šobrīd ir spēkā esoši Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi, ko izveidojis Ministru kabinets. Šie noteikumi neaizliedz prostitūciju, bet paredz dažādus ierobežojumus. «Līdz ar to, ja valsts kaut ko regulē, tad tas nozīmē, ka prostitūcija ir legāla, citādā gadījumā šos ierobežojumus nevajadzētu paredzēt,» skaidro Centra MARTA juriste.

Ar Prostitūcijas ierobežošanas noteikumiem var iepazīties šeit.

Vai bērnībā sapņoji kļūt par prostitūtu?

Ja prostitūcija ir legāls maksas pakalpojums, ironiski jājautā, vai prostitūtām jāmaksā nodokļi, varbūt viņas var definēt kā pašnodarbinātas personas? Jautājot juristei, viņa apstiprina, ka prostitūtām, protams, nodokļi nav jāmaksā. «Faktiski brīdī, kad valsts no prostitūcijas sāks iekasēt nodokļus, valsts kļūst par suteneru, jo tādā gadījumā valsts iedzīvotos no prostitūcijas,» uzsver juriste Zvirgzdiņa, piebilstot, ka prostitūcija kā nodarbošanās pati par sevi nav aizliegta, bet ir šie Ministru kabineta augstāk minētie ierobežošanas noteikumi.

«Ja mēs paraugāmies uz prostitūciju kā uz sistēmu, jāsaprot, ka ir ne tikai personas, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, bet ir arī seksa pircēji, bez kuriem tā sistēma neeksistētu. Reālā situācija ir tāda, ka ir pieprasījums un ir piedāvājums. Būtiska problēma Latvijas kontekstā ir tajā, ka pret seksa pircējiem neviens nevēršas,» ar bažām nosaka Centra MARTA juriste.

Centrs MARTA pārstāve šo nodarbošanos nesauc par profesiju, pamatojot savus uzskatus ar retorisku jautājumu: «Es gribētu vaicāt, vai kāds bērnībā ir sapņojis kļūt par prostitūtu? Vai kāds vēlētos, lai viņu bērni nākotnē izvēlētos šādu karjeru? Nemaz nerunājot par to, kādas psiholoģiskas, fiziskas un slimību sekas tas var radīt.»

Sabiedrības priekšstats par prostitūtām – Nabadzīgas, neizglītotas, pašas vainīgas

Publiskajā telpā atrodami pietiekami daudz materiālu par prostitūcijas pierādījumiem Latvijā. Viens no šādiem pierādījumiem ir teju trīs gadus atpakaļ interneta vidē ievietotais EDARTV sižets par prostitūciju Rumbulā. Video aprakstā teikts: «Jau kādu laiku bijām plānojuši izbraukt meitenēs, līdz izlēmām, ka šī diena ir pienākusi.»

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ar prostitūciju var nodarboties dzīvoklī, kurš personai pieder vai kuru īrē, līdz ar to arī EDARTV sižetā atainotais gadījums Rumbulā ir nelegāla darbība.

Juriste pauž: «Komentējot EDARTV sižetu, jāpiebilst – lai arī ir ļoti svarīgi runāt par prostitūciju, svarīgi ir arī tas, kādā veidā par šo tēmu runā. Manuprāt, šis pasniegšanas veids bija tāda izņirgāšanās par vienu sievieti, kura ir prostitūcijā. Turklāt redzams, ka viņa ir grūtniece.»

Turpinot, viņa saka: «Video redzams, ka puiši sievietei lika izģērbties un reāli par viņu izņirgājās, filmējot, kā viņa dejo striptīzu. Manuprāt, tas bija cilvēka cieņu pazemojošs sižets.»

Pēc Centra MARTA domām, šis video materiāls parāda to reālo dzīves absurdu, ka lielākajā daļā gadījumu sievietes prostitūcijā nonāk nabadzības dēļ. Juriste norāda, ka tas, ka ar prostitūciju var nopelnīt daudz naudas, ir tikai mīts, jo bieži vien sievietēm, kuras darbojas prostitūcijā, nav pat naudas dzīvoklim, kur nu vēl, lai atmaksātu sodu par darbošanos šajā sfērā.

Jānorāda, ka pašvaldības policija kontrolē noteikumu izpildi, prostitūcijā iesaistītās sievietes tiek sodītas, taču nekāda vēršanās pret klientiem nenotiek. Soda apmērs, nodarbojoties ar prostitūciju neatļautās vietās, ir no 350 līdz 700 eiro, liecina Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

«Tad jūs iedomājieties, ja sieviete prostitūcijā iesaistījusies nabadzības dēļ, kā viņa spētu atļauties samaksāt sodu. Tāpat neatbildēts jautājums ir, kā šis sods sievietei palīdzēs izkļūt no prostitūcijas. Savukārt seksa pircējiem, viņiem nav nekādas atbildības, kaut viņiem ir leģitīmā vara nopirkt citu cilvēku un izmantot viņu pēc savām iegribām,» uzsver Zvirgzdiņa.

Juriste min, ka šos puišus, kuri uzņēmuši video, lai arī nav fiksēts pats seksuālais akts, varētu atzīt pat seksa pircējiem plašākā nozīmē – viņi pērk seksuāla rakstura darbību, bet «viņus sodīt nevar, jo pret seksa pircējiem vērsties nevar».

Arī par to, ka video ir uzņemts un ievietots internetā, kaut seja ir aizklāta, par to sods nepienākas, jo sievietes identitāte nav atklāta. «To īsti arī nevar nosaukt par pornogrāfiska rakstura materiālu, jo tas paredzēts kā dokumentālais sižets, kas pieļauj tāda veida darbības. Kā jau teicu, doma ir laba, tikai jāsaprot pareizais veids, kā informēt sabiedrību,» uzskata Zvirgzdiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, puišiem tas nebija izdevies.

Kad Tavs mīļotais kļūst par suteneru

Centra MARTA praksē nav reģistrēti tādi gadījumi, kad sievietes būtu apzināti, no brīva prāta, izvēlējušās kļūt par prostitūtām, lai arī pasaulē, iespējams, tādi gadījumi eksistē. «Brīva izvēle ir tad, ja ir alternatīvas, no kā izvēlēties. Ļoti būtiski ir arī tas, ka pieaugušās sievietes, kuras vēršas Centrā MARTA, atzīst, ka prostitūcijā jau nonākušas vēl tad, kad bijušas nepilngadīgas. Tātad šīs sievietes prostitūcijā jau iesaistītas kā bērni,» stāsta juriste.

Taujāta par to, kā šīs sievietes nonāk prostitūcijā, juriste uzsver, ka vienmēr ir kāds, kurš piedāvā. Turklāt cilvēku tirdzniecību var veicināt sekojoši faktori – bezdarbs, vāja sabiedrības ekonomiskā un sociālā struktūra, izglītības iespēju trūkums, kultūras iezīmes, labākas dzīves vilinājums ārzemēs, vardarbības pret sievietēm un bērniem, kā arī bruņoti konflikti.

Viens no «populārākajiem» vervēšanas mehānismiem ir tā saucamais Lover boy [mīļotā puiša] vai Boyfriend [drauga] stāstiem. «Tas nozīmē to, ka prostitūcijā sievieti iesaista faktiskais dzīves partneris. Šādi gadījumi ļoti spilgti ataino to, ka bērnībā nav bijis atbalsta personas, bērns bijis pamests novārtā, un šis aspekts būtiski palīdz īstenot vervētāja «shēmu»».

Zvirgzdiņa turpina: «Vīrietis par sievieti rūpējas, materiāli nodrošina un tad kaut kādā brīdī vīrietis paziņo, ka nepieciešama nauda, neviļus aizvilinot sievieti prostitūcijā, iemānot ideju, ka tas palīdzēs abu kopdzīvei. Tā ir ļoti manipulatīva pieeja.» Par manipulatīvu juriste to sauc tāpēc, ka šīs sievietes, kurām bērnībā ir trūkusi uzmanība, nodomā – «bet viņš taču pret mani ir tik labs, viņš mani apgādā un neko ļaunu jau man nevēlēs». Bet noslēgumā parādās absurdais uzskats – «viņa jau pati…».

Centra praksē reiz bijis gadījums, kad policija veikusi kontrolzvanu, atsaucoties uz sludinājumu, kas ievietots internetā. Sieviete pacēlusi telefonu, un policistiem radies priekšstats, ka nekas jau tur nav – tā ir norma, viņas izvēle. Taču juristei policijas pārstāvjiem radies jautājums: «Ja sievieti var piespiest nodarboties ar prostitūciju, vai viņu tikpat labi nevar piespiest atbildēt uz telefona zvaniem un kas viņai būs par to, ja viņa to nedarīs?»

Centra pieredzē bijuši arī gadījumi, kad tā saucamie «draugi» iesaista prostitūcijā arī savas nepilngadīgās draudzenes, vēlāk draudzenēm liekot iesaistīt arī citas meitenes, ar nosacījumu, ka tas ir vienīgais veids, kā viņām pašām izkļūt no šīs ekspluatācijas.

Kāpēc Latvijā prostitūciju neaizliedz?

Centra MARTA mājas lapā atrodama informācija, kas liecina, ka Ministru kabinets 2015.gada 28.jūlijā uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju, Tiesībsarga biroju un nevalstiskajām organizācijām, kuru starpā bija arī Centrs MARTA, izstrādāt likumprojektu prostitūcijas ierobežošanas jomā un līdz 2017.gada 1.janvārim noteiktā kārtībā iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā. Izstrādātais likumprojekts Prostitūcijas ierobežošanas likums stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Būtiski atzīmēt juristes teikto, ka pastāvošie Ministru kabineta noteikumi par prostitūcijas ierobežošanu neatbilst Satversmei, jo Ministru kabineta noteikumu vietā būtu jābūt likumam. Tā ir juridiska nianse, kam it kā visi iesaistītie esot piekrituši un izveidoja grupu likumprojekta izstrādei, taču noteikumus tā arī neatcēla jeb darba grupa lēma, ka prostitūcijas aizliegums Latvijā nav atbalstāms, skaidro juriste.

Turklāt, pēc Zvirgzdiņas teiktā, Satversmes tiesā Centrs MARTA nevar vērties bez klienta, taču «klientes nevēlas publiskot savu vārdu, tā kā tas nozīmē atklāt savu identitāti, un sievietes no tā baidās.»

Zvirgzdiņa uzsver arī to, ka joprojām pastāv daudz mītu, kas kļūst par šķēršļiem cīņā pret cilvēku ekspluatāciju. «Policijai ir bail par to, ja tiks noņemta atbildība no upuriem un tiks sodīti seksa pircēji, tad prostitūcija kļūs latenta. Respektīvi ir bažas, ka vairs nevarēs atrast nevienu upuri, kaut pieredze Zviedrijā, Kanādā un citās pasaules valstīs pierāda pretējo – iespēju tieši vairāk palīdzēt upuriem. Jo vairāk – prostitūcija nevar kļūst latenta, ja pastāv seksa pircēji. Ja seksa pircēji var atrast prostitūciju, tad arī policijai ir pieejamas tieši tās pašas metodes un viņiem ir jāspēj atrast gan upurus, gan viņu izmantotājus.»

Centrs MARTA sadarbību ar policiju nevērtē augstā līmenī, drīzāk pretēji. Juriste skaidro, ka pašvaldības policija ir tā iestāde, kas liek šos sodus, un MARTA to neatbalsta.

Tuvojoties sarunas beigām, Centrs MARTA norāda, kā atpazīt, ka sieviete cieš no partnera, minot vairākas pazīmes – pēc sievietes un/vai citu teiktā, partneris ir – apvainojis, draudējis, atņēmis ienākumus, grūdis, sitis, spēris vai žņaudzis, piespiedis veikt seksuālas darbības pret pašas gribu. Svarīgi ir arī personīgie novērojumi – acīmredzami miesas bojājumi, sabiedriskā vietā notikušas vardarbīgas attiecības, veselības pasliktināšanās sievietei, sievietes materiālā atkarība no vardarbības veicēja vai vardarbības veicēja materiālā atkarība no sievietes. Centrs MARTA aicina neklusēt un vērties pēc palīdzības.

Centrā MARTA iespējams saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu grūtās dzīves situācijās.Centrs piedāvā sociālā darbinieka, psihologa, psihoterapeita, jurista un citu speciālistu konsultācijas. Pieteikties, zvanot: 67378539 vai rakstot: centrs@marta.lv.


Pievienot komentāru

  1. ZUKS teica:

    negrib ne mācīties ,ne arī strādāt ,tad pelna naudu ar p***.

    +1 0 -1 0

  2. Ann teica:

    Patiess prieks,ka par šādām tēmām runā arī no cita aspekta. Ļoti izskaidrojošs raksts,kas liek aizdomāties par prostitūcijas ēnas pusēm!

    +1 0 -1 0

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.