bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Četras lietas, kas jāzina, veidojot «zaļo» start-up

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Ilgtspējīgas inovācijas rada jaunas iespējas gan ražošanā, gan tehnoloģiju jomā, tādēļ «zaļās» idejas ir labs starta punkts jaunuzņēmumiem, kas plāno darboties globālajā tirgū.

Lūk, īpatnības, kas raksturīgas «zaļajiem» un zinātniskajiem jaunuzņēmumiem:

Zinātniskie jaunuzņēmumi top ilgāk

«Zaļo» tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir būtiski ilgāks izveides cikls, salīdzinot ar IT jaunuzņēmumiem, kur izrāvienam pietiek ar nepilnu gadu. Eksperti atzīst – lai zinātnisko izstrādni pārvērstu reālā, peļņu nesošā uzņēmumā, parasti ir nepieciešami pieci līdz septiņi gadi.

«Mums ir lieliski jaunie zinātnieki, kas ir ārkārtīgi aktīvi, domā ilgtermiņā un meklē pasaules līmeņa sadarbības partnerus. Vienlaikus, domājot globāli, viņi veido tehnoloģijas un produktus, kas risina arī lokālas problēmas. Šobrīd tiek attīstītas vairākās «zaļās» Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) idejas, tostarp biodegradablie organiskie polimērmateriāli, kuri sadalās vidē, dažādi energoefektivitāti paaugstinoši risinājumi,» skaidro RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Plānā ne tikai peļņa, bet arī dabas saudzēšana un sabiedriskais labums

Sākotnējā posmā svarīgākais ir radīt plānu, kā ideju pārvērst ienesīgā produktā, un iegūt pirmos pierādījumus, kas apstiprinātu tās dzīvotspēju. Tā kā «zaļo» inovāciju mērķis ir efektīvāk izmantot pieejamos dabas resursus, tad jebkuram veiksmīgam šādam projektam jāatbilst trīs kritērijiem: jārada ekonomiskais ieguvums un peļņa, jāpalielina sabiedrības kopējais labums un jārisina vides uzlabošanas jautājumi.

Bieži vien tehnoloģija sākotnēji var šķist inovatīva, taču idejas attīstītājiem nav priekšstata par topošā biznesa modeli, klientiem piedāvāto vērtību, pozitīvajām atšķirībām no konkurentiem, atzīst riska kapitāla fonda pārvaldītāja Imprimatur Capital Fund Management partneris Tobijs Mūrs.

«Mēs ieguldām tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuriem ir skaidra vīzija par savu mērķa tirgu, izpratne, ar ko viņu produkts pārspēj konkurentus un kādēļ potenciālie klienti par to būs gatavi maksāt,» skaidro Mūrs.

Investori lielākoties ir specializēti fondi

Investoriem, kas strādā ar zinātniskajiem jaunuzņēmumiem, tostarp «zaļo» inovāciju jomā, ir jābūt ļoti labai izpratnei gan par nozari, gan par atdeves periodu, skaidro Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva.

Tādēļ parasti zinātniskajos jaunuzņēmumos iegulda fondi, kuri specializējas konkrētā nozarē un pārvalda t.s. «gudro naudu», kad finansējumu papildina industrijas zināšanas un kontakti.

Arī Latvijā jau vairākus gadus darbojas organizācijas (Komercializācijas reaktors, Zaļo tehnoloģiju inkubators), kas palīdz zinātniekiem, kuriem ir savas izstrādnes un know‑how, atrast uzņēmēju, kas spēj saprast gan tehnoloģiju, gan padarīt to efektīvu biznesa vidē. Tāpat jaunuzņēmumiem tiek palīdzēts atrast starptautiskus ekspertus, ar kuru palīdzību var ieiet konkrētajā industrijā un tirgū.

Finansējums jāmeklē ārvalstīs vai struktūrfondos

Latvijā šobrīd «gudrās naudas» ir ļoti maz, tādēļ, veidojot jaunuzņēmumu «zaļo» tehnoloģiju jomā, uzņēmējiem jau no pirmās dienas jālūkojas pēc investīcijām ārvalstīs. Tas nav vienkārši, it īpaši pašā uzņēmuma attīstības sākumā.

«Zaļo» inovāciju attīstību Baltijā nopietni ir sekmējis Norvēģijas finanšu instruments, kas atbalsta «zaļā» biznesa idejas un jaunas vidi sargājošas tehnoloģijas, vienlaikus veicinot sadarbību starp valstīm un nozarēm. Jaunajā plānošanas periodā 2014.-2021.gadam finansējums Latvijai no Norvēģijas granta paredzēts 51,9 miljoni eiro apjomā, no tā daļa tiks arī atvēlēta zaļajām inovācijām.

«Fakts, ka «zaļo» tehnoloģiju jaunuzņēmumi pie mums ir, pierāda, ka to vadītāji spēj piesaistīt finansējumu, neskatoties uz nelabvēlīgo nozares investīciju situāciju Latvijā,» atzīst Zaiceva. Viņa piebilst, ka naudu var meklēt arī ES ietvarprogrammās, piemēram, Horizon 2020.

Lai Latvijā popularizētu «zaļo» inovāciju attīstību, runātu par Baltijas veiksmes stāstiem un informētu par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām, 15.jūnijā Rīgā norisināsies Baltijas «zaļo» inovāciju forums 2016.

Ref: 102.000.102.12876


Pievienot komentāru

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Jaunākie komentāri