bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Četras lietas, kas jāzina, veidojot «zaļo» start-up

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Ilgtspējīgas inovācijas rada jaunas iespējas gan ražošanā, gan tehnoloģiju jomā, tādēļ «zaļās» idejas ir labs starta punkts jaunuzņēmumiem, kas plāno darboties globālajā tirgū.

Lūk, īpatnības, kas raksturīgas «zaļajiem» un zinātniskajiem jaunuzņēmumiem:

Zinātniskie jaunuzņēmumi top ilgāk

«Zaļo» tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir būtiski ilgāks izveides cikls, salīdzinot ar IT jaunuzņēmumiem, kur izrāvienam pietiek ar nepilnu gadu. Eksperti atzīst – lai zinātnisko izstrādni pārvērstu reālā, peļņu nesošā uzņēmumā, parasti ir nepieciešami pieci līdz septiņi gadi.

«Mums ir lieliski jaunie zinātnieki, kas ir ārkārtīgi aktīvi, domā ilgtermiņā un meklē pasaules līmeņa sadarbības partnerus. Vienlaikus, domājot globāli, viņi veido tehnoloģijas un produktus, kas risina arī lokālas problēmas. Šobrīd tiek attīstītas vairākās «zaļās» Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) idejas, tostarp biodegradablie organiskie polimērmateriāli, kuri sadalās vidē, dažādi energoefektivitāti paaugstinoši risinājumi,» skaidro RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Plānā ne tikai peļņa, bet arī dabas saudzēšana un sabiedriskais labums

Sākotnējā posmā svarīgākais ir radīt plānu, kā ideju pārvērst ienesīgā produktā, un iegūt pirmos pierādījumus, kas apstiprinātu tās dzīvotspēju. Tā kā «zaļo» inovāciju mērķis ir efektīvāk izmantot pieejamos dabas resursus, tad jebkuram veiksmīgam šādam projektam jāatbilst trīs kritērijiem: jārada ekonomiskais ieguvums un peļņa, jāpalielina sabiedrības kopējais labums un jārisina vides uzlabošanas jautājumi.

Bieži vien tehnoloģija sākotnēji var šķist inovatīva, taču idejas attīstītājiem nav priekšstata par topošā biznesa modeli, klientiem piedāvāto vērtību, pozitīvajām atšķirībām no konkurentiem, atzīst riska kapitāla fonda pārvaldītāja Imprimatur Capital Fund Management partneris Tobijs Mūrs.

«Mēs ieguldām tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kuriem ir skaidra vīzija par savu mērķa tirgu, izpratne, ar ko viņu produkts pārspēj konkurentus un kādēļ potenciālie klienti par to būs gatavi maksāt,» skaidro Mūrs.

Investori lielākoties ir specializēti fondi

Investoriem, kas strādā ar zinātniskajiem jaunuzņēmumiem, tostarp «zaļo» inovāciju jomā, ir jābūt ļoti labai izpratnei gan par nozari, gan par atdeves periodu, skaidro Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Jekaterina Zaiceva.

Tādēļ parasti zinātniskajos jaunuzņēmumos iegulda fondi, kuri specializējas konkrētā nozarē un pārvalda t.s. «gudro naudu», kad finansējumu papildina industrijas zināšanas un kontakti.

Arī Latvijā jau vairākus gadus darbojas organizācijas (Komercializācijas reaktors, Zaļo tehnoloģiju inkubators), kas palīdz zinātniekiem, kuriem ir savas izstrādnes un know‑how, atrast uzņēmēju, kas spēj saprast gan tehnoloģiju, gan padarīt to efektīvu biznesa vidē. Tāpat jaunuzņēmumiem tiek palīdzēts atrast starptautiskus ekspertus, ar kuru palīdzību var ieiet konkrētajā industrijā un tirgū.

Finansējums jāmeklē ārvalstīs vai struktūrfondos

Latvijā šobrīd «gudrās naudas» ir ļoti maz, tādēļ, veidojot jaunuzņēmumu «zaļo» tehnoloģiju jomā, uzņēmējiem jau no pirmās dienas jālūkojas pēc investīcijām ārvalstīs. Tas nav vienkārši, it īpaši pašā uzņēmuma attīstības sākumā.

«Zaļo» inovāciju attīstību Baltijā nopietni ir sekmējis Norvēģijas finanšu instruments, kas atbalsta «zaļā» biznesa idejas un jaunas vidi sargājošas tehnoloģijas, vienlaikus veicinot sadarbību starp valstīm un nozarēm. Jaunajā plānošanas periodā 2014.-2021.gadam finansējums Latvijai no Norvēģijas granta paredzēts 51,9 miljoni eiro apjomā, no tā daļa tiks arī atvēlēta zaļajām inovācijām.

«Fakts, ka «zaļo» tehnoloģiju jaunuzņēmumi pie mums ir, pierāda, ka to vadītāji spēj piesaistīt finansējumu, neskatoties uz nelabvēlīgo nozares investīciju situāciju Latvijā,» atzīst Zaiceva. Viņa piebilst, ka naudu var meklēt arī ES ietvarprogrammās, piemēram, Horizon 2020.

Lai Latvijā popularizētu «zaļo» inovāciju attīstību, runātu par Baltijas veiksmes stāstiem un informētu par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām, 15.jūnijā Rīgā norisināsies Baltijas «zaļo» inovāciju forums 2016.

Ref: 102.000.102.12876


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.