bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Četri veidi, kā ārvalstu latvieši «silda» Latvijas ekonomiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, atklāj Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja.

Dažādos laikos un apstākļos no Latvijas izceļojušo tautiešu un viņu pēcteču skaits pasaulē šobrīd lēšams ap 370 tūkstošiem cilvēku. Tas ir nozīmīgs resurss, kas var sniegt atbalstu Latvijas izaugsmē, pat par spīti apstāklim, ka šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, secina eksperti.

Par četriem veidiem, kā tautieši ārzemēs palīdz un var palīdzēt sildīt Latvijas tautsaimniecību, pārdomās dalās Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, kā arī bērnu rotaļu namiņu un rotaļlaukumu ražotāja Nordplay īpašnieks Pēteris Stupāns.

Sūta uz dzimteni naudu

Katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais jeb 34% veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, liecina Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja, kurai atsaucās 14 068 respondenti 118 valstīs. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ārvalstu latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā. Pēdējos gados šie naudas pārvedumi veido no 2% līdz 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā kā šos līdzekļus lielākoties izmanto patēriņam Latvijā, tiem ir arī netiešs ekonomiskais un fiskālais efekts.

Dalās ar noderīgu pieredzi un zināšanām

Pēc Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka sadarbībā ar Latvijas diasporu Pētera Elferta sacītā latvieši dzīvo un strādā vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Tieši Latvijas diaspora var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ieiet jaunos eksporta tirgos. Latvijas izcelsmes speciālisti var palīdzēt Latvijai arī, braucot mācīt Latvijas skolās un universitātēs, konsultējot Latvijas uzņēmumus un citā veidā ar savu intelektuālo potenciālu piedaloties mūsu valsts tautsaimniecības stiprināšanā.

Atver savus uzņēmumus Latvijā

Pētījumā «Latvijas emigrantu kopienas», ko veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, tika noskaidrots, ka katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais no agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem. Turklāt 6% no tā dēvētās jaunās jeb 21.gadsimta diasporas jau ir atraduši darbu Latvijā, bet vēl 3% – Latvijā izveidojuši savu biznesu.

Daudzi emigranti plāno atgriezties Latvijā ar ārzemēs nopelnītu pensiju

Daudzi Latvijas diasporas pārstāvji pieļauj iespēju atgriezties Latvijā vecumdienās ar ārzemēs nopelnīto pensiju, kas arī palīdzēs Latvijas tautsaimniecībai. Pēc 2011.gada Tautas attīstības pārskata rezultātiem, 70% no aizbraucējiem, kas vēlāk atgriezās Latvijā, uzskata, ka ārpus Latvijas pavadītais laiks pozitīvi ietekmējis viņu profesionālās prasmes un iemaņas, bet 82% uzskata, ka tas atstājis pozitīvu ietekmi uz pārliecību par savām spējām.

Lai vēl vairāk iesaistītu Latvijas diasporu Latvijas  izaugsmē, jau otro reizi tiek rīkots Pasaules latviešu ekonomikas un izaugsmes forums, kas norisināsies Rīgā 10.jūlijā un vienuviet pulcēs gan vietējos, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus, lai visi kopā veicinātu pieredzes apmaiņu, kontaktu veidošanos un biznesu izaugsmi. Dienu pirms tam Rīgā notiks tikšanās foruma dalībniekiem no ārvalstīm, savukārt trešdien, 8.jūlijā, notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem jeb Junior-PLEIF.

Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp augsta līmeņa Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un speciālistiem pasaulē un jaunajiem profesionāļiem Latvijā, sasaistē ar forumu pilotprojekta veidā izveidota Pasaules latviešu mentoru programma, kurā aicināti pieteikties gan mentori, gan jaunie profesionāļi, kurus interesē dalība šāda veida programmā.

Ref: 102.000.102.10244


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.