bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Četri veidi, kā ārvalstu latvieši «silda» Latvijas ekonomiku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem, atklāj Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja.

Dažādos laikos un apstākļos no Latvijas izceļojušo tautiešu un viņu pēcteču skaits pasaulē šobrīd lēšams ap 370 tūkstošiem cilvēku. Tas ir nozīmīgs resurss, kas var sniegt atbalstu Latvijas izaugsmē, pat par spīti apstāklim, ka šobrīd dzīvo ārpus Latvijas, secina eksperti.

Par četriem veidiem, kā tautieši ārzemēs palīdz un var palīdzēt sildīt Latvijas tautsaimniecību, pārdomās dalās Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, kā arī bērnu rotaļu namiņu un rotaļlaukumu ražotāja Nordplay īpašnieks Pēteris Stupāns.

Sūta uz dzimteni naudu

Katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais jeb 34% veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, liecina Latvijas Universitātes pētnieku veiktā aptauja, kurai atsaucās 14 068 respondenti 118 valstīs. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, ārvalstu latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā. Pēdējos gados šie naudas pārvedumi veido no 2% līdz 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā kā šos līdzekļus lielākoties izmanto patēriņam Latvijā, tiem ir arī netiešs ekonomiskais un fiskālais efekts.

Dalās ar noderīgu pieredzi un zināšanām

Pēc Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka sadarbībā ar Latvijas diasporu Pētera Elferta sacītā latvieši dzīvo un strādā vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Tieši Latvijas diaspora var palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ieiet jaunos eksporta tirgos. Latvijas izcelsmes speciālisti var palīdzēt Latvijai arī, braucot mācīt Latvijas skolās un universitātēs, konsultējot Latvijas uzņēmumus un citā veidā ar savu intelektuālo potenciālu piedaloties mūsu valsts tautsaimniecības stiprināšanā.

Atver savus uzņēmumus Latvijā

Pētījumā «Latvijas emigrantu kopienas», ko veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, tika noskaidrots, ka katrs ceturtais 21.gadsimtā no Latvijas emigrējušajiem un katrs piektais no agrākos gados no Latvijas izceļojušajiem tautiešiem apsver iespēju nākotnē nodibināt savu uzņēmumu Latvijā, izveidot pats vai palīdzēt savam darba devējam izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem. Turklāt 6% no tā dēvētās jaunās jeb 21.gadsimta diasporas jau ir atraduši darbu Latvijā, bet vēl 3% – Latvijā izveidojuši savu biznesu.

Daudzi emigranti plāno atgriezties Latvijā ar ārzemēs nopelnītu pensiju

Daudzi Latvijas diasporas pārstāvji pieļauj iespēju atgriezties Latvijā vecumdienās ar ārzemēs nopelnīto pensiju, kas arī palīdzēs Latvijas tautsaimniecībai. Pēc 2011.gada Tautas attīstības pārskata rezultātiem, 70% no aizbraucējiem, kas vēlāk atgriezās Latvijā, uzskata, ka ārpus Latvijas pavadītais laiks pozitīvi ietekmējis viņu profesionālās prasmes un iemaņas, bet 82% uzskata, ka tas atstājis pozitīvu ietekmi uz pārliecību par savām spējām.

Lai vēl vairāk iesaistītu Latvijas diasporu Latvijas  izaugsmē, jau otro reizi tiek rīkots Pasaules latviešu ekonomikas un izaugsmes forums, kas norisināsies Rīgā 10.jūlijā un vienuviet pulcēs gan vietējos, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus, lai visi kopā veicinātu pieredzes apmaiņu, kontaktu veidošanos un biznesu izaugsmi. Dienu pirms tam Rīgā notiks tikšanās foruma dalībniekiem no ārvalstīm, savukārt trešdien, 8.jūlijā, notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem jeb Junior-PLEIF.

Lai veicinātu zināšanu pārnesi starp augsta līmeņa Latvijas izcelsmes uzņēmējiem un speciālistiem pasaulē un jaunajiem profesionāļiem Latvijā, sasaistē ar forumu pilotprojekta veidā izveidota Pasaules latviešu mentoru programma, kurā aicināti pieteikties gan mentori, gan jaunie profesionāļi, kurus interesē dalība šāda veida programmā.

Ref: 102.000.102.10244


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri