bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Čigāne: Sudrabas «netīrie izgājieni» apliecina, ka vēlētāji nav ar «pliku roku ņemami»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lolita Čigāne

«Kad Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers atlaida 10.Saeimu, kurā bija pārstāvēti oligarhi, tas bija viens no veidiem, kā sākt iet prom no dažu cilvēku kontrolētās valsts pārvaldes. Savukārt 2014.gadā Saeimas vēlēšanās toreizējai Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai bija ļoti labs reitings, lai viņa varētu veidot valdību. Tomēr, pateicoties tam, ka atklātībā nonāca informācija par viņas joprojām noliegto braucienu uz Maskavu, kā arī par viņas neapšaubāmo saikni ar Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem, vēlētāji bija pietiekami informēti, lai izdarītu secinājumus. Lai gan Sudrabas partija ir Saeimā, tā neieguva nekādu nopietnu pārstāvniecību. Tas apliecina, ka mūsu vēlētāji «nav ar pliku roku» ņemami. Līdzīgā veidā mums ir jākļūst vēl neiecietīgākiem pret korupcijas gadījumiem arī nākotnē,» intervijā ar BNN uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un Kustības Par! deputāte Lolita Čigāne.

Paslaucītās Oligarhu sarunas zem paklāja jeb «veču muldēšana»

Čigāne uzsver, ka Latvijā joprojām mēģina «paslaucīt Oligarhu sarunas zem paklāja» un pozicionēt tās kā «parastu veču muldēšanu». Pēc viņas domām, pieminētās personas, piemēram, Andris Ameriks,  Jānis Dūklavs un Aivars Lembergs, nevar turpināt darboties politikā. «Viņiem ir jānes atbildībā par šīm sarunām.»

Tāpat deputāte uzsver, ka Oligarhu sarunās pamanāms, ka tiek atrasti veidi, kā uzpirkt medijus. «Lembergam, piemēram, ir vesela mediju mašinērija, kas ārkārtīgi skarbi uzbrūk jebkuram, kas  izsaka kritiku par viņa darbību. Tāpat arī ļoti pieglaimīgi slavina viņu pašu un viņam pietuvinātos cilvēkus.»

Viena no būtiskākajām problēmām, viņasprāt, ir tieši tā, ka cilvēki joprojām balso par šiem politiķiem. Pēc deputātes domām, informācijas apjoms ir ļoti liels, un iedzīvotājam ir  ļoti grūti noorientēties un izveidot savu viedokli. «Šo oligarhu mērķis ir tādā veidā «saduļķot ūdeņus» un pateikt: «Mēs neesam tīri, bet neviens tāds nav, mēs neesam godīgi, bet neviens tāds nav»».

Runājot par tiesu varu, Čigāne uzsver, ka Lembergs tiek tiesāts ilgstoši un viņš izmanto visas iespējas, lai novilcinātu šo procesu. «Bet mums ir jābūt pietiekami prasīgiem, lai patiesība tiktu noskaidrota. Jābūt neiecietīgākiem pret šādiem gadījumiem, kur cilvēks principā ir brutālā veidā apzadzis valsti un, runājot rupjības, gatavs pārdot valsti. Turklāt pēc tam vēl ģērbjas ekstravaganti košās drēbēs, kurās acīmredzot ieguldīts daļa no naudas. Nu viņš vienkārši sēž un par mums visiem ņirgājas.»

Politiķu apvienošanai nav jābūt aprēķinu laulībām

Latvijā partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Tāpat vismaz gadu vecai, lai startētu uz Saeimas vēlēšanām. Pēc Čigānes domām, Kustības Par! partiju biedru skaits drīzumā sasniegs vajadzīgo skaitli. «Savukārt ierobežojums, ka partijām ir jābūt vismaz gadu vecai, mudināja uz izšķirošo soli veidot savu politisko partiju. Šobrīd ir ļoti aktīvs process, domājot par to, kā mēs darbojamies, kā mēs piesaistīsim cilvēkus, kam ir līdzīgas idejas. Un kā mēs visu to sabalansēsim kopīgā redzējumā,» bilst Čigāne.

Runājot par to, vai Kustība Par! Saeimas vēlēšanās apvienosies ar kādu citu politisko spēku, Čigāne nemin nevienu konkrēti. Vien piebilstot, ka tas, ka politiskajā spēkā būtu nepieciešama sadarbība, ir pilnībā skaidrs. Tāpat arī Vienotībā ir cilvēki, ar kuriem partijai joprojām ir līdzīgs redzējums.

«Šobrīd ir pieteikušās vairākas politiskās partijas, kurām ir konkrēti un diezgan šauri mērķi, kurus tās vēlētos sasniegt. Bez šaubām, tie ir jāapvieno, bet vienlaicīgi tām nevajadzētu būt «aprēķina laulībām», jo sadarboties var tikai ar idejiski tuviem cilvēkiem.»

Kustība Par! valdē ir vienojušies, ka būs atvērti sarunām un runās ar ikvienu, kas vēlēsies sadarboties.

Jāatgādina, ka politiķis Andrejs Mamikins iepriekš paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!  Tikmēr Čigāne BNN uzsvērusi, ka viņa paustā iecere par sadarbību raksturojama kā «pilnīgas muļķības». Viņas pārliecināta, ka Mamikins cenšas izmantot sensitīvās tēmas, piemēram, kā automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņiem, un tādejādi uz Kustības Par! rēķina mēģina izsist sev politisko kapitālu.

Āboltiņas politiskie risinājumi nav ilgtspējīgi

Viens no iemesliem, kāpēc Čigāne aizgāja no Vienotības un kāpēc, viņasprāt, Vienotība ir sliktā stāvoklī, ir partijas vienotā redzējuma trūkums – ko darīt ar iegūto publisko varu. «Vienotībai ir jāmainās dziļāk nekā tikai frakcijas vadības nomaiņā. Ir jāsaprot, ka gadiem ilgi šajā partijā bija cilvēki, kas šo Solvitas Āboltiņas vadību uzturēja pie dzīvības.»

Čigāne apgalvo, ka no Vienotības aizgājušajiem deputātiem jau 2014.gadā bija skaidrs, ka Āboltiņas vadība nav ilgtspējīga. «Risinājums, kur partijas priekšsēdētāja nav ievēlēta Saeimā, bet iekļūst Saiemā, piespiežot nolikt mandātu citai personai, nav dzīvotspējīga domāšana.»

Politiķe norāda, ka Vienotības pēdējā iespēja mainīties bija Andra Piebalga kļūšana par partijas priekšsēdētaju, un tas arī bija iemesls, kādēļ viņa neizšķīrās par iešanu prom. «Mums bija arī vairākas konsultācijas un sarunas ar Piebalgu. Aizgājušos Vienotības deputātus aizrāva viņa degsme. Viņiem bija cerība, ka viņš varētu situāciju Vienotībā stabilizēt un arī atgriezties pie partijas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc visu šo gadu, kamēr Piebalgs «turēja» Vienotību, mēs centāmies viņu atbalstīt. Taču viņa aiziešana no partijas bija signāls, ka Vienotībā pārmaiņām bija jābūt citādām un faktiski tur vairs nebija tajā situācijā ko mainīt.»

«Vienotībā ir palikuši ļoti daudzi domubiedri, kas ir ar līdzīgu redzējumu par to, kā Latvijā būtu jāveido politika. Bet līdz šim viņi nav bijuši vairākumā, viņu skatījums nav dominējošais,» uzsver politiķe.

Politika, kura nešķiro

«Man šķiet, ka mums šobrīd ir pienācis laiks vairs nerunāt par krievu un latviešu vēlētājiem, bet gan runāt par Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā ir politiskais spēks, kas runā par integrāciju, politiskais spēks, par kuru var nobalsot, nebaidoties, ka tiec «šķirots». Politika, kura joprojām turpina veicināt sabiedrības šķelšanos un atdalīšanos, ir nederīga. Tie ir radikāli spēki, kas grib uzturēt tās vecās emocijas un kam, šķiet, ir ļoti interesanti šķelt un dalīt Latvijas sabiedrību,» uzsver Čigāne.

Politiķe norāda, ka Latvijā  ir ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku, kas mājās runā krievu valodā un kas, iespējams, ir viņu dzimtā valodā. «Mums arī publiskajā pārvaldē strādā ļoti daudz cilvēku, kas ir labi integrēti. Pēc vārda un uzvārda jūs, iespējams, nojaušat, ka tas ir cilvēks, kuram dzimtā valoda ir krievu, bet pēc kādām citām pazīmēm tas vairs nav svarīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrības integrāciju, lai šie cilvēki nedomātu, ka viņiem Latvijā nav par ko balsot.»


Pievienot komentāru

  1. zane teica:

    tu cigane vispar vareji aizvert savas pretigas zaunas

    +1 0 -1 0

  2. Dzika teica:

    Nu jau visi pirms velesanam paliks tik labini, pukaini un patiesi…. Lai paskatas uz saviem netirajiem darbiem!!!

    +1 0 -1 0

  3. Pindags teica:

    Klusē, Pindacīša!
    Tu nogremdēsi jebkuru partiju!

    +1 0 -1 0

  4. Yes teica:

    Tūlīt, tūlīt “ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku” steigsies balsot par Cigāni. Vai nevar sarīkot vēlēšanas uzreiz, lai šamie var pagūt nobalsot?

    +1 0 -1 0

  5. Antra teica:

    Beidziet izlikties,jo kāda esiet Jūs pati? Sudraba ir vienkārši intrigu upuris,kuram atriebjaties,jo negāja kopā ar Jums.Kur ir ieraksti ko runājusi Vienotība?Tos Strīķe atklātībā nenodeva vai ne? Tieši Jūsu un Vinķeles dēļ,Jūsu jaunais politiskais spēks izies uz nekurieni.

    +1 0 -1 0

  6. ērce teica:

    Tā Sudraba ir mazliet apsūbējusi. Es viņu lieku vienā aplokā ar Griguli.

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.