bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Čigāne: Sudrabas «netīrie izgājieni» apliecina, ka vēlētāji nav ar «pliku roku ņemami»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lolita Čigāne

«Kad Latvijas bijušais prezidents Valdis Zatlers atlaida 10.Saeimu, kurā bija pārstāvēti oligarhi, tas bija viens no veidiem, kā sākt iet prom no dažu cilvēku kontrolētās valsts pārvaldes. Savukārt 2014.gadā Saeimas vēlēšanās toreizējai Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai bija ļoti labs reitings, lai viņa varētu veidot valdību. Tomēr, pateicoties tam, ka atklātībā nonāca informācija par viņas joprojām noliegto braucienu uz Maskavu, kā arī par viņas neapšaubāmo saikni ar Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem, vēlētāji bija pietiekami informēti, lai izdarītu secinājumus. Lai gan Sudrabas partija ir Saeimā, tā neieguva nekādu nopietnu pārstāvniecību. Tas apliecina, ka mūsu vēlētāji «nav ar pliku roku» ņemami. Līdzīgā veidā mums ir jākļūst vēl neiecietīgākiem pret korupcijas gadījumiem arī nākotnē,» intervijā ar BNN uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un Kustības Par! deputāte Lolita Čigāne.

Paslaucītās Oligarhu sarunas zem paklāja jeb «veču muldēšana»

Čigāne uzsver, ka Latvijā joprojām mēģina «paslaucīt Oligarhu sarunas zem paklāja» un pozicionēt tās kā «parastu veču muldēšanu». Pēc viņas domām, pieminētās personas, piemēram, Andris Ameriks,  Jānis Dūklavs un Aivars Lembergs, nevar turpināt darboties politikā. «Viņiem ir jānes atbildībā par šīm sarunām.»

Tāpat deputāte uzsver, ka Oligarhu sarunās pamanāms, ka tiek atrasti veidi, kā uzpirkt medijus. «Lembergam, piemēram, ir vesela mediju mašinērija, kas ārkārtīgi skarbi uzbrūk jebkuram, kas  izsaka kritiku par viņa darbību. Tāpat arī ļoti pieglaimīgi slavina viņu pašu un viņam pietuvinātos cilvēkus.»

Viena no būtiskākajām problēmām, viņasprāt, ir tieši tā, ka cilvēki joprojām balso par šiem politiķiem. Pēc deputātes domām, informācijas apjoms ir ļoti liels, un iedzīvotājam ir  ļoti grūti noorientēties un izveidot savu viedokli. «Šo oligarhu mērķis ir tādā veidā «saduļķot ūdeņus» un pateikt: «Mēs neesam tīri, bet neviens tāds nav, mēs neesam godīgi, bet neviens tāds nav»».

Runājot par tiesu varu, Čigāne uzsver, ka Lembergs tiek tiesāts ilgstoši un viņš izmanto visas iespējas, lai novilcinātu šo procesu. «Bet mums ir jābūt pietiekami prasīgiem, lai patiesība tiktu noskaidrota. Jābūt neiecietīgākiem pret šādiem gadījumiem, kur cilvēks principā ir brutālā veidā apzadzis valsti un, runājot rupjības, gatavs pārdot valsti. Turklāt pēc tam vēl ģērbjas ekstravaganti košās drēbēs, kurās acīmredzot ieguldīts daļa no naudas. Nu viņš vienkārši sēž un par mums visiem ņirgājas.»

Politiķu apvienošanai nav jābūt aprēķinu laulībām

Latvijā partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Tāpat vismaz gadu vecai, lai startētu uz Saeimas vēlēšanām. Pēc Čigānes domām, Kustības Par! partiju biedru skaits drīzumā sasniegs vajadzīgo skaitli. «Savukārt ierobežojums, ka partijām ir jābūt vismaz gadu vecai, mudināja uz izšķirošo soli veidot savu politisko partiju. Šobrīd ir ļoti aktīvs process, domājot par to, kā mēs darbojamies, kā mēs piesaistīsim cilvēkus, kam ir līdzīgas idejas. Un kā mēs visu to sabalansēsim kopīgā redzējumā,» bilst Čigāne.

Runājot par to, vai Kustība Par! Saeimas vēlēšanās apvienosies ar kādu citu politisko spēku, Čigāne nemin nevienu konkrēti. Vien piebilstot, ka tas, ka politiskajā spēkā būtu nepieciešama sadarbība, ir pilnībā skaidrs. Tāpat arī Vienotībā ir cilvēki, ar kuriem partijai joprojām ir līdzīgs redzējums.

«Šobrīd ir pieteikušās vairākas politiskās partijas, kurām ir konkrēti un diezgan šauri mērķi, kurus tās vēlētos sasniegt. Bez šaubām, tie ir jāapvieno, bet vienlaicīgi tām nevajadzētu būt «aprēķina laulībām», jo sadarboties var tikai ar idejiski tuviem cilvēkiem.»

Kustība Par! valdē ir vienojušies, ka būs atvērti sarunām un runās ar ikvienu, kas vēlēsies sadarboties.

Jāatgādina, ka politiķis Andrejs Mamikins iepriekš paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!  Tikmēr Čigāne BNN uzsvērusi, ka viņa paustā iecere par sadarbību raksturojama kā «pilnīgas muļķības». Viņas pārliecināta, ka Mamikins cenšas izmantot sensitīvās tēmas, piemēram, kā automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņiem, un tādejādi uz Kustības Par! rēķina mēģina izsist sev politisko kapitālu.

Āboltiņas politiskie risinājumi nav ilgtspējīgi

Viens no iemesliem, kāpēc Čigāne aizgāja no Vienotības un kāpēc, viņasprāt, Vienotība ir sliktā stāvoklī, ir partijas vienotā redzējuma trūkums – ko darīt ar iegūto publisko varu. «Vienotībai ir jāmainās dziļāk nekā tikai frakcijas vadības nomaiņā. Ir jāsaprot, ka gadiem ilgi šajā partijā bija cilvēki, kas šo Solvitas Āboltiņas vadību uzturēja pie dzīvības.»

Čigāne apgalvo, ka no Vienotības aizgājušajiem deputātiem jau 2014.gadā bija skaidrs, ka Āboltiņas vadība nav ilgtspējīga. «Risinājums, kur partijas priekšsēdētāja nav ievēlēta Saeimā, bet iekļūst Saiemā, piespiežot nolikt mandātu citai personai, nav dzīvotspējīga domāšana.»

Politiķe norāda, ka Vienotības pēdējā iespēja mainīties bija Andra Piebalga kļūšana par partijas priekšsēdētaju, un tas arī bija iemesls, kādēļ viņa neizšķīrās par iešanu prom. «Mums bija arī vairākas konsultācijas un sarunas ar Piebalgu. Aizgājušos Vienotības deputātus aizrāva viņa degsme. Viņiem bija cerība, ka viņš varētu situāciju Vienotībā stabilizēt un arī atgriezties pie partijas sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tāpēc visu šo gadu, kamēr Piebalgs «turēja» Vienotību, mēs centāmies viņu atbalstīt. Taču viņa aiziešana no partijas bija signāls, ka Vienotībā pārmaiņām bija jābūt citādām un faktiski tur vairs nebija tajā situācijā ko mainīt.»

«Vienotībā ir palikuši ļoti daudzi domubiedri, kas ir ar līdzīgu redzējumu par to, kā Latvijā būtu jāveido politika. Bet līdz šim viņi nav bijuši vairākumā, viņu skatījums nav dominējošais,» uzsver politiķe.

Politika, kura nešķiro

«Man šķiet, ka mums šobrīd ir pienācis laiks vairs nerunāt par krievu un latviešu vēlētājiem, bet gan runāt par Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Latvijā ir politiskais spēks, kas runā par integrāciju, politiskais spēks, par kuru var nobalsot, nebaidoties, ka tiec «šķirots». Politika, kura joprojām turpina veicināt sabiedrības šķelšanos un atdalīšanos, ir nederīga. Tie ir radikāli spēki, kas grib uzturēt tās vecās emocijas un kam, šķiet, ir ļoti interesanti šķelt un dalīt Latvijas sabiedrību,» uzsver Čigāne.

Politiķe norāda, ka Latvijā  ir ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku, kas mājās runā krievu valodā un kas, iespējams, ir viņu dzimtā valodā. «Mums arī publiskajā pārvaldē strādā ļoti daudz cilvēku, kas ir labi integrēti. Pēc vārda un uzvārda jūs, iespējams, nojaušat, ka tas ir cilvēks, kuram dzimtā valoda ir krievu, bet pēc kādām citām pazīmēm tas vairs nav svarīgi. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrības integrāciju, lai šie cilvēki nedomātu, ka viņiem Latvijā nav par ko balsot.»


Pievienot komentāru

  1. zane teica:

    tu cigane vispar vareji aizvert savas pretigas zaunas

    +1 0 -1 0

  2. Dzika teica:

    Nu jau visi pirms velesanam paliks tik labini, pukaini un patiesi…. Lai paskatas uz saviem netirajiem darbiem!!!

    +1 0 -1 0

  3. Pindags teica:

    Klusē, Pindacīša!
    Tu nogremdēsi jebkuru partiju!

    +1 0 -1 0

  4. Yes teica:

    Tūlīt, tūlīt “ļoti daudz krievu izcelsmes cilvēku” steigsies balsot par Cigāni. Vai nevar sarīkot vēlēšanas uzreiz, lai šamie var pagūt nobalsot?

    +1 0 -1 0

  5. Antra teica:

    Beidziet izlikties,jo kāda esiet Jūs pati? Sudraba ir vienkārši intrigu upuris,kuram atriebjaties,jo negāja kopā ar Jums.Kur ir ieraksti ko runājusi Vienotība?Tos Strīķe atklātībā nenodeva vai ne? Tieši Jūsu un Vinķeles dēļ,Jūsu jaunais politiskais spēks izies uz nekurieni.

    +1 0 -1 0

  6. ērce teica:

    Tā Sudraba ir mazliet apsūbējusi. Es viņu lieku vienā aplokā ar Griguli.

    +1 0 -1 0

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.