Vairākos pētījumos atklāts, ka lipīgi meldiņi vairāk vai mazāk galvās skan vairumam cilvēku. Pārsteidzoši ir arī, cik bieži tas notiek.

Helsinku Informācijas Tehnoloģiju Institūta pētnieks Lassi Līkanens (Lassi Liikkanen) organizējis interneta lietotāju aptauju, kurā piedalījušies 12 420 cilvēku. Līkanens respondentiem jautājis, vai un cik bieži tiem prāta ieķeras kāds meldiņš.

91,7% aptaujāto atbildējuši, ka kāda melodija tiem pielīp vismaz reizi nedēļā. 33,2% atzinuši, ka tas notiek reizi dienā, bet 26,1%, ka vairākas reizes dienā, raksta the Atlantic.

Britu muzikoloģe Freja Beilsa (Freya Bailes) savukārt pētījusi brīžus dienā, kad melodijas galvās skan biežāk. Darba gaitā viņa nejauši izvēlētos brīžos sazinājusies ar pētījuma grupas dalībniekiem, un 30% brīžu tiem «galvā» skanējusi mūzika.

Tomēr visbiežāk pētījuma dalībnieki šādi «klausījušies mūziku» brīžos, kad prāts nav bijis nodarbināts, piemēram, stāvot rindā, ejot pa ielu vai braucot transportā. Beilsa arī secinājusi, ka brīžos, kad esam vienatnē, melodijas galvā skan retāk, nekā, ja esam cilvēkos, bet neesam iesaistīti sarunā.

Radio nav vainīgs

Varētu šķist, ka mūziku mums pielipina radio vai dažādas atskaņošanas ierīces, tomēr cilvēki šo sajūtu novērojuši arī senāk. Piemēram, «Toma Sojera piedzīvojumu» autors Marks Tvens (Mark Tvain) par dažbrīd uzmācīgo mūziku galvā rakstījis jau 1867.gadā, pirms tika izgudrota skaņu aparatūra.

BNN secina, ka «mūzika galvā» ir normāla parādība un nav vērts par to uztraukties. Varbūt nākamreiz, kad, piemēram, stāvat tirgū pēc kartupeļiem, ir vērts mēģināt uzminēt, kuram no blakusstāvošajiem kaut kas skan galvā un kas tas varētu būt.

Ref: 111.111.103.702