bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Cik procentu smadzeņu ikdienā izmantojam?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Mēs izmantojam tikai desmit procentus savu smadzeņu – izrādās, šim urbānajam mītam visā pasaulē tic pat daudzi izglītoti cilvēki, ar aizrautību skatoties filmas par brīnumzāļu «iedarbinātiem» prātiem.

«Mirkli padomāsim – šis mīts būtībā paredz, ka lielākā daļa (90%) mūsu smadzeņu ikdienā ir neaktīvas. Vai tas vispār ir iespējams? Cilvēka smadzenes ir unikāls, nepārtraukti mainīgs, attīstībā un pilnveidē esošs orgāns, kura darbība ir apbrīnojama,» saka Smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain speciāliste, Mg.Psych. Linda Tīruma.

Televīzijas kanāls FOX apkopojis piecus pretargumentus populārajam mītam par smadzeņu izmantošanu:

Pat visvienkāršākās funkcijas «nodarbina» vairāk nekā desmit procentu smadzeņu

Neirozinātnieki ar smadzeņu aktivitāti saprot vietas, kur smadzenēs notiek aktīvas darbības, proti, neironi sūta citiem neironiem ķīmiskus vai elektriskus signālus. Ikdienas aktivitātēs piedalās daudz vairāk nekā desmit procentu smadzeņu. Piemēram, automātiskās ķermeņa funkcijas, bez kurām dzīvs cilvēks nevar iztikt, piemēram, elpošana, līdzsvars nodarbina aptuveni 12% smadzeņu.

«Ja vien nav traumu vai neiroloģisku bojājumu, tad ikdienā mēs savu smadzeņu potenciālu izmantojam pilnībā. Zinātnieki ir pierādījuši katras smadzeņu daļas funkcijas, turklāt visas smadzenes ir aktīvas nepārtraukti, jo īpaši – miegā,» skaidro Tīruma.

Ne vienmēr visas smadzeņu daļas ir vienādi aktīvas. Tomēr pētījumi un neiroattēli neatklāj nevienu apgabalu, kas tiktu izmantots mazāk, ja vien tajā nav nopietnu bojājumu.

Smadzenes ir sarežģītas un «ēdelīgas»

Pieauguša cilvēka smadzenes sver aptuveni 1 300 – 1 400 gramus. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu un atlikušos 90% «izdzēstu», atliktu 140 grami. Tik lielas smadzenes ir aitām!

Tiesa, nervu šūnas jeb neironi, kas apstrādā un nodod tālāk informāciju, veido aptuveni 10% no smadzeņu šūnām. Pārējās ir neiroglijas šūnas, kas pilda neironu aizsardzības un balsta funkcijas. Smadzenes arī patērē ļoti daudz skābekļa un barības vielu. Tās var patērēt līdz pat 20% no ķermeņa enerģijas. Tādējādi, ja patiešām 90% no tām nebūtu vajadzīgas, tad evolūcijas attīstības gaitā cilvēks noteikti būtu ticis pie mazākām, efektīvākām smadzenēm.

Dzīvs organisms nav neracionāls

Atcerēsimies, neizmantotas šūnas mēdz atrofēties. Piemēram, ja salauzta roka vairākas nedēļas ir iekārta ģipsī, atrofējas muskuļi un rokas darbības atjaunošanai ir nepieciešama gana liela piepūle. Tieši tāpat atrofējas arī smadzeņu daļas, ja tās nesaņem skābekli un netiek pienācīgi apasiņotas. Redzam, ka pat nelieli smadzeņu bojājumi var būtiski ietekmēt ikdienā veicamās darbības. Piemēram, Pārkinsona slimība vai insults var radīt smagu invaliditāti, taču šīs kaites parasti skar mazāk nekā 90% smadzeņu. Ja mēs patiešām izmantotu vien desmito daļu smadzeņu, tad šādi bojājumi to darbību ietekmētu daudz mazāk.

Smadzeņu daļas intensīvi apmainās ar informāciju un «mācās»

Jaunākie pētījumi apgāž pieņēmumus, kas ilgus gadus šķituši pašsaprotami. Piemēram, tika uzskatīts, ka katra smadzeņu daļa ir atbildīga par konkrētu procesu. Taču Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētnieki secināja, ka pat tad, ja mēs veicam pavisam vienkāršas darbības, aktivizējas un ar informāciju apmainās dažādi smadzeņu reģioni. Tā nenotiktu, ja mēs izmantotu tikai daļu no smadzenēm.

«Vēl vairāk, aizvien vairāk pētījumu pierāda, ka smadzenes «mācās» visu laiku. Mēs spējam to darbību pilnveidot arī vecumdienās, nevis tikai līdz noteiktam vecumposmam, kā tika uzskatīts agrāk. Turklāt noteiktos apstākļos veselas un funkcionētspējīgas smadzeņu daļas vismaz daļēji spēj pārņemt traumēto daļu funkcijas,» skaidro RigaBrain speciāliste.

Veselīgi ieradumi un smadzeņu «vingrošana» palīdz attīstīt prāta spējas

Protams, mēs varētu sasniegt daudz, ja izmantotu savas spējas pilnībā. Taču tam nav nekāda sakara ar neirozinātni, bet gan ar paša uzvedību. Skaidrs ir viens: ja cilvēks nepielieto savas spējas, tās «guļ» un neattīstās.

«Lai harmonizētu smadzeņu darbību ikdienā, ir būtiski vairāki faktori. Pamatlietas ir šādas: kvalitatīvs miegs, pareizs, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, regulārs izzināšanas jeb mācīšanās process, prasme vadīt stresu («šeit un tagad» princips), kā arī komunikācija ar tuviem cilvēkiem. Ja cilvēks ikdienā rūpējas par šīm lietām savā dzīvē, tad viņš rūpējas par savu smadzeņu optimālu darbību,» atzīst Tīruma.

Ref: 102.000.102.13516


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.