bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 24.06.2017 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

Ciparu radio apraides tīkla izbūve varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, norāda Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidro, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Atbilstoši LVRTC aprēķiniem, pārejot uz DAB+, piemēram Latvijas Radio 1 (LR1) programmas apraides izplatīšanas maksa būtu divreiz lētāka. Patlaban par LR1 programmas izplatīšanu LR ik mēnesi maksā ap 42 000 eiro. Ciparu apraidē šīs programmas izplatīšanas maksa būtu vien nepilni 18 000 eiro.

Pēc LVRTC pārstāves teiktā, ciparu radio tehnoloģijas testēšana Latvijā vēl turpinās. Šā gada sākumā tika palielināta raidītāja jauda un attiecīgi arī apraides zona, un pašlaik LVRTC saņem atsauksmes no klausītājiem, kuri ciparu radio klausās pat 100 kilometru attālumā no televīzijas torņa.

Vienlaikus LVRTC, pēc Sprugaines teiktā, ir saņēmis arī vairāku privāto raidstaciju lūgumu iesaistīt tās testā. Viņa norādīja, ka komerciālo radiostaciju interese ir saprotama, jo analogā apraide (FM, AM) gan ierobežoto frekvenču resursu, gan funkcionālo iespēju ziņā, ir sevi izsmēlusi. Turklāt radio klausīšanās vairumam Latvijas iedzīvotāju ir ikdienas dzīves sastāvdaļa, par ko liecina arī pētījumu kompānijas Kantar TNS 2016.gada rudenī apkopotie dati – vidēji nedēļā radio klausās 81% Latvijas iedzīvotāju, dienā tam veltot vidēji četras stundas un 29 minūtes. «Tieši radio šobrīd pārliecinoši ir lielākais un regulārākais medijs, ko iedzīvotāji patērē Latvijā,» uzsvēra Sprugaine.

Viņa norādīja, ka ciparu skaņas apraide radio kā medijam sniedz iespējas attīstīties un labāk apmierināt lietotāju vēlmes. Pašlaik NEPLP ir devusi atļauju tikai sabiedriskā radio programmu izplatīšanai ciparu radio apraidē.

Sprugaine skaidroja, ka pēdējo piecu gadu laikā LVRTC televīzijas un radio uztveršanas iespēju uzlabošanai valsts austrumu pierobežā un citviet Latvijā ir investējis 1,3 miljonus eiro.

Pēc viņas teiktā, šā gada sākumā tika palielināta LR1 programmas raidītāja jauda Daugavpilī un uzstādīts jauns LR3 programmas raidītājs Dundagā. Tāpat šā gada jūlijā plānots uzsākt LR2 programmas raidīšanu Dagdā un LR1 pārraidi Māļos un Piedrujā.

Tomēr Sprugaine uzsvēra, ka situācijas uzlabošanai ilgtermiņā nepieciešama divu jaunu mastu izbūve Skaistā un pie Viļakas. «Šo piedāvājumu, kas kompleksi risinātu gan radio, gan televīzijas apraides uzlabošanu, LVRTC jau pagājušajā gadā ir prezentējis gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan šogad NEPLP,» norādīja LVRTC pārstāve.

Pēc viņas teiktā, torņa celtniecību Skaistā un pie Viļakas ir atbalstījušas arī vietējās pašvaldības. Torņu būvniecība ļautu risināt nepieciešamību palielināt bezmaksas apraidē esošo televīzijas programmu skaitu, kā arī nodrošinātu iespēju pārraidīt saturu HD kvalitātē. «Šobrīd programmu skaita palielināšana iespējama tikai uz apraides zonas samazināšanas rēķina,» skaidroja Sprugaine.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka interesi par savu iekārtu izvietošanu iepriekšminētajos torņos izrādījuši arī mobilo sakaru operatori. Pēc LVRTC pārstāves teiktā, tas ļautu uzlabot arī mobilo sakaru pakalpojumus reģionā.

Sprugaine sacīja, ka LVRTC būtu gatavs investēt infrastruktūras izbūvē, ja tiktu pieņemts lēmums pāriet no analogās apraides uz ciparu radio apraidi. Taču, paplašinot tīklu, palielinātos arī apraides izmaksas sabiedriskajiem medijiem, sacīja LVRTC pārstāve.

Viņa norādīja, ka LVRTC pilda LR pasūtījumu, nodrošinot sabiedriskā radio izplatīšanu tādā apmērā, kādā raidsabiedrība to pasūta. Savukārt bezmaksas televīzijas programmu apraide LVRTC ir jānodrošina 99% valsts teritorijas. Ņemot vērā iepriekšminēto, jebkura veida investīciju veikšanai LVRTC nepieciešams saņemt precīzu pasūtījumu par nodrošināmā apraides pakalpojuma apjomu, uzsvēra Sprugaine.

Kā iepriekš skaidrots NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, pāreju no analogās apraides (FM,AM) uz digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraidi Latvijā nevarētu apsvērt agrāk par 2022.gadu.

Viņa norādīja, ka LVRTC ieskatā, veicot ciparu radio testus, tiks noskaidrots, cik šāda apraide izmaksā un kā tā darbojas, tādējādi iegūstot «zaļo gaismu» tās ieviešanai Latvijā. «Godīgi sakot, tā «zaļā gaisma» vismaz līdz 2022.gadam neiedegsies,» sacīja NEPLP priekšsēdētāja.

Ķezbere skaidroja, ka pārejai uz ciparu radio apraidi ir vairākas priekšrocības un trūkumi, kuri jāapsver pirms tiek lemts par tās ieviešanu Latvijā.

Jau iepriekš vēstīts, ka 2016.gada beigās LVRTC uzsāka digitālās skaņas apraides tehnoloģijas – ciparu radio – testēšanu Latvijā.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) testēšana Rīgas reģionā ilgs vienu gadu, un NEPLP tolaik pieņēma konceptuālu lēmumu ļaut digitālo radio apraidi pārbaudīt LR.

Sabiedrībai ciparu radio ieviešana nozīmē gan labāku skaņas kvalitāti, gan kvalitatīvāku radio programmu uztveramību visā Latvijā. Savukārt raidorganizāciju ieguvums, pārejot uz ciparu skaņas apraidi, būs būtiski zemākas programmas izplatīšanas izmaksas, jo analogajā apraidē, kāda Latvijā ir pašlaik, vienā tīklā var izplatīt tikai vienu programmu, savukārt digitālajā apraidē – līdz 18 programmām.

Ciparu radio testēšanas perioda uzdevums ir ne vien apzināt ekonomiskos ieguvumus, bet arī gūt praktisku pieredzi šīs tehnoloģijas nodrošināšanā raidorganizācijām un gala lietotājiem – klausītājiem.

Ciparu radio apraides testēšanas izmaksas sedz LVRTC.

Patlaban vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē un Vācijā, jau tiek ieviesta ciparu skaņas apraide, vienlaikus nodrošinot gan analogo, gan ciparu apraidi. Savukārt Norvēģija šogad pilnībā pāries uz ciparu skaņas apraidi, atsakoties no analogās radio apraides.

LVRTC paredz, ka Latvijā pāreja uz ciparu radio apraidi, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, varētu notikt laika posmā no 2020.gada līdz 2025.gadam.

LVRTC ir vienīgais radiofonijas pakalpojumu sniedzējs, kuram piederošā infrastruktūra ļauj nodrošināt signāla pieejamību 96% Latvijas teritorijas. Šobrīd LVRTC nodrošina programmu izplatīšanu visām lielākajām raidorganizācijām valstī.

Ref:224.000.103.1350


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri