bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Rīgas cirks turpina pastāvēt; kur šobrīd «ziemo cirks»?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas cirks ir viena no vecākajām ēkām Eiropā, kā arī vienīgā patstāvīgā cirka ēka Baltijā, taču tajā šobrīd nevar dzirdēt ne apmeklētāju apbrīnas saucienus, ne aplausus, ne bērnu smieklus, ne klaunu jokus. Šobrīd cirka durvis ir aizslēgtas, jo gadu gaitā ēka ir nolietojusies, kā norādījis būvniecības eksperts, pat bīstama apmeklētājiem. Taču cirka vadība saka, ka tās nav beigas, cirks turpina pastāvēt. Cirka ēkai tas ir jauns sākums, jo šobrīd noris fasādes konservācijas darbi, izsludināts arī starptautisks metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija. Kā saka Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre: «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Rīgas cirks piedzīvo pārmaiņas; izsludināts metu konkurss

Starptautiskais metu konkurss Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošana un teritorijas attīstības vīzija, pēc Rīgas cirka radošā direktora Mārtiņa Ķibera vārdiem, ir pirmais posms, lai Rīgas cirks kļūtu par kvalitatīvas cirka mākslas, kultūras un izglītības telpu.

Sarunā ar BNN Ķibers stāsta: «Metu konkurss faktiski ir arhitektu vīzija par to, kā var attīstīt šo teritoriju, saglabājot kvartāla vēsturisko mantojumu.» Par piemēru viņš min kupolu, piebilstot, ka Rīgas cirka ēka ir unikāla celtne.

Cirka radošais direktors norāda, ka metu konkurss jau ir sācies un pieteikumus var iesūtīt līdz 4.jūnija pulksten 17.00. Iesūtītos piedāvājumus vērtēs žūrija, kuru veido 11 žūrijas komisijas locekļi ar arhitektu Jāni Dripi priekšgalā. Par konkursa rīkotāja žūrijas komisijas atbildīgo sekretāri iecelta arhitekte Dace Kalvāne. Ar metu konkursa nolikumu var iepazīties šeit.

Komentējot metu konkursa ievirzi, Ķibers saka: «Mēs attīstāmies laikmetīgā cirka virzienā, kur jāmin trīs svarīgākie pīlāri, lai cirks attīstītos ne tikai kā moderna un daudzveidīga ēka, bet arī cirks kā mākslas žanrs. Tās ir – izrādes, izglītība un rezidences.»

Ķibers uzsver, ka svarīgi ir parādīt, cik izrādes var būt dažādas, sakot, ka laikmetīgā cirka pamatā ir naratīvs stāsts, kurā tiek izmantotas vairākas cirka disciplīnas. Tas esot arī viens no cirka galvenajiem uzdevumiem, parādīt publikai, cik dažāds var būt cirks.

Attiecībā uz izglītību, Rīgas cirks pērnā gada septembrī atvēris Rīgas cirka skolu. Jāmin, ka pagaidām cirka skolā var iestāties jebkurš interesents, bet, skatoties tālākā nākotnē, Rīgas cirks cer izaudzināt jaunu cirka mākslinieku paaudzi, lai jaunie mākslinieki tepat uz vietas varētu sagatavoties starptautiskām profesionālajām cirka skolām. «Mēs vēlamies dot iespēju vietējiem māksliniekiem sadarboties ar ārzemju māksliniekiem,» tā Ķibers.

Visbeidzot trešais pīlārs ir kultūras rezidenču izveide, kas kalpos par vietu, kur mākslinieki varēs gatavot savas izrādes.

Kur šobrīd «ziemo» cirks?

Kā zināms, šobrīd Rīgas cirkā notiek fasādes konservācijas darbi. Ēka 2016.gada februārī tika slēgta plašizklaides pasākumiem, jo gadu gaitā, fasādes sēšanās rezultātā, ēkas sienās bija izveidojušās plaisas, kas radīja potenciālu bīstamību apkārtējiem.

BNN jau iepriekš ziņoja arī to, ka 2016.gadā, izvērtējot būves tehnisko nolietojumu, SIA CMB konstatēja, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma kopumā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39%.

Pēc Kehres teiktā, šobrīd norisinās pamatu pastiprināšanas darbi, kas fasādi iekonservēs tā, lai «tā nevarētu vairs kustēties ne uz vienu, ne otru pusi». Kamēr darbi turpinās, cirka telpas nevar izmantot plašizklaides pasākumiem.

Tomēr cirks turpina pastāvēt un izrādes norisinās dažnedažādās vietās. Kehre stāsta, ka ne visas telpas cirkam ir derīgas, tāpēc, izrietot no izrādes un mākslinieku vajadzībām, telpas tiek piemeklētas. «Cirks ir ļoti daudzveidīgs savā vajadzību ziņā,» saka Kehre.

Viņa atzīmē, ka cirku nevar parādīt jebkurā telpā, jo jāņem vērā telpas griestu augstums, drošināšana, kā arī skatītāju izvietojums. «Cirkam pārsvarā neder, ka mākslinieks ir uz skatuves un skatītāji sēž vairākās rindās kā koncertā. Mums nepieciešams, lai skatītāji var izrādi vērot tribīnēs, redzot arī skatuves grīdu. Cirka tribīņu novietojums nav radies nejauši,» stāsta cirka valdes locekle.

Cirka nākotnes vīzijas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kehre saka, ka nepieciešams iezīmēt divas vīzijas par nākotni, sakot, ka pirmā vīzija ir par to, kad tieši beigsies šie fasādes konservācijas darbi, jo tas nav viss, kas ēkai ir vajadzīgs. Ēka ir diezgan nolietota, tā darbojas kopš 1888.gada, un savas dzīves laikā faktiski tikai vienu reizi ir piedzīvojusi fundamentālu remontu. Tas bija 20.gadsimta 50.gados.

«Ejot šodien pa Merķeļa ielu, redzams, ka ēkai ir piebūvēts trešais stāvs un ēkas kupolu nemaz nevar saskatīt, agrāk fasāde bija baltā krāsā un tur, kur šobrīd ēkai ir logu un durvju ailes, tur kādreiz bija vārti, jo tas bija zirgu cirks,» vēsturi iezīmē cirka vadītāja.

Kehre atklāj, ka fasādes konservācijas darbi varētu beigties aptuveni līdz šī gada Jāņiem. «Taču jāsaka, ka ir diezgan grūti prognozēt, jo būvdarbu gaitā var atklāties jauni fakti,» viņa piebilst.

Ņemot vērā, ka paies vēl vismaz trīs gadi, līdz sāksies reālie būvdarbi, Ķibers atklāj ideju, pēc fasādes konservācijas darbu beigām līdz ēkas atjaunošanas darbu sākšanai, piešķirt cirka jaunu apriti.

«Mums radās ideja, ka ēkā varētu izveidot nelielu pagaidu skatuvi mazās formas izklaidēm, kā arī veidot ekskursijas pa «veco» cirku, dodot iespēju iepazīt Solomonska arhitektūru, cirka vēsturi un aizkulises.»

Runājot par būvdarbu finansiālo pusi, cirka radošais direktors Ķibers atzīmē, ka šobrīd ir paredzēti trīs miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenta ēkas energoefektivitātes veicināšanai. Rīgas cirks sadarbībā ar Kultūras ministriju meklēs pārējā nepieciešamā finansējuma iespējas. «Mums ir svarīgi, lai gala rezultāts dzīvotu ilgi, lai tas, iespējams, kalpotu nākamajiem 100 gadiem,» smaidot, saka Ķibers.

Cirka mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka, lai noteiktu finansiālās robežas, kas arhitektiem jāievēro, veidojot vīziju, metu konkursa nolikumā norādīts – Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas būvdarbu izmaksas nevar pārsniegt 3 000 eiro/m², bet jaunbūves realizācijas izmaksas ne vairāk kā 2 000 eiro/m².

Cirks ārpus cirka ēkas – drīzāk ieguvums, nevis zaudējums

Runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme par to, ka šobrīd izrādes notiek ārpus cirka ēkas, Kehre uzsver: «Mūsu uzdevums ir nodrošināt profesionālas cirka mākslas pieejamību sabiedrībai. Tas nenozīmē tikai to, ka cirkam jānotiek cirka ēkā, tā vispār ir liela veiksme, ka šāda cirka ēka Latvijā vēl eksistē.»

Viņa atzīmē, ka, domājot par sabiedrības attieksmi, būtu vēlams ņemt vērā, ka sabiedrība nav monolīts organisms. Tāpat jāņem vērā, ka Rīgas cirks nav vienīgais cirka nodrošinātājs Latvijā.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kehre dalās savos novērojumos: «Pērnā gada nogalē mums bija jaunzēlandiešu Toma Monktona  (Thom Monckton) izrāde, kas norisinājās gan Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra ēkā Zirgu pasts, gan  K. K. fon Stricka villā. Visas izrādes bija pilnas. Tas, ko varēja novērot, cilvēki, iespējams, jūtas un uzvedas atšķirīgi atkarībā no vides, kurā viņi ir nonākuši.»

Pēc Kehres domām, tas drīzāk ir ieguvums, nevis zaudējums, apmeklējot šīs dažādās vietas, «jo cilvēki, kuriem šīs vietas ir mīļas, un kuri nekad iepriekš nebija apmeklējuši cirku, tika iepazīstināti ar cirka pasauli sev iemīļotajās telpās». «Mums arī pavīdēja ideja, ka cirku varētu rādīt dažādos teātros, tādējādi piepulcinot arī teātra apmeklētājus cirka apmeklētājiem un otrādi.»

Kopumā Kehre atklāj, ka nav dzirdējusi pārmetumus, ka cirks notiek ārpus cirka ēkas. «Manuprāt, ja cirks vispār notiek, kamēr cirka pamatēka ir slēgta, tad tas ir brīnišķīgi.»

Kehre atzīst: « Ir jāpaiet vismaz sezonai, lai redzētu un saprastu, kas ir tas «mūsu» skatītājs, ar ko skatītāju var pārliecināt, ka ir vērts pirkt biļeti uz konkrētu izrādi. Reizē arī notiek «taustīšanās» par biļešu cenu kategoriju, mēs meklējam, vai cirka izrādes biļešu cena var būt līdzvērtīga teātra izrādes cenai vai kino. Svarīgi saprast, kas ir tas, kam mēs cirku varētu pielīdzināt.»

Cirka vadītāja nenoliedz, ka tas, ka šobrīd cirka māja ir slēgta, meklējot risinājumus, kur rādīt izrādes, rada papildu izdevumus un, protams, atrasties un darboties vienā ēkā būs daudz racionālāk.

 Iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms Kehres nonākšanas Rīgas cirkā

Jāatgādina, ka Saeima 15.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas aizliedz izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkos.

Likums tika papildināts ar jaunu pantu, nosakot, ka gan savvaļas, gan nebrīvē audzētus dzīvniekus aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus. Tas attiecas galvenokārt uz ceļojošajiem cirkiem gan no Eiropas Savienības, gan no trešajām valstīm. Tas nozīmē aizliegt dzīvnieka izmantošanu un apmācīšanu, liekot tam veikt pretdabiskas darbības, kaitējot dzīvnieka veselībai un radot tam ciešanas, teikts likumprojekta anotācijā.

Kehre atklāj, ka šī iniciatīva par savvaļas dzīvnieku aizliegšanu sākusies ilgi pirms viņas nonākšanas Rīgas cirkā. Viņa stāsta, ka jau 2016.gadā Kultūras ministrija vaicāja, kādā veidā cirks varētu darboties, ja būtu jādarbojās bez savvaļas dzīvnieku piesaistes. «Iepriekšējā cirka direktore Lolita Lipinska, cik es sapratu, neredzēja veidu, kā cirks varētu darboties bez dzīvniekiem, līdz ar to arī Kultūras ministrija nepagarināja līgumu ar iepriekšējo direktori,» atklāj Kehre.

2017.gada 16.martā tika paziņots, ka Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre un ka viņas rokās turpmāk būs Rīgas cirka nākotne.

Viena cirka izrādes tehniskās izmaksas sasniedz līdz pat 15 tūkstošus eiro

Taujājot cirka valdes locekli par to, kādas varētu būt aptuvenās vienas izrādes izmaksas, viņa atzīmē, ka katras izrādes izmaksas, protams, ir atšķirīgas.

«Man gribētos teikt, ka tehniskās izmaksas vidēji ir divas līdz trīs reizes lielākas par mākslinieku honorāriem, tai skaitā, arī ceļa izdevumi un uzturēšanās izmaksas, tāpat arī uzbūve, skaņa, gaisma, tribīnes. Honorāri ir atkarīgi no izrāžu skaita, cik reizes mēs viņu varam parādīt,» skaidro cirka vadītāja.

Turpinot, viņa saka: «Māksla kā vērtība ir kaut kas tāds, ko mums neglābjami nāksies subsidēt. Tai brīdī, kad mēs uz mākslu skatāmies kā uz pievienoto vērtību, ka māksla mums ir nepieciešama, lai radītu radošas personības un sabiedrību kopumā, nākas viņu subsidēt, līdz ar to šie honorāri ir pietiekami lieli naudas izteiksmē.»

Kehre atklāj, ka konceptuāli vienas izrādes aplēses robežojas no diviem līdz piecpadsmit tūkstošiem eiro, piebilstot, ka tās iekļauj tehniskās izmaksas. «Protams, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no mākslinieku prasībām un jāmin arī to, ka tajā brīdī, kad mums ir savas telpas, tehniskās izmaksas samazinās, jo mums ir tribīnes, kuras var izmantot, mums ir gaismas, kuras ir stacionāras, un tad pārējie pielāgojumi ir salīdzinoši nelieli,» saka cirka valdes locekle.

Jāatzīmē, ka aprīlī cirkam tiks veltīta īpaša nedēļa, ar dažādiem pasākumiem aktualizējot Pasaules Cirka dienu, kas ierasti svinēta aprīļa trešajā sestdienā. Būtiski atzīmēt, ka Rīgas cirks šogad 29.decembrī svin savu 130 dzimšanas dienu.


Pievienot komentāru

  1. Murrey teica:

    Nebalsojiet nākamajās vēlēšanās par idiotiem, kuri aizliedza dzīvnieku cirku! Boikotējiet izrādes, kur

    +1 0 -1 0

  2. Murrey teica:

    Boikotējiet izrādes, kurās nav dzīvnieku! Atbalstiet iniciatīvu “Par dzīvnieku cirku” portālā “Mana Balss!”

    +1 0 -1 0

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri