City Fitness valdes loceklis Ēriks Nadziņš

Šā gada nogalē Rīgā tiks atvērti divi jauni sporta klubi, kuru izveidošanā plānots investēt 400 000 Ls, intervijā BNN.LV atklāja sporta kluba City Fitness valdes loceklis Ēriks Nadziņš.

Vienlaikus viņš raksturo vidējo Latvijas sporta kluba apmeklētāju un norāda, ka sporta klubu bizness prasa lielus ieguldījumus, kurus nevar atpelnīt īsā laikā.

Cik daudz klubu ir City Fitness tīklā, cik daudz darbinieku tiek nodarbināts?

Pašlaik mums ir 5 klubi, kuros tiek nodarbināts ap 60 darbinieku, taču līdz gada beigām plānojam atvērt vēl divus klubus. Šobrīd jau tiek rekonstruētas telpas un ir zināms, ka viens no klubiem tik atvērts t/c Domina, otrs lielveikalā Sky&More, kopējās plānotās investīcijas ir ap 400 000 Ls.

Kā krīze ietekmēja City Fitness, vai nācās samazināt darbinieku skaitu?

Krīze bez šaubām ietekmēja arī mūs. Cilvēki sāka mazāk pirkt abonementus, taču mēs diezgan strauji noreaģējām un par 50% samazinājām cenas, kā arī kardināli mainījām darbības stratēģiju. Tāpat arī optimizējām virkni izmaksu, mainījām vairākus preču piegādātājus, samazinājām izmaksas tekošajiem izdevumiem par elektrību, ūdeni utt., centāmies taupīt kā vien varējām. Jāatzīst gan, ka tad kad sākām optimizēt bija nedaudz šaubas, taču pareizi reaģējot izgājām cauri krīzei diezgan stabili. Nevienu darbinieku krīzes laikā neatlaidām un algas arī nesamazinājām, tas mums bija kategorisks nosacījums – optimizēt tekošās izmaksas, neskarot darbiniekus un saglabājot sporta klubu kvalitāti.

Kādu iespaidu krīze atstājusi uz sporta klubu biznesu Latvijā kopumā?

Kopumā krīze ietekmēja negatīvi, jo vairākas sporta zāles pat bija spiest aizvērt savas durvis, man ir zināmi vairāki klubi Latvijas reģionos, kuri apmeklētāju trūkuma dēļ vienkārši bankrotēja.

Vai sporta klubu biznesu var saukt par ienesīgu, ar kādiem šķēršļiem nākas saskarties?

Bizness nav ārkārtīgi ienesīgs, vairāk gan ļoti dārgs, lai atvērtu vienu klubu ir nepieciešami vismaz 200 000 Ls. Latvijā cilvēki ir ļoti prasīgi, par apmeklējumu viņi vēlas maksāt ļoti maz, vai vēlams vispār neko, taču prasības pret zāli ir ļoti augstas, visam ir jābūt perfekti, tiklīdz cena tiek paaugstināta kaut par latu, lai kaut ko uzlabotu vai pilnveidotu, tā apmeklētājs saka kategorisku – nē. Sporta klubu biznesā ir jābūt ļoti skaidrai vīzijai ko tu gribi, jo tas nav bizness, kurā tu vari kaut ko atpelnīt vienā vai divos gados, paiet vismaz divi gadi kamēr sazīmējas patstāvīgie klienti. Šis bizness prasa ievērot ļoti augstus standartus, gan pašiem, gan valsts izvirzītos, turklāt jāņem vērā, ka sporta klubu apmeklējumam ir ļoti sezonāls raksturs.

Cik spēcīga ir konkurence starp sporta klubiem Rīgā, kā noturat savas pozīcijas?

Mēs konkurentiem īpašu uzmanību nepievēršam, cenšamies attīstīties un pilnveidot savus klubus, neskatoties uz to ko dara citi klubi, mēs skatāmies uz klientu un cenšamies pielāgoties viņa vēlmēm. Esam pamanījuši, ka konkurenti kopē mūs nevis mēs viņus. Konkurence, protams, pastāv, jo Latvijā cilvēku, kas sporto nav daudz, taču mēs cenšamies nostiprināt savas pozīcijas, katrā klubā ieviešot kaut ko jaunu,saprotam, ka pastāvēs tas, kurš pārvērtīsies. Arī divos jaunajos klubos apmeklētājus pārsteigsim ar inovatīviem risinājumiem.

Cik daudz ticis investēts City Fitness attīstībā?

Lai izveidotu vienu klubu ir nepieciešami 200-300 000 Ls. Standarta interjera iekārtošana un aprīkojums vien prasa pamatīgu ieguldījumu.

Tātad var pieņemt, ka līdz šim City Fitness 12 darbības gadu laikā ir investēts vismaz 1 miljons latu?

Jā, līdz šim kopējās investīcijas varētu būt tieši ap 1 miljonu latu.

Cik liela nozīme ir sporta kluba atrašanās vietai, kā tas ietekmē apmeklējumu?

Tam ir noteicoša nozīme. Sporta zālei ir jābūt viegli pieejamai, noteikti ir jābūt stāvvietai. Lielākā daļa cilvēku nevēlas doties uz sporta zālēm, kas atrodas tālu no viņu mājām vai darba vietām.

Kā sporta klubu apmeklējumu ietekmē gada laiki?

Sporta klubu biznesā gads tiek dalīts pa sezonām, vislielākais apmeklētāju skaita pieaugums ir septembrī, kad paliek vēsāks un lietaināks, tad apmeklētāju skaits pieaug ģeometriskā progresijā, tā tas turpinās līdz novembra beigām, kad sāk lēnām sarukt, cilvēki pietaupa Ziemassvētku dāvanām, tad nākamais kāpums ir janvārī, kas turpinās līdz jūnijam, tā ir top sezona. Sākot no jūnija apmeklētāju skaits sarūk pat līdz 30 % mēnesī. Augusts ir vistrakākais mēnesis visiem sporta klubiem, tam gatavojamies visu gadu, tad apmeklētāju skaits ir ļoti mazs. Taču tam ir arī pozitīvā puse, vasarā mēs varam veikt remontus, atjaunot iekārtas, atvilkt elpu un gatavoties sezonai, tad septembrī rīkojam akciju, pēc kuras apmeklētāju skaits atkal kardināli pieaug.

Kas sporta klubus apmeklē vairāk, sievietes vai vīrieši, kāds varētu būt procentuālais sadalījums?

Sievietes sporta klubos ir par 5% vairāk. Tas visticamāk ir skaidrojams ar to, ka Latvijā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, taču galvenokārt ar to, ka sievietes sporta zāli un nodarbības apmeklē kopā ar draudzenēm un kolēģēm, vīrieši vairāk uz sporta zāli dodas individuāli, vienatnē.

Kā jūs raksturotu vidējo sporta kluba apmeklētāju Latvijā?

Tas ne vienmēr ir latvietis, varētu teikt, ka sadalījums starp latviešiem un krievvalodīgiem apmeklētājiem ir 50:50, pārsvarā vecumā no 20-40 gadu vecumam, bieži vien paskatoties uz sporta zāli no rītiem, liekas, ka vidējais apmeklētājs nestrādā, taču pavērojot vakaros, jau liekas, ka pārsvarā sporta klubu apmeklētāji ieņem vidēji labi un labi apmaksātus amatus, taču ne vienmēr, jo dažkārt rodas iespaids, ka tie, kas vairāk pelna arī vairāk skaita savus izdevumus. Pārsvarā sporta klubu apmeklē trīs reizes nedēļā, arī abonementus galvenokārt atjauno regulāri.

Kā jūs vērtējat latviešu sportisko aktivitāti?

Ja runājam par ar fitnesa klubu apmeklētību, diemžēl tā ir 1.5% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Vairāk pilsētās, savukārt reģionos gandrīz tuvu 0%. Salīdzinājumam, Eiropā vidēji 8% un augstāk, piemēram, Īslandē tas ir 25%. Runājot par tieši latviešu sportisko aktivitāti, man šķiet to vajadzētu uzlabot.

Kādi ir City Fitness attīstības plāni?

Kā jau minēju gada nogalē novembrī,decembrī atvērsim divus jaunus klubus. Platību ziņā tie būs līdzīgi esošajiem klubiem, nedaudz pārsniedzot 1000 kvadrātmetrus, apmeklētājus pārsteigsim ar jaunām iekārtām un sportošanas iespējām, kādas tās būs, to pagaidām paturēšu noslēpumā, varu vien pateikt, ka tās būs tādas, kas pašlaik sporta klubos Latvijā nav pieejamas.

Vai plānojat izvērsties Latvijas reģionos?

Mēs par to domājām pirms kīzes periodā, taču sākoties «dižķibelei» mēs šo domu atmetām un tuvākajos gados…piecos arī nedomājam pie tā atgriezties.