bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

CSP: Gandrīz puse pieaugušo iesaistās mūžizglītībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pērn gandrīz puse pieaugušo iedzīvotāju (47,5%) vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījušies formālajā un/vai neformālajā izglītībā, no tiem 36,7% saistībā ar darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Pieaugušo izglītības apsekojuma (PIA) dati.

Pagājušajā gadā iedzīvotāju iesaiste mācībās ir būtiski pieaugusi – piecu gadu laikā kopš iepriekšējā apsekojuma vērojams kāpums par 15,2 procentpunktiem.

Pieaugušo izglītības pasākumos vairāk iesaistās sievietes, tomēr arī vīrieši paliek aktīvāki

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn sievietes izglītojošās aktivitātēs ir iesaistījušās vairāk nekā vīrieši (51,9% un 42,7%). Tomēr pēdējos gados ir pieaugusi arī vīriešu aktivitāte, un kopš 2011.gada vīriešu īpatsvars mūžizglītībā ir pieaudzis par 15,8 procentpunktiem, savukārt sieviešu – par 14,6 procentpunktiem.

Tāpat 2016.gadā vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no  25 līdz 34, kā arī no 35 līdz 44 gadiem iesaistījās pieaugušo izglītības pasākumos – attiecīgi 56,9% un 52,8%.  Mazāk mūžizglītībā iesaistās iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (46,6%) un no 55 līdz 64 gadiem (34,1%). Salīdzinot ar 2011.gadu, iesaiste mūžizglītībā ir pieaugusi katrā no vecuma grupām – vislielākais pieaugums bija vecumā 25–34 gadi (par 18,9 procentpunktiem), mazākais – 55–64 gadi (par 14,4 procentpunktiem).

Biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība (65,9%) un kuras bija nodarbinātas (55,7%). Līdzīga tendence ir vērojama arī iepriekšējo gadu apsekojumos.

Iedzīvotāji, kuri vēlējās, bet dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās izglītības aktivitātēs, kā kavējošus faktorus minēja: izmaksas – apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (48,4%), laika grafiku – apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (42,2%) un ģimenes apstākļus – nebija laika ģimenes apstākļu dēļ (30,5%). Vīrieši kā galveno kavējošo faktoru minēja laika grafiku (44,3%), bet sievietes – izmaksas (52,6%). Respondenti vecumā no 25 līdz 54 gadiem kā galvenos faktorus līdzdalībai mācībās minēja izmaksas un laika grafiku, vecumā no 55 līdz 64 gadiem – veselību un izmaksas.

Lai uzlabotu darba kvalitāti, pieaugušie visbiežāk izmanto neformālās izglītības iespējas

Mūžizglītība ietver tādus izglītības veidus kā formālo un neformālo izglītību, kā arī ikdienas mācīšanos. Formālās izglītības aktivitātēs piedalījās 4,4% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (76,4%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (64,8 %) un personas ar augstāko izglītību (52,0%).

Liela nozīme mūžizglītības koncepcijā ir neformālajai izglītībai. Neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 45,7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, bija veicamo darbu kvalitātes uzlabošana (89,2%), interesējošo zināšanu/prasmju iegūšana (71,4%) un ikdienas dzīvē noderīgu zināšanu/prasmju apguve (70,9%). Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt bija saistītas ar darbu, tā norādīja 77,3% iedzīvotāju.

Ikdienas mācībās, ar ko saprot mācību aktivitātes, kas navorganizētas, nav tik strukturētas un var notikt gandrīz jebkur: ģimenē, darbā, iegūstot informāciju no medijiem, lasot grāmatas, apmeklējot muzejus, izstādes un citus sabiedriskus pasākumus, daloties pieredzē ar vecākiem, draugiem, kolēģiem un pārņemot viņu pieredzi, piedalījās 82,1% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (77,7%), iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (26,7%) un personas ar vidējo izglītību (50,6%).

Pieaugušo izglītības apsekojums tiek veikts reizi piecos gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilstoši Eiropas statistikas biroja izstrādātajai metodoloģijai. Tā mērķis ir iegūt vispusīgu un starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā. Apsekojumā aptaujāja iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā. Apsekojumā piedalījās 5 803 personas.

Ref: 255.000.103.3014


Pievienot komentāru

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.