bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.08.2017 | Vārda dienas: Boļeslavs, Bērtulis
LatviaLatvija

Darba ņēmēji visaugstāk novērtē motivējošu atalgojumu un veselības apdrošināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Darba ņēmēji, izvēloties jaunu darbavietu, kā būtiskāko atzīst motivējošu darba algu un veselības apdrošināšanu, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā.

Aptaujas dati parāda, ka visbiežāk darba ņēmēji kā būtiskākos aspektus, izvēloties jaunu darbavietu, atzīst motivējošu atalgojumu (26%), darba apstākļus un vidi (16%) un darba grafiku (15%). Salīdzinoši mazāk minēts karjeras izaugsmes iespējas (13%), kolektīva attiecības un mikroklimats (12%), uzņēmuma atpazīstamība un tā reputācija (9%), papildu labumi darba algai (8%) un citi aspekti.

«Darba spēka trūkums un atalgojuma pieaugums valstī liek darba devējiem regulāri pārskatīt piedāvātos darba nosacījumus, lai darba vieta būtu pievilcīga gan esošajiem, gan potenciālajiem darbiniekiem. Piedāvāto papildus labumu grozs palielinās, un aizvien vairāk darba devēju sāk domāt par individuālām programmām, lai motivētu dažādu paaudžu darbiniekus ar dažādām interesēm,» stāsta CV-Online Latvia uzņēmuma vadītājs Aivis Brodiņš.

Turpinot, viņš saka: «Tādi labumi kā veselības apdrošināšana, apmācības, neformāli darba pasākumi jau ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu lielai daļai uzņēmumu, ko darbinieki jau uztver kā pašsaprotamu lietu.»

Noskaidrojot, kādus mēnešalgai papildu labumus darba ņēmēji visaugstāk vērtē secināts, ka būtiskākie ir veselības apdrošināšana (37%), iespēja izvēlēties labumu atbilstoši situācijai vai individuāla labumu programma (20%), nelaimes un dzīvības apdrošināšana (15%), kolektīvie darba pasākumi (14%), kā arī atlaides biežāk izmantotajiem pakalpojumiem (12%) un citi.

«Apzinoties pieaugošo pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem, potenciālie kandidāti kļūst arvien izvēlīgāki. Darba piedāvājumi tiek salīdzināti gan pēc pamatalgas, gan papildu labumiem un, pieņemot lēmumu, arvien lielāka loma ir uzņēmuma izrādītajai interesei par darbinieku labsajūtu. Tas īpaši novērojams jaunākās paaudzes darbinieku vidū, kuru uzskati un darba motivācija ir krietni atšķirīga,» min uzņēmuma Benefits Latvija vadītājs Juris Zalāns.

Vienlaikus Zalāns norāda, ka šobrīd vairs nav jautājums par to, vai vērts domāt par citiem labumiem, bet gan – kādā formā tos pasniegt darbiniekiem, lai tie derētu dažādu paaudžu interesēm un vajadzībām. Pēc Benefits Latvija novērojumiem, individuālās darbinieku motivācijas programmas uzņēmumos Latvijā kļūst arvien pieprasītākas un tās atzinīgi, kā apstiprina aptaujas rezultāti, novērtē arī darbinieki.

«Šādas programmas piedāvā katram darbiniekam izvēlēties savām interesēm un vajadzībām atbilstošāko, piedāvājot izvēles brīvību, bet darba devējam vairs nav jādomā par vienojošu motivācijas, sasniegumu vai lojalitātes apbalvošanas veidu, kas derētu pilnīgi visiem,» atzīmē Zalāns.

Aptaujā darba ņēmēji atzīst, ka visvairāk viņu darba produktivitāti un motivāciju uzrādīt labāku sniegumu ietekmē motivējoša pamatalga, ko atzīmējis katrs ceturtais jeb 25%, tāpat gandrīz ceturtā daļa jeb 24% atklāj, ka viņus motivē tiešā vadītāja atzinība un apbalvojumi par sasnieguiem.

Katru piekto jeb 20% motivē savstarpējās attiecības uzņēmumā mikroklimats un piederības sajūta, bet 18% – iespēja sevi profesionāli attīstīt un pierādīt, karjeras iespējas. Savukārt 13% norādījuši, ka viņus motivē atbilstoši darba apstākļi un vide.

Turpretī par optimālāko papildu labumu gan finansiālu, gan nefinansiālu saņemšanas biežumu darba ņēmēji atzīt reizi cetuksnī, ko norādīja vairāk nekā puse respondentu jeb 53%, savukart 35% par labāko atzina reizi mēnesī, 7% – reizi gadā, bet 5% uzskata, ka optimāls papildu labumu saņemšanas biežums ir reizi nedēļā.

Interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja, kas veidota sadarbībā ar darbinieku iesaistes risinājumu izstrādātāju Benefits Latvija norisinājās no šī gada 6. līdz 21. jūnijam interneta vidē. Kopumā aptaujā piedalījās 1 524 respondentu.

 Ref: 225.000.103.1289

Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.