BNN pēta | Lietuvā pieņemti grozījumi pabalstu sistēmā; lielākā daļa tos uzskata par “pilienu jūrā”

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Pēc tam, kad Lietuvas parlaments ar pārliecinošu vairākumu atbalstīja grozījumus slimības un maternitātes pabalstu sistēmā, sagaidāms, ka pieaugs motivācija turpināt darba gaitas, kamēr tiek audzināti bērni.

Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) informēja, ka periods, kurā tiek piešķirts slimības pabalsts, rūpējoties par slimu radinieku, tostarp bērnu, tiks pagarināts, un minimālie maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalsti pieaugs par 92 eiro “uz rokas”.

Ministrijas preses relīzē Navickiene norāda:

“Mēs nepārtraukti rūpējamies par ģimeņu apstākļu uzlabošanu un palielinām to labklājību.”

Viņa skaidro, ka “Viens no ģimenēm svarīgākajiem lēmumiem ir iespēja ilgāk rūpēties par saslimušu tuvinieku un saņemt slimības pabalstu: par bērniem līdz 14 gadu vecumam trīs nedēļas līdzšinējo divu nedēļu vietā, un par senioriem – divas nedēļas vienas vietā. Personas, kas strādā un maksā sociālo nodokli, saņems lielākus pabalstus nekā tās personas, kas nav darba attiecībās. Mēs iedrošinām personas, kuras saņem bērna kopšanas pabalstu, palikt darba tirgū, cik vien tas iespējams, tādejādi palielinot ģimenes ienākumus.”

Tikmēr opozīcijas deputāti kritizē ministrijas rosinājumus, uzstājot, ka 92 eiro ir nekas pret inflāciju un augstajām preču un pakalpojumu cenām. Opozīcijas deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) BNN sacīja:

“Tas ir piliens jūrā, kas neatstās nekādu iespaidu.”

Viņš turpina: “Šie lēmumi man šķiet nesaprotami, jo vērsti uz sekām, un nerisina problēmu iemeslus veselības aprūpē. Pirmkārt, daudziem kļuvis vēl grūtāk apmeklēt ārstu, jo rindas ir ārkārtīgi garas. Pat cilvēkiem ar dzīvību apdraudošām kaitēm ir nedēļām un mēnešiem jāgaida, lai nokļūtu pie speciālista.

Otrkārt, un tas ir vēl svarīgāk, tā vietā, lai veltītu vairāk līdzekļu labklājības un veselības aprūpes uzlabošanai, mēs novirzām naudu, lai strādātu ar sekām, ko rada mūsu sēdošais dzīvesveids, aptaukošanās un fizisku aktivitāšu trūkums. Tā ir anormāla pieeja, kas raksturīga liberālam Seimam.”

Cita starpā likuma labojumi paredz arī apstākļu uzlabošanu, lai rūpētos par sasirgušiem tuviniekiem. Tas nozīmē, ka ilgāk tiks izmaksāts pabalsts personām, kas rūpējas par saviem tuvajiem. Ja saslimis būs bērns, aprūpētājs saņems pabalstu 21 dienu līdzšinējo 14 dienu vietā. Ja tiek kopts kāds no ģimenes senioriem (dzīvesbiedrs, māte vai tēvs) vai bērns pēc 14 gadu vecuma, slimības pabalstu izmaksās 14 dienas līdzšinējo 7 dienu vietā.

Sociālās drošības un darba ministre vēsta, ka izmaiņas gadā izmaksās 6,55 miljonus eiro,

un varētu attiekties uz apmēram 30 tūkstošiem ģimeņu.

32 gadus vecā vientuļā māte Jolanta no Klaipēdas, kura vēlējās saglabāt anonimitāti, uzskata, ka likuma grozījumi neko daudz nemainīs rūpēs par viņas pusaugu dēlu, kurš iedzimtu īpatnību dēļ bieži slimo.

“Visa Lietuvas sistēma ir nelabvēlīga. Un tā kļūst tikai sliktāka, kas ir iemesls, kādēļ daudzas jaunās ģimenes izvēlas neradīt bērnus. izmaksas ir pārāk augstas. Nav nekāds brīnums, ka jaunie cilvēki izvēlas mājdzīvniekus bērnu vietā. Manā gadījumā, ja runa ir par mana dēla kopšanu, es paļaujos uz saviem pensijā esošajiem vecākiem, nevis valsti,” BNN sacīja sieviete.

Papildus, jaunais likums nosaka, ka rūpējoties par bērnu līdz 18 gadu vecumam, kuram noteikta smaga invaliditāte,

slimības pabalsti tiks maksāti ne tikai par laiku, ko bērns pavada slimnīcā vai rehabilitācijas iestādē,

bet arī tad, kad aprūpe norit ambulatori. Pērn Lietuvā reģistrēti 3,5 tūkstoši šo bērnu.

Ministrija cer, ka personām, kas saņem minimālo bērna kopšanas pabalstus un citus ienākumus vai pabalstus, pēc 2024.gada 1.janvāra būs plašākas iespējas strādāt, nepārtraucot savu tuvinieku aprūpi – pabalsti netiks samazināti, kamēr alimentu maksājumi un citi ienākumi un pabalsti kopā nepārsniegs minimālās algas apjomu.

Iespējams, visplašāk apspriestais jauninājums ir minimālo maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalstu summas paaugstināšana par 92 eiro “uz rokas”.

Tie pieaugs no 276 līdz 368 eiro

(“uz rokas”, attiecīgi 294 un 392 eiro pirms nodokļu nomaksas).

Ministre sacīja: “Tas nodrošinās, ka maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas pabalsti ir augstāki nekā iztikas minimums, kas šobrīd ir 345 eiro.”

Tomēr Edītei, kas Kauņā audzina divus pusaudžus, ir, ko atbildēt ministrei: “Tas ir nekas. Tikai ārpusskolas aktivitātes vien maniem puišiem izmaksā 250 eiro mēnesī.”

Izmaiņas ietekmēs gandrīz 5 tūkstošus personu ar zemiem ienākumiem, un tās šogad izmaksās divus miljonus eiro, un nākamgad – četrus miljonus eiro.

Likuma papildinājumi arī paredz jaunus nosacījumus cilvēkiem, kas brīvprātīgi piedalās atkarību ārstēšanas programmās. Personas, kas brīvprātīgi piedalās azartspēļu atkarības novēršanas programmās, ārstē absistenci, ko izraisījušas psihoaktīvās vielas vai psihoaktīvo vielu atkarību, arī varēs ilgāk saņemt slimības pabalstu 40 kalendārās dienas līdzšinējo 28 kalendāro dienu laikā. 40 kalendārās dienas tiks sadalītas divos periodos gada laikā.

Šīs likuma izmaiņas ietekmēs apmēram 700 personas, un izmaksās ap 300 tūkstošiem eiro.

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas