bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Dēla bizness Straujumai var radīt interešu konfliktu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

Ja ekonomikas ministram Danielam Pavļutam (Reformu partija) neatrastos vieta jaunajā valdībā un Ekonomikas ministrija (EM) atgrieztos pie zaļās enerģijas subsīdiju politikas, kāda tā bija savulaik, otro elpu iegūtu ietekmīgu partiju sponsoru bizness.

Tostarp – arī savulaik lielākā bioetanola ražotāja un dāsna Vienotību veidojošo partiju sponsora Donāta Vaitaiša bizness, ar kuru saistītu uzņēmumu valdēs kopš šīs vasaras iecelts topošās premjeres, tobrīd zemkopības ministres Laimdotas Straujumas dēls Ģirts Straujums. Tas premjera kandidātei rada interešu konfliktu, ja tiktu lemts neaicināt Pavļuta valdībā, vēsta portāls Pietiek.

Dienā, kad Vienotība oficiāli premjera amatam virzīja Straujumu, premjera amata kandidāte portālam noliedza, ka ar viņas piedalīšanos bijušas kādas sarunas par atbalstu Vaitaiša biznesam. Savukārt dēla nonākšana konkrēto zaļās enerģijas uzņēmumu valdēs esot saistīta vienīgi ar viņa darba pienākumiem, ne mātes politisko ietekmi.

Ģirts Straujums ir korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Norvik bankā, kura pēdējā laikā aktīvi izmantojot kriminālprocesu ierosināšanu Ekonomikas policijā, cenšas pārņemt zaļās enerģijas uzņēmumus, kuri kreditējušies bankā.

«Pilnīgi noliedzu jebkādu ietekmi uz mani par valsts subsīdijām. Mana dēla saistība ar minēto personu ir tikai un vienīgi darba pienākumu dēļ. Nekādas sarunas par iespējamo valsts atbalstu ar mani nevienam nav bijušas, es pilnīgi noliedzu, ka varētu būt valsts atbalsts kādam konkrētam privātam uzņēmējam. Es ilgus gadus esmu valsts pārvaldē un lieliski saprotu, ka nedrīkst būt ne mazākās piekāpes attiecībā uz kādu privātu lobēšanu,» Straujuma rakstīja portālam, noliedzot Vaitaiša iespējamo ietekmi uz nākamās valdības sastāvu un lēmumiem.

Tomēr zināms, ka Vaitaitim bijuši kontakti ar citiem valdības veidošanā iesaistītiem politiķiem.

Tāpat valdības locekles dēla iecelšana uzņēmumu valdēs, lai virzītu procesus vēlamajā gultnē, varētu būt loģisks izskaidrojums, kādēļ bankas darbinieks Ģirts Straujums pēkšņi nonācis šajos amatos. Radies iespaids, ka Straujuma izvairās sniegt publisku argumentāciju valdības veidošanas kuluāros jau sen klīstošajām runām, ka Pavļutam amats būs jāpamet.

Kolēģi, kas pazīstami ar Straujumas darbību, nepieļauj, ka premjera kandidāte varētu darboties kāda interesēs, bet tas neizslēdz diskrētāku ietekmi. Proti, ka viņas dēls virzīts Norvik bankas jaundibināto uzņēmumu valdēs kopā ar Vaitaiti, lai vieglāk vērtu durvis pie lēmumu pieņēmējiem.

Gada nogalē, kad jau bija zināms par pārkārtojumiem valdībā, Vaitaiti viņa Norvik bankas ofisā Ernesta Birznieka-Upīša ielā apciemojis par finansējuma piesaisti partijai atbildīgais Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, portālam tolaik atstāstīja avoti bankā.

Kad Kamparam jautāts, vai ar Vaitaiti apspriesta arī Straujumas kandidatūra premjera amatam, nākamais vēlamais ekonomikas ministra kandidāts un tas, vai Vaitaitis solījis ziedot partijai pie noteikta valdības sastāva vai subsīdiju politikas maiņas, Vienotības ģenerālsekretārs atbildēja, ka «šī informācija neatbilst patiesībai», nekonkretizējot, tieši uz kuru no jautājumiem tas attiecas.

Vaitaitis noteikti minams kā viena no atslēgas figūram partiju sponsoru vidū, kam ir bijusi ietekme uz jaunās valdības veidošanu. Kopš Pavļuta kļūšanas par ekonomikas ministru 2011. gada novembrī tikušas pārskatītas dāsnās valsts subsīdijas bioetanola ražotājiem – galvenajam Vaitaiša pēdējo gadu oficiālajam biznesam. Par Vaitaiša biznesu informēti avoti viņa situāciju raksturo ar vārdiem «ūdens smeļas mutē».

Visi uzņēmumi, kuros kā valdes loceklis figurē Ģirts Straujums – SIA NBT Energy, NBT1 Energy, NBT2 Energy, NBT3 Energy, NBT4 Energy, NBT5 Energy, NBT6 Energy, NBT7 Energy –, kā rāda Lursoft dati, dibināti īsi pēc tam, kad panākts Norvik bankas kreditētā uzņēmuma SIA Winergy mantas arests.

Pēc Uzņēmumu reģistra datiem Vaitaiti Norvik banka iecēlusi par SIA Winergy ieķīlātās mantas pārvaldnieku. Par Winergy norit strīds starp igauņu investoriem un bankas akcionāriem. Kopš oktobra Vaitaitis jaundibināto uzņēmumu valdes formāli pametis.

Publiskajā karā aizdomīgas izskatās abas konfliktējošās puses. No vienas puses igauņi tiek vainoti mēģinājumā izkrāpt uzņēmumam piešķirtos kredītlīdzekļus, no otras puses Norvik bankas akcionāri – mēģinājumā ar reiderisma metodēm pārņemt vēja enerģijas biznesu, izmantojot Vaitaiša ietekmi Ekonomikas policijā, kas uzsākusi kriminālprocesu, kā ietveros arestēta Winergy manta.

Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Kampars, valsts subsidēja bioetanola ražotājus un Vaitaitim nākotne rādījās rožainā gaismā. Uz 10.Saeimas vēlēšanām viņš četrām partijām noziedoja 72 000 latu, un tas bija pirmais oficiālais Vaitaiša ziedojums partijām, lai gan par viņu kā vienu no ietekmīgākajiem finansētajiem, kas turas ēnā, runāja jau kopš Tautas partijas laikiem. Kopsummā 36 000 latu tika Vienotību veidojošajām Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai, bet pa 18 000 latu saņēma Zaļo un zemnieku savienība un apvienība Par labu Latviju.

Trīs mēnešus pēc dāsnā ziedojuma, 2010.gada decembrī valdošā koalīcija, ko vadīja premjers Valdis Dombrovskis, nolēma valsts budžetā atvēlēt 24,4 miljonu latu lielu valsts galvojumu Vaitaiša uzņēmumam JP Termināls kredītam bioetanola rūpnīcas celtniecībai Rīgas brīvostas teritorijā.

Projekts tā arī netika realizēts, un kā galvenais šķērslis minēts tas, ka gadu vēlāk par ekonomikas ministru kļuva Pavļuts, kurš sāka pārskatīt dāsno subsīdiju politiku «zaļās enerģijas» biznesam. Bez garantētām valsts subsīdijām Vaitaiša projekts komercbankām un privātiem investoriem šķita pārāk riskants bizness pat ar valsts galvojumu.

Norvik bankā kreditējusies arī Vaitaiša bioetanola ražotne SIA Jaunpagasts plus, kas apstājusies EM jaunās subsīdiju politikas dēļ. Neoficiāli izskan, ka Vaitaitis panācis vienošanos ar bankas akcionāriem, ka saņems pretimnākšanu, ja, izmantojot ietekmi uz politiķiem un tiesībsargiem, palīdzēs atrisināt strīdus ar citiem kredītņēmējiem.

Saredzama shēma – Vaitaitis tiek iecelts par arestētās mantas pārvaldnieku, tiek veidoti jauni uzņēmumi, kuru valdēs ir Vaitaitis, bet īpašums, par kuru notiek strīds, tiek pārņemts ar Vaitaiti izsenis apkalpojošās apsardzes firmas TM security palīdzību.

Tam, ka Norvik banka ar apšaubāmām metodēm aktīvi cenšas pārņemt ar zaļās enerģijas biznesu saistītus uzņēmumus, kas tajā kreditējušies, ir arī citi apliecinājumi. Šoruden ar Vaitaiti saistītās apsardzes firmas TM security darbinieku klātbūtnē tika nopļauti diviem rapša audzētājiem – SIA Tilbe agro un SIA Agronika – piederošie lauki, un ražas vērtība tika lēsta ap 1,5 miljoniem latu. Bankas viedokli šajā karā publiski pārstāvēja Ģirts Straujums.

102.000.102.6336


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.