bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus – 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem, vēsta portāls Ir.

Izskatot galīgajā lasījumā nākamā gada budžetu, Saeima akceptējusi 368 priekšlikumus, piešķirot naudu dažādiem konkrētiem projektiem, kurus vēlējās atbalstīt atsevišķi deputāti vai frakcijas. Tā sauktās «deputātu kvotas» ir nodokļu naudas sadale ārpus valdības plānotajiem budžeta līdzekļiem. Deputātu lēmumiem nav skaidru kritēriju, tāpēc šo praksi kritizē par neatbilstību labas pārvaldības principiem. Tomēr šoruden, pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām, deputāti «kvotu» ietvaros sadalījuši nepieredzēti lielu summu – vēl septembrī tika runāts par 2,8 miljoniem, bet patiesībā tā izrādījusies desmitkārt lielāka.

Atbalstot deputātu priekšlikumus, Saeima 2017.gada budžetā pārdalījusi izdevumus par 27 884 235 eiro, atvēlot gan miljonus eiro lieliem infrastruktūras projektiem pašvaldībās, gan dažus simtus vai tūkstošus sīkiem atsevišķu organizāciju projektiem.

Lielākās summas tērētas, atbalstot visu triju valdošo partiju – Zaļo un zemnieku savienības, Vienotības un Nacionālās apvienības – deputātu kopīgi sagatavotus priekšlikumus. (..) Frakcijas un to politiķi iesnieguši arī savus atsevišķus priekšlikumus – 5,4 miljoni atvēlēti projektiem, kurus ierosinājusi atbalstīt Zaļo un zemnieku savienība, 4,4 miljoni Vienotības un aptuveni četri miljoni NA vai tās deputātu ieteiktiem mērķiem, vēsta portāls.

BNN jau vēstīja, ka uz šo faktu norādījis arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Pēc viņa teiktā, kamēr Latvijas iedzīvotāji gulēja, parlaments 20 stundas izskatīja budžetu, nelietderīgi izlietojot 27 miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas

«Nezinu, kā to citādāk nosaukt kā vien par zādzību, jo tā bija koalīcijas deputātu balsu pirkšana pirms vēlēšanām. Nedomāju, ka nodokļu maksātājiem būtu jāmaksā par, piemēram, grāmatas izdošanu par sieru vai neskaitāmu ielu bruģēšanu, baznīcu jumtu maiņu, muzeju krātuvju digitalizēšanu. Tas viss ir deputātu kvotu ietvaros – katram deputātam paredzēti 20 000 eiro,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēris Kaimiņš, neslēpjot, ka ir pret šādu deputātu kvotām, un piebilstot, ka «no šiem 27 miljoniem  eiro 10 – 11 miljoni aiziet uz Aivara Lemberga vadīto pašvaldību – tie saucas tā kā mesli Lemberga kungam, manuprāt, lai vispār varētu pieņemt šo budžetu.»

«Es vaicāju [premjera Māra] Kučinska kungam, kāpēc mums 20 stundas nenormālā ātrumā jāpieņem budžets un pa nakti, it kā Latvijā būtu kara stāvoklis. Man atbildēja, ka tās ir tradīcijas no Augstākās padomes, tātad, komunisma laikiem. Kamēr dienaskārtību mūsu valstī noteiks bijušie komunisti – Brigmaņa, Lemberga, Reira, Piebalga, Amerika kungi, mūsu valstī nekas nemainīsies, un cilvēki brauks no šīs valsts projām un putni zags akmeņus no Valsts ieņēmumu dienesta ēkas jumta,» norādījis Kaimiņš.

Pēc viņa sacītā, 2017.gada budžets nav nodokļu maksātāju, bet gan koalīcijas budžets, kur koalīcija sadalījusi naudu savā starpā atbilstoši savām merkantilajām interesēm. Kaimiņš aicinājis iedzīvotājus iesaistīties valsts politiskajos procesos, jo pretējā gadījumā «pa nakti brutāli tiek izlaupīta valsts kase. (..) Tas ir agresīvs budžets uz valsts nodokļu maksātāju pleciem.»

Kā zināms, Saeima ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā naktī uz ceturtdienu, 24.novembri, pieņēmusi likumu Par valsts budžetu 2017.gadam, vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2017., 2018. un 2019.gadam, trīs jaunus likumus, kā arī grozījumus 54 likumos. Par nākamā gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret – 36 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Arī Sabiedrība par atklātību – Delna uzsvērusi, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. «Deputātu kvotas ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām. Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm. Šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu. Tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama,» norādīts biedrībā.

Īpaši dāsnas summas deputāti šogad piešķīruši Zaļo zemnieku savienības pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai. No 2017.gada budžeta Ventspils kopā saņems aptuveni četrus miljonus eiro. Nauda piešķirta olimpiskā centra Ventspils sporta infrastruktūras attīstībai, Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam un Ventspils mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības projektam.

Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonus eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa, uzsvērusi Delna.

«Nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurspīdīgā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām. Deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu,» tā Delna.

Ref: 102.000.102.14043


Pievienot komentāru

  1. kurts teica:

    Kāpēc šim tēriņam pievērsta tik liela uzmanība?
    Pirmkārt, tas ir tikai viena trešdaļa procenta no budžeta.
    Otrkārt, šīs summas izlietojums 100 % aiziet kādas no pilsoņu grupas interesēm.
    Treškārt, tās summas, kuras likumīgi piesavinās Saeimas dižie ir ievērojami lielākas, taču tās nemanām, vai arī izliekamies nemanām. Tās ir dažādas kompensācijas, ekzotiski ceļojumi, prezentācijas un velns pat nezin kas vēl. Par tām nedrīkst aizmirst, tās ir pārāk lielas un pilnīgi nepelnītas.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jaunākie komentāri