bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Deputāti rosina papildu naudu piešķirt kultūras jomas un citām organizācijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti priekšlikumos nākamā gada budžetam rosina piešķirt papildu finansējumu dažādām nozarēm un projektiem, tostarp kultūras organizācijām, slimnīcām, baznīcām, skolām un citiem mērķiem.

Deputāti lielākoties iesnieguši priekšlikumus par salīdzinoši nelielām summām, lūdzot finansējumu dažādām vajadzībām pašvaldībās, tomēr opozīcijas parlamentārieši rosina paredzēt arī būtiskas summas, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei.

Piemēram, opozīcijas frakcija Saskaņa rosina piešķirt papildu 1,45 miljonus eiro darba samaksas palielinājumam kultūras iestāžu darbiniekiem, 19,93 miljonus eiro – zinātniskās darbības nodrošināšanai vismaz 0,15% no iekšzemes kopprodukta, 31,8 miljonus eiro – darba samaksas palielinājumam pedagogiem par 10%, 60,15 miljonus eiro – finansējuma palielinājumu augstskolās, 22 miljonus eiro – darba samaksas palielinājumam veselības aprūpes darbiniekiem par 10% un trīs miljonus eiro – minimālās algas paaugstināšanai līdz 370 eiro augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās strādājošajiem, kā arī novirzīt līdzekļus citiem mērķiem.

Arī Latvijas Reģionu apvienība rosina nākamgad piešķirt 3,2 miljonus eiro nākamajā gadā minimālās algas paaugstināšanai augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās strādājošajiem, sešus miljonus eiro finansējuma palielinājumam augstskolām, 1,2 miljonus eiro – Valsts kontrolei, lai paaugstinātu publiskā sektora revīziju īpatsvaru un veicinātu amatpersonu atbildību, 3,6 miljonus eiro – zinātnei, 2,5 miljonus eiro bērnudārzu pedagogu atalgojumam, 8,7 miljonus eiro – līdzfinansējumam privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī piešķirt finansējumu citiem mērķiem.

Frakcija No sirds Latvijai piedāvā piešķirt 4,7 eiro augstskolām, 3,6 miljonus eiro – zinātnei, 700 000 eiro – atbalstam nevalstiskajām organizācijām, tāpat frakcija iesniegusi arī citus priekšlikumus nākamā gada budžetam.

Opozīcijas deputāti iesnieguši priekšlikumus arī individuāli, bet pārsvarā tie ir par mazāka līdzekļu apmēra piešķiršanu. Piemēram, deputāts Valērijs Agešins piedāvā piešķirt finansējumu dažādām Liepājas skolām, Ivans Ribakovs – 31 000 eiro Viļānu vidusskolas stadiona pārbūvei, Andrejs Klementjevs – 37 500 eiro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas iekārtas iegādei, kas nodrošinātu treniņus un apmācības bērniem ar attīstības traucējumiem, 48 000 eiro – slimnīcai šo bērnu agrīnās rehabilitācijas īstenošanai, Vladimirs Nikonovs rosina piešķirt finansējumu vairākām vecticībnieku baznīcām.

Līdzīgus priekšlikumus iesnieguši arī koalīcijas deputāti, kuri tostarp arī pārsūtīja komisijai dažādu pašvaldību ierosinājumus.

Vairāki Vienotības frakcijas deputāti rosina piešķirt 215 000 eiro Aglonas bazilikas restaurācijas remontdarbu veikšanai, Solvita Āboltiņa piedāvā paredzēt 8000 eiro Lestenes baznīcas atjaunošanai, 149 374 eiro – Rudbāržu pils renovācijai, 36 718 eiro – Romu kultūras centra un Romu vēstures un mākslas muzeja darbības nodrošināšanai, Dzintars Zaķis – 25 000 eiro – biedrībai Mariāņu palīgu apvienība katoļu baznīcas jumta nomaiņai, Hosams Abu Meri – 22 000 eiro – Latvijas Universitātes arābu valodas un kultūras studijām, Edvards Smiltēns – 11 580 eiro Dailes teātra durvju nomaiņai. Vienotības deputāti iesnieguši arī citus priekšlikumus nākamā gada budžetam.

Deputāts Jānis Vectirāns rosina piešķirt 2000 eiro Lestenes baznīcas zvana torņa atjaunošanai, 1000 eiro – Sunākstes pagasta bibliotēkai grāmatu iegādei, 1000 eiro – Viesītes Jaunatnes iniciatīvu centra labiekārtošanai, Rihars Eigims aicina piešķirt papildu finansējumu Daugavpils teātrim, Kārlis Seržants – 6 000 eiro žurnāla Vides Vēstis papildu tirāžai, finansējumu informatīvā tālruņa Zaļais telefons darbības nodrošināšanai, 5 500 eiro – Burtnieku novada izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, Augusts Brigmanis – 3 000 eiro Kandavas jauniešu iniciatīvu centra mūzikas atskaņošanas iekārtas iegādei, 2 000 eiro – spēļu laukuma izveidei bērnudārzam Jāņtārpiņš, 3 000 eiro – Bauskas Luterāņu baznīcas restaurācijai. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti iesniedza arī daudzus citus priekšlikumus nākamā gada budžetam.

Nacionālās apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK rosina piešķiet 10 000 eiro Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai tās darbības nodrošināšanai, piemiņas vietu izveidošanai un uzturēšanai, 15 000 eiro – Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai Lestenes baznīcas jumta seguma demontāžai un jauna seguma ierīkošanai, 5 000 eiro – Lestenes baznīcas atjaunošanas biedrībai Lestenes baznīcas atjaunošanas turpināšanai, 1 500 eiro – Latvijas Politiski represēto apvienībai, 1 500 eiro – Rīgas politiski represēto biedrībai, 8 000 eiro – lai nodrošinātu dotāciju Vislatvijas dziesminieku saieta organizēšanai, 30 000 eiro – biedrības Cerību spārni Sociālo pakalpojumu centra izveidei, 10 000 eiro – Latvijas autisma apvienībai pasākumu cikla izveidei fiziskās un emocionālās vardarbības novēršanai un prevencijai vispārizglītojošās skolās, kurās mācās arī audzēkņi ar speciālajām vajadzībām, 5 000 eiro – Latvijas Šaušanas federācijai, lai nodrošinātu šaušanas sporta skolas darbu Tukumā, 3 000 eiro – pasākuma Ukrainas dienas Latgalē organizēšanai, kā arī daudzus citus priekšlikumus.

Vairāki frakciju deputāti arī aicina nākamgad piešķirt 185 380 eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijai, lai nodrošinātu ģimnāzijas audzēkņu dalību starptautiskās sporta sacensībās.

Priekšlikumus budžetam iesniedza arī Saeimas komisijas. Parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšlikumos rosina nākamajos divos gados piešķirt 935 000 eiro no valsts budžeta filmas Dvēseļu putenis pabeigšanai, Saeimas Juridiskā komisija piedāvā paredzēt 44 341 eiro algu pieaugumam Satversmes tiesas darbiniekiem, kā arī 37 895 eiro – Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomnieka amata izveidošanai, lai nodrošinātu tiesas aktīvu dalību pasaules konstitucionālajā telpā.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 900 priekšlikumu, informēja parlamenta Preses dienestā.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2016.-2018.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 600 priekšlikumi. Savukārt 24 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, iesniegti 303 priekšlikumi.

Šos priekšlikumus vēl vērtēs valdība un Saeimā. Galīgajā lasījumā budžetu un saistītus likumus Saeima skatīs 30.novembrī.

Ref: 102.000.102.11119


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.