bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita

Desmit lietas, ko vērts zināt par sadarbības formātu 16+1, kurā liela loma arī Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jau mazāk nekā pēc mēneša – novembra sākumā Latvijas galvaspilsētā Rīgā uz samitu pulcēsies Ķīnas, 11 Eiropas Savienības (ES) un piecu Balkānu valstu valdību vadītāji – Latvijai sanāksmes laikā būs iespēja ne vien popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, bet arī veicināt ekonomiskos sakarus. Lūk, desmit lietas, ko vēl ir vērts zināt par valstu sadarbības formātu 16+1, saistībā ar kuru norisināsies gaidāmais samits.

Kas ir 16+1?

Sadarbības formāts 16+1 ir Ķīnas iniciatīva, kuras būtība ir aktivizēt sadarbību ar 11 ES dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm (Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija) investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības un kultūras jomās. Ķīna iniciatīvas ietvaros ekonomikas jomā ir definējusi trīs prioritāras potenciālās sadarbības jomas: infrastruktūra, augstās tehnoloģijas un zaļās tehnoloģijas.

Kāds ir 16+1 sadarbības mērķis?

Sadarbības mērķis ir virzīt nozīmīgus nacionālus un reģionālus projektus. Tā vietā, lai aizstātu esošos divpusējās sadarbības mehānismus vai platformas, šī sadarbība tiecas tos papildināt un nostiprināt, lai uzlabotu un paplašinātu sadarbību starp Ķīnu un 16 Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīm. 16+1 sadarbība attīstīs sinerģiju ar galvenajām ES iniciatīvām un plāniem un dos ieguldījumu Ķīnas un ES partnerattiecībās mieram, izaugsmei, reformām un civilizācijai, informē Ārlietu ministrija.

Kādi ar 16+1 formātu saistīti pasākumi notiks Rīgā?

Šā gada rudenī Latvijai uzticēts organizēt svarīgākos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta pasākumus – piekto valdību vadītāju sanāksmi (samitu) un ar to saistītos pasākumus – biznesa forumu un domnīcu konferenci. Savukārt transporta ministru sanāksme norisinājās jau šā gada 16.-17.maijā, Rīgā.

2015.gadā Sudžou, Ķīnā, notikušajā samitā Latvijai tika uzticēta atbildība par sadarbības loģistikas nozarē koordināciju, nodibinot loģistikas koordinācijas sekretariātu, kas tika atklāts pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes laikā, 16.maijā, Rīgā.

Kad notiks samits?

Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu jeb 16+1 samits, uz kuru ieradīsies gan Ķīnas valdības vadītājs, gan Ķīnas uzņēmēji, Rīgā norisināsies no šā gada 4. līdz 7.novembrim.

Kādas ir Latvijas prioritātes?

Valstu formāts 16+1 ir instruments sadarbībai ar Ķīnu, kas papildina Latvijas divpusējo dialogu, gan arī kopīgo ES – Ķīnas dialogu, kā arī iespēja valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā. Tāpat  prioritātes ir popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un organizēt 2016.gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu.

Ārlietu ministrijā norāda, ka «uzticētie pienākumi organizēt 2016. gada pasākumus un koordinēt sadarbību loģistikas nozarē, izveidojot loģistikas koordinācijas sekretariātu, Latvijai paver lieliskas iespējas palielināt mūsu lomu 16+1 formāta ietvaros, popularizēt valsts tēlu starptautiskajā vidē, veicināt ekonomiskos sakarus un paplašināt sadarbību ar Ķīnu transporta un loģistikas, tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes jomās, kā arī paplašināt starpvalstu līgumtiesisko bāzi. Apzinoties ievērojamo sadarbības potenciālu, vēl pirms pirmā 16+1 samita 2012.gadā Latvija ir aktīvi veicinājusi mūsu reģiona sadarbības jomu paplašināšanu un stiprināšanu ar Ķīnu. Samita un saistīto pasākumu organizēšana ir nozīmīgs instruments valsts ekonomisko interešu virzīšanai prioritārajā transporta un loģistikas jomā».

Ko saka amatpersonas?

Satiksmes ministrs Uldis Augulis pirmās 16+1 transporta ministru sanāksmes un biznesa konferences ietvaros, kas no 16. līdz 17.maijam norisinājās Rīgā, tiekoties ar Ķīnas transporta viceministru Daju Dončanu (Dai Dongchang), apliecināja Latvijas gatavību aktīvi sadarboties ar Ķīnu, lai veicinātu valsts ekonomikai nozīmīgu transporta projektu attīstīšanu, un uzsvēra, ka Ķīna ir Latvijas transporta sektoram ļoti nozīmīgs partneris, par ko liecina arī daudzās pēdējos gados notikušās Ķīnas transporta nozares pārstāvju vizītes Latvijā un Latvijas amatpersonu un uzņēmēju vizītes Ķīnā. Jau tagad palielinās ar konteinervilcieniem pārvadāto kravu plūsma starp Ķīnu un Eiropu, turklāt tas notiek abos virzienos, kas ir ļoti labs un daudzsološs rādītājs, uzsvēra Ķīnas transporta viceministrs, piebilstot, ka Ķīna vēlas šo procesu aktivizēt vēl vairāk, panākot lielāku ekonomisko izdevīgumu visām iesaistītajām valstīm. «Latvija ar savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, kas dod tai priekšrocības gan jūras, gan sauszemes transportā, ir vērā ņemams sadarbības partneris loģistikas attīstīšanā,» norādīja Dajs.

«Latvija ar tās labi attīstīto transporta infrastruktūru, trīs neaizsalstošām ostām un moderniem loģistikas un distribūcijas centriem var būt interesanta daudziem – Āzijai, Krievijai un NVS, Rietumeiropai, Ziemeļeiropai un arī Melnās jūras reģionam. Valsts ģeogrāfiskais izvietojums, veidojot Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, padara Latviju par dabisku tiltu, kas savieno Austrumus un Rietumus, kā arī Ziemeļus un Dienvidus. Mums ir laba pieredze attiecībā uz konteinervilcieniem – spējam nodrošināt maksimāli efektīvu Ķīnas preču nogādāšanu Eiropā un tālāku izplatīšanu Skandināvijā un Ziemeļeiropā. Ja Kazahstāna sadarbībā ar Ķīnu ir definējusi Horgosu par austrumu vārtiem, tad mēs sevi redzam kā «ziemeļu» vārtus,» iepriekš uzsvēris Augulis.

Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups jau pērn medijiem norādīja, ka «Latvijai 16+1 formāts esot izdevīgs tajā iekļauto valstu dēļ – svarīga esot gan Ķīna, gan 11 Eiropas Savienības un piecas Balkānu valstis.» Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka katra valsts izvēlējusies sev interesējošo tēmu, piemēram, Bulgārija šajā formātā atbildēšot par lauksaimniecību, bet Polija – par investīcijām un tirdzniecību. Savukārt Latvijai būtiska esot sadarbība loģistikas jomā, īpaši konteinervilcienu attīstība, kā arī projekti aviācijā. «Latvijas uzdevums būšot arī saikņu un projektu identificēšana. Uzmanības centrā esot jaunā Zīda ceļa iniciatīva Viena josta, viens ceļš (One Belt, One Road), kas ietver sadarbību ne tikai ar Ķīnu, bet arī ar Mongoliju un Kazahstānu. Būtiski esot, lai Latvija parādās jaunā Zīda ceļa kartēs,» tā Maldups.

Arī iepriekšējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma savulaik izteica Latvijas atbalstu jaunajai Vienas Jostas, Viena Ceļa iniciatīvai, kas pavērs jaunas sadarbības iespējas transporta un loģistikas jomā starp Latviju un Ķīnu. Straujuma papildināja, ka jau šobrīd Latvija ar tās trīs neaizsalstošajām ostām un labi attīstīto infrastruktūru ir transporta un tirdzniecības vārti starp Austrumiem un Rietumiem, un Ziemeļiem un Dienvidiem, tomēr tiks veltītas visas pūles, lai Latvija kļūtu par nozīmīgu Jaunā Zīda ceļa centru un 21.gadsimta jūrniecības Zīda ceļu.

Tikmēr ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore septembra beigās intervijā Latvijas Radio atzīmējusi, ka sarunas starp amatpersonām un uzņēmējiem un kopēja stratēģija īpaši ir nozīmīga laikā, kad šī gada novembrī ar steigu tuvojas 16+1 samits, kas ne tikai ir viens no atspērieniem Latvijas ekonomikai, bet arī šobrīd «viena no mūsu galvenajām cerībām». «Un tagad, kad Ķīna patiesībā lemj, un arī Krievija lemj par investīcijām Jaunajā Zīda ceļā, pa kurieni nāks šīs investīcijas, pa kurieni šis dzelzceļa ceļš ies, pa kurieni nāks Ķīnas un tā reģiona kravas no Eiropas atpakaļ, tas ir, saprotiet, tāds «zelta» brīdis. Tas ceļa gals var beigties arī Klaipēdā, arī Tallinā, arī Polijā, arī Vācijā. Būs ļoti liela cīņa par to, kur būs galapunkts (..) Piedodiet, bet to izšķirs mūsu spēja reaģēt uz šo situāciju,» uzsvērusi Sondore.

Ko domā uzņēmēji?

Sondores sacītajam piekrīt arī uzņēmēji – tā, piemēram, biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, Rīgas, Liepājas un Ventspils mēriem un lielāko ostu vadītājiem, valdības sociālajiem partneriem un ārvalstu investoru pārstāvjiem ar aicinājumu nekavējoties sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu konkurētspējīgu un esošajam tirgus pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu tranzīta kravu plūsmai caur Latviju un Latvijas ostām. BATL aicina apzināties, ka pasaulē notiek ļoti būtiskas kravu transporta ceļu pārmaiņas. Ambiciozus plānus ir pieteikusi Ķīna, kura meklē izdevīgākos kravu ceļus uz Eiropu, veidojot Jauno Zīda ceļu. Rietumu valstis meklē pēc iespējas izdevīgākos, ātrākos un efektīvākos tranzīta ceļus savu kravu nogādei uz Austrumiem. Pēc BALT paustā, īpaši svarīgi radīt šo vienoto piedāvājumu ir tādēļ, ka novembrī Rīgā norisināsies 16+1 samits.

Dalība Jaunajā Zīda ceļā šobrīd faktiski ir vienīgā iespēja, lai Latvija nenonāktu tranzīta izolācijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādījusi biedrības prezidente Inga Antāne. Viņa jau iepriekš paudusi uzskatu, ka «Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. (..) Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!»

«Ņemot vērā Latvijas tranzīta nozares sarežģīto stāvokli un straujo kravu apjoma kritumu šī gada pirmajā ceturksnī – kravu plūsmu diversificēšana un pārorientēšanās uz jauniem tirgiem, ir akūta nepieciešamība. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās iespējas un mums ir maksimāli jāizmanto visas šīs konferences priekšrocības – jāvelta visi spēki, lai jau nākamreiz, tiekoties rudenī gaidāmajā 16+1 dalībvalstu premjerministru samitā, Latvijas uzņēmumi varētu parakstīt konkrētus sadarbības līgumus,» tā jau maija vidū – laikā, kad Rīgā notika 16+1 transporta ministru sanāksme un biznesa konference, medijiem skaidroja Antāne.

Kas ir Viens ceļš, viena josta?

Ķīnas Jauna Zīda ceļa iniciatīva Viens ceļš, viena josta paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. Tā, piemēram, viens no iniciatīvas mērķiem paredz transporta satiksmes attīstību starp Ķīnu, Centrālo Āziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju).

Ko Latvijai dod sadarbība ar Ķīnu?

Pērn Ķīna bija Latvijas 21.lielākais preču eksporta un 9. lielākais preču importa partneris. Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Ķīnu ir koksne un tās izstrādājumi (41%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%),  metāli un to izstrādājumi (13%), minerālie produkti (12%) un lauksaimniecības un pārtikas preces (7%). Importā dominē mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (55%), ķīmiskās rūpniecības preces (11%), vieglās rūpniecības preces (8%). 2015.gadā nozīmīgi – par 74,6% palielinājušās ārvalstu tiešās investīcijas no Ķīnas, sasniedzot 5,8 miljonus eiro, liecina Latvijas – Ķīnas biznesa padomes mājaslapā pieejamā informācija.

Kas paveikts iepriekš?

Valstu sadarbības formāta 16+1 samits pirmo reizi notika 2012.gadā Varšavā, Polijā. Tā laikā Ķīnas ministru prezidents nāca klajā ar visaptverošu iniciatīvu sadarbībai ar 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm Ķīnas 12 pasākumi draudzīgas sadarbības veicināšanai ar CAE valstīm (China’s Twelve Measures for Promoting Friendly Cooperation with Central and Eastern European Countries), kas ir 16+1 formāta pamatdokuments.

Samiti līdz šim notikuši Varšavā, Polijā – 2012.gadā, Bukarestē, Rumānijā – 2013.gadā, Belgradā, Serbijā – 2014.gadā un Sudžou, Ķīnā – 2015.gadā, BNN noskaidroja Latvijas Ārlietu ministrijā.

Ref: 102.000.102.13653


Pievienot komentāru

  1. paldies teica:

    Beidzot!!! Ļoti noderīga informācija.!

    +1 0 -1 0

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentūras kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.

Francijas dienvidos masu evakuācijas mežu ugunsgrēku dēļ

Francijas dienvidaustrumos, palielinoties mežu ugunsgrēku skartajām platībām, veikta 10 000 cilvēku piespiedu evakuācija. «Ugunsgrēki izplatījās, un tam sekoja ne mazāk kā 10 000 cilvēku evakuācija. Šī ir teritorija, kur vasarā iedzīvotāju skaits divkāršojas vai trīskāršojas,» norādījis ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Bormes les Mimosas ciemā Vāras departamentā.

Latvijas kuģniecība par 4,2 miljoniem eiro pārdod savu biroja ēku Elizabetes ielā 1

AS Latvijas kuģniecība parakstījusi līgumu par savas pašreizējās biroja ēkas pārdošanu. Pircējs un nākamais nama īpašnieks būs Apvienotie Arābu Emirāti, kas sešstāvīgo ēku Rīgā Elizabetes ielā 1 iegādājušies vēstniecības vajadzībām, ziņo uzņēmumā.

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.