bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Desmit zinātniski mīti, kuriem tic teju ikviens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ir daudz lietu un parādību, par kuru patiesumu mēs esam pārliecināti teju kopš dzimšanas, taču kuras zinātnieki uzskata par dīvainām iedomām. Un viņiem ir taisnība.

Lūk, šādi desmit populāri mīti, ko apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Zibens vienā vietā nesper divas reizes

Kā tad! Ir patiešām interesanti, cik šis mīts ir dzīvelīgs. Zibenim, kas ir elektriskā izlāde atmosfērā, nav atmiņas, tādēļ tas itin mierīgi var iespert jebkur. Bieži – torņos, baznīcās, kalnos, augstos kokos, stabos. Interesanti, ka apkārtnē augstākie objekti ne vienmēr ir pirmie upuri. Zibens var neiespert 80 m augstā kokā, bet gan jumtā tam līdzās.

Televīzijas tornis vai debesskrāpis, kura augstums pārsniedz 300 m, teju garantēti saņems vismaz vienu spērienu, ja negaiss plosīsies tieši virs tā. Piemēram, Ņujorkas Empire State building zibens trāpa apmēram 25 reizes gadā. Bet kāds entuziasts vētrainā naktī 2014.gadā fiksējis 17 zibens spērienus Čikāgas trīs augstākajos debesskrāpjos.

Mēness tumšo pusi Saule nekad neapspīd

Daži domā, ka vienīgajam Zemes pavadonim ir tumšā puse, kas ir sasalusi, visu pamesta, ļaunu spēku apsēsta. Patiesībā Saule secīgi apspīd visu Mēness virsmu, vien Zemes pievilkšanas spēka un eliptiskās orbītas dēļ daļa paliek slēpta mūsu skatiem. Tā kā Mēness apgriežas ap savu asi tikpat ilgā laikā, cik apriņķo mūsu planētu, rodas iespaids, ka redzam tikai vienu pusi. Rūpīgs novērotājs var redzēt apmēram 59% no tā virsmas.

Meteorītiem nonākot atmosfērā, tie berzes iespaidā sakarst un tādi sasniedz Zemi

Šķiet, visi zina, ka divu objektu saskaršanās rada berzi, savukārt tās rezultātā rodas siltums. Kad meteorīti ienāk atmosfērā, tie uzkarst tik ļoti, ka spīd un ir redzami simtiem kilometru tālu. Taču šos kosmosa ķermeņus uzkarsē nevis berze, bet gan atmosfēras spiediens. Ja gāzi saspiež, tā kļūst karsta. Meteors, kustoties ar ātrumu 15 km sekundē vai vairāk, tik ļoti saspiež gaisu sev priekšā, ka tas kļūst ļoti karsts un sakarsē meteorītu.

Brīdī, kad meteori ietriecas zemē, tie nav karsti, kā varētu domāt, bet gan auksti vai pat ļoti auksti. Meteorīti, kas sastāv no putekļiem, akmeņiem, ledus vai metāliem, miljardiem gadu ir atradušies kosmiskajā telpā – aptuveni trīs grādos virs absolūtās nulles. Tādēļ uzkarsušais gaiss ap meteoru nespēj neko citu, kā vien apsvilināt ārējos slāņus.

Smadzeņu šūnas neatjaunojas

Protams, atjaunojas. Cilvēka ķermenī atjaunojas ikviena šūna, ja vien tam ir pietiekami daudz laika. Taču ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, smadzeņu darbība ir ļoti sarežģīta un tā varētu tik traucēta, ja pieaugtu jaunas šūnas. Bet 1998.gadā Zviedrijā un ASV strādājošie pētnieki atklāja, ka pieauguša cilvēka smadzeņu atmiņas un mācīšanās centru šūnas var atjaunoties. Tas vieš cerību arī par jaunām metodēm Alcheimera slimības ārstēšanai.

Cilvēks atklātā kosmosā eksplodēs

Šo mītu ir radījušas zinātniskās fantastikas filmas, piemēram, Total Recall, kurās izmantoti šausmu elementi. Patiesībā cilvēks atklātā kosmosā var izdzīvot 15-30 sekundes. Apmēram pēc 15 sekundēm skābekļa trūkums organismā izraisa bezsamaņu un nosmakšanu, taču ne eksplodēšanu. Ja ārpusē nav pietiekama spiediena, kas saglabātu asinis un ķermeņa šķidrumus šķidrus, tie sāks «virt». Krasās temperatūras izmaiņas – 120 0C Saulē un -100 0C ēnā – paplašinātu audus. Tāpat cilvēks būtu pakļauts nežēlīgai dažāda kosmiskā starojuma, Saules mikrodaļiņu plūsmas, citu gružu iedarbībai. Taču tas vairs nav svarīgi, jo nāve iestātos jau pirmo minēto iemeslu dēļ, un, tā kā kosmiskajā telpā nav skābekļa, tad ķermenis varētu pārvietoties izplatījumā gadiem ilgi.

Polārzvaigzne ir spožākā zvaigzne ziemeļu puslodes debesīs

Tā nav – Sīriuss ir par 1,47 zvaigžņlielumiem spožāks. Svarīgākā ir Polārzvaigznes pozīcija debesīs – tā atrodas tuvu debess ziemeļpolam, ap kuru griežas visas ziemeļu puslodes debesis, ir viegli atrodama un redzama pat spožās pilnmēness naktīs. Tādēļ Mazo Greizo Ratu spožākā zvaigzne vienmēr ir bijusi labs pavadonis ceļotājiem. Polārzvaigzne patiesībā ir trīs zvaigžņu sistēma, kur ap vienu galveno zvaigzni riņķo vēl divas. Interesanti, ka vienu no tām izdevās nofotografēt tikai ar Hubble teleskopu.

No augstceltnes krītoša sīka monēta var nogalināt gājēju

Vēl viens mīts, kas kļuvis populārs, pateicoties filmām. Patiesībā jebkura sīka monēta ir un paliek sīka monēta, tādēļ lejā stāvošs cilvēks varētu sajust tikai nepatīkamu dzēlienu. Peniju vai centu būtu grūti pārvērst nāvējošā ierocī, jo tas ir pārāk sīks, plakans un saskaras ar pārāk lielu gaisa pretestību. Jā, plakanā forma palielina gaisa pretestību. Eksperimenti liecina, ka monētiņa sasniedz savu maksimālo ātrumu apmēram 15 m no kritiena sākumpunkta un pēc tam krīt ar konstantu ātrumu 40km/h. Ja nebūtu gaisa, tad ātrums sasniegtu 335 km/h, un «bolīds» varētu kaitēt lejā stāvoša cilvēka galvaskausam.

Kosmosā nav gravitācijas

Jādomā ikviens ir redzējis attēlus, kur astronauts lēkā pa Mēness virsmu gluži kā cilvēks pagalmā pa batutu. Lēkā tā, it kā nebūtu nekāda smaguma spēka. Taču arī kosmosā darbojās pievilkšanās spēki (gravitācija), un astronautu šķietamo bezsvaru rada fakts, ka viņi riņķo orbītā ap Zemi. Patiesībā viņi krīt uz virsmu, bet vienlaikus pārvietojas uz sāniem, to nesasniedzot. Pievilkšanās spēks samazinās līdz ar attālumu (samazinājums ir distance kvadrātā), taču tas nekad nesasniedz nulli. Interesanti, ka kosmiskajam kuģim, esot orbītā apmēram 400 km no Zemes, gravitācija ir samazinājusies par apmēram 10%.

Pārtiku drīkst pacelt piecas sekundes pēc nokrišanas

Proti, ja jūs nometat pārtiku uz grīdas, tad jums ir piecas sekundes, lai to paceltu, pirms tā kļūst piesārņota. Piedodiet, bet grīdas tīrība ir daudz svarīgāks faktors, jo uz tās esošās baktērijas uzreiz nokļūst uz pārtikas. Ja vēlaties izvairīties no baktērijām, tad nekad neēdiet to, kas ir nokritis uz grīdas, vai pirms ēšanas to labi nomazgājiet.

Evolūcijas rezultātā notiek attīstība uz augšu

Protams, dabiskā atlase iznīcina neveselīgus gēnus, tomēr organismi saglabā daudzas nepilnības. Daži piemēri: sēnes, haizivis, vēži un sūnas. Šie organismi ir pilnībā pielāgojušies videi un izdzīvojuši bez īpašiem uzlabojumiem. Tādējādi evolūcija ne vienmēr nozīmē augstāku attīstību, dabiskā atlase nozīmē precīzu pielāgošanos videi.

Ref: 102.000.102.13022


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.