bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija

Desmit zinātniski mīti, kuriem tic teju ikviens

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ir daudz lietu un parādību, par kuru patiesumu mēs esam pārliecināti teju kopš dzimšanas, taču kuras zinātnieki uzskata par dīvainām iedomām. Un viņiem ir taisnība.

Lūk, šādi desmit populāri mīti, ko apkopojis televīzijas kanāls National Geographic:

Zibens vienā vietā nesper divas reizes

Kā tad! Ir patiešām interesanti, cik šis mīts ir dzīvelīgs. Zibenim, kas ir elektriskā izlāde atmosfērā, nav atmiņas, tādēļ tas itin mierīgi var iespert jebkur. Bieži – torņos, baznīcās, kalnos, augstos kokos, stabos. Interesanti, ka apkārtnē augstākie objekti ne vienmēr ir pirmie upuri. Zibens var neiespert 80 m augstā kokā, bet gan jumtā tam līdzās.

Televīzijas tornis vai debesskrāpis, kura augstums pārsniedz 300 m, teju garantēti saņems vismaz vienu spērienu, ja negaiss plosīsies tieši virs tā. Piemēram, Ņujorkas Empire State building zibens trāpa apmēram 25 reizes gadā. Bet kāds entuziasts vētrainā naktī 2014.gadā fiksējis 17 zibens spērienus Čikāgas trīs augstākajos debesskrāpjos.

Mēness tumšo pusi Saule nekad neapspīd

Daži domā, ka vienīgajam Zemes pavadonim ir tumšā puse, kas ir sasalusi, visu pamesta, ļaunu spēku apsēsta. Patiesībā Saule secīgi apspīd visu Mēness virsmu, vien Zemes pievilkšanas spēka un eliptiskās orbītas dēļ daļa paliek slēpta mūsu skatiem. Tā kā Mēness apgriežas ap savu asi tikpat ilgā laikā, cik apriņķo mūsu planētu, rodas iespaids, ka redzam tikai vienu pusi. Rūpīgs novērotājs var redzēt apmēram 59% no tā virsmas.

Meteorītiem nonākot atmosfērā, tie berzes iespaidā sakarst un tādi sasniedz Zemi

Šķiet, visi zina, ka divu objektu saskaršanās rada berzi, savukārt tās rezultātā rodas siltums. Kad meteorīti ienāk atmosfērā, tie uzkarst tik ļoti, ka spīd un ir redzami simtiem kilometru tālu. Taču šos kosmosa ķermeņus uzkarsē nevis berze, bet gan atmosfēras spiediens. Ja gāzi saspiež, tā kļūst karsta. Meteors, kustoties ar ātrumu 15 km sekundē vai vairāk, tik ļoti saspiež gaisu sev priekšā, ka tas kļūst ļoti karsts un sakarsē meteorītu.

Brīdī, kad meteori ietriecas zemē, tie nav karsti, kā varētu domāt, bet gan auksti vai pat ļoti auksti. Meteorīti, kas sastāv no putekļiem, akmeņiem, ledus vai metāliem, miljardiem gadu ir atradušies kosmiskajā telpā – aptuveni trīs grādos virs absolūtās nulles. Tādēļ uzkarsušais gaiss ap meteoru nespēj neko citu, kā vien apsvilināt ārējos slāņus.

Smadzeņu šūnas neatjaunojas

Protams, atjaunojas. Cilvēka ķermenī atjaunojas ikviena šūna, ja vien tam ir pietiekami daudz laika. Taču ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, smadzeņu darbība ir ļoti sarežģīta un tā varētu tik traucēta, ja pieaugtu jaunas šūnas. Bet 1998.gadā Zviedrijā un ASV strādājošie pētnieki atklāja, ka pieauguša cilvēka smadzeņu atmiņas un mācīšanās centru šūnas var atjaunoties. Tas vieš cerību arī par jaunām metodēm Alcheimera slimības ārstēšanai.

Cilvēks atklātā kosmosā eksplodēs

Šo mītu ir radījušas zinātniskās fantastikas filmas, piemēram, Total Recall, kurās izmantoti šausmu elementi. Patiesībā cilvēks atklātā kosmosā var izdzīvot 15-30 sekundes. Apmēram pēc 15 sekundēm skābekļa trūkums organismā izraisa bezsamaņu un nosmakšanu, taču ne eksplodēšanu. Ja ārpusē nav pietiekama spiediena, kas saglabātu asinis un ķermeņa šķidrumus šķidrus, tie sāks «virt». Krasās temperatūras izmaiņas – 120 0C Saulē un -100 0C ēnā – paplašinātu audus. Tāpat cilvēks būtu pakļauts nežēlīgai dažāda kosmiskā starojuma, Saules mikrodaļiņu plūsmas, citu gružu iedarbībai. Taču tas vairs nav svarīgi, jo nāve iestātos jau pirmo minēto iemeslu dēļ, un, tā kā kosmiskajā telpā nav skābekļa, tad ķermenis varētu pārvietoties izplatījumā gadiem ilgi.

Polārzvaigzne ir spožākā zvaigzne ziemeļu puslodes debesīs

Tā nav – Sīriuss ir par 1,47 zvaigžņlielumiem spožāks. Svarīgākā ir Polārzvaigznes pozīcija debesīs – tā atrodas tuvu debess ziemeļpolam, ap kuru griežas visas ziemeļu puslodes debesis, ir viegli atrodama un redzama pat spožās pilnmēness naktīs. Tādēļ Mazo Greizo Ratu spožākā zvaigzne vienmēr ir bijusi labs pavadonis ceļotājiem. Polārzvaigzne patiesībā ir trīs zvaigžņu sistēma, kur ap vienu galveno zvaigzni riņķo vēl divas. Interesanti, ka vienu no tām izdevās nofotografēt tikai ar Hubble teleskopu.

No augstceltnes krītoša sīka monēta var nogalināt gājēju

Vēl viens mīts, kas kļuvis populārs, pateicoties filmām. Patiesībā jebkura sīka monēta ir un paliek sīka monēta, tādēļ lejā stāvošs cilvēks varētu sajust tikai nepatīkamu dzēlienu. Peniju vai centu būtu grūti pārvērst nāvējošā ierocī, jo tas ir pārāk sīks, plakans un saskaras ar pārāk lielu gaisa pretestību. Jā, plakanā forma palielina gaisa pretestību. Eksperimenti liecina, ka monētiņa sasniedz savu maksimālo ātrumu apmēram 15 m no kritiena sākumpunkta un pēc tam krīt ar konstantu ātrumu 40km/h. Ja nebūtu gaisa, tad ātrums sasniegtu 335 km/h, un «bolīds» varētu kaitēt lejā stāvoša cilvēka galvaskausam.

Kosmosā nav gravitācijas

Jādomā ikviens ir redzējis attēlus, kur astronauts lēkā pa Mēness virsmu gluži kā cilvēks pagalmā pa batutu. Lēkā tā, it kā nebūtu nekāda smaguma spēka. Taču arī kosmosā darbojās pievilkšanās spēki (gravitācija), un astronautu šķietamo bezsvaru rada fakts, ka viņi riņķo orbītā ap Zemi. Patiesībā viņi krīt uz virsmu, bet vienlaikus pārvietojas uz sāniem, to nesasniedzot. Pievilkšanās spēks samazinās līdz ar attālumu (samazinājums ir distance kvadrātā), taču tas nekad nesasniedz nulli. Interesanti, ka kosmiskajam kuģim, esot orbītā apmēram 400 km no Zemes, gravitācija ir samazinājusies par apmēram 10%.

Pārtiku drīkst pacelt piecas sekundes pēc nokrišanas

Proti, ja jūs nometat pārtiku uz grīdas, tad jums ir piecas sekundes, lai to paceltu, pirms tā kļūst piesārņota. Piedodiet, bet grīdas tīrība ir daudz svarīgāks faktors, jo uz tās esošās baktērijas uzreiz nokļūst uz pārtikas. Ja vēlaties izvairīties no baktērijām, tad nekad neēdiet to, kas ir nokritis uz grīdas, vai pirms ēšanas to labi nomazgājiet.

Evolūcijas rezultātā notiek attīstība uz augšu

Protams, dabiskā atlase iznīcina neveselīgus gēnus, tomēr organismi saglabā daudzas nepilnības. Daži piemēri: sēnes, haizivis, vēži un sūnas. Šie organismi ir pilnībā pielāgojušies videi un izdzīvojuši bez īpašiem uzlabojumiem. Tādējādi evolūcija ne vienmēr nozīmē augstāku attīstību, dabiskā atlase nozīmē precīzu pielāgošanos videi.

Ref: 102.000.102.13022


Pievienot komentāru

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Jaunākie komentāri