bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Andris Šķēle

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited (DIL), kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Maltā reģistrētās DIL patiesā labuma guvējs 2003.gadā bija Harijs Krongorns, Šķēles uzņēmuma darbinieks. Viņš bija pirmais ko pirms 14 gadiem izmeklētāji aizturēja digitālās televīzijas lietā, kurā ir aizdomas par apjomīgu krāpšanu un naudas atmazgāšanu.

Raidījumā atgādina, ka Krongornu aizturēja, kad no valsts puses bija veikti pirmie avansa maksājumi par iekārtām. 3,3 miljoni dolāru tika arestēti starpniekfirmas DIL kontā Maltas bankā.

Šogad žurnālistu rīcībā nonāca liels dokumentu apjoms par Maltā reģistrētajiem uzņēmumiem. Kā noskaidroja de facto, tā sauktajos Maltas failos arī redzams, ka DIL īpašnieks vairs nav Krongorns, bet Igaunijā reģistrētais uzņēmums Mythika Invest. Pēdējā gada pārskatā kā Mythika Invest īpašnieks norādīts advokāts no Latvijas Raivo Sjademe.

«Diemžēl man jūs ir jāapbēdina, jo atbildes uz jūsu uzdotajiem jautājumiem netiks sniegtas,» tā Sjademe atbildēja uz de facto jautājumiem par to, kā kļuvis par DIL īpašnieku un vai pārstāv kādu klientu.

De facto arī pamanīja, ka Igaunijas uzņēmumam 2011.gadā pastarpināti piederēja Šķēles uzņēmuma biroju māja Dzirnavu ielā 68 un īpašums Mākoņi Saulkrastu novadā. Vairāk nekā septiņus hektārus plašais īpašums jūras krastā ir Šķēles ģimenes mājvieta.

Igaunijas firmai Mythika Invest Mākoņi piederēja dažas dienas pirms tie no kādas Džersijas salā reģistrētas firmas pārgāja Šķēles sievas Kristiānas īpašumā.

Šķēle visai nekonkrēti atbildēja, kas viņu saista ar Mythika Invest, kurai pieder Maltas kompānija ar 3,3 miljoniem dolāru kontā. No atbildes varēja noprast, ka tā ir saistīta ar Šķēles trastu. Uz jautājumu, vai Igaunijas uzņēmums pārstāv viņa intereses, Šķēle atbild: «Nē, tā nu gan es neesmu teicis! Minētā Igaunijas kompānija 2011.gadā ir asistējusi lielai rietumu bankai, kuras struktūrā ietilpa mana trasta pārvaldnieks, tobrīd esošo komerctiesību normu pretrunu novēršanai, kuras radās trasta likvidācijas procesā. (..) Nezinu Jūsu jautājumu mērķus, bet atbildējis esmu Jums krietni plašāk kā man tas kā privātpersonai nāktos.»

Uz precizējošu jautājumu, kam pienākas Maltā esošā nauda, Šķēle aicināja vērsties pašā kompānijā, norāda raidījumā.

Tāpat LTV atgādina, ka 2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus, tajā skaitā Krongornam un Šķēles advokātam Jānim Lozem, un sešiem naudas sodus – tostarp agrākajam Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam un digitālās televīzijas projekta idejas autoram Andrejam Ēķim.

Šajā spriedumā tiesnesis arī lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem  Amerikas Savienotās Valsts (ASV) dolāru Maltas bankā, jo Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis. Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. «Apsūdzības puses uzskats, ka šīs nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā sešu miljoniem dolāru. Un tas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta. (..) Un ir konfiscējama valsts labā kā noziedzīgi iegūta manta,» saka prokurors Monvīds Zelčs.

Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iekaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma Kempmayer.

«Kaut kad pēc šiem notikumiem, par ko ir kriminālprocess, es domāju, ka Šķēles kungs pārņēma pilnībā šo projektu, vismaz 90% apmērā. Ne tikai šo Maltas kompāniju, bet arī visu Kempmayer” Maltas kompānija jau viņam bija, jo viņa cilvēks bija par labuma guvēju noformēts. Es domāju, ka arī šī nauda, aresta noņemšanas gadījumā, 90% piekritīs viņam,» saka prokurors.

Raidījumā vēsta, ka yagad valsts apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija «garām ejošs» interesents vai «vizionārs» kā izteicās apsūdzētais Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Pierādījumi vairs neatstājot vietu nekādām šaubām, ka Šķēle projektā bija jau sākotnēji, nevis mēģinājis iegūt vairākumu, kā viņš pats to apgalvo.

Lieta ieguva jaunu pavērsienu pēc advokāta Lozes un nodokļu konsultanta Ulda Kokina liecībām. Abi, klusējuši pirmajā instancē, tagad apgalvo, ka darbojušies Šķēles interesēs. Tomēr rodas iespaids, ka Loze vairāk grib attaisnot sevi, nevis apsūdzēt Šķēli, ziņo de facto.

Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē, tādēļ debatēs aicināja informēt tiesībsargājošās iestādes. Te gan jāatzīmē, ka prokuratūrā jau ir viens kriminālprocess – par iespējamiem noziegumiem, ko pastrādājušas personas aiz kompānijas Ratcliff, kas saistīta ar Šķēli.

No digitālās televīzijas lietas izdalītais kriminālprocess atrodas pie prokurora Modra Adlera, kurš interviju sniegt negribēja, vien minot, ka izmeklēšana turpinās.

Rīgas apgabaltiesā de facto jau iepriekš minēja, ka pašlaik tiesa nedomā ziņas par Šķēli sūtīt izmeklēšanas iestādēm. No tiesas atbildes varēja saprast – ja tas tiks darīts, tad rakstot spriedumu. Līdz aprīlim tiesā paredzētas debates.

Ref:224.000.103.3141


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.