bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspolitiķis Andris Šķēle

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited (DIL), kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto.

Maltā reģistrētās DIL patiesā labuma guvējs 2003.gadā bija Harijs Krongorns, Šķēles uzņēmuma darbinieks. Viņš bija pirmais ko pirms 14 gadiem izmeklētāji aizturēja digitālās televīzijas lietā, kurā ir aizdomas par apjomīgu krāpšanu un naudas atmazgāšanu.

Raidījumā atgādina, ka Krongornu aizturēja, kad no valsts puses bija veikti pirmie avansa maksājumi par iekārtām. 3,3 miljoni dolāru tika arestēti starpniekfirmas DIL kontā Maltas bankā.

Šogad žurnālistu rīcībā nonāca liels dokumentu apjoms par Maltā reģistrētajiem uzņēmumiem. Kā noskaidroja de facto, tā sauktajos Maltas failos arī redzams, ka DIL īpašnieks vairs nav Krongorns, bet Igaunijā reģistrētais uzņēmums Mythika Invest. Pēdējā gada pārskatā kā Mythika Invest īpašnieks norādīts advokāts no Latvijas Raivo Sjademe.

«Diemžēl man jūs ir jāapbēdina, jo atbildes uz jūsu uzdotajiem jautājumiem netiks sniegtas,» tā Sjademe atbildēja uz de facto jautājumiem par to, kā kļuvis par DIL īpašnieku un vai pārstāv kādu klientu.

De facto arī pamanīja, ka Igaunijas uzņēmumam 2011.gadā pastarpināti piederēja Šķēles uzņēmuma biroju māja Dzirnavu ielā 68 un īpašums Mākoņi Saulkrastu novadā. Vairāk nekā septiņus hektārus plašais īpašums jūras krastā ir Šķēles ģimenes mājvieta.

Igaunijas firmai Mythika Invest Mākoņi piederēja dažas dienas pirms tie no kādas Džersijas salā reģistrētas firmas pārgāja Šķēles sievas Kristiānas īpašumā.

Šķēle visai nekonkrēti atbildēja, kas viņu saista ar Mythika Invest, kurai pieder Maltas kompānija ar 3,3 miljoniem dolāru kontā. No atbildes varēja noprast, ka tā ir saistīta ar Šķēles trastu. Uz jautājumu, vai Igaunijas uzņēmums pārstāv viņa intereses, Šķēle atbild: «Nē, tā nu gan es neesmu teicis! Minētā Igaunijas kompānija 2011.gadā ir asistējusi lielai rietumu bankai, kuras struktūrā ietilpa mana trasta pārvaldnieks, tobrīd esošo komerctiesību normu pretrunu novēršanai, kuras radās trasta likvidācijas procesā. (..) Nezinu Jūsu jautājumu mērķus, bet atbildējis esmu Jums krietni plašāk kā man tas kā privātpersonai nāktos.»

Uz precizējošu jautājumu, kam pienākas Maltā esošā nauda, Šķēle aicināja vērsties pašā kompānijā, norāda raidījumā.

Tāpat LTV atgādina, ka 2015.gadā pirmās instances tiesa septiņiem apsūdzētajiem piesprieda reālus cietumsodus, tajā skaitā Krongornam un Šķēles advokātam Jānim Lozem, un sešiem naudas sodus – tostarp agrākajam Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam un digitālās televīzijas projekta idejas autoram Andrejam Ēķim.

Šajā spriedumā tiesnesis arī lēma atcelt arestu 3,3 miljoniem  Amerikas Savienotās Valsts (ASV) dolāru Maltas bankā, jo Ēķis bija aizņēmies naudu no Šķēles, kura starp apsūdzētajiem nebija, un zaudējumus valstij atmaksājis. Taču arests naudai Maltas bankā aizvien ir spēkā, jo digitālās televīzijas lietu apelācijas instancē izskata Rīgas apgabaltiesa. Prokurors uzskata, ka naudu kā noziedzīgi iegūtu nedrīkst atbrīvot. «Apsūdzības puses uzskats, ka šīs nauda ir atlikums no kopumā noziedzīgi iegūtiem vairāk nekā sešu miljoniem dolāru. Un tas pilnā apmērā kvalificējas kā noziedzīgi iegūta manta. (..) Un ir konfiscējama valsts labā kā noziedzīgi iegūta manta,» saka prokurors Monvīds Zelčs.

Prokurors ir pārliecināts, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas Šķēle gandrīz pilnībā pārņēma visu projektu. Digitālā televīzija Latvijā tika ieviesta ar tām pašām iekārtām, kuras pirms prokuratūras iekaukšanās solīja piegādāt britu pastkastītes firma Kempmayer.

«Kaut kad pēc šiem notikumiem, par ko ir kriminālprocess, es domāju, ka Šķēles kungs pārņēma pilnībā šo projektu, vismaz 90% apmērā. Ne tikai šo Maltas kompāniju, bet arī visu Kempmayer” Maltas kompānija jau viņam bija, jo viņa cilvēks bija par labuma guvēju noformēts. Es domāju, ka arī šī nauda, aresta noņemšanas gadījumā, 90% piekritīs viņam,» saka prokurors.

Raidījumā vēsta, ka yagad valsts apsūdzības uzturētājs ir pārliecināts, ka Šķēle digitālās televīzijas projektā nebija «garām ejošs» interesents vai «vizionārs» kā izteicās apsūdzētais Krongorns. Prokurors vairākos jautājumos no Šķēles puses saskata nepatiesu liecību došanu. Pierādījumi vairs neatstājot vietu nekādām šaubām, ka Šķēle projektā bija jau sākotnēji, nevis mēģinājis iegūt vairākumu, kā viņš pats to apgalvo.

Lieta ieguva jaunu pavērsienu pēc advokāta Lozes un nodokļu konsultanta Ulda Kokina liecībām. Abi, klusējuši pirmajā instancē, tagad apgalvo, ka darbojušies Šķēles interesēs. Tomēr rodas iespaids, ka Loze vairāk grib attaisnot sevi, nevis apsūdzēt Šķēli, ziņo de facto.

Prokurors uzskata, ka tiesā iegūtās ziņas par Šķēli jāizmeklē, tādēļ debatēs aicināja informēt tiesībsargājošās iestādes. Te gan jāatzīmē, ka prokuratūrā jau ir viens kriminālprocess – par iespējamiem noziegumiem, ko pastrādājušas personas aiz kompānijas Ratcliff, kas saistīta ar Šķēli.

No digitālās televīzijas lietas izdalītais kriminālprocess atrodas pie prokurora Modra Adlera, kurš interviju sniegt negribēja, vien minot, ka izmeklēšana turpinās.

Rīgas apgabaltiesā de facto jau iepriekš minēja, ka pašlaik tiesa nedomā ziņas par Šķēli sūtīt izmeklēšanas iestādēm. No tiesas atbildes varēja saprast – ja tas tiks darīts, tad rakstot spriedumu. Līdz aprīlim tiesā paredzētas debates.

Ref:224.000.103.3141


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.