bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula

DNB: Nākamgad Latvija var ieņemt līderpozīcijas Baltijā pēc IKP pieauguma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Neraugoties uz notikumiem pasaulē un eirozonā, kopumā globālais fons ir pietiekami stabils un labvēlīgs Baltijas valstu tirgus attīstībai. Tendences liecina, ka 2016. un 2017. gads Baltijas valstīm būs zīmīgs gan ar pieaugošu kreditēšanu, gan ar jaunu tirdzniecības partneru piesaisti, kas ienesīs pozitīvas vēsmas iekšzemes un eksporta tirgos. Aplēses liecina, ka 2017.gadā Latvija varētu ieņemt līderpozīcijas Baltijas valstīs pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma.

Kā norāda DNB Markets galvenā ekonomiste Jekaterina Rojaka, patlaban globālais fons Baltijas valstīm ir salīdzinoši labvēlīgs – pakāpenisks naftas cenu kāpums radīs «veselīgu» inflāciju, Brexit iespējamība ir salīdzinoši zema, savukārt Ķīnas ekonomika stabilizējas un aug, kas mazina raizes finanšu tirgos un iedrošina investorus.

Kopumā Baltijas ekonomika šobrīd aug mērenā tempā, visās trijās valstīs šogad pieauguma temps pārsniegs ES vidējo. Latvijā šogad  IKP pieaugums varētu būt 2,5%, Igaunijā 2%, bet Lietuvā 3% līmenī, informē DNB banka.

«Mēs esam pārskatījuši Latvijas izaugsmes prognozi, – iepriekš gaidījām, ka IKP šogad kāps vairāk nekā par 3%,» stāsta DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, norādot, ka prognožu pārskatīšanu galvenokārt nosaka tranzīta kritums, arī patēriņa kāpums šķiet nedaudz vājāks par gaidīto. Izaugsmi bremzē arī ES fondu naudas plūsmas pārejošs apsīkums, bet tas bija prognozējams apstāklis. Vienlaikus atbilstoši gaidītajam darbojas arī kāds izaugsmei labvēlīgs faktors — aug mājsaimniecību kreditēšana, bet tās galvenā makroekonomiskā ietekme vēl tikai sekos. Piemēram, jauno hipotekāro kredītu apjoms 1.ceturksnī DNB bankā ir vairāk nekā divkāršojies gada griezumā. 2015.gada sākums bija neparasts periods saistībā ar nolikto atslēgu principu, taču, neskatoties uz to, šī gada pirmo trīs mēnešu jauno hipotekāro kredītu apjomi ir lielāki nekā jebkurā periodā kopš 2008. gada.

IKP pieaugums šogad atkal sagādās nelielu vilšanos, bet var nojaust, ka līdz gada beigām Latvijas ekonomikā beidzot būs salūzis viss, kas bija trausls. Nākotnes izaugsmi apdraudošo risku klāsts būs ievērojami sarucis, bet labklājības kāpumu veicinošie faktori, tai skaitā kreditēšanas un mājokļu attīstības augšupejošais cikls, būs nostiprinājušies, norāda bankā.

Arī Rojaka norāda, ka transporta un loģistikas nozarē spēles notikumi ir mainījušies – tēlaini izsakoties, ja iepriekš tika pārvadāti vagoni ar kravām, tad pašlaik reizēm tie ir tikai kilogrami. Vienlaikus konkurence nozarē ir ļoti augsta, tādēļ ir jāspēj sevi ļoti labi pārdot. Ekonomikas eksperte pozitīvi skatās arī uz Rail Baltica projektu, kas ilgtermiņā veicinās ekonomiku visās Baltijas valstīs – jaunas investīcijas, darbavietas, papildu servisi u.tml. Vienlaikus viņa izsaka nožēlu, ka politiķi pat Baltijas līmenī nespēj vienoties kopīgam ekonomiskajam labumam. Diemžēl tas novērojams arī citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā – tā vietā, lai apvienotu spēkus un startētu kopā globālajos tirgos, notiek «piena kari» vietējā mērogā.

Vienlaikus Strautiņš norāda, ka, lai arī ekonomikas lielajos makro skaitļos šobrīd redzam lēnu progresu, tas nenozīmē, ka Latvijas ekonomika būtu nonākusi stagnācijā, kā dažkārt tiek apgalvots. Ekonomika Latvijā un pārējās Baltijas valstīs attīstās dinamiski, taču līdztekus darbojas citu bijušās PSRS valstu pieprasījuma un tirdzniecības ierobežojumu efekts. Citās ES valstīs tas ir vājāks, tāpēc Baltija uz ES kopējā fona pērn neizskatījās tik labi kā iepriekš. Taču, šai īslaicīgajai ietekmei tiekot pārvarētai, Baltijas valstis atkal kļūs par Eiropas līderēm. Visstraujākais izaugsmes paātrinājums nākamgad gaidāms Latvijā, kur prognozējam IKP pieaugumu par 3,5%.

Jau šogad strauja izaugsme ir vērojama arī daļā pakalpojumu nozaru – viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi, arī privāti apmaksātie veselības pakalpojumi. Izaugsme vērojama arī sektoros, kurus virza augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstība, – informācijas un sakaru pakalpojumi, komercpakalpojumi. Kopējam tempam līdzīgs kāpums gaidāms rūpniecībā, bet galvenie riska faktori šogad ir transports un celtniecība.

Ref: 102.000.102.12691


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.