bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Domājot par 2017.gadu, latvieši nav tik optimistiski kā pērnā gada nogalē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Mazāk nekā puse jeb 43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu. 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par pieciem procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – tas ir, 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003.gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003.gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006.gads, kad 34% uzskatīja, ka tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.

Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par optimisma samazināšanos, salīdzinot ar atbildēm kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē.

Prognozējot, vai Latvijai 2017.gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 26% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 16% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 43% domā, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads.

Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 30% iedzīvotāju prognozēja, ka 2016.gads Latvijai būs labāks, 12% domāja, ka sliktāks, bet 43% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2015.gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004.gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks. Interesanti, ka līdzīgi kā iepriekš prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti.

Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2017.gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 43% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 9% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 31% domā, ka tas būs tāds pats kā 2016.gads.

Taču tas ir mazāks optimisms, nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 47% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, tikai 5% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2015.gads.

Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008.gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009.gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004.gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.

Ref: 102.000.102. 14199


Pievienot komentāru

Joprojām romu tautības cilvēki jūtas diskriminēti Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputāts Boriss Cilevičs vērš uzmanību uz to, ka romu tautības cilvēki saskaras ar sistemātisku diskrimināciju un nepieciešams meklēt risinājums, lai to novērstu.

Sola no 2019.gada ievest jaunas reformas, lai palīdzētu invalīdiem

No 2019.gada nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi tiks piedāvāti tiešā izvēles sistēmā, integrējot darbspējas vērtēšanu, padarot efektīvāku administrēšanu, nodrošinot pakalpojumu un tā sniegšanu atbilstoši klientu labākajām interesēm, ziņo Labklājības ministrija.

Fakts, ka šoferiem biežāk traucē blakussēdētājas – dāmas, ir mīts

Izrādās, ka vīrieši dažkārt ir pat aktīvāki blakussēdētāji automašīnā un var traucēt šoferim vairāk nekā dāmas, noskaidrots Drošas Braukšanas Skolas, apdrošināšanas sabiedrības Ergo un SEB līzings kopīgi veiktajā aptaujā Blakussēdētāja portrets.

Jaunās Jūrmalas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā investē 2,23 miljonus eiro

Atklāta Latvijas Jūras medicīnas centra jaunā Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, kuras izveidē ieguldīti 2,23 miljoni eiro. Tā veidota kā viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā, pauž centra pārstāvji.

Rullis: Globālā ekonomika 2017.gadu uzsākt uz pozitīvas nots

Pēc nesen notikušajām kaislībām ap Francijas prezidenta vēlēšanām VIX indekss, kas raksturo svārstīguma jeb «baiļu» līmeni finanšu tirgos, samazinājās līdz pēdējā desmitgadē zemākajiem līmeņiem, komentē DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

FM: Plānotā nodokļu reforma radīs apstākļus ēnu ekonomikas samazināšanai

Eiropas Komisija pēc publicētās valstu specifiskās rekomendācijas Eiropas Savienības dalībvalstīm atzīst, ka nodokļu pamatnostādnes risina iepriekšējā gada rekomendāciju par nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.

Demogrāfijas lietu apakškomisija: Vecāku pabalsta aprēķinā jāsaglabā līdzšinējā kārtība

No nākamā gada plānotā vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības maiņa ir jāpārskata un jāsaglabā līdzšinējā kārtība, nosakot vien atsevišķus izņēmumus, lai izslēgtu vai mazinātu gadījumus, kad pabalsts tiek piešķirts nesamērīgi lielā apmērā pret personas zaudētajiem ienākumiem.

EK aicinās pievienoties eirozonai ar neatraidāmu «burkānu»

Eiropas Komisija iecerējusi padarīt eiro ieviešanu pievilcīgāku tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras šobrīd palikušas pie savas valūtas, norādījis ekonomikas un finanšu eirokomisārs Pjērs Moskovisī.

Jauni grozījumi Ceļu satiksmes likumā - dokumenti būs jādod tieši rokās

No trešdienas, 24.maija, stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā – transportlīdzekļa vadītājam pārbaudes laikā autovadītāja apliecība un citi dokumenti ne tikai jāuzrāda, bet pēc pieprasījuma arī jāiedod rokās policijas darbiniekam.

Asociācija: Stāvlaukumu problēmas risināšanā ir jāiesaistās arī ministrijām

Pēdējā laikā Rīgas centrā un tās tuvumā Rīgas būvvalde ir aizliegusi ekspluatēt vairāk nekā 100 iekšpagalmu stāvlaukumus, nosakot tām līdz galējībām absurdas prasības, uzsver Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija.

Antāne: Valdības neizlēmība un sasteigtie lēmumi ved tranzīta nozari nebūtībā

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossiskije žeļeznije dorogi atteikums veikt ievērojamus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju, tranzīta nozarei var radīt ārkārtas situāciju, ziņo Biedrība Baltijas asociācija Transports un loģistika pārstāvji.

Eiroparlamenta komitejas vadītājs apliecina atbalstu Rail Baltica

Igaunijā politisku atbalstu dzelzceļa projekta finansējumam Rail Baltica apliecinājis Eiroparlamenta Transporta un tūrisma komitejas vadītājs.

Ekonomikas ietekme mazumtirdzniecībā atkarīga no iedzīvotāju migrācijas

Vērtējot Latvijas ekonomikas ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari 2016.gadā un 2017.gada 1.ceturksnī, turpmākā nozares attīstība atkarīga gan no iedzīvotāju skaita izmaiņām un migrācijas, gan no inflācijas pieauguma tempiem, secināts mazumtirdzniecības nozares apskatā.

Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Pērn 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija un LPS vienojas par turpmāko sadarbību

Bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara, atgādina Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Mobilo izspiedējvīrusu daudzums pirmajā ceturksnī ir vairāk nekā trīskāršojies

Nekas neliecina, ka pasaules bieds — izspiedējvīrusi — ietu mazumā: saskaņā ar Kaspersky Lab 2017.gada 1.ceturkšņa ļaunprogrammatūru pārskatu šā gada pirmajos mēnešos mobilo izspiedējvīrusu daudzums ir audzis vairāk nekā trīs reizes.

Autotransporta direkcija sola: Jaunais plāns paredz ērtākus apstākļus pasažieriem

Autotransporta direkcija izstrādājusi sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajai desmitgadei, kas paredz uzlabot pasažieru pārvadājumu kvalitāti, drošību un ērtības, ziņo direkcija.

Kučinskis no nodokļu reformas nav gatavs atteikties

Partijām tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās, pirmdien 24.maijā, LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis.

Latvijā jaunu un efektīvu zāļu pieejamība un kompensācija ir vissliktākā Eiropā

Latvija jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā Eiropā ieņem stabilu pēdējo vietu, apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju Patients W.A.I.T. Indicator.

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū

No Profesiju klasifikatora svītrotas 269 profesijas, kas nav aktuālas darba tirgū. Vienlaikus klasifikators papildināts ar 80 jaunām profesijām, 83 profesijām precizēti to nosaukumi, vēsta Labklājības ministrijā.

Naftas cenas un ASV akciju biržas turpina kāpumu; pieaugums arī Eiropas fondu tirgos

Naftas cenas pasaules tirgū turpina kāpumu saistībā ar prognozēm, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC ceturtdien, 18.maijā, notiekošajā sanāksmē pagarinās naftas ieguves apjoma samazināšanas vienošanās termiņu.

Bildēs: Piemiņas brīdis Mančestrā

Pieminot 22.maija terora akta upurus, Mančestras pilsētā Lielbritānijā aizvadīts piemiņas brīdis, kur ziedus nolikuši un ticību mieram apliecinājuši vairāki tūkstoši iedzīvotāju no dažādām etniskām kopienām.

Latvijas vēstnieks: «bumba ir Krievijas pusē» - ja tā gribēs, uzlabojumi ir iespējami

NATO terorisma briesmas var mazināt, nevis likvidēt pilnībā, intervijā Latvijas Radio pirms gaidāmā NATO samita, kurā sagaidāms, ka tiks pārrunāts arī nesenais terora akts Lielbritānijā, Mančestrā, norāda Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš.

Pētījums: Iedzīvotāji Latvijā savu biznesu uzsāk, jo vēlas strādāt patstāvīgi

Latvijas iedzīvotāji uzņēmējdarbībā iesaistās, jo vēlas strādāt patstāvīgi, visbiežāk izvēlas darboties jomā, kas saistīta ar iepriekšējo darba pieredzi vai hobiju, un biznesu uzsāk, ieguldot savus vai ģimenes uzkrājumus, liecina attīstības finanšu institūcijas Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums.

Rumānija: Vairums iedzīvotāju vardarbību ģimenē uzskata par normu

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā Rumānija kritizēta par necenšanos vērsties pret vardarbību ģimenē, piespriežot valstij naudassodu par to, ka tiesībsargājošās iestādes nav saukušas pie atbildības vīrieti, kurš savai sievai uzbrucis astoņas reizes.

Jaunākie komentāri