bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Dombrovskis: Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā prognozēts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, un turpinās mērena izaugsme, ko galvenokārt rada patēriņš. Vienlaikus lielākā daļa pasaules ekonomikas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, un tādējādi pieaug Eiropas izaugsmes riski, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognozē.

Tā norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm. Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7% (pagājušajā gadā – 1,6%) un 2017.gadā sasniegs 1,9%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9% līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2,0%, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis komentē: «Eiropas ekonomika turpina atlabt, izaugsmei kopumā atbilstot mūsu iepriekšējai rudens prognozei. Tomēr Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar pieaugošiem riskiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās attīstības ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir jāturpina strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, nostiprināt konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.»

Par Latvijas ekonomisko izaugsmi Dombrovskis uzver: «Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā EK prognozēja pērn rudenī. 2015.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,7%, iepriekš prognozēto 2,4% vietā. Šogad Latvijai tiek prognozēta izaugsme 3,1% apmērā. Straujāki izaugsmes tempi ir saistīti ar to, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi izmanto globālo konjunktūru – zemās enerģijas cenas un zemās procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos. Bankas sākušas aktīvāk kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, kas ir svarīgi tautsaimniecības stimulēšanai. Galvenie ekonomikas dzinējspēki ir iekšzemes pieprasījums un investīcijas. Latvijas izaugsmes temps ir krietni virs eirozonas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (attiecīgi 1,7% un 1,9%). Gan pagājušajā gadā, gan šogad Latvija uzrāda augstākos izaugsmes tempus starp Baltijas valstīm. 2015.gadā pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs ir nokrities līdz viencipara skaitlim – 9,9%. Paredzams, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī 2016.gadā, kad bezdarbs samazināsies līdz 9,2%. Šobrīd Latvijai vajadzētu izmantot labvēlīgo stāvokli valsts ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas, kas ir svarīgas investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.»

Komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, piebilda: «Eiropas ekonomika – pateicoties tādiem faktoriem kā zemās naftas cenas, eiro maiņas kurss un zemās procentu likmes – šoziem veiksmīgi pārvar jaunus izaicinājumus. Tomēr vājāka globālā vide rada risku, tādēļ mums jābūt divtik vērīgiem. Ir jāpieliek papildu pūles, lai veicinātu ieguldījumus, gudrā veidā stiprinātu konkurētspēju un pabeigtu mūsu publisko finanšu jomas sakārtošanu.»

2015.gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs bija vai nu pozitīvi, vai stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017.gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr IKP pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.

Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme turpināsies mērenā gaitā. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, taču lēnāk nekā pagājušajā gadā. Tajās valstīs, kas ir ieviesušas darba tirgus reformas, šī rādītāja sarukumam būtu jābūt izteiktākam. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies no 11 % 2015. gadā līdz 10,5 % 2016. gadā un līdz 10,2 % 2017. gadā. Eiropas Savienībā bezdarba līmenim būtu jāsamazinās no 9,5% 2015. gadā līdz 9,0 % šogad un 8,7 % nākamgad.

Sagaidāms, ka eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs turpinās sarukt, pateicoties aktīvākai saimnieciskajai darbībai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem.

Saskaņā ar datiem eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs 2015. gadā ir sarucis līdz 2,2% no IKP (ES 2,5%) un šogad tam būtu vēl jāsarūk līdz 1,9% no IKP (ES 2,2%), sasniedzot 1,6% no IKP 2017. gadā (ES 1,8%). Paredzams, ka šogad fiskālā nostāja eirozonā kļūs mazliet labvēlīgāka ekonomikas atlabšanai. Eiropas Savienībā tā kopumā saglabāsies neitrāla. Tiek prognozēts, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no tās augstākā rādītāja 2014. gadā – 94,5% (ES 88,6%) līdz 91,3% 2017. gadā (ES 85,7%).

Tuvojoties 2015.gada nogalei, gada inflācija eirozonā bija tikai nedaudz virs nulles, galvenokārt pateicoties naftas cenu turpmākam kritumam. Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā patēriņa cenas eirozonā saglabāsies ļoti zemā līmenī, taču otrajā pusgadā, kad mazināsies krasā naftas cenu krituma radītā ietekme, patēriņa cenām būtu pamazām jāpieaug. Eirozonas gada inflācija 2016. gadā kopumā tiek prognozēta tikai 0,5% līmenī daļēji tādēļ, ka algu pieauguma līmenis saglabājas neliels. Sagaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, 2017. gadā sasniedzot 1,5%, jo lielākas algas, augstāks iekšzemes pieprasījums un naftas cenu kāpums veicinās cenu spiediena pieaugumu.

Ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanos, tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas atlabšana (izņemot ES) būs lēnāka nekā paredzēts rudenī. Tiek lēsts, ka 2015.gadā globālās izaugsmes rādītāji ir bijusi visvājākie kopš 2009.gada. Eirozonas eksporta jomā 2015.gadā bija vērojamas palēnināšanās tendences, taču 2016.gada gaitā eksporta rādītājiem būtu jāpieaug. Šo prognožu pamatā ir vēl jūtamā eiro vērtības samazināšanās ietekme, zemākas darbaspēka izmaksas un pakāpeniski pieaugošais ārējais pieprasījums.

Ekonomikas perspektīvās saglabājas izteikta nenoteiktība, un pieaug vispārējie riski. Tostarp izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos, nekontrolējamas korekcijas Ķīnā un iespējamība, ka turpmāka procentu likmju paaugstināšanās ASV varētu izraisīt finanšu tirgu traucējumus vai kaitēt ekonomiski vārgākajām attīstības ekonomikām un nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes perspektīvas. Turklāt turpmāks naftas cenu kritums varētu negatīvi ietekmēt naftas eksporta valstis un samazināt pieprasījumu pēc ES eksporta. Riski ES iekšienē arī varētu ietekmēt ieguldītāju uzticību un ieguldījumu līmeni. No otras puses, pašreizējo veicinošo faktoru apvienojums varētu radīt labāku pozitīvo impulsu, nekā tika prognozēts, it īpaši, ja uzlabosies ieguldījumu līmenis.

Ref: 102.000.102.11797


Pievienot komentāru

  1. Jānis teica:

    KROPLI,kur tu redzi izaugsmi?

    +1 0 -1 0

  2. mimra teica:

    Kam un kur ir tā izaugsme?

    +1 0 -1 0

  3. ome teica:

    Dombrovski ! Ko tu vari muldēt ! Labāk pasaki,kad uzlabosies tautas labklājība ? Kad palielinās pensijas ? Kad atdos nozagto naudu no pensiju fonda? Kad Latvijā reiz sakārtos veselības aprūpi ? Tauta grimst nabadzībā !!! Varbūt esi dzirdējis teicienu : paēdis nekad nesapratīs neēdušos,Man par tevi ir kauns !!!

    +1 0 -1 0

  4. NU teica:

    skaisti vardi!

    +1 0 -1 0

  5. stulba teica:

    ,,galvenais ,ka vina kabata ir izaugsme,par parejo noskaudities,,,sis kaamiitis ir liels kauns LATVIJAS TAUTAI,,,,,veiksmes stasts ir vins pats ,,,taada veiksme seedet tur ,kur pasreiz,,,,,,,,,veiksmes stasts seez,,,,,,,preteklis ,ne veiksmes stasts,,,,,,

    +1 0 -1 0

  6. Meemais teica:

    100 latvijas vis lielākajiem zagļiem ir izaugsme ne Latvijas tautai

    +1 0 -1 0

  7. tevs teica:

    Zaglis nolādētais

    +1 0 -1 0

  8. Ha ha teica:

    Tad gaidìsim arì reàlu Eiropas algu un pensijas: nu minimums tà ap 1200€ (nevis 400€) kà tagad.

    +1 0 -1 0

  9. haralds teica:

    ko tas Durdomskis ļerina! ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļeru! sen ZB! Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā KĀ prognozēts – ja labāka, nekā pašā pesimis†iskākajā prognozē, tad ko? tur kādi Durdomnija nopelni?
    Durdomskis no Katalonijas separā†istiem (? inter ali (ne pegro!) – lielums, kā teica nu jau personālais pensionārs biedrs Bērziņa – Kājiņa kungs, cilvēku, ar kuriem spāņi lepojās kā ar saviem, katalāņi – Salvadors Dali un ka tik ne arī Federiko Garsija Lorka un Luiss Bunjuēls) nesaņēma sešus miljonus lielu kukuli – varbūt uzaicināja uz furšetu un iedāvināja butiļoku Hennessy un/vai kuluāros iepazīstināja ar kādu vajadzīgu cilvēku! ja Brīvvalsts Saeimā balss “brīvajā” balsojumā maksā 1000÷2000 j€vrikus, tad pat ne balss, bet izteika Brjuseļas presē nekādi nevar maksāt 4X vairāk, kā referenduma sarīkošana Brīvvalstī pēc biedra Cimdara kunga ceņņika!
    Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, ļeru, ļeru, ļeru un turpinās mērena izaugsme, ļeru, ļeru, ļeru, ko galvenokārt rada patēriņš.
    āha, patēriņš rada tikai mērenu izaugsmi, jo patērētāji gan patērē ļoti daudz, bet tādu vēeā ņemamu patērētāju maz, pavisam maz!

    +1 0 -1 0

  10. VARENAIS,,,,,,,,,,,,,,, teica:

    dombrovskim gan varena izaugsme,bet ne LATVIJAI UN TĀS TAUTAI………….

    +1 0 -1 0

  11. k a kuram,,,,,,, teica:

    kāda izaugsme LATVIJAS tautai un Latvijai,tikai dombrovskis labi jūtās,,,,,,,,,,,kur nozagtās pensijas ,ar katru dienu slikt aka pieeja medicīnai ,zāles katru dienu dārgākas ,ārstu vizītes visas par naudu,algās graši,,,viss mums labāk dombrovska uztverē,,,,,,,,,

    +1 0 -1 0

Latvijā ērču encefalīts konstatēts 86 Infektoloģijas centrā pārbaudītām ērcēm

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs laboratorijā ērču encefalīts konstatēts 86 ērcēm jeb 3,03% pārbaudīto ērču.

Aizturēta grupa par īpašuma piesavināšanās mēģinājumu no mirušas personas

Šī gada jūnijā Valsts policijā sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu organizētā grupā, ar viltotu dokumentu palīdzību cenšoties iegūt savā īpašumā mirušas personas dzīvokli, kuram nav mantinieku, lai vēlāk to pārdotu.

Bez plašām diskusijām izskatīšanai valdībā virza veselības aprūpes sistēmas reformu

Ministru kabineta komiteja bez plašām diskusijām pirmdien, 24.jūlijā, lēma izskatīšanai valdībā virzīt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.

Policijā: Iepazīšanās internetā - vairāk nekā 300 000 eiro zaudējums un vilšanās

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā vērsusies sieviete, kurai, izmantojot sociālo tīklu iepazīšanās vietni, izkrāpti vairāk nekā 300 000 eiro. Ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno personu grupa no ārvalstīm, kā Latvijā, tā citviet.

Pirmajos sešos mēnešos reģistrēti teju 10'000 jauni automobiļi

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ir reģistrēts tikpat daudz jaunu vieglo automobiļu kā šajā pašā laika periodā 2016.gadā, un šis skaitlis sasniedz gandrīz 10 000 jaunu reģistrētu automobiļu. Ievērojami vairāk šo automobiļu ir palikuši Latvijā nevis devušies reeksportā, informē Auto asociācija.

Atstādināti pieci maksātnespējas administratori kriminālprocesu dēļ

Saistībā ar dažādiem kriminālprocesiem no amatiem patlaban ir atstādināti pieci maksātnespējas procesa administratori, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina.

Dzīvnieku aizstāvji Baltijā norāda uz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Čehijā

Sabiedrības uzmanību uz Čehijas parlamenta pieņemto aizliegumu audzēt zvērus kažokādu ieguvei vērsušas organizācijas Latvijā un Igaunijā, kas nu jau virknē Eiropas valstu pieņemtos aizliegumus saista ar ētisku attieksmi pret dzīvniekiem un eiropeiski progresīvu domāšanu.

Ģimenes ārsti nepieciešamības gadījumā atkal varētu mainīt streika formu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti mainīt streika formu,  asociācijas pārstāve Solvita Olsena.

Latvijā Toyota pārdošanas apjoms pieaudzis par 25%

Šī gada pirmo sešu mēnešu laikā Baltijā pārdoti 5 735 jauni Toyota auto, kas ir par 33% vairāk nekā pērn. Toyota kopējā auto tirgus daļa Baltijā ir 14,2%

Viedoklis: Ar sešgadnieku reformu virkne ierēdņu attaisno savu eksistenci

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkārtoti aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas, tostarp skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Vairāku izglītības nozaru biedrības lūdz IZM sniegt plašākus skaidrojumus par reformu, tās mērķiem un nepieciešamību.

Igaunijā noraida uzņēmēju piedāvājumu palīdzēt ar dzelzceļa atjaunošanu

Uzņēmēji Lēnes apriņķī un apriņķa vadība ierosinājusi atjaunot nolietotu dzelzceļa posmu, piesaistot privātā sektora līdzekļus, tomēr piedāvājumu noraidījusi Igaunijas ekonomisko lietu ministre Kadri Simsone (Kadri Simson).

Vēl nevar cerēt uz piena produktu cenu kritumu

Šā gada turpmākajos mēnešos piena produktu cenas Latvijā vai nu saglabāsies esošajā līmenī vai arī paaugstināsies vēl vairāk, līdz ar to pagaidām uz piena produktu cenu kritumu nevar cerēt.

Pieaug traktortehnikas izraisīto negadījumu skaits un izmaksāto atlīdzību apmēri

Latvijā pēdējos gados pieaudzis gan specializētās lauksaimniecības tehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apmērs.

Orbāns sola atbalstu Polijai, kas turpina virzīt pretrunīgi vērtētu tiesu reformu

Saistībā ar kritiku, ko Polijas Seims saņēmis masu protesta akcijās valstī un no Briseles par pretrunīgi vērtētu tiesu varas reformu apstiprināšanu, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns solījis aizstāvēt Poliju pret Briseli.

Latvijā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini

No 24. līdz 28.jūlijam Liepājā norisināsies starptautiskās militārās mācības Baltic Bikini 2017, kurās vairāk nekā 100 Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts karavīri sadarbībā ar Valsts robežsardzi un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu apgūs izdzīvošanas iemaņas.

VID: «Aplokšņu algas» šogad būs prioritāte

Vairāk nekā puse Latvijas darba devēju darbiniekiem maksā mazāk par minimālo mēnešalgu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma norāda Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa Ādmine.

Jelgavas glābējsilīte uz laiku tiks slēgta

Sākot no šī gada 1.augusta glābējsilīte, kura atrodas Jelgavas pilsētas slimnīcā, nebūs pieejama uz turpmākajiem desmit mēnešiem. Tam par iemeslu ir gaidāmie renovācijas darbi, BNN skaidro pārstāvji.

Desmit gadu laikā Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par vairāk nekā 28 000

No 2007.gada līdz 2017.gadam Krievijas pilsoņu skaits Latvijā pieaudzis par 28 060 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju sadalījumu pēc valstiskās piederības.

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Jaunākie komentāri