bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis

Dombrovskis: Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā prognozēts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, un turpinās mērena izaugsme, ko galvenokārt rada patēriņš. Vienlaikus lielākā daļa pasaules ekonomikas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, un tādējādi pieaug Eiropas izaugsmes riski, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognozē.

Tā norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm. Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7% (pagājušajā gadā – 1,6%) un 2017.gadā sasniegs 1,9%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9% līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2,0%, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis komentē: «Eiropas ekonomika turpina atlabt, izaugsmei kopumā atbilstot mūsu iepriekšējai rudens prognozei. Tomēr Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar pieaugošiem riskiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās attīstības ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir jāturpina strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, nostiprināt konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.»

Par Latvijas ekonomisko izaugsmi Dombrovskis uzver: «Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā EK prognozēja pērn rudenī. 2015.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,7%, iepriekš prognozēto 2,4% vietā. Šogad Latvijai tiek prognozēta izaugsme 3,1% apmērā. Straujāki izaugsmes tempi ir saistīti ar to, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi izmanto globālo konjunktūru – zemās enerģijas cenas un zemās procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos. Bankas sākušas aktīvāk kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, kas ir svarīgi tautsaimniecības stimulēšanai. Galvenie ekonomikas dzinējspēki ir iekšzemes pieprasījums un investīcijas. Latvijas izaugsmes temps ir krietni virs eirozonas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (attiecīgi 1,7% un 1,9%). Gan pagājušajā gadā, gan šogad Latvija uzrāda augstākos izaugsmes tempus starp Baltijas valstīm. 2015.gadā pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs ir nokrities līdz viencipara skaitlim – 9,9%. Paredzams, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī 2016.gadā, kad bezdarbs samazināsies līdz 9,2%. Šobrīd Latvijai vajadzētu izmantot labvēlīgo stāvokli valsts ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas, kas ir svarīgas investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.»

Komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, piebilda: «Eiropas ekonomika – pateicoties tādiem faktoriem kā zemās naftas cenas, eiro maiņas kurss un zemās procentu likmes – šoziem veiksmīgi pārvar jaunus izaicinājumus. Tomēr vājāka globālā vide rada risku, tādēļ mums jābūt divtik vērīgiem. Ir jāpieliek papildu pūles, lai veicinātu ieguldījumus, gudrā veidā stiprinātu konkurētspēju un pabeigtu mūsu publisko finanšu jomas sakārtošanu.»

2015.gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs bija vai nu pozitīvi, vai stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017.gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr IKP pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.

Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme turpināsies mērenā gaitā. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, taču lēnāk nekā pagājušajā gadā. Tajās valstīs, kas ir ieviesušas darba tirgus reformas, šī rādītāja sarukumam būtu jābūt izteiktākam. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies no 11 % 2015. gadā līdz 10,5 % 2016. gadā un līdz 10,2 % 2017. gadā. Eiropas Savienībā bezdarba līmenim būtu jāsamazinās no 9,5% 2015. gadā līdz 9,0 % šogad un 8,7 % nākamgad.

Sagaidāms, ka eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs turpinās sarukt, pateicoties aktīvākai saimnieciskajai darbībai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem.

Saskaņā ar datiem eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs 2015. gadā ir sarucis līdz 2,2% no IKP (ES 2,5%) un šogad tam būtu vēl jāsarūk līdz 1,9% no IKP (ES 2,2%), sasniedzot 1,6% no IKP 2017. gadā (ES 1,8%). Paredzams, ka šogad fiskālā nostāja eirozonā kļūs mazliet labvēlīgāka ekonomikas atlabšanai. Eiropas Savienībā tā kopumā saglabāsies neitrāla. Tiek prognozēts, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no tās augstākā rādītāja 2014. gadā – 94,5% (ES 88,6%) līdz 91,3% 2017. gadā (ES 85,7%).

Tuvojoties 2015.gada nogalei, gada inflācija eirozonā bija tikai nedaudz virs nulles, galvenokārt pateicoties naftas cenu turpmākam kritumam. Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā patēriņa cenas eirozonā saglabāsies ļoti zemā līmenī, taču otrajā pusgadā, kad mazināsies krasā naftas cenu krituma radītā ietekme, patēriņa cenām būtu pamazām jāpieaug. Eirozonas gada inflācija 2016. gadā kopumā tiek prognozēta tikai 0,5% līmenī daļēji tādēļ, ka algu pieauguma līmenis saglabājas neliels. Sagaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, 2017. gadā sasniedzot 1,5%, jo lielākas algas, augstāks iekšzemes pieprasījums un naftas cenu kāpums veicinās cenu spiediena pieaugumu.

Ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanos, tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas atlabšana (izņemot ES) būs lēnāka nekā paredzēts rudenī. Tiek lēsts, ka 2015.gadā globālās izaugsmes rādītāji ir bijusi visvājākie kopš 2009.gada. Eirozonas eksporta jomā 2015.gadā bija vērojamas palēnināšanās tendences, taču 2016.gada gaitā eksporta rādītājiem būtu jāpieaug. Šo prognožu pamatā ir vēl jūtamā eiro vērtības samazināšanās ietekme, zemākas darbaspēka izmaksas un pakāpeniski pieaugošais ārējais pieprasījums.

Ekonomikas perspektīvās saglabājas izteikta nenoteiktība, un pieaug vispārējie riski. Tostarp izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos, nekontrolējamas korekcijas Ķīnā un iespējamība, ka turpmāka procentu likmju paaugstināšanās ASV varētu izraisīt finanšu tirgu traucējumus vai kaitēt ekonomiski vārgākajām attīstības ekonomikām un nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes perspektīvas. Turklāt turpmāks naftas cenu kritums varētu negatīvi ietekmēt naftas eksporta valstis un samazināt pieprasījumu pēc ES eksporta. Riski ES iekšienē arī varētu ietekmēt ieguldītāju uzticību un ieguldījumu līmeni. No otras puses, pašreizējo veicinošo faktoru apvienojums varētu radīt labāku pozitīvo impulsu, nekā tika prognozēts, it īpaši, ja uzlabosies ieguldījumu līmenis.

Ref: 102.000.102.11797


Pievienot komentāru

  1. Jānis teica:

    KROPLI,kur tu redzi izaugsmi?

    +1 0 -1 0

  2. mimra teica:

    Kam un kur ir tā izaugsme?

    +1 0 -1 0

  3. ome teica:

    Dombrovski ! Ko tu vari muldēt ! Labāk pasaki,kad uzlabosies tautas labklājība ? Kad palielinās pensijas ? Kad atdos nozagto naudu no pensiju fonda? Kad Latvijā reiz sakārtos veselības aprūpi ? Tauta grimst nabadzībā !!! Varbūt esi dzirdējis teicienu : paēdis nekad nesapratīs neēdušos,Man par tevi ir kauns !!!

    +1 0 -1 0

  4. NU teica:

    skaisti vardi!

    +1 0 -1 0

  5. stulba teica:

    ,,galvenais ,ka vina kabata ir izaugsme,par parejo noskaudities,,,sis kaamiitis ir liels kauns LATVIJAS TAUTAI,,,,,veiksmes stasts ir vins pats ,,,taada veiksme seedet tur ,kur pasreiz,,,,,,,,,veiksmes stasts seez,,,,,,,preteklis ,ne veiksmes stasts,,,,,,

    +1 0 -1 0

  6. Meemais teica:

    100 latvijas vis lielākajiem zagļiem ir izaugsme ne Latvijas tautai

    +1 0 -1 0

  7. tevs teica:

    Zaglis nolādētais

    +1 0 -1 0

  8. Ha ha teica:

    Tad gaidìsim arì reàlu Eiropas algu un pensijas: nu minimums tà ap 1200€ (nevis 400€) kà tagad.

    +1 0 -1 0

  9. haralds teica:

    ko tas Durdomskis ļerina! ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļeru! sen ZB! Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā KĀ prognozēts – ja labāka, nekā pašā pesimis†iskākajā prognozē, tad ko? tur kādi Durdomnija nopelni?
    Durdomskis no Katalonijas separā†istiem (? inter ali (ne pegro!) – lielums, kā teica nu jau personālais pensionārs biedrs Bērziņa – Kājiņa kungs, cilvēku, ar kuriem spāņi lepojās kā ar saviem, katalāņi – Salvadors Dali un ka tik ne arī Federiko Garsija Lorka un Luiss Bunjuēls) nesaņēma sešus miljonus lielu kukuli – varbūt uzaicināja uz furšetu un iedāvināja butiļoku Hennessy un/vai kuluāros iepazīstināja ar kādu vajadzīgu cilvēku! ja Brīvvalsts Saeimā balss “brīvajā” balsojumā maksā 1000÷2000 j€vrikus, tad pat ne balss, bet izteika Brjuseļas presē nekādi nevar maksāt 4X vairāk, kā referenduma sarīkošana Brīvvalstī pēc biedra Cimdara kunga ceņņika!
    Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, ļeru, ļeru, ļeru un turpinās mērena izaugsme, ļeru, ļeru, ļeru, ko galvenokārt rada patēriņš.
    āha, patēriņš rada tikai mērenu izaugsmi, jo patērētāji gan patērē ļoti daudz, bet tādu vēeā ņemamu patērētāju maz, pavisam maz!

    +1 0 -1 0

  10. VARENAIS,,,,,,,,,,,,,,, teica:

    dombrovskim gan varena izaugsme,bet ne LATVIJAI UN TĀS TAUTAI………….

    +1 0 -1 0

  11. k a kuram,,,,,,, teica:

    kāda izaugsme LATVIJAS tautai un Latvijai,tikai dombrovskis labi jūtās,,,,,,,,,,,kur nozagtās pensijas ,ar katru dienu slikt aka pieeja medicīnai ,zāles katru dienu dārgākas ,ārstu vizītes visas par naudu,algās graši,,,viss mums labāk dombrovska uztverē,,,,,,,,,

    +1 0 -1 0

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.