bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Dombrovskis: Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā prognozēts

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, un turpinās mērena izaugsme, ko galvenokārt rada patēriņš. Vienlaikus lielākā daļa pasaules ekonomikas saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, un tādējādi pieaug Eiropas izaugsmes riski, secināts Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognozē.

Tā norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm. Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7% (pagājušajā gadā – 1,6%) un 2017.gadā sasniegs 1,9%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9% līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2,0%, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis komentē: «Eiropas ekonomika turpina atlabt, izaugsmei kopumā atbilstot mūsu iepriekšējai rudens prognozei. Tomēr Eiropas mērenā izaugsme sastopas ar pieaugošiem riskiem, ko rada dažādi faktori, tostarp izaugsmes palēnināšanās tādās attīstības ekonomikās kā Ķīna, vāja globālā tirdzniecība un ģeopolitiskā spriedze Eiropas kaimiņvalstīs. Ir jāturpina strukturālās reformas, kas var veicināt mūsu ekonomikas izaugsmi, nostiprināt konkurētspēju un uzlabot iedzīvotāju nodarbinātības iespējas.»

Par Latvijas ekonomisko izaugsmi Dombrovskis uzver: «Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā EK prognozēja pērn rudenī. 2015.gadā Latvijas ekonomika pieauga par 2,7%, iepriekš prognozēto 2,4% vietā. Šogad Latvijai tiek prognozēta izaugsme 3,1% apmērā. Straujāki izaugsmes tempi ir saistīti ar to, ka Latvijas ekonomika veiksmīgi izmanto globālo konjunktūru – zemās enerģijas cenas un zemās procentu likmes starptautiskajos finanšu tirgos. Bankas sākušas aktīvāk kreditēt gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības, kas ir svarīgi tautsaimniecības stimulēšanai. Galvenie ekonomikas dzinējspēki ir iekšzemes pieprasījums un investīcijas. Latvijas izaugsmes temps ir krietni virs eirozonas un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem (attiecīgi 1,7% un 1,9%). Gan pagājušajā gadā, gan šogad Latvija uzrāda augstākos izaugsmes tempus starp Baltijas valstīm. 2015.gadā pirmo reizi kopš krīzes bezdarbs ir nokrities līdz viencipara skaitlim – 9,9%. Paredzams, ka šī pozitīvā dinamika turpināsies arī 2016.gadā, kad bezdarbs samazināsies līdz 9,2%. Šobrīd Latvijai vajadzētu izmantot labvēlīgo stāvokli valsts ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas, kas ir svarīgas investīciju piesaistei un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.»

Komisārs Pjērs Moskovisī, kas atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām, piebilda: «Eiropas ekonomika – pateicoties tādiem faktoriem kā zemās naftas cenas, eiro maiņas kurss un zemās procentu likmes – šoziem veiksmīgi pārvar jaunus izaicinājumus. Tomēr vājāka globālā vide rada risku, tādēļ mums jābūt divtik vērīgiem. Ir jāpieliek papildu pūles, lai veicinātu ieguldījumus, gudrā veidā stiprinātu konkurētspēju un pabeigtu mūsu publisko finanšu jomas sakārtošanu.»

2015.gadā ekonomikas rezultāti visās dalībvalstīs bija vai nu pozitīvi, vai stabili. Sagaidāms, ka līdz 2017.gadam visu dalībvalstu ekonomikas paplašināsies. Tomēr IKP pieauguma rādītāji arī turpmāk būtiski atšķirsies, kas izskaidrojams gan ar strukturālajām iezīmēm, gan dažādajām cikliskajām pozīcijām.

Sagaidāms, ka šogad un nākamgad privātais patēriņš joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko veicinās uzlabošanās darba tirgū un reāli izmantojamo ienākumu kāpums. Tiek prognozēts, ka ieguldījumu jomu pakāpeniski veicinās pieaugošais pieprasījums, peļņas normas pieaugums, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un spiediena samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru pakāpeniska mazināšanās.

Paredzams, ka nodarbinātības izaugsme turpināsies mērenā gaitā. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, taču lēnāk nekā pagājušajā gadā. Tajās valstīs, kas ir ieviesušas darba tirgus reformas, šī rādītāja sarukumam būtu jābūt izteiktākam. Ir sagaidāms, ka bezdarba līmenis eirozonā samazināsies no 11 % 2015. gadā līdz 10,5 % 2016. gadā un līdz 10,2 % 2017. gadā. Eiropas Savienībā bezdarba līmenim būtu jāsamazinās no 9,5% 2015. gadā līdz 9,0 % šogad un 8,7 % nākamgad.

Sagaidāms, ka eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs turpinās sarukt, pateicoties aktīvākai saimnieciskajai darbībai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem.

Saskaņā ar datiem eirozonas kopējā valdības budžeta deficīta rādītājs 2015. gadā ir sarucis līdz 2,2% no IKP (ES 2,5%) un šogad tam būtu vēl jāsarūk līdz 1,9% no IKP (ES 2,2%), sasniedzot 1,6% no IKP 2017. gadā (ES 1,8%). Paredzams, ka šogad fiskālā nostāja eirozonā kļūs mazliet labvēlīgāka ekonomikas atlabšanai. Eiropas Savienībā tā kopumā saglabāsies neitrāla. Tiek prognozēts, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP samazināsies no tās augstākā rādītāja 2014. gadā – 94,5% (ES 88,6%) līdz 91,3% 2017. gadā (ES 85,7%).

Tuvojoties 2015.gada nogalei, gada inflācija eirozonā bija tikai nedaudz virs nulles, galvenokārt pateicoties naftas cenu turpmākam kritumam. Sagaidāms, ka pirmajā pusgadā patēriņa cenas eirozonā saglabāsies ļoti zemā līmenī, taču otrajā pusgadā, kad mazināsies krasā naftas cenu krituma radītā ietekme, patēriņa cenām būtu pamazām jāpieaug. Eirozonas gada inflācija 2016. gadā kopumā tiek prognozēta tikai 0,5% līmenī daļēji tādēļ, ka algu pieauguma līmenis saglabājas neliels. Sagaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, 2017. gadā sasniedzot 1,5%, jo lielākas algas, augstāks iekšzemes pieprasījums un naftas cenu kāpums veicinās cenu spiediena pieaugumu.

Ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu pasliktināšanos, tiek prognozēts, ka globālās ekonomikas atlabšana (izņemot ES) būs lēnāka nekā paredzēts rudenī. Tiek lēsts, ka 2015.gadā globālās izaugsmes rādītāji ir bijusi visvājākie kopš 2009.gada. Eirozonas eksporta jomā 2015.gadā bija vērojamas palēnināšanās tendences, taču 2016.gada gaitā eksporta rādītājiem būtu jāpieaug. Šo prognožu pamatā ir vēl jūtamā eiro vērtības samazināšanās ietekme, zemākas darbaspēka izmaksas un pakāpeniski pieaugošais ārējais pieprasījums.

Ekonomikas perspektīvās saglabājas izteikta nenoteiktība, un pieaug vispārējie riski. Tostarp izaugsmes palēnināšanās attīstības tirgos, nekontrolējamas korekcijas Ķīnā un iespējamība, ka turpmāka procentu likmju paaugstināšanās ASV varētu izraisīt finanšu tirgu traucējumus vai kaitēt ekonomiski vārgākajām attīstības ekonomikām un nelabvēlīgi ietekmēt nākotnes perspektīvas. Turklāt turpmāks naftas cenu kritums varētu negatīvi ietekmēt naftas eksporta valstis un samazināt pieprasījumu pēc ES eksporta. Riski ES iekšienē arī varētu ietekmēt ieguldītāju uzticību un ieguldījumu līmeni. No otras puses, pašreizējo veicinošo faktoru apvienojums varētu radīt labāku pozitīvo impulsu, nekā tika prognozēts, it īpaši, ja uzlabosies ieguldījumu līmenis.

Ref: 102.000.102.11797


Pievienot komentāru

  1. Jānis teica:

    KROPLI,kur tu redzi izaugsmi?

    +1 0 -1 0

  2. mimra teica:

    Kam un kur ir tā izaugsme?

    +1 0 -1 0

  3. ome teica:

    Dombrovski ! Ko tu vari muldēt ! Labāk pasaki,kad uzlabosies tautas labklājība ? Kad palielinās pensijas ? Kad atdos nozagto naudu no pensiju fonda? Kad Latvijā reiz sakārtos veselības aprūpi ? Tauta grimst nabadzībā !!! Varbūt esi dzirdējis teicienu : paēdis nekad nesapratīs neēdušos,Man par tevi ir kauns !!!

    +1 0 -1 0

  4. NU teica:

    skaisti vardi!

    +1 0 -1 0

  5. stulba teica:

    ,,galvenais ,ka vina kabata ir izaugsme,par parejo noskaudities,,,sis kaamiitis ir liels kauns LATVIJAS TAUTAI,,,,,veiksmes stasts ir vins pats ,,,taada veiksme seedet tur ,kur pasreiz,,,,,,,,,veiksmes stasts seez,,,,,,,preteklis ,ne veiksmes stasts,,,,,,

    +1 0 -1 0

  6. Meemais teica:

    100 latvijas vis lielākajiem zagļiem ir izaugsme ne Latvijas tautai

    +1 0 -1 0

  7. tevs teica:

    Zaglis nolādētais

    +1 0 -1 0

  8. Ha ha teica:

    Tad gaidìsim arì reàlu Eiropas algu un pensijas: nu minimums tà ap 1200€ (nevis 400€) kà tagad.

    +1 0 -1 0

  9. haralds teica:

    ko tas Durdomskis ļerina! ļeru, ļeru, ļeru, ļeru, ļeru! sen ZB! Latvijas ekonomikas izaugsme ir labāka, nekā KĀ prognozēts – ja labāka, nekā pašā pesimis†iskākajā prognozē, tad ko? tur kādi Durdomnija nopelni?
    Durdomskis no Katalonijas separā†istiem (? inter ali (ne pegro!) – lielums, kā teica nu jau personālais pensionārs biedrs Bērziņa – Kājiņa kungs, cilvēku, ar kuriem spāņi lepojās kā ar saviem, katalāņi – Salvadors Dali un ka tik ne arī Federiko Garsija Lorka un Luiss Bunjuēls) nesaņēma sešus miljonus lielu kukuli – varbūt uzaicināja uz furšetu un iedāvināja butiļoku Hennessy un/vai kuluāros iepazīstināja ar kādu vajadzīgu cilvēku! ja Brīvvalsts Saeimā balss “brīvajā” balsojumā maksā 1000÷2000 j€vrikus, tad pat ne balss, bet izteika Brjuseļas presē nekādi nevar maksāt 4X vairāk, kā referenduma sarīkošana Brīvvalstī pēc biedra Cimdara kunga ceņņika!
    Eiropas ekonomika uzsāk ceturto atlabšanas gadu, ļeru, ļeru, ļeru un turpinās mērena izaugsme, ļeru, ļeru, ļeru, ko galvenokārt rada patēriņš.
    āha, patēriņš rada tikai mērenu izaugsmi, jo patērētāji gan patērē ļoti daudz, bet tādu vēeā ņemamu patērētāju maz, pavisam maz!

    +1 0 -1 0

  10. VARENAIS,,,,,,,,,,,,,,, teica:

    dombrovskim gan varena izaugsme,bet ne LATVIJAI UN TĀS TAUTAI………….

    +1 0 -1 0

  11. k a kuram,,,,,,, teica:

    kāda izaugsme LATVIJAS tautai un Latvijai,tikai dombrovskis labi jūtās,,,,,,,,,,,kur nozagtās pensijas ,ar katru dienu slikt aka pieeja medicīnai ,zāles katru dienu dārgākas ,ārstu vizītes visas par naudu,algās graši,,,viss mums labāk dombrovska uztverē,,,,,,,,,

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.