bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

DP: Atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par Drošības policijas (DP) darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību.

Krievijas agresija Ukrainā vēl vairāk aktualizēja enerģētiskās drošības jautājumus gan nacionālajā, gan ES līmenī. Tā rezultātā tika pievērsta lielāka uzmanība pasākumiem, kas vērsti uz ES dalībvalstu enerģētiskās atkarības mazināšanu no viena piegādātāja. Vienlaikus tika izstrādāta arī deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību, kas tika parakstīta 2015.gada janvārī.

Paralēli šiem pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiskās drošības nostiprināšanu ilgtermiņā, Latvijas enerģētikas nozarē turpinājās procesi, kas saistīti ar nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu izstrādi, lai nacionālā līmenī liberalizētu dabasgāzes tirgus. Pārskata laikā tika pieņemts lēmums līdz 2017.gadam atlikt dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšnosacījumu ieviešanu, ko aktīvi lobēja ne tikai monopola stāvokļa saglabāšanā ieinteresēto uzņēmumu pārstāvji Latvijā, bet arī atsevišķi Saeimas deputāti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un nozares eksperti.

Pagājušajā gadā aktualizējās atsevišķas iniciatīvas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecības iespējām Latvijā. Neraugoties uz to, ka LNG ir viens no iespējamiem dabasgāzes piegāžu diversifikācijas risinājumiem un tas varētu kalpot par alternatīvu gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no esošā piegādātāja, līdz šim vietēja mēroga LNG termināla būvniecības jautājumā nav izdevies sasniegt būtisku progresu.

Vienlaikus pārskata laikā turpinājās Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus stiprināšana. Latvijas tautsaimniecībai un ekonomiskajai drošībai nozīmīgi elektroenerģijas infrastruktūras projekti Latvijā un ārvalstīs attīstījās atbilstoši plānotajam grafikam, kas perspektīvā, palielinoties elektroenerģijas caurlaides jaudai, nodrošinās efektīvāku energoapgādes sistēmas funkcionēšanu Baltijas valstīs un starpsavienojumu izbūvi ar ES valstīm.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē.

Ref: 102.000.102.10048


Pievienot komentāru

  1. Andrejs Bubinduss saka:

    Drošības Policijas kompetence nav ekonomisko darījumu risku pārskatu sacerēšana un publicēšana. Esošo ” pārskatu” var klasificēt kā tiešu iespaidošanas mēģinājumu ietekmēt uzņēmējdarbību izvēles, kas brīvā tirgus sistēmas valstī būtu jābūt neatkarīgai no valsts politiskā kursa konjunktūrām. Izplatot šādus pārskatus, sabiedrībā tiek radīts apzināts priekšstats, ka uzņēmēji , kuri sadarbojas ar kādu valsti, veicot darījumus šo valstu uzņēmēju -partneru starpā ir klasificējami kā potenciāli valsts derošības risku radītāji- tātad, apdraudētāji. Tas var radīt tiešās un netiešās diskriminācijas formas pret šiem uzņēmējiem, iespaidojot šo uzņēmēju apgrozījumu dinamiku gan iekšzemē, gan ar citvalstu uzņēmējiem. Vēl tas netiešā veidā uzrāda kā ierobežojamus vai citādi izslēdzamus no darījumiem ar valsti un pašvaldībām, kā arī “solīdiem” uzņēmējiem šos it kā politnekorektos uzņēmējus. Šāda satura pārskats ir uzskatāms par tiesību un brīvibu ierobežojumu, jo katrs uzņēmējs ir tiesīgs pats izvērtēt un pieņemt vai nepieņemt tos riskus, kuri rodas ārzonu darījumos. Nav saprotams, kā DP aizsargā valsts ekonomisko suverenitāti, ja šāda suverenitāte globālajā finansu un brīvā tirgus sistēmā ir vairāk kā nosacīta.

    +1 0 -1 0

  2. nekas saka:

    viss pasaulē mainīgs,pēc kāda laika viss būs savādāk ,nekā ir pašlaik,tādēļ muļķīgi ir cīnīties ar to,kas būs

    +1 0 -1 0

  3. tv saka:

    Nu tak slēdziet tās pārvadājumu firmas, šoferus – uz bezdarbniekiem, un visas problēmas atrisinātas! Ostas – slēgt, un miers mājās!
    Kas bez biksēm, tas bez bēdām!

    +1 0 -1 0

  4. Sviests saka:

    DP Vajadzētu stingri kontrolēt uzņēmumus kas sadarbojas ar krieviju jo tas dod reālas iespējas graut Latvijas ekonomiku un apdraudēt valsts drošību. Piemērs tagad šprotu exportētāji – šprotes nav kur likt jo pēkšņi krievam kapitālistu šprote smird un tiek atlaisti darbinieki kas ir potenciāls risks sociālajai spriedzei… Būtu nepieciešams kāds likums kas regulētu to ka cik ne cik tautsaimniecībā ietekmīgam uzņēmumam nevarētu būt teiksim lielāks par 30% eksports uz krievijas tirgu, jo tas lielā mērā novērstu krievu spēju gandēt mūsu ekonomiku un valsts pastāvēšanu!!!

    +1 0 -1 0

  5. Anonīms saka:

    nav ko sedet uz vienu krieviju.citas valstis vairs nav?

    +1 0 -1 0

Par finansēm saistītus jautājumus ar banku varēs sazināties WhatsApp lietotnē

Pilnveidojot digitalizācijas procesu un izpētot klientu paradumus, nodrošinās iespēju ar personīgajām finansēm saistītus jautājumus risināt lietotnē WhatsApp, vēsta DNB banka.

Mamikins prognozē pasliktināšanos ES konservatīvā pārstāvja EP uzvaras dēļ

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva Eiropas Tautas partijas grupas pārstāvis Antonio Tajāni, deputāts Andrejs Mamikins prognozē situācijas pasliktināšanos ES, kā arī pašā EP.

ECT: Lietuva cietumniekam nedrīkstēja liegt internetu

Ieslodzījuma vieta Lietuvā kādam ieslodzītajam prettiesiski liegusi izmantot internetu, tā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Pētījuma rezultāti par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties

«Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētījums par Latvijas skolēnu zināšanām mudina rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam samierināties ar vidējiem sasniegumiem – mums ir maz jauniešu, un mēs nevaram atļauties viņiem dot vidēju izglītību,» uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ilze Viņķele.

Igaunijā cels algas veselības aprūpē strādājošiem

Kaut arī Igaunijas veselības aprūpes sistēmā strādājošie algu celšanai pērn lūguši kopumā 68 miljonus eiro, Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds radis iespēju šim mērķim 2017.gada budžetā piešķirt 23,6 miljonus eiro.

Viedokļi: Nepatiesi mīti par eksportu

«Kaut arī Latvija ir visnotaļ veiksmīga Ziemeļeiropas valsts, daļa mūsu valsts iedzīvotāju ir dzelžaini pārliecināti, ka Latvijā «viss eksports ir atkarīgs no Krievijas» un mūsu glābiņš ir zemās algas. Pirms februārī notiekošā foruma Eksports. Imports. Attīstība, Big event pārstāvji sniedz savu skatījumu uz to, kā ir patiesība.

Igaunija un ASV paraksta aizsardzības sadarbības nolīgumu

Igaunija un Amerikas Savienotās Valstis parakstījušas divpusēju nolīgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas precizē ASV bruņoto spēku un personāla atrašanos Igaunijā.

Naftas cenas pasaulē pieaug; biržu indeksi ASV un Eiropā sarūk

Naftas cenas pasaulē trešdienas rītā, 18.janvārī, pieaug saistībā ar ASV dolāra vērtības samazinājumu un gaidām par komerciālajām naftas rezervēm ASV, kas tirgū kompensē ietekmi no Krievijas un ASV prognozēm par naftas ieguves apjoma palielinājumu šā gada beigās.

Biedrības aicina parakstīties par Saeimas komisiju audio ierakstu publiskošanu

«Deputātu kvotu» priekšlikumu izvērtēšanā Budžeta un finanšu komisijā deputāti darbojās kā «balsošanas mašīnas», pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, vēsta biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna, kas aicina parakstīties portālā Manabalss.lv par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Ziemeļeiropā pieaug dārzeņu cenas, jo dienvidos skarbāki laikapstākļi

Saistībā ar dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem Itālijā un Spānijā, gaidāms, ka Eiropas ziemeļos, kur vairums dārzeņu ziemas mēnešos tiek importēti, pieaugs dārzeņu cenas.

Latvijā izsludina gripas epidēmiju

Slimību profilakses un kontroles centrs valstī izziņojis gripas epidēmijas sākumu. Iemesls gripas epidēmijas sākumam ir SPKC apkopotie dati. Pagājušajā nedēļā četrās Latvijas pilsētās ambulatorajās iestādēs gripas gadījumos vērsušos pacientu skaits ir pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir epidēmijas slieksnis.

Par Eiroparlamenta priekšsēdētāju ievēl konservatīvo itālieti Tajāni

Par Eiropas Parlamenta jauno priekšsēdētāju ievēlēts Itāliešu labējā spārna politiķis Antonio Tajāni. 63 vecais politiķis, kurš iepriekš bijis Itālijas oligarha Solvio Berluskoni preses pārstāvis un arī eirokomisārs, Eiroparlamenta priekšsēdētāja vēlēšanās uzveicis citu itālieti, sociālistu Džanni Pitellu

Reirs: Latvijā ir jāievieš minimālās sociālās iemaksas

Ar nākamā gada budžetu obligāti ir «jāaizlāpa» 50 miljonu eiro «caurums» sociālajā budžetā, otrdien, 17.janvārī, Latvijas Televīzijā uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.