bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

DP: Atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus Latvijai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par Drošības policijas (DP) darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību.

Krievijas agresija Ukrainā vēl vairāk aktualizēja enerģētiskās drošības jautājumus gan nacionālajā, gan ES līmenī. Tā rezultātā tika pievērsta lielāka uzmanība pasākumiem, kas vērsti uz ES dalībvalstu enerģētiskās atkarības mazināšanu no viena piegādātāja. Vienlaikus tika izstrādāta arī deklarācija par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību, kas tika parakstīta 2015.gada janvārī.

Paralēli šiem pasākumiem, kas vērsti uz enerģētiskās drošības nostiprināšanu ilgtermiņā, Latvijas enerģētikas nozarē turpinājās procesi, kas saistīti ar nepieciešamo politikas plānošanas dokumentu izstrādi, lai nacionālā līmenī liberalizētu dabasgāzes tirgus. Pārskata laikā tika pieņemts lēmums līdz 2017.gadam atlikt dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšnosacījumu ieviešanu, ko aktīvi lobēja ne tikai monopola stāvokļa saglabāšanā ieinteresēto uzņēmumu pārstāvji Latvijā, bet arī atsevišķi Saeimas deputāti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un nozares eksperti.

Pagājušajā gadā aktualizējās atsevišķas iniciatīvas par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu būvniecības iespējām Latvijā. Neraugoties uz to, ka LNG ir viens no iespējamiem dabasgāzes piegāžu diversifikācijas risinājumiem un tas varētu kalpot par alternatīvu gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no esošā piegādātāja, līdz šim vietēja mēroga LNG termināla būvniecības jautājumā nav izdevies sasniegt būtisku progresu.

Vienlaikus pārskata laikā turpinājās Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus stiprināšana. Latvijas tautsaimniecībai un ekonomiskajai drošībai nozīmīgi elektroenerģijas infrastruktūras projekti Latvijā un ārvalstīs attīstījās atbilstoši plānotajam grafikam, kas perspektīvā, palielinoties elektroenerģijas caurlaides jaudai, nodrošinās efektīvāku energoapgādes sistēmas funkcionēšanu Baltijas valstīs un starpsavienojumu izbūvi ar ES valstīm.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē.

Ref: 102.000.102.10048


Pievienot komentāru

  1. Andrejs Bubinduss teica:

    Drošības Policijas kompetence nav ekonomisko darījumu risku pārskatu sacerēšana un publicēšana. Esošo ” pārskatu” var klasificēt kā tiešu iespaidošanas mēģinājumu ietekmēt uzņēmējdarbību izvēles, kas brīvā tirgus sistēmas valstī būtu jābūt neatkarīgai no valsts politiskā kursa konjunktūrām. Izplatot šādus pārskatus, sabiedrībā tiek radīts apzināts priekšstats, ka uzņēmēji , kuri sadarbojas ar kādu valsti, veicot darījumus šo valstu uzņēmēju -partneru starpā ir klasificējami kā potenciāli valsts derošības risku radītāji- tātad, apdraudētāji. Tas var radīt tiešās un netiešās diskriminācijas formas pret šiem uzņēmējiem, iespaidojot šo uzņēmēju apgrozījumu dinamiku gan iekšzemē, gan ar citvalstu uzņēmējiem. Vēl tas netiešā veidā uzrāda kā ierobežojamus vai citādi izslēdzamus no darījumiem ar valsti un pašvaldībām, kā arī “solīdiem” uzņēmējiem šos it kā politnekorektos uzņēmējus. Šāda satura pārskats ir uzskatāms par tiesību un brīvibu ierobežojumu, jo katrs uzņēmējs ir tiesīgs pats izvērtēt un pieņemt vai nepieņemt tos riskus, kuri rodas ārzonu darījumos. Nav saprotams, kā DP aizsargā valsts ekonomisko suverenitāti, ja šāda suverenitāte globālajā finansu un brīvā tirgus sistēmā ir vairāk kā nosacīta.

    +1 0 -1 0

  2. nekas teica:

    viss pasaulē mainīgs,pēc kāda laika viss būs savādāk ,nekā ir pašlaik,tādēļ muļķīgi ir cīnīties ar to,kas būs

    +1 0 -1 0

  3. tv teica:

    Nu tak slēdziet tās pārvadājumu firmas, šoferus – uz bezdarbniekiem, un visas problēmas atrisinātas! Ostas – slēgt, un miers mājās!
    Kas bez biksēm, tas bez bēdām!

    +1 0 -1 0

  4. Sviests teica:

    DP Vajadzētu stingri kontrolēt uzņēmumus kas sadarbojas ar krieviju jo tas dod reālas iespējas graut Latvijas ekonomiku un apdraudēt valsts drošību. Piemērs tagad šprotu exportētāji – šprotes nav kur likt jo pēkšņi krievam kapitālistu šprote smird un tiek atlaisti darbinieki kas ir potenciāls risks sociālajai spriedzei… Būtu nepieciešams kāds likums kas regulētu to ka cik ne cik tautsaimniecībā ietekmīgam uzņēmumam nevarētu būt teiksim lielāks par 30% eksports uz krievijas tirgu, jo tas lielā mērā novērstu krievu spēju gandēt mūsu ekonomiku un valsts pastāvēšanu!!!

    +1 0 -1 0

  5. Anonīms teica:

    nav ko sedet uz vienu krieviju.citas valstis vairs nav?

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.