bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

DP: Krievijas specdienesti interesējas par sadarbību ar bijušajiem čekistiem Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā bija vērojama Krievijas specdienestu interese par sadarbību ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītājiem Latvijā, kā arī bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas darbiniekiem, savas pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā minējusi Drošības policija (DP).

Krievijas specdienestu interese par šīm personām ir saistīta gan ar informācijas iegūšanu, gan ietekmes pozīciju veidošanu, gan iesaistīšanu informatīvajās operācijās pret Latviju, kā arī ES un NATO.

Pārskata periodā joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests (FSB), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kā arī Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU). Pagājušajā gadā darbību Latvijā turpināja arī citu ES un NATO neietilpstošo valstu izlūkdienestu pārstāvji, taču viņu aktivitāte, salīdzinot ar Krievijas specdienestu darbību intensitāti, un radītie riski Latvijas drošībai bija salīdzinoši zemi.

DP vērtējumā pagājušajā gadā Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte pret Latviju saglabājās iepriekšējā līmenī. Nozīmīgākās izlūkošanas aktivitātes pret Latviju izvērsa FSB, kas varētu būt saistīts ar FSB kā izlūkdienesta lomas palielināšanos. Vienlaikus ar informācijas iegūšanas aktivitātēm pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja veidot ietekmes pozīcijas Latvijā, kā arī organizēt informācijas operācijas pret mūsu valsti.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015.gada pirmajā pusgadā Krievijas specdienestu lielāko interesi izraisīja Latvijas prezidentūra ES Padomē, tomēr visā pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja izrādīt stabilu interesi par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī Latvijas valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju darbu.

Tāpat Krievijas specdienesti turpināja izrādīt interesi par pārrobežu sadarbības projektiem, ko var izmantot kā piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai pret Latviju. Joprojām viens no galvenajiem Krievijas specdienestus interesējošās informācijas iegūšanas avotiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri apmeklē Krieviju.

Saskaņā ar DP rīcībā esošo informāciju pārskata periodā FSB darbinieki, izmantojot arī citu Krievijas varas iestāžu piesegu vai atbalstu, uz robežas un pierobežas zonā, kā arī mazākā mērā Krievijas teritorijas iekšienē regulāri iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par sociāli politisko situāciju Latvijā, ekonomisko vidi, kā arī valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju personālu un darbības taktiku.

Vairumā gadījumu Krievijā ieceļojušo Latvijas iedzīvotāju iztaujāšana aprobežojas ar vispārēja rakstura informācijas iegūšanas aktivitātēm, tomēr šādas intervijas tiek izmantotas arī potenciālo vervēšanas kandidātu atlasei. DP vērtējumā joprojām lielākajiem vervēšanas riskiem ir pakļauti partiju pārstāvji, valsts un pašvaldību institūciju augstākā un vidējā līmeņa amatpersonas, kam ir pieeja Krievijas dienestus interesējošajai informācijai vai svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā.

Tāpat pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi tradicionāli izraisa valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas vai ar tām saistītās personas, kuras ir informētas par šo institūciju personālu, veiktajām darbībām, materiāltehniskajām spējām.

DP vērtējumā pretizlūkošanas riski nav saistīti tikai ar valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonām. Paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti arī Latvijas komersanti, kuriem ir biznesa intereses Krievijā. Ņemot vērā specdienestu lomu Krievijā, šīs valsts specdienesti var ietekmēt ārvalstu uzņēmumu spējas gūt peļņu Krievijā, kas pakļauj arī Latvijas komersantus manipulācijas riskam.

Paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem ir pakļautas arī akcīzes preču nelikumīgā pārvietošanā no Krievijas uz Latviju iesaistītās personas. Šādas darbības Krievijas pusē nav realizējamas bez FSB darbinieku kontroles un piekrišanas.

Tāpat paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti jaunieši, kuri dodas studēt uz Krievijas augstskolām. Lai gan šīm personām nav pieejas aizsargājamai informācijai, viņi nākotnē varētu iegūt darbu valsts vai pašvaldības institūcijās, līdz ar to varētu sniegt Krievijas specdienestiem noderīgu informāciju vai arī ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Krievijas specdienestu dotajam uzdevumam.

Pērn pret Latviju vērstajās izlūkošanas aktivitātēs Krievijas specdienesti izmantoja to kontrolē esošus pētniecības institūtus vai Krievijas žurnālistus, kā arī citu Krievijas valsts institūciju amatpersonas vai to piesegu. Tas ļauj Krievijas specdienestiem iegūt informāciju no plašāka personu loka, tai skaitā tiem, kuri nevēlas sadarboties ar specdienestiem, un apgrūtina Latvijas valsts drošības iestāžu spējas savlaicīgi identificēt naidīgas izlūkošanas aktivitātes.

Pagājušajā gadā turpinājās arī pret Latviju vērstas informācijas operācijas, kurās bija iesaistīti Krievijas specdienesti. Spilgtākā šo informatīvo aktivitāšu izpausme bija Krievijas TV kanāla NTV sižets par «atmaskoto NATO spiegu», Latvijas pilsoni Andreju Dudarevu.

Ref: 102.000.102.12574


Pievienot komentāru

  1. DidzisLV teica:

    Kas par ilūzijām … Nav bijušo čekistu, tāpat kā nav bijušo neliešu un bijušo slepkavu. Ar saviem saimniekiem lielākā daļa stukaču sadarbojas jau labu laiku. Atliek pavērot dažu Latvijas politiķu darbošanos un viss top skaidri redzams. Tas pats ir ar tā dēvētajiem čekistiem-biznesmeņiem.

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.