bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs
LatviaLatvija

DP: Krievijas specdienesti interesējas par sadarbību ar bijušajiem čekistiem Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā bija vērojama Krievijas specdienestu interese par sadarbību ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītājiem Latvijā, kā arī bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas darbiniekiem, savas pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā minējusi Drošības policija (DP).

Krievijas specdienestu interese par šīm personām ir saistīta gan ar informācijas iegūšanu, gan ietekmes pozīciju veidošanu, gan iesaistīšanu informatīvajās operācijās pret Latviju, kā arī ES un NATO.

Pārskata periodā joprojām galvenos pretizlūkošanas riskus Latvijā radīja Krievijas specdienesti – Federālais drošības dienests (FSB), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), kā arī Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU). Pagājušajā gadā darbību Latvijā turpināja arī citu ES un NATO neietilpstošo valstu izlūkdienestu pārstāvji, taču viņu aktivitāte, salīdzinot ar Krievijas specdienestu darbību intensitāti, un radītie riski Latvijas drošībai bija salīdzinoši zemi.

DP vērtējumā pagājušajā gadā Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitāšu intensitāte pret Latviju saglabājās iepriekšējā līmenī. Nozīmīgākās izlūkošanas aktivitātes pret Latviju izvērsa FSB, kas varētu būt saistīts ar FSB kā izlūkdienesta lomas palielināšanos. Vienlaikus ar informācijas iegūšanas aktivitātēm pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja veidot ietekmes pozīcijas Latvijā, kā arī organizēt informācijas operācijas pret mūsu valsti.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015.gada pirmajā pusgadā Krievijas specdienestu lielāko interesi izraisīja Latvijas prezidentūra ES Padomē, tomēr visā pārskata periodā Krievijas specdienesti turpināja izrādīt stabilu interesi par sabiedriski politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī Latvijas valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju darbu.

Tāpat Krievijas specdienesti turpināja izrādīt interesi par pārrobežu sadarbības projektiem, ko var izmantot kā piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai pret Latviju. Joprojām viens no galvenajiem Krievijas specdienestus interesējošās informācijas iegūšanas avotiem ir Latvijas iedzīvotāji, kuri apmeklē Krieviju.

Saskaņā ar DP rīcībā esošo informāciju pārskata periodā FSB darbinieki, izmantojot arī citu Krievijas varas iestāžu piesegu vai atbalstu, uz robežas un pierobežas zonā, kā arī mazākā mērā Krievijas teritorijas iekšienē regulāri iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par sociāli politisko situāciju Latvijā, ekonomisko vidi, kā arī valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju personālu un darbības taktiku.

Vairumā gadījumu Krievijā ieceļojušo Latvijas iedzīvotāju iztaujāšana aprobežojas ar vispārēja rakstura informācijas iegūšanas aktivitātēm, tomēr šādas intervijas tiek izmantotas arī potenciālo vervēšanas kandidātu atlasei. DP vērtējumā joprojām lielākajiem vervēšanas riskiem ir pakļauti partiju pārstāvji, valsts un pašvaldību institūciju augstākā un vidējā līmeņa amatpersonas, kam ir pieeja Krievijas dienestus interesējošajai informācijai vai svarīga loma lēmumu pieņemšanas procesā.

Tāpat pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi tradicionāli izraisa valsts drošības iestāžu un tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas vai ar tām saistītās personas, kuras ir informētas par šo institūciju personālu, veiktajām darbībām, materiāltehniskajām spējām.

DP vērtējumā pretizlūkošanas riski nav saistīti tikai ar valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonām. Paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti arī Latvijas komersanti, kuriem ir biznesa intereses Krievijā. Ņemot vērā specdienestu lomu Krievijā, šīs valsts specdienesti var ietekmēt ārvalstu uzņēmumu spējas gūt peļņu Krievijā, kas pakļauj arī Latvijas komersantus manipulācijas riskam.

Paaugstinātiem pretizlūkošanas riskiem ir pakļautas arī akcīzes preču nelikumīgā pārvietošanā no Krievijas uz Latviju iesaistītās personas. Šādas darbības Krievijas pusē nav realizējamas bez FSB darbinieku kontroles un piekrišanas.

Tāpat paaugstinātiem vervēšanas riskiem ir pakļauti jaunieši, kuri dodas studēt uz Krievijas augstskolām. Lai gan šīm personām nav pieejas aizsargājamai informācijai, viņi nākotnē varētu iegūt darbu valsts vai pašvaldības institūcijās, līdz ar to varētu sniegt Krievijas specdienestiem noderīgu informāciju vai arī ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Krievijas specdienestu dotajam uzdevumam.

Pērn pret Latviju vērstajās izlūkošanas aktivitātēs Krievijas specdienesti izmantoja to kontrolē esošus pētniecības institūtus vai Krievijas žurnālistus, kā arī citu Krievijas valsts institūciju amatpersonas vai to piesegu. Tas ļauj Krievijas specdienestiem iegūt informāciju no plašāka personu loka, tai skaitā tiem, kuri nevēlas sadarboties ar specdienestiem, un apgrūtina Latvijas valsts drošības iestāžu spējas savlaicīgi identificēt naidīgas izlūkošanas aktivitātes.

Pagājušajā gadā turpinājās arī pret Latviju vērstas informācijas operācijas, kurās bija iesaistīti Krievijas specdienesti. Spilgtākā šo informatīvo aktivitāšu izpausme bija Krievijas TV kanāla NTV sižets par «atmaskoto NATO spiegu», Latvijas pilsoni Andreju Dudarevu.

Ref: 102.000.102.12574


Pievienot komentāru

  1. DidzisLV teica:

    Kas par ilūzijām … Nav bijušo čekistu, tāpat kā nav bijušo neliešu un bijušo slepkavu. Ar saviem saimniekiem lielākā daļa stukaču sadarbojas jau labu laiku. Atliek pavērot dažu Latvijas politiķu darbošanos un viss top skaidri redzams. Tas pats ir ar tā dēvētajiem čekistiem-biznesmeņiem.

    +1 0 -1 0

Igauņu uzņēmējs Krimas tiesā uzvar Krievijas Aizsardzības ministriju

Igauņu uzņēmējs uzvarējis tiesas procesā pret Krievijas Aizsardzības ministriju, juridiskā strīdā aizstāvot tiesības uz uzņēmumam piederošu nekustamo īpašumu Krimā.

Lielbritānija izklāsta ieceri pārņemt ES tiesību normas

Lielbritānija savos likumos pārņems tūkstošiem Eiropas Savienības tiesību normu, kas regulē jomas no darba tiesībām līdz vides aizsardzībai, tā paredz likumprojekts, ar ko Lielbritānijā iecerēts regulēt valsts juridisko atdalīšanos no ES.

Swedbank ekonomiste: Mazumtirdzniecība Latvijā aug nepārliecinoši

Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, taču tā ir lēna un svārstīga, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Eirozonas ekonomiskā pārliecība martā piedzīvojusi negaidītu kritumu

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss šā gada martā negaidīti samazinājies līdz 107,9 punktiem salīdzinājumā ar 108 punktiem februārī, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas paziņojumā.

Valsts apmaksātas apaugļošanas rezultātā notikušas 790 dzemdības

Kopš valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas programmas uzsākšanas medicīniskās apaugļošanas procedūru rezultātā kopumā notikušas jau 790 dzemdības, ziņo Nacionālais veselības dienests.

Pētījums: Latvijas krievvalodīgie mediji bieži izmanto Krievijā tapušu saturu - pasniedz to vēl nicinošāk

Latvijas krievvalodīgajos medijos bieži izmanto Krievijā tapušu saturu, tikai pasniedz to vēl nicinošāk, secinājis pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Satiksmes departaments sola turpināt izbūvēt autonovietnes Rīgas mirkrorajonos

Rīgas pilsētā turpina izbūvēt bezmaksas autostāvvietas mikrorajonos, lai risinātu izveidojušos autonovietņu problēmu, par turpmāko darbu sola Rīgas domes Satiksmes departaments.

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes

Centrāltirgus apkaimē izņemtas 5 200 nelegālās cigaretes, ziņo Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.

Eurostat: Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot PPS, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Ārstniecības personām jauni noteikumi par personām, kuras atsakās maksāt

Izstrādāta kārtība, kādā ārstniecības personas ziņos tiesai par personu, kas izvairās no tai noteiktā medicīniskā rakstura piespiedu līdzekļa, teikts Veselības ministrijas ziņojumā.

Maxima Latvija investē 2,4 miljonus eiro Daugavpils veikala rekonstrukcijā

Pēc nedēļas, 6.aprīlī, plkst.10.00 Maxima Latvija atklās Maxima XX formāta veikalu Daugavpilī, Cietokšņa ielā 60, kura rekonstrukcijā investēti 2,4 miljoni eiro, BNN vēsta uzņēmumā.

KNAB uzsāk pārbaudi par RD līdzekļu izmantošanu aģitācijai sociālajos tīklos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par iespējamo pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos.

FDP uztrauc - nodokļu reformas var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumu līmeni

Nodokļu reformas iespējamās sekas ir rūpīgi jāizvērtē, BNN komentē Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Valdība pieņēmusi Psihologa likumu

Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēmusi Psihologu likumu, kas valstī regulēs psihologu profesionālo darbību. Likums arī noteiks psihologa profesionālās darbības pamatprincipus, psihologa atzinuma uzbūves un satura principus, kā arī šajā profesijā strādājošo pienākumus un tiesības.

Pērn AS Virši-A sasniedzis labāko apgrozījumu veikala vēsturē

Pašmāju degvielas tirgotājs AS Virši-A 2016.gadā degvielu uzpildes staciju veikalu kopējais apgrozījums pieaudzis par 13%, salīdzinot ar 2015.gadu.

Paraksta EP Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību

Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstījis Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, BNN informē ministrijā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug par 1,2%

2017.gada februārī, salīdzinot ar 2016.gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Bez vecāku gādības palikuši bērni varēs izvēlēties mājokli jebkur Latvijā

Saeima ceturtdien, 3o.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosakot, ka bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, informējot attiecīgo pašvaldību, būs iespēja izvēlēties sev mājokli jebkurā Latvijas administratīvajā teritorijā.

Buru jahtas turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā. Šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām, vēsta Saeima.

EM Būvniecības politikas departamentam būs jauna direktore - Olga Geitus - Eitvina

Šā gada 4.aprīlī Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktores pienākumus sāks pildīt Olga Geitus - Eitvina.

Interneta lietotājus šantažē jauna tipa izspiedējvīrusi

Ir parādījies jauns izspiedējvīrusu tips - doxware, kas šantažē savus upurus, draudot, ka lietotāju privātos un konfidenciālos failus publiskos internetā, brīdina eScan antivīrusu programmu izstrādātāji.

Pilnveidos sadarbību starp ES valstīm krimināllietu izmeklēšanā

Saeima ceturtdien, 30.martā, atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz noņemt šķēršļus Eiropas Savienības valstu sadarbībai krimināllietu izmeklēšanā, ieviešot vienotu instrumentu pierādījumu iegūšanai citās dalībvalstīs – Eiropas izmeklēšanas rīkojumu.

Būvvalde pieņem ekspluatācijā Stradiņa slimnīcas jauno korpusu

Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jauno korpusu, informē būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Bildēs: Protesta akcija Par cilvēcīgu cirku

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 norisinājās protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Sāk atjaunot pārvadu uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām

Šonedēļ sākas ceļa pārvada atjaunošanas būvdarbi uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža pie Pļaviņām 119,05 kilometra, informē VAS Latvijas Valsts ceļi. Satiksme pār pārvadu tiks organizēta pa vienu brauktuves joslu ar viena luksofora posmu, bet ātruma ierobežojums būs 50 kilometriem stundā.