bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

DP: Nozīmīgākos riskus Latvijas drošībai rada Krievijas īstenotā tautiešu politika

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū pagājušā gadā saglabājies nenozīmīgs, tomēr Drošības policija (DP) pieļauj, ka atsevišķi aktīvisti var kļūt agresīvāki.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pagājušajā gadā nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai radīja Krievijas īstenotā tautiešu politika, norāda DP. Šis politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, teikts publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā.

Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju aktivitāšu līmenis pārskata periodā kopumā saglabājās augsts, atzīmē DP. Paaugstinātas intensitātes darbības bija vērojamas 2014.gada sākumā, kad Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvisti Latvijā centās iegūt plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas konflikta tēmu.

DP vērtējumā, neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājās nenozīmīgs. Centieni iegūt atpazīstamību un vēlētāju atbalstu ar dažādu provokatīvu publisku pasākumu organizēšanu nedeva rezultātu un nevienam no aktīvākajiem tautiešu politikas atbalstītājiem neizdevās iekļūt ne EP, ne arī Saeimā. Vienīgais izņēmums bija Tatjanas Ždanokas atkārtotā ievēlēšana Eiropas Parlamentā (EP), kamēr Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Jeļena Bačinska, Einārs Graudiņš un citi tautiešu politikas atbalstītāji neguva Latvijas vēlētāju atbalstu.

Pārskata periodā Krievijas tautiešu politikas atbalstītāju Latvijā galvenie darbības virzieni un retorika turpināja atbalsot Krievijas politisko, tiesisko un ideoloģisko redzējumu par situāciju Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē, norāda DP. Tautiešu politikas aktīvisti pauduši «nekritisku atbalstu Krimas aneksijai un Krievijas agresijai Ukrainā, bet radikālāk noskaņotie tautiešu politikas aktīvisti pauda atbalstu vai pat sekmēja arī Latvijas iedzīvotāju došanos uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm».

DP norāda, ka vairāki tautiešu politikas atbalstītāji publiskajā telpā aktīvi iebilda pret pasākumiem, kas bija vērsti uz Latvijas aizsardzības stiprināšanu, tostarp NATO sadarbības ietvaros. Šī pozīcija tika pamatota ar bažām par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un saskanēja ar Maskavas apgalvojumiem, ka tas neuzlabos Latvijas drošības situāciju.

Pārskata periodā tautiešu politikas aktīvisti turpināja popularizēt Krievijas sludināto vēstures interpretāciju, turpina DP, tautiešu politikas atbalstītāji arī turpināja izplatīt attiecīga veida literatūru Latvijas skolās.

Neraugoties uz tautiešu politikas atbalstītāju darbības un retorikas sakritību ar Krievijas politiskajām interesēm un mērķiem, vairums no viņiem saikni ar Krieviju labprātāk nevēlas akcentēt vai pat cenšas to slēpt, novērojusi DP. Viens no galvenajiem tautiešu politikas atbalstītāju pārmetumiem Latvijai ir it kā esošais «demokrātijas deficīts», tajā pat laikā esot vērojama aktīvistu izteikta nevēlēšanās atklāti runāt par Krievijas sniegtā finansējuma plūsmu un tā izlietojumu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gadā tautiešu politikas aktīvisti esot saņēmuši dažāda veida, tostarp materiālu, atbalstu no Krievijas vēstniecības un konsulātiem.

Valsts institūciju pretdarbības, kā arī privātu apsvērumu dēļ 2014.gadā iesaisti tautiešu politikas aktivitātēs samazināja vai pat pilnībā pārtrauca vairākas personas, kurām iepriekš bija nozīmīga loma dažādu Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju pasākumu organizēšanā, ar saviem panākumiem lepojas DP. Tajā pat laikā pagājušajā gadā tautiešu politikas atbalstītāju rindas papildināja daži jauni aktīvisti. Pārskata periodā tika izveidotas dažas jaunas organizācijas, kuru darbība bija vērsta uz Krievijas tautiešu politikas deklarēto un faktisko mērķu sasniegšanu. Šo organizāciju veidošanos ietekmēja Ukrainas konflikts un savstarpējās domstarpības dažādu tautiešu politikas atbalstītāju vidū. Tikmēr atsevišķas organizācijas, kas iepriekšējos gados bija izvērsušas aktīvu darbību, to pārtrauca.

DP pārskatā minējusi četrus tautiešu politikas subjektus Latvijā – nereģistrētu organizāciju Latvijas sabiedrisko organizāciju padome (LSOP), nereģistrētu veidojumu Nepilsoņu kongress, tā sauktās antifašistu organizācijas un organizāciju Russkaya Zarya. LSOP līderis ir Viktors Guščins, Nepilsoņu kongresa līderis ir Aleksandrs Gapoņenko, bet Russkaya Zarya pērn dibināja Ilarions Girss un Jevgēņijs Osipovs, kuri uz pārējo tautiešu politikas aktīvistu fona izceļas ar provokatīvāko un radikālāko retoriku, atzīmē DP.

DP secina, ka, neraugoties uz izskanējušām bažām par riskiem Latgalē, tieši šajā reģionā ir vismazāk tautiešu politiku atbalstošo organizāciju, kas izvērš aktīvu darbību.

Lai gan tautiešu politikas aktīvistus vieno vēlme stiprināt Krievijas politisko un ideoloģisko ietekmi Latvijā, viņiem ir atšķirīgi viedokļi par efektīvākajiem darbības virzieniem šī mērķa sasniegšanā. Vieni cenšas savas prasības, kas cieši saskan ar Krievijas nostāju, realizēt, manipulējot ar demokrātijas sniegtajām iespējām, taču atturoties no atklāti konfrontējošas pozīcijas. Citi savukārt izmanto plašās vārda brīvības tiesības, lai ar izaicinošiem komentāriem un rīcību provocētu sabiedrību.

DP gan secina, ka Ukrainas konflikta ietekmē ir vērojama atsevišķu tautiešu politikas aktīvistu retorikas radikalizācija. Pastāv risks, ka šī tendence varētu turpināties, jo, samazinoties Krievijas sniegtajam materiālajam atbalstam, konkurence par šiem resursiem vēl vairāk saasināsies. Līdz ar to atsevišķi tautiešu politikas aktīvisti var kļūt agresīvāki savā retorikā un darbībās, lai apliecinātu savu piemērotību sniegtā finansiālā atbalsta saņemšanai.

Ref: 102.000.102.10042


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.