bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu plāno sākt ar Ventspils virzienu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, informē AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji.

Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas – 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro).

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam – rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi – 220 miljoni eiro.

Savukārt kravu pārvadātājiem enerģijas izmaksu ietaupījums lēsts 405 miljonu eiro apmērā, bet ritošā sastāva ekspluatācijas ietaupījums aprēķināts 242 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus paredzama arī pozitīva ietekme uz vidi, samazinot izmešu daudzumu un tādējādi arī klimata pārmaiņu, veselības aprūpes un citus izdevumus. Tostarp mazināsies eļļu, dīzeļdegvielas un citu vielu noplūdes risks, kā arī dzelzceļa radītais troksnis.

Projektā Latvijas tautsaimniecību ietekmēs arī negatīvi faktori, piemēram, aprēķināts, ka samazināsies akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu ieņēmumi par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, taču kopējais ieguvums būs pozitīvs.

Ernst&Young Baltic projekta analīzi veica, ņemot vērā projekta dzīves ciklu 30 gadus pēc pirmā posma nodošanas ekspluatācijā 2023.gadā, ikgadējo kravu apgrozījumu 50 miljonu tonnu apmērā, dīzeļdegvielas cenas attiecību pret elektroenerģijas cenu 34% apmērā pēc 2024.gada prognozes, kā arī to, ka pēc 2020.gada jebkurā gadījumā tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ jānomaina esošās dīzeļlokomotīves.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš klāstīja, ka galvenie plusi šim projektam ir pozitīva ietekme uz vidi un tautsaimniecību, jo sevišķi uz Latgales reģionu, kur paredzēts investēt aptuveni 340 miljonus eiro, turklāt Latvijas tautsaimniecība atgūs visus līdzekļus, kurus valsts puse būs investējusi pirmajā posmā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas tranzīta koridors elektrificētajā posmā kļūs lētāks par vienu eiro uz vienu tonnu. Vienlaikus Lietuva jau ir nolēmusi līdz 2030.gadam elektrificēt līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdas ostai, tāpēc šis jautājums saistīts arī ar Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā.

Vienlaikus viņš piebilda, ka par šo projekta diskutēts ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, nozari, kā ar AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pārstāvjiem.

Izvēle par labu Ventspils, nevis Rīgas virzienam izdarīta, ņemot vērā mazāk nezināmo faktoru no tehniskā viedokļa, mazāk blīvu satiksmi, vēlāku ietekmi uz AS Pasažieru vilciens pakalpojumu cenām, kas posmā Rīga-Aizkraukle vienam pasažieriem varētu pieaugt par 0,3 eiro, kā arī iespējamu sinerģiju ar projektu Rail Baltica, kad tajā sāksies būvniecība.

Vienlaikus Bērziņš noliedza jebkādu politisku spiedienu, lai izvēle būtu par labu Ventspils virzienam.

Savukārt vēlāk, elektrificējot virzienu uz Liepāju, tam varētu piemērot Zaļā koridora statusu. Patlaban pētniecības stadijā atrodas ar ūdeņradi darbināma lokomotīve, tāpat LDz apsver iespējas lokomotīves aprīkot gāzes iekārtām, un attiecīgi šāda veida pārvadājumi varētu tikt nodrošināti Liepājas virzienā.

Lai īstenotu projekta pirmo posmu, jārēķinās, ka no valsts un LDz tas kopumā prasīs aptuveni 300 miljonus eiro. Šis finansējums būtu nepieciešams, sākot no 2019.gada, un varētu tikt nodrošināts, palielinot LDz pamatkapitālu, uzņēmumam piesaistot kredītu, kā arī nodrošinot valsts līdzfinansējumu. Līdz 2019.gadam tiktu izstrādāts tehniskais projekts un sludināti iepirkumi.

Savukārt par tālāko projekta posmu finansēšanu skaidrības patlaban vēl nav, ņemot vērā, ka nav zināms, kāds atbalsta mehānisms dalībvalstīm no Eiropas Savienības sagaidāms nākamajā plānošanas periodā. LDz rēķinās, ka varētu saņemt līdzfinansējumu 20-30% apmērā no izmaksām, vienlaikus vērtējot Junkera investīciju plāna piedāvātās iespējas.

Bērziņš uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība projektu neatbalstīs, «nekas nāvējošs nenotiks» un LDz turpinās darbu, taču patlaban Latvijai esot unikāla iespēja īstenot šo projektu ar būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.

Pirms šī pasākuma par elektrifikācijas projektu tika ziņots slēgtā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē. Iepriekš nozarē nebija vienprātības par projekta ekonomisko pamatotību un to, kuru virzienu būtu ieteicams elektrificēt pirmo – uz Ventspili vai uz Rīgu.

Galavārds par projekta īstenošanu vēl būs jāsaka valdībai. Ministru kabinets par šo jautājumu varētu lemt 25.oktobrī.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Ref: 102.000.102.13659


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.