bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu plāno sākt ar Ventspils virzienu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, informē AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji.

Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas – 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro).

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam – rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi – 220 miljoni eiro.

Savukārt kravu pārvadātājiem enerģijas izmaksu ietaupījums lēsts 405 miljonu eiro apmērā, bet ritošā sastāva ekspluatācijas ietaupījums aprēķināts 242 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus paredzama arī pozitīva ietekme uz vidi, samazinot izmešu daudzumu un tādējādi arī klimata pārmaiņu, veselības aprūpes un citus izdevumus. Tostarp mazināsies eļļu, dīzeļdegvielas un citu vielu noplūdes risks, kā arī dzelzceļa radītais troksnis.

Projektā Latvijas tautsaimniecību ietekmēs arī negatīvi faktori, piemēram, aprēķināts, ka samazināsies akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu ieņēmumi par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, taču kopējais ieguvums būs pozitīvs.

Ernst&Young Baltic projekta analīzi veica, ņemot vērā projekta dzīves ciklu 30 gadus pēc pirmā posma nodošanas ekspluatācijā 2023.gadā, ikgadējo kravu apgrozījumu 50 miljonu tonnu apmērā, dīzeļdegvielas cenas attiecību pret elektroenerģijas cenu 34% apmērā pēc 2024.gada prognozes, kā arī to, ka pēc 2020.gada jebkurā gadījumā tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ jānomaina esošās dīzeļlokomotīves.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš klāstīja, ka galvenie plusi šim projektam ir pozitīva ietekme uz vidi un tautsaimniecību, jo sevišķi uz Latgales reģionu, kur paredzēts investēt aptuveni 340 miljonus eiro, turklāt Latvijas tautsaimniecība atgūs visus līdzekļus, kurus valsts puse būs investējusi pirmajā posmā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas tranzīta koridors elektrificētajā posmā kļūs lētāks par vienu eiro uz vienu tonnu. Vienlaikus Lietuva jau ir nolēmusi līdz 2030.gadam elektrificēt līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdas ostai, tāpēc šis jautājums saistīts arī ar Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā.

Vienlaikus viņš piebilda, ka par šo projekta diskutēts ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, nozari, kā ar AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pārstāvjiem.

Izvēle par labu Ventspils, nevis Rīgas virzienam izdarīta, ņemot vērā mazāk nezināmo faktoru no tehniskā viedokļa, mazāk blīvu satiksmi, vēlāku ietekmi uz AS Pasažieru vilciens pakalpojumu cenām, kas posmā Rīga-Aizkraukle vienam pasažieriem varētu pieaugt par 0,3 eiro, kā arī iespējamu sinerģiju ar projektu Rail Baltica, kad tajā sāksies būvniecība.

Vienlaikus Bērziņš noliedza jebkādu politisku spiedienu, lai izvēle būtu par labu Ventspils virzienam.

Savukārt vēlāk, elektrificējot virzienu uz Liepāju, tam varētu piemērot Zaļā koridora statusu. Patlaban pētniecības stadijā atrodas ar ūdeņradi darbināma lokomotīve, tāpat LDz apsver iespējas lokomotīves aprīkot gāzes iekārtām, un attiecīgi šāda veida pārvadājumi varētu tikt nodrošināti Liepājas virzienā.

Lai īstenotu projekta pirmo posmu, jārēķinās, ka no valsts un LDz tas kopumā prasīs aptuveni 300 miljonus eiro. Šis finansējums būtu nepieciešams, sākot no 2019.gada, un varētu tikt nodrošināts, palielinot LDz pamatkapitālu, uzņēmumam piesaistot kredītu, kā arī nodrošinot valsts līdzfinansējumu. Līdz 2019.gadam tiktu izstrādāts tehniskais projekts un sludināti iepirkumi.

Savukārt par tālāko projekta posmu finansēšanu skaidrības patlaban vēl nav, ņemot vērā, ka nav zināms, kāds atbalsta mehānisms dalībvalstīm no Eiropas Savienības sagaidāms nākamajā plānošanas periodā. LDz rēķinās, ka varētu saņemt līdzfinansējumu 20-30% apmērā no izmaksām, vienlaikus vērtējot Junkera investīciju plāna piedāvātās iespējas.

Bērziņš uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība projektu neatbalstīs, «nekas nāvējošs nenotiks» un LDz turpinās darbu, taču patlaban Latvijai esot unikāla iespēja īstenot šo projektu ar būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.

Pirms šī pasākuma par elektrifikācijas projektu tika ziņots slēgtā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē. Iepriekš nozarē nebija vienprātības par projekta ekonomisko pamatotību un to, kuru virzienu būtu ieteicams elektrificēt pirmo – uz Ventspili vai uz Rīgu.

Galavārds par projekta īstenošanu vēl būs jāsaka valdībai. Ministru kabinets par šo jautājumu varētu lemt 25.oktobrī.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Ref: 102.000.102.13659


Pievienot komentāru

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena

Svētdien gaidāma vasarīgi karsta diena, nākamā darba nedēļa atkal vēsa un lietaina, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.