bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu plāno sākt ar Ventspils virzienu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, informē AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji.

Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas – 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas – 519 miljoni eiro).

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam – rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi – 220 miljoni eiro.

Savukārt kravu pārvadātājiem enerģijas izmaksu ietaupījums lēsts 405 miljonu eiro apmērā, bet ritošā sastāva ekspluatācijas ietaupījums aprēķināts 242 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus paredzama arī pozitīva ietekme uz vidi, samazinot izmešu daudzumu un tādējādi arī klimata pārmaiņu, veselības aprūpes un citus izdevumus. Tostarp mazināsies eļļu, dīzeļdegvielas un citu vielu noplūdes risks, kā arī dzelzceļa radītais troksnis.

Projektā Latvijas tautsaimniecību ietekmēs arī negatīvi faktori, piemēram, aprēķināts, ka samazināsies akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu ieņēmumi par vairāk nekā 300 miljoniem eiro, taču kopējais ieguvums būs pozitīvs.

Ernst&Young Baltic projekta analīzi veica, ņemot vērā projekta dzīves ciklu 30 gadus pēc pirmā posma nodošanas ekspluatācijā 2023.gadā, ikgadējo kravu apgrozījumu 50 miljonu tonnu apmērā, dīzeļdegvielas cenas attiecību pret elektroenerģijas cenu 34% apmērā pēc 2024.gada prognozes, kā arī to, ka pēc 2020.gada jebkurā gadījumā tehnisku un ekonomisku apsvērumu dēļ jānomaina esošās dīzeļlokomotīves.

LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš klāstīja, ka galvenie plusi šim projektam ir pozitīva ietekme uz vidi un tautsaimniecību, jo sevišķi uz Latgales reģionu, kur paredzēts investēt aptuveni 340 miljonus eiro, turklāt Latvijas tautsaimniecība atgūs visus līdzekļus, kurus valsts puse būs investējusi pirmajā posmā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas tranzīta koridors elektrificētajā posmā kļūs lētāks par vienu eiro uz vienu tonnu. Vienlaikus Lietuva jau ir nolēmusi līdz 2030.gadam elektrificēt līniju no Baltkrievijas robežas līdz Klaipēdas ostai, tāpēc šis jautājums saistīts arī ar Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju reģionā.

Vienlaikus viņš piebilda, ka par šo projekta diskutēts ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, nozari, kā ar AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls pārstāvjiem.

Izvēle par labu Ventspils, nevis Rīgas virzienam izdarīta, ņemot vērā mazāk nezināmo faktoru no tehniskā viedokļa, mazāk blīvu satiksmi, vēlāku ietekmi uz AS Pasažieru vilciens pakalpojumu cenām, kas posmā Rīga-Aizkraukle vienam pasažieriem varētu pieaugt par 0,3 eiro, kā arī iespējamu sinerģiju ar projektu Rail Baltica, kad tajā sāksies būvniecība.

Vienlaikus Bērziņš noliedza jebkādu politisku spiedienu, lai izvēle būtu par labu Ventspils virzienam.

Savukārt vēlāk, elektrificējot virzienu uz Liepāju, tam varētu piemērot Zaļā koridora statusu. Patlaban pētniecības stadijā atrodas ar ūdeņradi darbināma lokomotīve, tāpat LDz apsver iespējas lokomotīves aprīkot gāzes iekārtām, un attiecīgi šāda veida pārvadājumi varētu tikt nodrošināti Liepājas virzienā.

Lai īstenotu projekta pirmo posmu, jārēķinās, ka no valsts un LDz tas kopumā prasīs aptuveni 300 miljonus eiro. Šis finansējums būtu nepieciešams, sākot no 2019.gada, un varētu tikt nodrošināts, palielinot LDz pamatkapitālu, uzņēmumam piesaistot kredītu, kā arī nodrošinot valsts līdzfinansējumu. Līdz 2019.gadam tiktu izstrādāts tehniskais projekts un sludināti iepirkumi.

Savukārt par tālāko projekta posmu finansēšanu skaidrības patlaban vēl nav, ņemot vērā, ka nav zināms, kāds atbalsta mehānisms dalībvalstīm no Eiropas Savienības sagaidāms nākamajā plānošanas periodā. LDz rēķinās, ka varētu saņemt līdzfinansējumu 20-30% apmērā no izmaksām, vienlaikus vērtējot Junkera investīciju plāna piedāvātās iespējas.

Bērziņš uzsvēra, ka gadījumā, ja valdība projektu neatbalstīs, «nekas nāvējošs nenotiks» un LDz turpinās darbu, taču patlaban Latvijai esot unikāla iespēja īstenot šo projektu ar būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Pašreizējā Eiropas Savienības plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Latvijai šim projektam ir pieejams Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā.

Pirms šī pasākuma par elektrifikācijas projektu tika ziņots slēgtā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē. Iepriekš nozarē nebija vienprātības par projekta ekonomisko pamatotību un to, kuru virzienu būtu ieteicams elektrificēt pirmo – uz Ventspili vai uz Rīgu.

Galavārds par projekta īstenošanu vēl būs jāsaka valdībai. Ministru kabinets par šo jautājumu varētu lemt 25.oktobrī.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Ref: 102.000.102.13659


Pievienot komentāru

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.

Nordea ekonomisti: Baltijas valstu liktenis - pārticība vai nesamērīga dārdzība?

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3% lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Pēc riskantām dzemdībām Zviedrijas reģionos, atrod finansējumu dzemdību namiem

Reaģējot uz ziņām par riskantām dzemdībām attālās Zviedrijas vietās, Skandināvijas valsts valdība piešķīrusi ārkārtas finansējumu, lai darbību varētu atsākt vai turpināt šobrīd nepietiekami finansētas dzemdību nodaļas reģionos.

Rinkēvičs aicina ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā

Baltijas valstu un Amerikas Savienotās Valsts stratēģisko partnerību drošības un aizsardzības jomai ir nepieciešams turpināt, pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aicinot ASV saglabāt nepārtrauktu klātbūtni Baltijas valstu reģionā.

Delna: Identificēts iespējams interešu konflikts VM

Identificēts iespējams interešu konfliktu Veselības ministrijā, kas netiek atbilstoši risināts, ziņo sabiedrība par atklātību Delna.

Tramps atceļ virkni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām siltumnīcefektu veidojošajām valstīm pasaulē, ASV prezidents Donalds Tramps izdevis rīkojumu ar mērķi apturēt pasākumus, ko viņa priekštecis ieviesis, lai piebremzētu klimata pārmaiņas.

Rosina izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, saglabājot NEPLP kā regulatoru

Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

KM: Dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana neapdraud Rīgas cirka pastāvēšanu

Izskanējušas baumas par to, ka Rīgas cirka telpas tiks pārvērstas par komerctelpām. Kultūras ministrija uzsver, ka tās ir tikai baumas, skaidrojot, ka šobrīd tiek meklēti līdzekļi cirka rekonstrukcijai. «Merķeļa ielas nams ir Rīgas cirka mājvieta kopš 1888.gada un tāda būs arī turpmāk,» uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde.

KNAB darbinieki Jūrmalas domē izņēmuši dokumentus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.martā, Jūrmalas pilsētas domē izņēmuši atsevišķus dokumentus, apstiprina Jūrmalas pašvaldībā.

Latvijā enerģētiskās krīzes situācijai izveido dabasgāzes drošības rezerves

Ministru kabinets atbalsta dabasgāzes drošības rezervju veidošanu uzticēt vienotajam uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid, BNN ziņo Ekonomikas ministrija.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.