bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Eiropas naudu grib dalīt pa vecam – tiem, kuriem valdībā lielākas caursišanas spējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUJaunā Eiropas fondu nauda turpmākajiem septiņiem gadiem veidos ap 70% no visām investīcijām. To sadalē pa prioritārajiem virzieniem Valda Dombrovska valdība bija nonākusi jau finiša taisnē, taču līdz ar jauno Ministru Kabinetu jūtama vēlme plānus grozīt.

Par Eiropas fondiem runāts jau Laimdotas Straujumas pirmajā vizītē pie Valsts prezidenta. Sarunās ar prezidentu spriests par līdzšinējo fondu apguvi. Konstatēts, ka visām par to atbildīgajām ministrijām būtu vēlams pasteigties un darbu intensificēt. Straujuma Eiropas fondus nosauca kā jomu numur viens savā darbu sarakstā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.

Gan finanšu, gan ekonomikas ministri valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatēts, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.

«Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks.

«Man par to ir ļoti žēl, jo viens no iemesliem, kāpēc es nācu strādāt šajā valdībā, kāpēc es piekritu nākt no privātsektora no labāk apmaksāta darba šeit, bija tas, ka bija šī lieliskā komanda, manuprāt, un vēsturiskā iespēja izdarīt kaut ko bez šīs oligarhu ietekmes. Šī situācija, protams, ir mainījusies tagad,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve. Piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību, nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.

Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.

«Ja tiek plānots pilnīgi revolucionāri mainīt, tad droši vien tas ir ļoti grūti prognozējams. Visticamāk, tas radīs pārrāvumu starp periodiem, jo prasīs laiku izveidot sistēmu no jauna, to pielāgot, saskaņot ar EK un tad tādu precedentu citās dalībvalstīs iespējams, ka nav,» prognozē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Zīmīgi, ka tieši abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, ir to vidū, kuri tagad jaunajā valdībā īsti gaidīti vairs nav. Jo jūtams, ka Straujumas valdība drīzāk veidojas kā miera osta, kur partijām vieglāk pārlaist priekšvēlēšanu laiku, noliekot malā principiāli svarīgus jautājumus.

«Raugoties objektīvi, mēs šajos divos gados esam dabūjuši līdz Saeimai virkni jautājumu, kas nav kustējušies ilgus gadus. Viens ir šis Būvniecības likums, tie ir 7-8 gadi. Valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma, ko ir vairāki ministri mēģinājuši izkustināt. Tā muļļāta 15-16 gadus, bet arī nonāca līdz Saeimai šīs valdības laikā un es varu pateikties valdības kolēģiem par atbalstu. Tie ir tikai piemēri tam, ka mēs esam risinājuši problēmas, kas nav risinātas ļoti ilgi. Šajā procesā, es esmu pārliecināts, ka esmu sakāpis uz varžacīm daudzām ietekmīgām personām un traucējis viņām realizēt savas intereses. Mēs cenšamies palīdzēt radīt labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem indivīdiem. Visdažādākajās jomās,» teic Pavļuts.

Lembergs uzskata, ka arī jaunajā valdībā ZZS strādās jau ierastajā veidā. Savu iepriekšējo darbību, kad viņi bieži izgāza pārējo valdības partneru projektus, bloķēdamies ar opozīcijā esošo Saskaņas centru, viņiem neesot ko nožēlot.

Savukārt Finanšu ministrs rosina Laimdotu Straujumu un pārējos kolēģus vēlreiz izvērtēt, kurš, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tiek aicināts jaunajā valdībā.

«Varbūt cilvēks neko nedara, ir kā pele un visu laiku tur tai vietā sēž Vai mums vajag klusos sēdētājus un peles, vai tomēr cilvēkus, kas ir celmlauži un kaut ko dara un varbūt viņi dabū punus, bet viņi tomēr atstāj kaut ko paliekošu. Kaut vai Bordāna kungs. Lieliskas iespējas bija tomēr pavērtēt, kā ir, kad ienāk jauns ministrs jomā, kura bija iestagnējusi. Uzreiz ir nepatika varbūt, bet jāsaprot, ko tas ilgtermiņā var dot Latvijai , ekonomikai, mūsu dažādiem reitingiem, mūsu iespējām šeit attīstīt biznesu un pieslēgt investīcijas. Tā kā tas prasa sajust to komandu, vēlmi un nenobīties no tām reformām,» tā Vilks.

Jau ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

102.000.102.6321


Pievienot komentāru

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri