bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Eiropas naudu grib dalīt pa vecam – tiem, kuriem valdībā lielākas caursišanas spējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUJaunā Eiropas fondu nauda turpmākajiem septiņiem gadiem veidos ap 70% no visām investīcijām. To sadalē pa prioritārajiem virzieniem Valda Dombrovska valdība bija nonākusi jau finiša taisnē, taču līdz ar jauno Ministru Kabinetu jūtama vēlme plānus grozīt.

Par Eiropas fondiem runāts jau Laimdotas Straujumas pirmajā vizītē pie Valsts prezidenta. Sarunās ar prezidentu spriests par līdzšinējo fondu apguvi. Konstatēts, ka visām par to atbildīgajām ministrijām būtu vēlams pasteigties un darbu intensificēt. Straujuma Eiropas fondus nosauca kā jomu numur viens savā darbu sarakstā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Dombrovska valdībai līgums ar Eiropas Komisiju par to, kā nauda Latvijā tiks dalīta, ir gatavs, to bija atlicis vien parakstīt. No nabadzīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem dzīves līmeņa kvalitātes celšanai lielākās summas paredzētas transporta sistēmas ilgtspējīgai attīstībai (ap 1,2 miljardi eiro) vides aizsardzībai, CO2 mazināšanai un resursu izmantošanas efektivitātei (1 miljards eiro) izglītībai un zinātnei (1 miljards) uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai (1 miljards) Jaunais partneris valdības veidošanā – Zaļie zemnieki Aivara Lemberga personā jau premjera kandidātei sacījuši, ka pašreizējā fondu sadale nav apmierinoša.

Gan finanšu, gan ekonomikas ministri valdībā pieder pie tiem, kas bija cerējuši, ka Lemberga ietekmei pielikts punkts. Taču tagad konstatēts, ka atkal ir vēlme līdzekļus dalīt pa vecam – tiem, kuriem pie valdības galda lielākas caursišanas spējas.

«Lemberga kungs, protams, ir atdzīvojies, to jau mēs nevaram neredzēt. Un viņš noteikti atgādina, ka ir Ventspils Latvijā un mēs arī to visu zinām, kādi iepriekšējā perioda ieguldījumi bijuši Ventspilī, Kurzemē. Pamatīgi bijuši un arī pilsēta attīstās labi un viss iet uz priekšu, bet mēs arī zinām, ka visa pārējā Latvija bez Ventspils ir,» komentē finanšu ministrs Andris Vilks.

«Man par to ir ļoti žēl, jo viens no iemesliem, kāpēc es nācu strādāt šajā valdībā, kāpēc es piekritu nākt no privātsektora no labāk apmaksāta darba šeit, bija tas, ka bija šī lieliskā komanda, manuprāt, un vēsturiskā iespēja izdarīt kaut ko bez šīs oligarhu ietekmes. Šī situācija, protams, ir mainījusies tagad,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijā apliecina, ka Eiropas naudu bija ieplānots dalīt atbilstoši Nacionālās attīstības plānā definētajām valsts interesēm – ka to iegulda tur, kur lielāka atdeve. Piemēram, virzot uzņēmējdarbību uz lielāku pievienoto vērtību, nevis vienkārši aprokot naudu infrastruktūrā vai būvēs, par kuru lietderību nav drošas pārliecības.

Ministrijās bažījas, ka politisks tirgus naudas pārdalē var izmaksāt Latvijai pārāk dārgi, jo nāksies vēlreiz atvērt sarunas ar Briseli un var ievilcināt naudas saņemšanu pat vairāk nekā par gadu.

«Ja tiek plānots pilnīgi revolucionāri mainīt, tad droši vien tas ir ļoti grūti prognozējams. Visticamāk, tas radīs pārrāvumu starp periodiem, jo prasīs laiku izveidot sistēmu no jauna, to pielāgot, saskaņot ar EK un tad tādu precedentu citās dalībvalstīs iespējams, ka nav,» prognozē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

Zīmīgi, ka tieši abi ministri, kas Lemberga vēlmēm nav gatavi piekāpties, ir to vidū, kuri tagad jaunajā valdībā īsti gaidīti vairs nav. Jo jūtams, ka Straujumas valdība drīzāk veidojas kā miera osta, kur partijām vieglāk pārlaist priekšvēlēšanu laiku, noliekot malā principiāli svarīgus jautājumus.

«Raugoties objektīvi, mēs šajos divos gados esam dabūjuši līdz Saeimai virkni jautājumu, kas nav kustējušies ilgus gadus. Viens ir šis Būvniecības likums, tie ir 7-8 gadi. Valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma, ko ir vairāki ministri mēģinājuši izkustināt. Tā muļļāta 15-16 gadus, bet arī nonāca līdz Saeimai šīs valdības laikā un es varu pateikties valdības kolēģiem par atbalstu. Tie ir tikai piemēri tam, ka mēs esam risinājuši problēmas, kas nav risinātas ļoti ilgi. Šajā procesā, es esmu pārliecināts, ka esmu sakāpis uz varžacīm daudzām ietekmīgām personām un traucējis viņām realizēt savas intereses. Mēs cenšamies palīdzēt radīt labumu sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem indivīdiem. Visdažādākajās jomās,» teic Pavļuts.

Lembergs uzskata, ka arī jaunajā valdībā ZZS strādās jau ierastajā veidā. Savu iepriekšējo darbību, kad viņi bieži izgāza pārējo valdības partneru projektus, bloķēdamies ar opozīcijā esošo Saskaņas centru, viņiem neesot ko nožēlot.

Savukārt Finanšu ministrs rosina Laimdotu Straujumu un pārējos kolēģus vēlreiz izvērtēt, kurš, kāpēc un uz kādiem noteikumiem tiek aicināts jaunajā valdībā.

«Varbūt cilvēks neko nedara, ir kā pele un visu laiku tur tai vietā sēž Vai mums vajag klusos sēdētājus un peles, vai tomēr cilvēkus, kas ir celmlauži un kaut ko dara un varbūt viņi dabū punus, bet viņi tomēr atstāj kaut ko paliekošu. Kaut vai Bordāna kungs. Lieliskas iespējas bija tomēr pavērtēt, kā ir, kad ienāk jauns ministrs jomā, kura bija iestagnējusi. Uzreiz ir nepatika varbūt, bet jāsaprot, ko tas ilgtermiņā var dot Latvijai , ekonomikai, mūsu dažādiem reitingiem, mūsu iespējām šeit attīstīt biznesu un pieslēgt investīcijas. Tā kā tas prasa sajust to komandu, vēlmi un nenobīties no tām reformām,» tā Vilks.

Jau ziņots, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

Lai arī jaunajam Ministru kabinetam būs visai īss mūžs – tikai līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, gāzt valdību jau tagad bijusi vitāla nepieciešamība. Kuluāros runā, ka Lembergam arvien vairāk sāk aptrūkties finanšu līdzekļu, kas tiek izlietoti politiķu «barošanai», PR kampaņas veidošanai un Ventspilī sabūvētās infrastruktūras uzturēšanai. Turklāt viņam uz papēžiem neatlaidīgi min tiesībsargājošās instances.

102.000.102.6321


Pievienot komentāru

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.