bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.06.2018 | Vārda dienas: Rasa, Rasma, Maira
LatviaLatvija

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības (ES) 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Nākamā gada budžetā ES ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai tajā tiktu atvēlēti 80 miljardi eiro, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

EK skaidro, ka budžets ir sestais budžets saskaņā ar pašreizējo ES ilgtermiņa budžetu 2014.–2020.gadam un darbojas tajā noteikto ierobežojumu ietvaros. Tas esot izstrādāts tā, «lai optimāli izmantotu finansējumu» pastāvošajām programmām, kā arī jaunām iniciatīvām, un lai palielinātu Eiropas pievienoto vērtību atbilstoši EK prioritātēm.

Līdzekļi konkrēti ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai 2019.gadā kopumā sasniegs gandrīz 80 miljardus eiro. Tie ietver palielinājumus vairākās pamatprogrammās, tajā skaitā 12,5 miljardus eiro jeb par 8,4% vairāk nekā 2018.gadā pētniecībai un inovācijai programmai Apvārsnis 2020, tostarp 194 miljonus eiro jaunam Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam.

Tāpat piedāvāts novirzīt 2,6 miljardus eiro izglītībai programmas Erasmus+ ietvaros, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2018.gadā, kā arī 3,8 miljardus eiro novirzīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros, kas būtu par 36,4% vairāk nekā šogad atvēlētais finansējums infrastruktūras tīkliem.

Atbilstoši EK iecerei, papildus 233,3 miljoni eiro tiktu piešķirti Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, lai atbalstītu jauniešus, kuri dzīvo reģionos ar augstu jauniešu bezdarbu. Tikšot piešķirts arī saskaņots finansējums no Eiropas Sociālā fonda. EK sagaida, ka kohēzijas politikas programmas 2019.gadā ar finansējumu 57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā šogad, saglabās stabilu tempu pēc tam, kad pagājušā gada beigās esot «saņemti cerīgi signāli», un lauksaimniecības politikas finansējums saglabāsies stabils gandrīz 60 miljardu eiro apmērā jeb par 1,2% vairāk nekā 2018.gadā.

Neraugoties uz ierobežojumiem 2014.–2020.gada ilgtermiņa ES budžetā, EK izmanto visu budžetā paredzēto elastību, lai nodrošinātu, ka migrācijas un robežu pārvaldības jautājumiem šogad atkal tiek pievērsta īpaša uzmanība, teikts EK paziņojumā. EK iecerējusi, ka tiks veikta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma, lai nodrošinātu efektīvāku, taisnīgāku un humānāku patvēruma politiku, noteikta jauna ieceļošanas/izceļošanas sistēma robežu pārvaldības pastiprināšanai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes, ES Patvēruma aģentūras un citu aģentūru, kuras strādā ar robežu un vīzu jautājumiem, nostiprināšana.

Vienlaikus tiktu piešķirti papildu 1,5 miljardi eiro bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, lai turpinātu nodrošināt pārtiku, izglītību un mājokli tiem, kuri bēg no kara Sīrijā un citviet. Papildu 500 miljoni eiro tiks nodrošināti jau saskaņā ar pašreizējo 2018.gada budžetu, un šā iemesla dēļ EK arī ierosina grozīt pašreizējo budžetu. Nākamgad tiek plānota divu iniciatīvu īstenošana – Satvars partnerībai ar trešajām valstīm Eiropas programmas migrācijas jomā ietvaros un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), lai risinātu migrācijas pamatcēloņus.

Papildus iepriekšējo centienu apvienošanai šajā budžeta projektā ietverts atbalsts jaunām iniciatīvām, uzsver EK. 103 miljoni eiro būtu paredzēti Eiropas Solidaritātes korpusam, kas rada iespējas jauniešiem brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt projektos savā valstī vai ārvalstīs, bet 11 miljoni eiro – Eiropas Darba iestādes izveidei, kas palīdzēšot nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū un vienkāršos sadarbību starp valstu iestādēm.

Tikmēr 40 miljoni eiro tiktu novirzīti Strukturālo reformu atbalsta programmas paplašināšanai, kas pievēršas strukturālo reformu īstenošanai dalībvalstīs, 245 miljoni eiro – Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidei, lai atbalstītu Eiropas aizsardzības nozari un virzītos uz Eiropas aizsardzības savienību, 150 miljoni eiro – reaģēšanas spēju stiprināšanai zemestrīču, mežu ugunsgrēku un citu katastrofu gadījumos Eiropā, izmantojot civilās aizsardzības spēju rezervi ES līmenī, tostarp aprīkojumu un vienības rescEU, bet 5 miljoni eiro paredzēti jaunās Eiropas Prokuratūras izveidei pārrobežu noziedzības, tostarp krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un korupcijas, kriminālvajāšanai. Papildu pasākumi tiks veikti, lai aizsargātu iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberuzbrukumiem.

Par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters Etingers paudis viedokli, ka tiek ierosināts vērienīgs budžets, kas turpina atbalstīt prioritātes, jo īpaši attiecībā uz investīcijām, darbvietām, jaunatni, migrāciju, solidaritāti un drošību, un nodrošina Eiropas pievienoto vērtību visiem iedzīvotājiem. «ES ir nepieciešama stabilitāte, un es ceru pēc iespējas drīz panākt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP) un Padomi,» uzsvēra Etingers.

Priekšlikums ir balstīts uz priekšnoteikumu, ka Apvienotā Karaliste pēc tās izstāšanās 2019.gada 30.martā turpinās dot ieguldījumu un piedalīties ES budžeta īstenošanā līdz 2020.gada beigām tādā apjomā, it kā tā būtu dalībvalsts. EP un ES dalībvalstis tagad kopīgi apspriedīs šo priekšlikumu.


Pievienot komentāru

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 72% no ES vidējā

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 72% no Eiropas Savienībā vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat jaunākie dati.

Diplomātisko pasi plāno izsniegt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam

Saeima trešdien, 20.jūnijā, konceptuāli atbalstījusi grozījums likumā Par diplomātisko pasi, kas paredz tiesības diplomātisko pasi saņemt arī Satversmes tiesas tiesnešiem un Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vēsta Saeimas Preses dienests.

Atbalsta konvencijas par kuģu balasta ūdens kontroli un pārvaldību ratificēšanu

Saeima otrajā galīgajā lasījumā, trešdien, 20.jūnijā, atbalstīja likumprojektu ar kuru ratificē 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Konvencija paredz tās dalībvalstu vienotu rīcību, lai ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību novērstu, samazinātu un likvidētu kaitīgu ūdens organismu un patogēnu pārnesi.

Saeima par atzīmējamo dienu nosaka Latgales kongresa dienu

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas par atzīmējamo dienu nosaka 27.aprīli – Latgales kongresa dienu.

Turpmāk sabiedriskie mediji vairs nebūs reklāmas tirgū

Saeima otrajā lasījumā steidzamības kārtā atbalstījusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada, vēsta Saeimas Preses dienests.

Gobzems: Mums šodien cenšas aizvērt muti; KPV LV nav izdevīgi esošajai varai

«Mēs neesam izdevīgi esošajai varai, jau ierastajai kārtībai, jo pirmo reizi priekšvēlēšanu laikā kāda partija ir gatava runāt ar faktiem. Mums šodien cenšas aizvērt muti,» tā preses konferencē pēc KPV LV deputāta Artusa Kaimiņa KNAB aizturēšanas izsakās partijas izvirzītais premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs paātrināts

Saeima trešdien, 20.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, ar kurām vienkāršos un paātrinās mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Vjetnamā strādājošos Latvijas uzņēmumus ar ienākuma nodokļiem neapliks dubulti

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi, ziņo Saeimas Preses dienests.

Igaunijas nodevēju Simmu tiesa atstāj cietumā uz visiem 12 gadiem

Tartu Apgabaltiesa nolēmusi, ka Igaunijas Aizsardzības ministrijas bijušajam vadošam darbiniekam Hermanam Simmam, kurš notiesāts par valsts nodevību, ir jāizcieš tam piespriestie 12 ar pusi gadi cietumā bez iespējas tik atbrīvotam agrāk.

Paplašinās atbildību par valsts karoga zaimošanu

Par dekoratīvos nolūkos lietota Latvijas valsts karoga vai karoga attēla zaimošanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības, tāpat stingrāk uzraudzīs karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstītie grozījumi Latvijas valsts karoga likumā.

HES un vēja elektrostacijās pērn saražots par 70,5% vairāk elektroenerģijas

Kopējais energoresursu patēriņš 2017.gadā bijis 194,9 petadžouli, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2016.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā no 2013.gada  līdz 2017.gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars tajā.

Aplēses: Igaunijā 15% pusaudžu cieš no psihiskām slimībām

Igaunijā aptuveni 30 000 pusaudžu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas ir ap 15% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, ir konstatēta kāda psihiska slimība vai traucējumi, bet recepšu antidepresantus lieto tuvu pie 3 000 nepilngadīgajiem, tā liecina oficiālās aplēses, kaut arī precīzu datu šajā jomā nav.

Saeima balsojumā neatbalsta Rasnača demisiju

Trešdien, 20.jūnijā, Saeima ar balsojumu 33 par un 41 pret, deviņiem deputātiem atturoties, neatbalstīja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL–TB/LNNK) demisiju.

Maigāki sodi digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētajiem; idejas autori cietumsodu nesaņem

Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu tā dēvētās digitālās televīzijas lietā, ar kuru attaisnoja iepriekš notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, taču piemēroja naudas sodus un reālu brīvības atņemšanu citiem apsūdzētajiem.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki  pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu. Viņš zināja teikt, ka uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās «melnās kases» neesot.

ASV izstājas no ANO Cilvēktiesību padomes

Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par izstāšanos no ANO Cilvēktiesību padomes, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, Vašingtonai uzskatot, ka organizācijā tiek ievēlētas valstis, kuras ilgstoši pieļauj rupjus cilvēktiesību pārkāpumus.

Vai atklāto «mafijas» shēmu dēļ kriminālvajāšanai izdos Kaimiņu?

Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata Ģenerālprokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu,  apstiprināja KPV LV premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems.

Kontroles dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, tā Znotiņa

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests nedrīkstētu atrasties viena cilvēka pakļautībā, norāda Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Kanāda legalizē marihuānu lietošanai vienkārši tāpat

Kanādas parlaments pieņēmis likumu, kas paredz atļaut lietot marihuānu atpūtas nolūkos. Šīs psihoaktīvā auga lietošana medicīniskos nolūkos Kanādā bijusi atļauta kopš 2001.gada.

Deputāti: kredītņēmēju spēju atmaksāt aizdevumu vērtēs stingrāk

Latvijā vēlas stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt, informē Saeimas Preses dienests.

Plāno aizliegt militārās apmācības, kas netiek organizētas valsts aizsardzībai

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 19.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās.

Čakša apstiprina Lietuvas dienestu veiktu pratināšanu, tomēr detaļās neieslīgst

Lietuvas dienesti lietā par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā ir nopratinājuši arī Latvijas veselības ministri Andu Čakšu, atzīst amatpersona.

Cilvēktiesību komiteja: VDK dokumentiem jābūt publiski pieejamiem

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumenti ir daļa no nacionālā dokumentārā mantojuma, kas jānodod mūžīgai glabāšanai kā nedalāms kopums un kuriem jābūt publiski pieejamiem pētniecībai Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

Jaunākie komentāri