bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 26.05.2018 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

EK Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 3,3% apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Valdis Dombrovskis

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 3,3% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognoze. EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis: «Eiropas Savienības (ES) fondu ietekmē turpinās pieaugt investīcijas, kā arī joprojām strauji augošais algu līmenis un mērens nodarbinātības pieaugums nodrošinās stabilu mājsaimniecību patēriņa pieaugumu.»

«Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir nedaudz koriģēts uz leju. Tas ir saistīts ar problēmām banku sektorā un dzelzceļa tranzīta kravu apjoma kritumu. Latvijas budžeta deficīts šogad un nākošgad nedaudz pārsniegs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā tiek prognozēts sabalansēts budžets vai neliels pārpalikums,» skaidroja Dombrovskis.

EK norāda, ka izaugsmes rādītāji gan eirozonā, gan ES kopumā pārspēs prognozes par 2017.gadu, sasniedzot desmitgades augstāko līmeni – 2,4%. Tiek prognozēts, ka arī šogad izaugsme būs spēcīga, bet 2019.gadā atslābs tikai nedaudz, un izaugsmes rādītāji būs 2,3% un 2% attiecīgi ES kopumā un eirozonā. Izaugsmi atbalstīja augsts patērētāju un uzņēmumu paļāvības līmenis, spēcīgāka izaugsme pasaules mērogā, zemas finansēšanas izmaksas, līdzsvarotākas bilances privātajā sektorā un labāki apstākļi darba tirgū. Lai gan īstermiņa rādītāji liecina par aktivitātes atslābšanu 2018.gada sākumā, šķiet, ka tā būs tikai pagaidu atkāpe, uzsver EK.

Ir sagaidāms, ka izaugsmes ātrums saglabāsies stabils, balstoties uz noturīgu patēriņu, kā arī spēcīgu eksportu un ieguldījumiem. Tiek prognozēts, ka šogad ekonomikas izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā sasniegs 2,3%. Tiek prognozēts, ka 2019.gadā izaugsme gan eirozonā, gan ES kopumā nedaudz atslābs, sasniedzot 2%, jo dažās valstīs un nozarēs skaidrāk iezīmējas iespēju ierobežojumi, monetārā politika tiek pielāgota apstākļiem un pasaules tirdzniecībā izaugsme nedaudz atslābst.

Privātais patēriņš joprojām ir stabils, savukārt eksports un ieguldījumu apjoms ir palielinājies. Bezdarba līmenis turpina samazināties, un pašlaik tas ir sasniedzis aptuveni pirmskrīzes līmeni. ES bezdarba līmenis turpinās mazināties – no 7,6% 2017.gadā līdz 7,1% 2018.gadā un 6,7% 2019.gadā. Tiek prognozēts, ka bezdarbs eirozonā saruks no 9,1% 2017.gadā līdz 8,4% 2018.gadā un 7,9% 2019.gadā. Eirozonā nodarbināto personu skaits ir sasniedzis augstāko rādītāju kopš eiro ieviešanas, tomēr eirozonā vēl saglabājas aktivitātes trūkums darba tirgū. Savukārt dažās dalībvalstīs bezdarba līmenis joprojām ir augts, bet citās jau kļūst arvien grūtāk aizpildīt brīvās darbvietas.

Tomēr ekonomika ir vairāk pakļauta ārējiem riska faktoriem, kas ir kļuvuši izteiktāki un nelabvēlīgāki, norāda EK. Stabila izaugsme veicina valdības budžeta deficīta un valsts parāda tālāku samazināšanos un darba tirgus apstākļu uzlabošanos. Eirozonā kopumā budžeta deficīts ir mazāks par 1% no IKP, un tiek prognozēts, ka šogad tas visās eirozonas dalībvalstīs būs mazāks par 3%, skaidro EK.

Vienlaikus patēriņa cenu inflācija šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās, tomēr ir sagaidāms, ka nākamajos ceturkšņos tā nedaudz palielināsies, kas daļēji izskaidrojams ar naftas cenu neseno pieaugumu. Pieaug arī pamatā esošais cenu spiediens, jo stāvoklis darba tirgos kļūst saspringtāks un daudzās dalībvalstīs straujāk pieaug algas. Kopumā tiek prognozēts, ka inflācija eirozonā 2018.gadā būs tāda pati kā 2017.gadā, proti, 1,5%, bet 2019.gadā palielināsies līdz 1,6%. Tāda pati tendence ir sagaidāma arī visā ES, tomēr tiek prognozēts, ka inflācija šogad joprojām būs 1,7% apmērā, savukārt 2019.gadā tā palielināsies līdz 1,8%.

Kopumā eirozonā valdības budžeta deficīts un valsts parāds (procentuālā izteiksmē no IKP) 2017.gadā samazinājās, ko sekmēja spēcīga ekonomikas izaugsme un zemas procentu likmes. Dalībvalstu budžeti iegūs no darba tirgus apstākļu uzlabošanās sekām, tai skaitā mazākām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un 2018.gads būs pirmais gads kopš Ekonomikas un monetārās savienības izveides, kurā visas valdības pārvalda budžeta deficītu, kas mazāks par 3% no IKP, kā minēts līgumā, norāda EK.

Tiek prognozēts, ka eirozonā kopumā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP saruks līdz 0,7% 2018.gadā un 0,6% 2019.gadā. Prognozēts, ka ES kopumā valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP būs 0,8% gan 2018., gan 2019.gadā. Tāpat aplēsts, ka eirozonā valsts parāda attiecība pret IKP saruks līdz 84,1% 2019.gadā, turklāt tās samazinājums tiek prognozēts attiecībā uz gandrīz visām dalībvalstīm.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī uzsver, ka Eiropā turpinās stabila izaugsme, kas ir palīdzējusi samazināt bezdarbu līdz desmitgades zemākajam līmenim. «Ieguldījumu apjoms pieaug, un publiskās finanses uzlabojas, un budžeta deficīts eirozonā šogad samazināsies līdz 0,7% no IKP. Lielākais risks, kas var ietekmēt šīs labās izredzes, ir protekcionisms, taču tas nedrīkst kļūt par normālstāvokli, proti, tas liktu ciest tiem iedzīvotājiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama aizsardzība,» norāda komisārs.

Tikmēr Dombrovskis uzsver, ka ekonomikas attīstības kāpums Eiropā šogad un nākamgad turpināsies stabilā tempā, atbalstot jaunu darbvietu radīšanu. «Tomēr ir vērojami arī pieaugoši ilgtermiņa riski. Tādēļ mums ir jāizmanto šie labie laiki, lai padarītu mūsu dalībvalstu ekonomikas izturētspējīgākas. Tas nozīmē fiskālo rezervju izveidi, ekonomikas reformēšanu, lai veicinātu ražīgumu un ieguldīšanu, kā darbu pie tā, lai mūsu izaugsmes modelis kļūtu iekļaujošāks. Tas nozīmē arī mūsu ekonomikas un monetārās savienības pamatu nostiprināšanu,» piebilst komisārs.

Kopumā vērtējot, prognozi ietekmējošie riski ir palielinājušies un tagad ir vērsti uz nelabvēlīgu iznākumu, skaidro EK. Eiropā jaunākie rādītāji liecina par samazinājušos iespējamību, ka izaugsme Eiropā varētu izrādīties spēcīgāka nekā tiek sagaidīts īstermiņa skatījumā. Ārējā kontekstā raugoties, pēdējos mēnešos piedzīvotais svārstīgums finanšu tirgos turpmāk varētu kļūt par pastāvīgāku iezīmi, kas palielinās nenoteiktību, secina EK.

Ir sagaidāms, ka ASV ekonomikā prociklisks fiskālais stimuls veicinās īstermiņa izaugsmi, tomēr vienlaikus arī palielinās pārkaršanas risku un iespējamību, ka ASV procentu likmes pieaugs ātrāk nekā pašlaik tiek pieņemts. «Arī tirdzniecības protekcionisma pastiprināšanās rada nepārprotami negatīvu risku pasaules ekonomikas attīstības perspektīvai. Šie riski ir savstarpēji saistīti. Eirozona savas atvērtības dēļ būtu īpaši neaizsargāta, ja tie īstenotos,» uzsver EK.

Lai varētu veikt salīdzinājumu starp laikposmiem, prognozes attiecībā uz ES par 2019.gadu ietver prognozes par visām 28 dalībvalstīm, tostarp Lielbritāniju. Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija izstāsies no ES, EK prognozes par laiku pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES-27 un Lielbritāniju nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50.panta ietvaros.


Pievienot komentāru

FKTK ar 455 822 eiro soda Meridian Trade Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ar 455 822 eiro sodījusi Meridian Trade Bank. Banka sodīta par konstatētiem trūkumiem Meridian Trade Bank iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

ABLV Bank piederošās New Hanza Capital zaudējumi pirmajā ceturksnī – 18 000 eiro

ABLV Bank grupas uzņēmuma ieguldījumiem komercīpašumos New Hanza Capital apgrozījums šogad pirmajos trijos mēnešos bijis 78 100 eiro, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet kompānijas zaudējumi samazinājušies 2,2 reizes un bijusši 18 024 eiro.

Rinkēvičs: Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par ES daudzgadu budžetu

Latvijai un Horvātijai ir absolūta vienprātība jautājumos par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, preses konferencē pēc tikšanās ar Horvātijas premjerministra vietnieci, ārlietu un Eiropas lietu ministri Mariju Pejčinoviču Buriču sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

CVK: EP vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā

Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdienā, 2019.gada 25.maijā, informē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

VM padotības iestāžu reorganizāciju jūlijā sāks ar Valsts sporta medicīnas centru

Veselības ministrija padotības iestāžu reorganizāciju plāno sākt jūlijā, kad galvenās izmaiņas skars Valsts sporta medicīnas centru, liecina Ministru kabinetā iesniegtais projekts, kuru valdība skatīs nākamnedēļ, 29.maijā.

Satraucoša tendence: Pieaug narkotiku izplatība jauniešu vidū

Noziedzīgo nodarījumu skaits psihotropo vielu nelikumīgas aprites jomā 2017.gadā sastāda 5,9% no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tāpat vērojama satraucoša tendence – narkotisko vielu izplatība arvien pieaug jauniešu vidū.

Pētījums: Latvija starp Baltijas valstīm ir līdere elitāru īpašumu piedāvājumā

Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, nekustamo īpašumu tirgū dominē salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu, kuru cena pārsniedz 200 000 eiro, liecina Igaunijas kompānijas ria.com Marketplaces apkopotā informācija.

NATO dalībvalstis mudina ātrāk un vairāk dalīties ar informāciju

NATO dalībvalstīm ātrāk un vairāk jādalās ar informāciju, lai apsteigtu Krieviju, paziņojis NATO izlūkošanas vadītājs Arnts Freitāgs fon Loringhofens.

VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

Nīderlande un Austrālija uzskata Krieviju par atbildīgu MH17 notriekšanā

Saistībā ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu Ukrainā, kas prasījusi 298 cilvēku dzīvības, Nīderlandes valdība piektdien, 25.maijā, oficiāli paziņojusi, ka kopā ar Austrāliju uzskata, ka par noziegumu ir atbildīga Krievija.

Īrija balso abortu referendumā, vai atcelt aizliegumu

Īru vēlētājiem piektdien, 25.maijā, doda iespēja izlemt, vai to katoļticīgajā valstī būtu atceļams aizliegums veikt abortu, kas ierakstīts arī konstitūcijā.

No kurām valstīm atgriežoties visvairāk pieprasa apdrošināšanas atlīdzību?

Dati rāda, ka visuzmanīgākajiem jābūt iedzīvotājiem, kas nolēmuši apmeklēt Itāliju, Spāniju un ASV. Tieši šajās valstīs visbiežāk notiek kāds apdrošināšanas gadījums, liecina Swedbank apkopotie dati par ceļojumu apdrošināšanas pieteikumiem.

Pētījums: Rīdzinieki nav apmierināti ar māju apsaimniekošanu

Teju katrs otrais Rīgas iedzīvotājs nav apmierināts ar esošo namu apsaimniekošanas kvalitāti, liecina namu apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas namsaimnieks pētījums par apmierinātību ar dzīvojamo ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu Rīgā.

FM: Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams pieaugums

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsnieguši izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bijis par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā. Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā, gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā.

Tallinā būvē dzīvokļu namus, būvniecības apjoms Igaunijā augšup par 21%

Galvenokārt Tallinas daudzdzīvokļu namu būvniecības iespaidā, celtniecības uzņēmumi Igaunijā 2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājuši darbības apjumu par 21%, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Uzsākta atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru ir uzsākusi darbu pie atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmas izveides

Būtiskas izmaiņas 5.tramvaja un 5T.autobusa kustības maršrutā

Saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā no 28.maija tiks veiktas izmaiņas 5.tramvaja maršrutā, informē Rīgas satiksme.

Sola karstas brīvdienas – līdz pat +28 grādiem

Šajās brīvdienās laiks Latvijā kļūs karstāks, līdz ar to palielināsies sausums un ugunsbīstamība, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Zviedrijā dzimumaktu bez skaidras piekrišanas atzīst par izvarošanu

Zviedrijas parlaments ir pieņēmis tiesību normas, kas noteic, ka stāšanās dzimumattiecībās, nepaužot piekrišanu tām, uzskatāmas par izvarošanu arī gadījumos, ja izvarošanas upurim nav draudēts vai nav izmantots spēks.

Veselības ministrija sola uzlabot hronisko pacientu aprūpi

Lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē.

Kuldīgā izņem 3,3 miljonus nelegālo cigarešu; atklāj nelegālā alkohola ražotni

Kuldīgas novadā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas uz aizdomu pamata par akcīzes preču nelegālu apriti aizturējušas vienu personu un izņēmušas turpat 3,3 miljonus nelegālo cigarešu, kas ir lielākais līdz šim izņemtais apjoms Kurzemes reģionā, kā arī atklāja nelegālu degvīna ražotni.

Ziemeļkoreja pēc Trampa atteikuma joprojām gatava tikties

Atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) atteikšanos tikties ilgi plānotās sarunās ar Ziemeļkorejas vadītāju Kimu Čenunu, Phenjana pavēstījusi, ka joprojām ir gatava sarunām, turklāts jebkādā formā.

KM: Datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus

Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula žurnālistiem neparedz jaunus ierobežojumus vai pienākumus, kas nebūtu iekļauti jau esošajā tiesiskajā regulējumā, pēc regulas izvērtējuma secinājusi Kultūras ministrija.

Biržu indeksi un naftas cenas krītas

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 24.maijā, kritušies, jo pastāvošās globālās bažas par tirdzniecības karu pastiprināja ASV prezidenta Donalda Trampa pēkšņais lēmums atcelt samitu ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Visās ES dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Ar piektdienu, 25.maiju, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs sāk piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam.

Jaunākie komentāri