bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija

EK nosaka virzību uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Īstenojot savu digitālā vienotā tirgus izveides stratēģiju, Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu palīdzēt Eiropas rūpniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pētniekiem un valsts iestādēm izmantot visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Eiropas Komisija otrdien, 19.aprīlī, iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu iniciatīvas visu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu digitalizācijai un veicinātu investīcijas, izmantojot stratēģiskās partnerības un tīklus. Komisija arī ierosināja konkrētus pasākumus kopēju standartu izstrādes paātrināšanai prioritārajās jomās (piemēram, 5G sakaru tīkli) un publisko pakalpojumu modernizēšanai. Īstenojot pašreizējo plānu, Komisija izveidos Eiropas mākoni, kura pirmais mērķis būs sniegt Eiropas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnikas profesionāļu virtuālu vidi, kurā glabāt, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot pētījumu datus milzīgā apjomā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: «Mūsdienu rūpnieciskā revolūcija ir digitāla. Lai pilnībā īstenotu iespējas, ko sniedz tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, uz datiem balstīta zinātne un lietiskais internets, tas jādara pareizā mērogā. Tā kā uzņēmumi tiecas attīstīties vienotajā tirgū, arī publiskajiem e-pakalpojumiem vajadzētu atbilst šodienas vajadzībām: būt digitāliem, atvērtiem un izstrādātiem tā, lai tie darbotos pāri robežām. ES ir īstais mērogs digitālajam laikmetam.»

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters H. Etingers uzsvēra: «Eiropai ir ļoti konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats, un tā ir pasaules līdere nozīmīgās nozarēs. Taču Eiropa savu vadošo lomu spēs saglabāt vienīgi tad, ja tās rūpniecības digitalizācija noritēs veiksmīgi un strauji. Mūsu priekšlikumu mērķis ir nodrošināt šādu attīstību. Lai piesaistītu investīcijas, kas sekmētu izaugsmi digitālajā ekonomikā, ir nepieciešama vienota rīcība ES mērogā.» Savukārt Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: «Digitālā ekonomika saplūst ar reālo ekonomiku. Mums nepieciešama līderība un investīcijas tādās digitālo tehnoloģiju jomās kā progresīvā ražošana, viedā enerģētika, automatizēta auto vadīšana un eveselība.»

Lai gan daudzās ekonomikas jomās digitālās tehnoloģijas un digitālie procesi ir ātri ieviesti, tomēr Eiropas rūpniecībai, ja tā vēlas uzturēt konkurētspēju pasaules līmenī, digitālās iespējas būtu pilnībā jāizmanto visās nozarēs un neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Digitālajā pārveidē jo īpaši atpaliek tradicionālās nozares (piemēram, būvniecības, lauksaimniecības un pārtikas, tekstilizstrādājumu un tēraudrūpniecības nozare) un MVU. Jaunākie pētījumi liecina, ka produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamo piecu gadu laikā ik gadu radīs vairāk nekā 110 miljardus eiro ieņēmumu rūpniecībai Eiropā.

Vairākas ES dalībvalstis jau sākušas īstenot stratēģijas rūpniecības digitalizācijas veicināšanai. Tomēr ir nepieciešama visaptveroša pieeja Eiropas līmenī, lai novērstu tirgu sadrumstalotību un izmantotu digitālās attīstības, piemēram, lietiskā interneta, sniegtās priekšrocības. Saskaņā ar šo pieeju Komisija palīdzēs koordinēt valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, nodrošinot pastāvīgu ES mēroga dialogu ar visām iesaistītajām pusēm. Ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem tiks izveidota pārvaldības sistēma; sadalīs investīcijas ES publiskā un privātā sektora partnerībās un pastiprināti mudinās izmantot ES investīciju plāna un Eiropas strukturālo un investīciju fondu sniegtās iespējas, investēs 500 miljonus eiro digitālo inovāciju centru (tehnoloģiju izcilības centru) tīklā, kas aptvers visu ES un kurā uzņēmumi varēs saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas. Tāpat izveidos liela mēroga pilotprojektus lietiskā interneta, progresīvās ražošanas un tehnoloģiju stiprināšanai viedajās pilsētās un mājokļos, savienotajos automobiļos un mobilās veselības aprūpes pakalpojumos; pieņems nākotnes vajadzībām atbilstošus tiesību aktus, kuri sekmēs datu netraucētu plūsmu un precizēs sensoru un viedo ierīču ģenerēto datu īpašumtiesību jautājumu. Komisija turklāt pārskatīs noteikumus par drošību un autonomo sistēmu atbildību, nāks klajā ar prasmju programmu Eiropai, kas iedzīvotājiem dos iespēju apgūt darbam digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes.

Šajā pasākumu paketē ietilpst arī Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, kas palīdzēs Eiropai ieņemt vadošo lomu uz datiem balstītā ekonomikā. Kopumā pašreizējam plānam būtu jāpiesaista vairāk nekā 50 miljardi eiro publiskā un privātā sektora ieguldījumu rūpniecības digitalizācijas veicināšanai.

Iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām neizmanto visas iespējamās priekšrocības, ko sniedz digitālie publiskie pakalpojumi, kuriem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamiem visā Eiropas Savienībā. Pašreizējais e-pārvaldes rīcības plāns modernizēs digitālos publiskos pakalpojumus un padarīs ES par labāku vietu dzīvei, darbam un investīcijām, uzsver Komisijā.

Komisija ir nākusi klajā ar 20 pasākumiem, kuri jāīsteno līdz 2017.gada beigām. Komisija jo īpaši izveidos vienotu digitālo vārteju, kura sniegs iespēju lietotājiem iegūt informāciju, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus, kas vajadzīgi efektīvai pārrobežu darbībai, savstarpēji savienos visus uzņēmumu reģistrus un maksātnespējas reģistrus, savienojot tos ar e-tiesiskuma portālu, kas kļūs par vienotu kontaktpunktu, kā arī izveidos pilotprojektu ar pārvaldēm, kuras attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem piemēros principu «tikai vienreiz». Tas nozīmē, ka uzņēmumiem dokumentācija būs jāiesniedz valsts iestādēm tikai vienā ES valstī pat tad, ja tie darbojas citās ES dalībvalstīs. Tāpat tas palīdzēs ES dalībvalstīm attīstīt pārrobežu e-veselības pakalpojumus, piemēram, e-receptes un pacientu veselības pārskatus un paātrinās pāreju uz e-iepirkumu, e-parakstiem un principa «tikai vienreiz» īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Ref: 102.000.102.12463


Pievienot komentāru

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.