bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

EK nosaka virzību uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Īstenojot savu digitālā vienotā tirgus izveides stratēģiju, Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu palīdzēt Eiropas rūpniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pētniekiem un valsts iestādēm izmantot visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Eiropas Komisija otrdien, 19.aprīlī, iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu iniciatīvas visu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu digitalizācijai un veicinātu investīcijas, izmantojot stratēģiskās partnerības un tīklus. Komisija arī ierosināja konkrētus pasākumus kopēju standartu izstrādes paātrināšanai prioritārajās jomās (piemēram, 5G sakaru tīkli) un publisko pakalpojumu modernizēšanai. Īstenojot pašreizējo plānu, Komisija izveidos Eiropas mākoni, kura pirmais mērķis būs sniegt Eiropas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnikas profesionāļu virtuālu vidi, kurā glabāt, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot pētījumu datus milzīgā apjomā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: «Mūsdienu rūpnieciskā revolūcija ir digitāla. Lai pilnībā īstenotu iespējas, ko sniedz tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, uz datiem balstīta zinātne un lietiskais internets, tas jādara pareizā mērogā. Tā kā uzņēmumi tiecas attīstīties vienotajā tirgū, arī publiskajiem e-pakalpojumiem vajadzētu atbilst šodienas vajadzībām: būt digitāliem, atvērtiem un izstrādātiem tā, lai tie darbotos pāri robežām. ES ir īstais mērogs digitālajam laikmetam.»

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters H. Etingers uzsvēra: «Eiropai ir ļoti konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats, un tā ir pasaules līdere nozīmīgās nozarēs. Taču Eiropa savu vadošo lomu spēs saglabāt vienīgi tad, ja tās rūpniecības digitalizācija noritēs veiksmīgi un strauji. Mūsu priekšlikumu mērķis ir nodrošināt šādu attīstību. Lai piesaistītu investīcijas, kas sekmētu izaugsmi digitālajā ekonomikā, ir nepieciešama vienota rīcība ES mērogā.» Savukārt Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: «Digitālā ekonomika saplūst ar reālo ekonomiku. Mums nepieciešama līderība un investīcijas tādās digitālo tehnoloģiju jomās kā progresīvā ražošana, viedā enerģētika, automatizēta auto vadīšana un eveselība.»

Lai gan daudzās ekonomikas jomās digitālās tehnoloģijas un digitālie procesi ir ātri ieviesti, tomēr Eiropas rūpniecībai, ja tā vēlas uzturēt konkurētspēju pasaules līmenī, digitālās iespējas būtu pilnībā jāizmanto visās nozarēs un neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Digitālajā pārveidē jo īpaši atpaliek tradicionālās nozares (piemēram, būvniecības, lauksaimniecības un pārtikas, tekstilizstrādājumu un tēraudrūpniecības nozare) un MVU. Jaunākie pētījumi liecina, ka produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamo piecu gadu laikā ik gadu radīs vairāk nekā 110 miljardus eiro ieņēmumu rūpniecībai Eiropā.

Vairākas ES dalībvalstis jau sākušas īstenot stratēģijas rūpniecības digitalizācijas veicināšanai. Tomēr ir nepieciešama visaptveroša pieeja Eiropas līmenī, lai novērstu tirgu sadrumstalotību un izmantotu digitālās attīstības, piemēram, lietiskā interneta, sniegtās priekšrocības. Saskaņā ar šo pieeju Komisija palīdzēs koordinēt valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, nodrošinot pastāvīgu ES mēroga dialogu ar visām iesaistītajām pusēm. Ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem tiks izveidota pārvaldības sistēma; sadalīs investīcijas ES publiskā un privātā sektora partnerībās un pastiprināti mudinās izmantot ES investīciju plāna un Eiropas strukturālo un investīciju fondu sniegtās iespējas, investēs 500 miljonus eiro digitālo inovāciju centru (tehnoloģiju izcilības centru) tīklā, kas aptvers visu ES un kurā uzņēmumi varēs saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas. Tāpat izveidos liela mēroga pilotprojektus lietiskā interneta, progresīvās ražošanas un tehnoloģiju stiprināšanai viedajās pilsētās un mājokļos, savienotajos automobiļos un mobilās veselības aprūpes pakalpojumos; pieņems nākotnes vajadzībām atbilstošus tiesību aktus, kuri sekmēs datu netraucētu plūsmu un precizēs sensoru un viedo ierīču ģenerēto datu īpašumtiesību jautājumu. Komisija turklāt pārskatīs noteikumus par drošību un autonomo sistēmu atbildību, nāks klajā ar prasmju programmu Eiropai, kas iedzīvotājiem dos iespēju apgūt darbam digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes.

Šajā pasākumu paketē ietilpst arī Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, kas palīdzēs Eiropai ieņemt vadošo lomu uz datiem balstītā ekonomikā. Kopumā pašreizējam plānam būtu jāpiesaista vairāk nekā 50 miljardi eiro publiskā un privātā sektora ieguldījumu rūpniecības digitalizācijas veicināšanai.

Iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām neizmanto visas iespējamās priekšrocības, ko sniedz digitālie publiskie pakalpojumi, kuriem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamiem visā Eiropas Savienībā. Pašreizējais e-pārvaldes rīcības plāns modernizēs digitālos publiskos pakalpojumus un padarīs ES par labāku vietu dzīvei, darbam un investīcijām, uzsver Komisijā.

Komisija ir nākusi klajā ar 20 pasākumiem, kuri jāīsteno līdz 2017.gada beigām. Komisija jo īpaši izveidos vienotu digitālo vārteju, kura sniegs iespēju lietotājiem iegūt informāciju, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus, kas vajadzīgi efektīvai pārrobežu darbībai, savstarpēji savienos visus uzņēmumu reģistrus un maksātnespējas reģistrus, savienojot tos ar e-tiesiskuma portālu, kas kļūs par vienotu kontaktpunktu, kā arī izveidos pilotprojektu ar pārvaldēm, kuras attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem piemēros principu «tikai vienreiz». Tas nozīmē, ka uzņēmumiem dokumentācija būs jāiesniedz valsts iestādēm tikai vienā ES valstī pat tad, ja tie darbojas citās ES dalībvalstīs. Tāpat tas palīdzēs ES dalībvalstīm attīstīt pārrobežu e-veselības pakalpojumus, piemēram, e-receptes un pacientu veselības pārskatus un paātrinās pāreju uz e-iepirkumu, e-parakstiem un principa «tikai vienreiz» īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Ref: 102.000.102.12463


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.