bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra

EK nosaka virzību uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Īstenojot savu digitālā vienotā tirgus izveides stratēģiju, Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu palīdzēt Eiropas rūpniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pētniekiem un valsts iestādēm izmantot visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Eiropas Komisija otrdien, 19.aprīlī, iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu iniciatīvas visu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu digitalizācijai un veicinātu investīcijas, izmantojot stratēģiskās partnerības un tīklus. Komisija arī ierosināja konkrētus pasākumus kopēju standartu izstrādes paātrināšanai prioritārajās jomās (piemēram, 5G sakaru tīkli) un publisko pakalpojumu modernizēšanai. Īstenojot pašreizējo plānu, Komisija izveidos Eiropas mākoni, kura pirmais mērķis būs sniegt Eiropas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnikas profesionāļu virtuālu vidi, kurā glabāt, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot pētījumu datus milzīgā apjomā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: «Mūsdienu rūpnieciskā revolūcija ir digitāla. Lai pilnībā īstenotu iespējas, ko sniedz tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, uz datiem balstīta zinātne un lietiskais internets, tas jādara pareizā mērogā. Tā kā uzņēmumi tiecas attīstīties vienotajā tirgū, arī publiskajiem e-pakalpojumiem vajadzētu atbilst šodienas vajadzībām: būt digitāliem, atvērtiem un izstrādātiem tā, lai tie darbotos pāri robežām. ES ir īstais mērogs digitālajam laikmetam.»

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters H. Etingers uzsvēra: «Eiropai ir ļoti konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats, un tā ir pasaules līdere nozīmīgās nozarēs. Taču Eiropa savu vadošo lomu spēs saglabāt vienīgi tad, ja tās rūpniecības digitalizācija noritēs veiksmīgi un strauji. Mūsu priekšlikumu mērķis ir nodrošināt šādu attīstību. Lai piesaistītu investīcijas, kas sekmētu izaugsmi digitālajā ekonomikā, ir nepieciešama vienota rīcība ES mērogā.» Savukārt Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: «Digitālā ekonomika saplūst ar reālo ekonomiku. Mums nepieciešama līderība un investīcijas tādās digitālo tehnoloģiju jomās kā progresīvā ražošana, viedā enerģētika, automatizēta auto vadīšana un eveselība.»

Lai gan daudzās ekonomikas jomās digitālās tehnoloģijas un digitālie procesi ir ātri ieviesti, tomēr Eiropas rūpniecībai, ja tā vēlas uzturēt konkurētspēju pasaules līmenī, digitālās iespējas būtu pilnībā jāizmanto visās nozarēs un neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Digitālajā pārveidē jo īpaši atpaliek tradicionālās nozares (piemēram, būvniecības, lauksaimniecības un pārtikas, tekstilizstrādājumu un tēraudrūpniecības nozare) un MVU. Jaunākie pētījumi liecina, ka produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamo piecu gadu laikā ik gadu radīs vairāk nekā 110 miljardus eiro ieņēmumu rūpniecībai Eiropā.

Vairākas ES dalībvalstis jau sākušas īstenot stratēģijas rūpniecības digitalizācijas veicināšanai. Tomēr ir nepieciešama visaptveroša pieeja Eiropas līmenī, lai novērstu tirgu sadrumstalotību un izmantotu digitālās attīstības, piemēram, lietiskā interneta, sniegtās priekšrocības. Saskaņā ar šo pieeju Komisija palīdzēs koordinēt valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, nodrošinot pastāvīgu ES mēroga dialogu ar visām iesaistītajām pusēm. Ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem tiks izveidota pārvaldības sistēma; sadalīs investīcijas ES publiskā un privātā sektora partnerībās un pastiprināti mudinās izmantot ES investīciju plāna un Eiropas strukturālo un investīciju fondu sniegtās iespējas, investēs 500 miljonus eiro digitālo inovāciju centru (tehnoloģiju izcilības centru) tīklā, kas aptvers visu ES un kurā uzņēmumi varēs saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas. Tāpat izveidos liela mēroga pilotprojektus lietiskā interneta, progresīvās ražošanas un tehnoloģiju stiprināšanai viedajās pilsētās un mājokļos, savienotajos automobiļos un mobilās veselības aprūpes pakalpojumos; pieņems nākotnes vajadzībām atbilstošus tiesību aktus, kuri sekmēs datu netraucētu plūsmu un precizēs sensoru un viedo ierīču ģenerēto datu īpašumtiesību jautājumu. Komisija turklāt pārskatīs noteikumus par drošību un autonomo sistēmu atbildību, nāks klajā ar prasmju programmu Eiropai, kas iedzīvotājiem dos iespēju apgūt darbam digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes.

Šajā pasākumu paketē ietilpst arī Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, kas palīdzēs Eiropai ieņemt vadošo lomu uz datiem balstītā ekonomikā. Kopumā pašreizējam plānam būtu jāpiesaista vairāk nekā 50 miljardi eiro publiskā un privātā sektora ieguldījumu rūpniecības digitalizācijas veicināšanai.

Iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām neizmanto visas iespējamās priekšrocības, ko sniedz digitālie publiskie pakalpojumi, kuriem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamiem visā Eiropas Savienībā. Pašreizējais e-pārvaldes rīcības plāns modernizēs digitālos publiskos pakalpojumus un padarīs ES par labāku vietu dzīvei, darbam un investīcijām, uzsver Komisijā.

Komisija ir nākusi klajā ar 20 pasākumiem, kuri jāīsteno līdz 2017.gada beigām. Komisija jo īpaši izveidos vienotu digitālo vārteju, kura sniegs iespēju lietotājiem iegūt informāciju, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus, kas vajadzīgi efektīvai pārrobežu darbībai, savstarpēji savienos visus uzņēmumu reģistrus un maksātnespējas reģistrus, savienojot tos ar e-tiesiskuma portālu, kas kļūs par vienotu kontaktpunktu, kā arī izveidos pilotprojektu ar pārvaldēm, kuras attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem piemēros principu «tikai vienreiz». Tas nozīmē, ka uzņēmumiem dokumentācija būs jāiesniedz valsts iestādēm tikai vienā ES valstī pat tad, ja tie darbojas citās ES dalībvalstīs. Tāpat tas palīdzēs ES dalībvalstīm attīstīt pārrobežu e-veselības pakalpojumus, piemēram, e-receptes un pacientu veselības pārskatus un paātrinās pāreju uz e-iepirkumu, e-parakstiem un principa «tikai vienreiz» īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Ref: 102.000.102.12463


Pievienot komentāru

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Jaunākie komentāri