bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

EK nosaka virzību uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Īstenojot savu digitālā vienotā tirgus izveides stratēģiju, Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu palīdzēt Eiropas rūpniecībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pētniekiem un valsts iestādēm izmantot visas jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Eiropas Komisija otrdien, 19.aprīlī, iepazīstināja ar pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai atbalstītu un savstarpēji sasaistītu valstu iniciatīvas visu rūpniecības nozaru un ar tām saistīto pakalpojumu digitalizācijai un veicinātu investīcijas, izmantojot stratēģiskās partnerības un tīklus. Komisija arī ierosināja konkrētus pasākumus kopēju standartu izstrādes paātrināšanai prioritārajās jomās (piemēram, 5G sakaru tīkli) un publisko pakalpojumu modernizēšanai. Īstenojot pašreizējo plānu, Komisija izveidos Eiropas mākoni, kura pirmais mērķis būs sniegt Eiropas 1,7 miljoniem pētnieku un 70 miljoniem zinātnes un tehnikas profesionāļu virtuālu vidi, kurā glabāt, pārvaldīt, analizēt un atkārtoti izmantot pētījumu datus milzīgā apjomā, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips sacīja: «Mūsdienu rūpnieciskā revolūcija ir digitāla. Lai pilnībā īstenotu iespējas, ko sniedz tādas tehnoloģijas kā mākoņdatošana, uz datiem balstīta zinātne un lietiskais internets, tas jādara pareizā mērogā. Tā kā uzņēmumi tiecas attīstīties vienotajā tirgū, arī publiskajiem e-pakalpojumiem vajadzētu atbilst šodienas vajadzībām: būt digitāliem, atvērtiem un izstrādātiem tā, lai tie darbotos pāri robežām. ES ir īstais mērogs digitālajam laikmetam.»

Digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters H. Etingers uzsvēra: «Eiropai ir ļoti konkurētspējīgs rūpnieciskais pamats, un tā ir pasaules līdere nozīmīgās nozarēs. Taču Eiropa savu vadošo lomu spēs saglabāt vienīgi tad, ja tās rūpniecības digitalizācija noritēs veiksmīgi un strauji. Mūsu priekšlikumu mērķis ir nodrošināt šādu attīstību. Lai piesaistītu investīcijas, kas sekmētu izaugsmi digitālajā ekonomikā, ir nepieciešama vienota rīcība ES mērogā.» Savukārt Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska piebilda: «Digitālā ekonomika saplūst ar reālo ekonomiku. Mums nepieciešama līderība un investīcijas tādās digitālo tehnoloģiju jomās kā progresīvā ražošana, viedā enerģētika, automatizēta auto vadīšana un eveselība.»

Lai gan daudzās ekonomikas jomās digitālās tehnoloģijas un digitālie procesi ir ātri ieviesti, tomēr Eiropas rūpniecībai, ja tā vēlas uzturēt konkurētspēju pasaules līmenī, digitālās iespējas būtu pilnībā jāizmanto visās nozarēs un neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Digitālajā pārveidē jo īpaši atpaliek tradicionālās nozares (piemēram, būvniecības, lauksaimniecības un pārtikas, tekstilizstrādājumu un tēraudrūpniecības nozare) un MVU. Jaunākie pētījumi liecina, ka produktu un pakalpojumu digitalizācija nākamo piecu gadu laikā ik gadu radīs vairāk nekā 110 miljardus eiro ieņēmumu rūpniecībai Eiropā.

Vairākas ES dalībvalstis jau sākušas īstenot stratēģijas rūpniecības digitalizācijas veicināšanai. Tomēr ir nepieciešama visaptveroša pieeja Eiropas līmenī, lai novērstu tirgu sadrumstalotību un izmantotu digitālās attīstības, piemēram, lietiskā interneta, sniegtās priekšrocības. Saskaņā ar šo pieeju Komisija palīdzēs koordinēt valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, nodrošinot pastāvīgu ES mēroga dialogu ar visām iesaistītajām pusēm. Ar dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem tiks izveidota pārvaldības sistēma; sadalīs investīcijas ES publiskā un privātā sektora partnerībās un pastiprināti mudinās izmantot ES investīciju plāna un Eiropas strukturālo un investīciju fondu sniegtās iespējas, investēs 500 miljonus eiro digitālo inovāciju centru (tehnoloģiju izcilības centru) tīklā, kas aptvers visu ES un kurā uzņēmumi varēs saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas. Tāpat izveidos liela mēroga pilotprojektus lietiskā interneta, progresīvās ražošanas un tehnoloģiju stiprināšanai viedajās pilsētās un mājokļos, savienotajos automobiļos un mobilās veselības aprūpes pakalpojumos; pieņems nākotnes vajadzībām atbilstošus tiesību aktus, kuri sekmēs datu netraucētu plūsmu un precizēs sensoru un viedo ierīču ģenerēto datu īpašumtiesību jautājumu. Komisija turklāt pārskatīs noteikumus par drošību un autonomo sistēmu atbildību, nāks klajā ar prasmju programmu Eiropai, kas iedzīvotājiem dos iespēju apgūt darbam digitālajā laikmetā nepieciešamās prasmes.

Šajā pasākumu paketē ietilpst arī Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva, kas palīdzēs Eiropai ieņemt vadošo lomu uz datiem balstītā ekonomikā. Kopumā pašreizējam plānam būtu jāpiesaista vairāk nekā 50 miljardi eiro publiskā un privātā sektora ieguldījumu rūpniecības digitalizācijas veicināšanai.

Iedzīvotāji un uzņēmumi joprojām neizmanto visas iespējamās priekšrocības, ko sniedz digitālie publiskie pakalpojumi, kuriem vajadzētu būt pastāvīgi pieejamiem visā Eiropas Savienībā. Pašreizējais e-pārvaldes rīcības plāns modernizēs digitālos publiskos pakalpojumus un padarīs ES par labāku vietu dzīvei, darbam un investīcijām, uzsver Komisijā.

Komisija ir nākusi klajā ar 20 pasākumiem, kuri jāīsteno līdz 2017.gada beigām. Komisija jo īpaši izveidos vienotu digitālo vārteju, kura sniegs iespēju lietotājiem iegūt informāciju, palīdzību un problēmu risināšanas pakalpojumus, kas vajadzīgi efektīvai pārrobežu darbībai, savstarpēji savienos visus uzņēmumu reģistrus un maksātnespējas reģistrus, savienojot tos ar e-tiesiskuma portālu, kas kļūs par vienotu kontaktpunktu, kā arī izveidos pilotprojektu ar pārvaldēm, kuras attiecībā uz pārrobežu uzņēmumiem piemēros principu «tikai vienreiz». Tas nozīmē, ka uzņēmumiem dokumentācija būs jāiesniedz valsts iestādēm tikai vienā ES valstī pat tad, ja tie darbojas citās ES dalībvalstīs. Tāpat tas palīdzēs ES dalībvalstīm attīstīt pārrobežu e-veselības pakalpojumus, piemēram, e-receptes un pacientu veselības pārskatus un paātrinās pāreju uz e-iepirkumu, e-parakstiem un principa «tikai vienreiz» īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Ref: 102.000.102.12463


Pievienot komentāru

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik) norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra, intervijā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 atzīst Potenciālais maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs investors, Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss.

Šonedēļ pārsvarā auksts laiks, gaidāms arī sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, atmosfēras spiediens paaugstināsies, tādēļ būtiski nokrišņi valstī vairs nav gaidāmi.  Pūtīs lēns vējš, līdz ar to atsevišķos rajonos saglabāsies migla. Otrdien, 19.decembrī, valsts teritoriju šķērsos neliela zema spiediena ieplaka, tādēļ gaidāmi nelieli nokrišņi - piekrastē lietus, savukārt citviet slapjš sniegs, sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.