bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ar traktoriem pret sankcijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka / LETAPateicoties Latvijas valdošās elites solidaritātes apziņai, sabiedrība pamazām sāk uzzināt, kas ir šie cilvēki, kuri, iespējams, maksās jauno solidaritātes nodokli.

Vairāk par šo iniciatīvu BNN informēja pagājušajā nedēļā. Un lūk, manāmas jau «pirmās bezdelīgas», kuras varētu skart šis maksājums. Šonedēļ lielākā Latvijas telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paziņoja, ka pateicoties tā dēvētajam solidaritātes nodoklim, uzņēmums varētu ievērojami samazināt darbinieku skaitu un paaugstināt cenas saviem pakalpojumiem.

Tātad ir viegli iedomāties, ka Lattelecom, nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, kuru mēnešalga ir četri tūkstoši eiro un vairāk, jo jauno nodokli piemēros tieši lielo algu saņēmējiem. Starp citu, šādi darbinieki Latvijā, saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, ir tikai 4700 no darba ņēmēju kopējā skaita, t.i. 800 tūkstošiem.

Iepriekš Gulbis tika teicis, ka solidaritātes nodoklis ir spilgta klajas nekompetences un nekonsekvences ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomiku.

Ideja ieviest solidaritātes nodokli radās izstrādājot 2016.gada valsts budžetu, ko nekavējoties nokritizēja uzņēmējdarbības organizācijas, arodbiedrības un politiskā opozīcija. Pēc viņu domām, budžeta veidošanas process bija ļoti neprofesionāls, bet nodokļu iniciatīvas – nekonsekventas.

Ar traktoriem pret sankcijām

Arī aiz Latvijas robežām šonedēļ notika nopietnas cīņas. Pēc dažādiem ziņu avotiem, uz protesta akciju Briselē bija pulcējušies no pieciem līdz sešiem tūkstošiem lauksaimnieku no ES valstīm ar vairāk nekā tūkstoš traktoriem. Viņu vidū arī lauksaimnieki no Baltijas valstīm. Protesta akcija notika vienlaicīgi ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdi, kurā bija plānots apspriest atbalsta pasākumus Eiropas lauksaimniekiem.

Rezultātā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam 500 miljonus eiro. Un, lai gan EK viceprezidents Jirki Katainens norādīja, ka finanšu atbalsta pakete ir droša un izšķiroša atbilde lauksaimnieku prasībām, paši zemnieki apgalvo, ka minētā summa zaudējumu segšanai nebūs pietiekama.

Kādas lauksaimnieku iniciatīvas grupas pārstāvis, Alberts Jans Mats sacīja, ka viņu zaudējumi, ir aptuveni 5,5 miljardi eiro, kas radušies rezultātā ES sankcijām pret Krieviju un Krievijas ieviestajam atbildes embargo produktu importam no ES.

Saskaņā ar biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas teikto, ar EK 500 miljoniem eiro apmērā nebūs pietiekami, lai atbalstītu lauksaimniecības nozari. Viņa apgalvo, ka tikai Latvijas zemniekiem vien mēnesī nepieciešami aptuveni 5-6 miljoni eiro. Tātad, lai izdzīvotu līdz oktobra beigām, vietējiem lauksaimniekiem nepieciešami 20 miljoni eiro, tāpēc piešķirtais atbalsts nebūs pietiekams. Galīgo lēmumu par līdzekļu sadali Briseles ierēdņi pieņems nākamnedēļ. Rezultāts vēl nav zināms, bet Zemkopības Jānis Dūklavs ministrs paudis cerību, ka finansējuma apjoms, ko saņems Latvijas zemnieki, «būs adekvāts».

Iepriekš Zemkopības ministrija paziņoja, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāju zaudējumi no Krievijas ieviestā embargo sasnieguši 140 miljonus eiro.

Mājokļi kļūs pieejamāki

Bet ir arī labas ziņas: mājokļu pieejamība visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās uzlabojās. To apliecina jaunākais Mājokļu pieejamība indekss (MPI), ko aprēķina Swedbank.

Šī gadā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Rīgā MPI palielinājies no 142 līdz 152 punktiem. Indeksa vērtība pie 152 punktiem nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības ienākumi (kas atbilst 1,5 vidējai neto darba algai Rīgā) ir par 52% lielāki, nekā nepieciešams, lai maksātu hipotekāro kredītu par 55 kvadrātmetru dzīvokli.

Indeksa pieaugumu veicinājis iespaidīgs vidējās neto algas pieaugums (+ 7,3%), apvienojumā ar procentu likmju kritumu par 16 bāzes punktiem, saglabājoties mērenam mājokļu cenu pieaugumam (+2,2%). Šie faktori veicinājuši mājokļu pieejamību arī Tallinā un Viļņā.

MPI Tallinā otrajā ceturksnī ir pieaudzis pavisam nedaudz – no 149 iepriekšējā gadā līdz 151 šogad. Visstraujāk indekss audzis Viļņā, pieaugot par 15 punktiem, bet joprojām tas ir zemāks nekā Rīgā un Tallinā, sasniedzot 133 punktu atzīmi.

Rīgā, «standarta» mājsaimniecības izmaksas mājokļa kredīta apkalpošanai šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā bija 200 eiro mēnesī, Tallinā un Viļņā – attiecīgi 291 un 211 eiro apmērā.

Vecums pie mums tiek godāts

Lūk, kas ir interesanti: dzīves apstākļi ir viens no kritērijiem, ko ANO eksperti ņem vērā sastādot to valstu reitingu, kas visvairāk piemērotas cilvēkiem virs 60 gadiem.

Pirmajā desmitniekā iekļauta Šveice (pirmā vieta), tai seko Norvēģija, Zviedrija, Vācija, Kanāda, Nīderlande, Īslande, Japāna, ASV un Lielbritānija.

No bijušās PSRS valstīm labākajās reitinga pozīcijas ir Igaunija (23.vieta), Gruzija (29.vieta) un Latvija (35.vieta).

Veidojot reitingu, speciālisti izmanto Pasaules Bankas, Pasaules Veselības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un UNESCO datus. Indeksa aprēķinos ņem vērā aptuveni 90% no visas pasaules vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā: dzīves apstākļi, izglītības, strādājošo skaits, sociālās aktivitātes un tā, cik bieži šie cilvēki apmeklē medicīnas iestādes.
Starp citu, ir valstis, kurās bagāto pensionāru interešu apkalpošana ir vesela ekonomikas nozare. Piemēram, Portugālē, kur pavadīt dzīves nogali zem siltās dienvidu saules dodas briti un vācieši. Kaimiņvalsti Igauniju arvien biežāk izvēlas somu pensionāri. Un, ja jau Latvija šajā Apvienoto Nāciju Organizācijas reitingā iekļuvusi samērā augstā pozīcijā, varbūt mums arī vajadzētu padomāt par, kā tagad modē ir teikt, šī pakalpojuma monetizāciju, nevis paaugstināt nodokļus un uzņemt bēgļus no trešajām valstīm.

Ref:017.010.103.8005


Pievienot komentāru

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Jaunākie komentāri