bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ar traktoriem pret sankcijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka / LETAPateicoties Latvijas valdošās elites solidaritātes apziņai, sabiedrība pamazām sāk uzzināt, kas ir šie cilvēki, kuri, iespējams, maksās jauno solidaritātes nodokli.

Vairāk par šo iniciatīvu BNN informēja pagājušajā nedēļā. Un lūk, manāmas jau «pirmās bezdelīgas», kuras varētu skart šis maksājums. Šonedēļ lielākā Latvijas telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paziņoja, ka pateicoties tā dēvētajam solidaritātes nodoklim, uzņēmums varētu ievērojami samazināt darbinieku skaitu un paaugstināt cenas saviem pakalpojumiem.

Tātad ir viegli iedomāties, ka Lattelecom, nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, kuru mēnešalga ir četri tūkstoši eiro un vairāk, jo jauno nodokli piemēros tieši lielo algu saņēmējiem. Starp citu, šādi darbinieki Latvijā, saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, ir tikai 4700 no darba ņēmēju kopējā skaita, t.i. 800 tūkstošiem.

Iepriekš Gulbis tika teicis, ka solidaritātes nodoklis ir spilgta klajas nekompetences un nekonsekvences ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomiku.

Ideja ieviest solidaritātes nodokli radās izstrādājot 2016.gada valsts budžetu, ko nekavējoties nokritizēja uzņēmējdarbības organizācijas, arodbiedrības un politiskā opozīcija. Pēc viņu domām, budžeta veidošanas process bija ļoti neprofesionāls, bet nodokļu iniciatīvas – nekonsekventas.

Ar traktoriem pret sankcijām

Arī aiz Latvijas robežām šonedēļ notika nopietnas cīņas. Pēc dažādiem ziņu avotiem, uz protesta akciju Briselē bija pulcējušies no pieciem līdz sešiem tūkstošiem lauksaimnieku no ES valstīm ar vairāk nekā tūkstoš traktoriem. Viņu vidū arī lauksaimnieki no Baltijas valstīm. Protesta akcija notika vienlaicīgi ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdi, kurā bija plānots apspriest atbalsta pasākumus Eiropas lauksaimniekiem.

Rezultātā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam 500 miljonus eiro. Un, lai gan EK viceprezidents Jirki Katainens norādīja, ka finanšu atbalsta pakete ir droša un izšķiroša atbilde lauksaimnieku prasībām, paši zemnieki apgalvo, ka minētā summa zaudējumu segšanai nebūs pietiekama.

Kādas lauksaimnieku iniciatīvas grupas pārstāvis, Alberts Jans Mats sacīja, ka viņu zaudējumi, ir aptuveni 5,5 miljardi eiro, kas radušies rezultātā ES sankcijām pret Krieviju un Krievijas ieviestajam atbildes embargo produktu importam no ES.

Saskaņā ar biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas teikto, ar EK 500 miljoniem eiro apmērā nebūs pietiekami, lai atbalstītu lauksaimniecības nozari. Viņa apgalvo, ka tikai Latvijas zemniekiem vien mēnesī nepieciešami aptuveni 5-6 miljoni eiro. Tātad, lai izdzīvotu līdz oktobra beigām, vietējiem lauksaimniekiem nepieciešami 20 miljoni eiro, tāpēc piešķirtais atbalsts nebūs pietiekams. Galīgo lēmumu par līdzekļu sadali Briseles ierēdņi pieņems nākamnedēļ. Rezultāts vēl nav zināms, bet Zemkopības Jānis Dūklavs ministrs paudis cerību, ka finansējuma apjoms, ko saņems Latvijas zemnieki, «būs adekvāts».

Iepriekš Zemkopības ministrija paziņoja, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāju zaudējumi no Krievijas ieviestā embargo sasnieguši 140 miljonus eiro.

Mājokļi kļūs pieejamāki

Bet ir arī labas ziņas: mājokļu pieejamība visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās uzlabojās. To apliecina jaunākais Mājokļu pieejamība indekss (MPI), ko aprēķina Swedbank.

Šī gadā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Rīgā MPI palielinājies no 142 līdz 152 punktiem. Indeksa vērtība pie 152 punktiem nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības ienākumi (kas atbilst 1,5 vidējai neto darba algai Rīgā) ir par 52% lielāki, nekā nepieciešams, lai maksātu hipotekāro kredītu par 55 kvadrātmetru dzīvokli.

Indeksa pieaugumu veicinājis iespaidīgs vidējās neto algas pieaugums (+ 7,3%), apvienojumā ar procentu likmju kritumu par 16 bāzes punktiem, saglabājoties mērenam mājokļu cenu pieaugumam (+2,2%). Šie faktori veicinājuši mājokļu pieejamību arī Tallinā un Viļņā.

MPI Tallinā otrajā ceturksnī ir pieaudzis pavisam nedaudz – no 149 iepriekšējā gadā līdz 151 šogad. Visstraujāk indekss audzis Viļņā, pieaugot par 15 punktiem, bet joprojām tas ir zemāks nekā Rīgā un Tallinā, sasniedzot 133 punktu atzīmi.

Rīgā, «standarta» mājsaimniecības izmaksas mājokļa kredīta apkalpošanai šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā bija 200 eiro mēnesī, Tallinā un Viļņā – attiecīgi 291 un 211 eiro apmērā.

Vecums pie mums tiek godāts

Lūk, kas ir interesanti: dzīves apstākļi ir viens no kritērijiem, ko ANO eksperti ņem vērā sastādot to valstu reitingu, kas visvairāk piemērotas cilvēkiem virs 60 gadiem.

Pirmajā desmitniekā iekļauta Šveice (pirmā vieta), tai seko Norvēģija, Zviedrija, Vācija, Kanāda, Nīderlande, Īslande, Japāna, ASV un Lielbritānija.

No bijušās PSRS valstīm labākajās reitinga pozīcijas ir Igaunija (23.vieta), Gruzija (29.vieta) un Latvija (35.vieta).

Veidojot reitingu, speciālisti izmanto Pasaules Bankas, Pasaules Veselības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un UNESCO datus. Indeksa aprēķinos ņem vērā aptuveni 90% no visas pasaules vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā: dzīves apstākļi, izglītības, strādājošo skaits, sociālās aktivitātes un tā, cik bieži šie cilvēki apmeklē medicīnas iestādes.
Starp citu, ir valstis, kurās bagāto pensionāru interešu apkalpošana ir vesela ekonomikas nozare. Piemēram, Portugālē, kur pavadīt dzīves nogali zem siltās dienvidu saules dodas briti un vācieši. Kaimiņvalsti Igauniju arvien biežāk izvēlas somu pensionāri. Un, ja jau Latvija šajā Apvienoto Nāciju Organizācijas reitingā iekļuvusi samērā augstā pozīcijā, varbūt mums arī vajadzētu padomāt par, kā tagad modē ir teikt, šī pakalpojuma monetizāciju, nevis paaugstināt nodokļus un uzņemt bēgļus no trešajām valstīm.

Ref:017.010.103.8005


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.