bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 24.03.2017 | Vārda dienas: Kazimirs, Izidors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ar traktoriem pret sankcijām

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka / LETAPateicoties Latvijas valdošās elites solidaritātes apziņai, sabiedrība pamazām sāk uzzināt, kas ir šie cilvēki, kuri, iespējams, maksās jauno solidaritātes nodokli.

Vairāk par šo iniciatīvu BNN informēja pagājušajā nedēļā. Un lūk, manāmas jau «pirmās bezdelīgas», kuras varētu skart šis maksājums. Šonedēļ lielākā Latvijas telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paziņoja, ka pateicoties tā dēvētajam solidaritātes nodoklim, uzņēmums varētu ievērojami samazināt darbinieku skaitu un paaugstināt cenas saviem pakalpojumiem.

Tātad ir viegli iedomāties, ka Lattelecom, nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, kuru mēnešalga ir četri tūkstoši eiro un vairāk, jo jauno nodokli piemēros tieši lielo algu saņēmējiem. Starp citu, šādi darbinieki Latvijā, saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, ir tikai 4700 no darba ņēmēju kopējā skaita, t.i. 800 tūkstošiem.

Iepriekš Gulbis tika teicis, ka solidaritātes nodoklis ir spilgta klajas nekompetences un nekonsekvences ilustrācija un to nevar saukt citādi kā par kaitniecisku ideju, kas radīs negatīvas sekas valsts ekonomikai un labklājībai, mazinot legālu nodarbinātību un stiprinot ēnu ekonomiku.

Ideja ieviest solidaritātes nodokli radās izstrādājot 2016.gada valsts budžetu, ko nekavējoties nokritizēja uzņēmējdarbības organizācijas, arodbiedrības un politiskā opozīcija. Pēc viņu domām, budžeta veidošanas process bija ļoti neprofesionāls, bet nodokļu iniciatīvas – nekonsekventas.

Ar traktoriem pret sankcijām

Arī aiz Latvijas robežām šonedēļ notika nopietnas cīņas. Pēc dažādiem ziņu avotiem, uz protesta akciju Briselē bija pulcējušies no pieciem līdz sešiem tūkstošiem lauksaimnieku no ES valstīm ar vairāk nekā tūkstoš traktoriem. Viņu vidū arī lauksaimnieki no Baltijas valstīm. Protesta akcija notika vienlaicīgi ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdi, kurā bija plānots apspriest atbalsta pasākumus Eiropas lauksaimniekiem.

Rezultātā Eiropas Komisija (EK) piedāvāja atbalstam 500 miljonus eiro. Un, lai gan EK viceprezidents Jirki Katainens norādīja, ka finanšu atbalsta pakete ir droša un izšķiroša atbilde lauksaimnieku prasībām, paši zemnieki apgalvo, ka minētā summa zaudējumu segšanai nebūs pietiekama.

Kādas lauksaimnieku iniciatīvas grupas pārstāvis, Alberts Jans Mats sacīja, ka viņu zaudējumi, ir aptuveni 5,5 miljardi eiro, kas radušies rezultātā ES sankcijām pret Krieviju un Krievijas ieviestajam atbildes embargo produktu importam no ES.

Saskaņā ar biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas teikto, ar EK 500 miljoniem eiro apmērā nebūs pietiekami, lai atbalstītu lauksaimniecības nozari. Viņa apgalvo, ka tikai Latvijas zemniekiem vien mēnesī nepieciešami aptuveni 5-6 miljoni eiro. Tātad, lai izdzīvotu līdz oktobra beigām, vietējiem lauksaimniekiem nepieciešami 20 miljoni eiro, tāpēc piešķirtais atbalsts nebūs pietiekams. Galīgo lēmumu par līdzekļu sadali Briseles ierēdņi pieņems nākamnedēļ. Rezultāts vēl nav zināms, bet Zemkopības Jānis Dūklavs ministrs paudis cerību, ka finansējuma apjoms, ko saņems Latvijas zemnieki, «būs adekvāts».

Iepriekš Zemkopības ministrija paziņoja, ka Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētāju zaudējumi no Krievijas ieviestā embargo sasnieguši 140 miljonus eiro.

Mājokļi kļūs pieejamāki

Bet ir arī labas ziņas: mājokļu pieejamība visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās uzlabojās. To apliecina jaunākais Mājokļu pieejamība indekss (MPI), ko aprēķina Swedbank.

Šī gadā otrajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, Rīgā MPI palielinājies no 142 līdz 152 punktiem. Indeksa vērtība pie 152 punktiem nozīmē, ka «standarta» mājsaimniecības ienākumi (kas atbilst 1,5 vidējai neto darba algai Rīgā) ir par 52% lielāki, nekā nepieciešams, lai maksātu hipotekāro kredītu par 55 kvadrātmetru dzīvokli.

Indeksa pieaugumu veicinājis iespaidīgs vidējās neto algas pieaugums (+ 7,3%), apvienojumā ar procentu likmju kritumu par 16 bāzes punktiem, saglabājoties mērenam mājokļu cenu pieaugumam (+2,2%). Šie faktori veicinājuši mājokļu pieejamību arī Tallinā un Viļņā.

MPI Tallinā otrajā ceturksnī ir pieaudzis pavisam nedaudz – no 149 iepriekšējā gadā līdz 151 šogad. Visstraujāk indekss audzis Viļņā, pieaugot par 15 punktiem, bet joprojām tas ir zemāks nekā Rīgā un Tallinā, sasniedzot 133 punktu atzīmi.

Rīgā, «standarta» mājsaimniecības izmaksas mājokļa kredīta apkalpošanai šī gada otrajā ceturksnī šajā gadā bija 200 eiro mēnesī, Tallinā un Viļņā – attiecīgi 291 un 211 eiro apmērā.

Vecums pie mums tiek godāts

Lūk, kas ir interesanti: dzīves apstākļi ir viens no kritērijiem, ko ANO eksperti ņem vērā sastādot to valstu reitingu, kas visvairāk piemērotas cilvēkiem virs 60 gadiem.

Pirmajā desmitniekā iekļauta Šveice (pirmā vieta), tai seko Norvēģija, Zviedrija, Vācija, Kanāda, Nīderlande, Īslande, Japāna, ASV un Lielbritānija.

No bijušās PSRS valstīm labākajās reitinga pozīcijas ir Igaunija (23.vieta), Gruzija (29.vieta) un Latvija (35.vieta).

Veidojot reitingu, speciālisti izmanto Pasaules Bankas, Pasaules Veselības organizācijas, Starptautiskās Darba organizācijas un UNESCO datus. Indeksa aprēķinos ņem vērā aptuveni 90% no visas pasaules vecāka gadagājuma cilvēku dzīves apstākļus, vērtējot pēc tādiem kritērijiem kā: dzīves apstākļi, izglītības, strādājošo skaits, sociālās aktivitātes un tā, cik bieži šie cilvēki apmeklē medicīnas iestādes.
Starp citu, ir valstis, kurās bagāto pensionāru interešu apkalpošana ir vesela ekonomikas nozare. Piemēram, Portugālē, kur pavadīt dzīves nogali zem siltās dienvidu saules dodas briti un vācieši. Kaimiņvalsti Igauniju arvien biežāk izvēlas somu pensionāri. Un, ja jau Latvija šajā Apvienoto Nāciju Organizācijas reitingā iekļuvusi samērā augstā pozīcijā, varbūt mums arī vajadzētu padomāt par, kā tagad modē ir teikt, šī pakalpojuma monetizāciju, nevis paaugstināt nodokļus un uzņemt bēgļus no trešajām valstīm.

Ref:017.010.103.8005


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.