bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Attīstības punkti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Latvijā joprojām pastāv deflācija, un kopumā tā ir slikta zīme, lai gan daži eksperti mēģina nosaukt šo ekonomikas stāvokli par «veselīgu deflāciju». Lai nu kā, daudzās jomās ir vērojams progress.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde informēja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 0,7%, bet, salīdzinot ar 2015.gada augustu, nav mainījušās.

Augustā vidējais patēriņa cenu līmenis pēdējo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 0,3%.

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām augustā, salīdzinot ar jūliju, bijusi cenu kritumam pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem, transporta precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu pieaugums atpūtas un kultūras pakalpojumiem.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni, salīdzinot ar 2015.gada augustu, bijusi cenu kāpumam atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, sakaru grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Ekonomikas ministrija steidzās mierināt, ka augustā raksturīgs cenu kritums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Turklāt šogad cenu kritumu ietekmē arī pasaules naftas cenu kritums jūlijā.

Tomēr saskaņā ar ministrijas prognozēm, gada inflācija varētu būt tuvu nullei, un tas nozīmē tikai vienu – ekonomika nekrīt un neaug, tā ir iesalusi vienā punktā.

Jāatzīmē gan, ka vietām vērojama izaugsme.

«Melnā zelta» meklējumos

Atkal Latvijā vērojama aktivitāte naftas ieguves jomā. Lietuvas uzņēmums Geobaltic izteikusi vēlmi iegūt licenci, lai izpētītu ogļūdeņražu, galvenokārt naftas, ieguves iespējas Kuldīgas novadā.

Šī gada maijā Lietuvas uzņēmums iesniedzis Latvijas Ekonomikas ministrijā pieteikumu licences saņemšanai, lai veiktu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi Kuldīgas novada, Gudenieku pagasta, Jāņasētās, KalējosSamantās un Ozolvalkos.

Minētie īpašumi pieder SIA Artis JP, kuras valdes priekšsēdētājs ir Svens Petersens.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, rīkojuma projektā iekļautais licences laukums daļēji ietilpst 1963.gadā atklātajā Kuldīgas naftas atradnē, kas patlaban ir vienīgā Latvijā atklātā naftas atradne. Tā atrodas apmēram 950-960 metru zem jūras līmeņa. Atradnes platība ir aptuveni 76 hektāri. Tiek lēsts, ka tajā varētu būt 770 tūkstoši kubikmetri naftas krājumu, no kuriem iespējams iegūt aptuveni 150 kubikmetrus jeb aptuveni 950 tūkstošus barelu naftas.

BNN jau informēja, ir zināms par labas kvalitātes naftas ieguves iespējām Baltijas jūrā. Latvijas valdība lēš, ka jūras dibenā atrodas aptuveni 250 miljoni barelu jēlnaftas Brent (tādu pašu iegūst Norvēģijā) ar kopējo vērtību 6 miljardi dolāru.

Tomēr vienošanās panākta

Tāpat ir vērojams progress dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecībā. Šonedēļ Baltijas valstis vienojās par to, kā tiks veikti šī projekta īstenošanai nepieciešami iepirkumi. Kopuzņēmuma RB Rail  padomes locekļi sanāksmē, kas notika Briselē, vienojās, ka iepirkumi tiks sadalīti trīs grupās –  iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.

Visiem iepirkumiem būs vienots standarts, un tie tiks veikti saskaņā ar RB Rail izstrādātajām vadlīnijām, iepirkumu dokumentu standarta paraugiem un piegādātāju kvalifikācijas minimālajām prasībām.

Iepriekš Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja, ka Baltijas valstis var zaudēt projektam piešķirtos līdzekļus, ja nespēs vienoties par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica projektu.

Viņš norādīja, ka nesaprot Lietuvas pozīciju un vēlmi rīkot konkursus darbuzņēmējiem atsevišķi, nevis caur kopuzņēmumu RB Rail.

Kā jau iepriekš ziņots, Baltijas valstīm ilgākā laika posmā nevarēja vienoties par PVN sadali darbiem Rail Baltica projekta ietvaros. Lietuva baidījās, ka, tā kā visi pasūtījumi tiks veikti caur Latvijā reģistrēto kopuzņēmumu RB Rail, PVN paliks Latvijā. Lietuva pastāvīgi centās panākt, lai PVN par darbiem, kas tiks veikti Lietuvas teritorijā, paliktu Lietuvā.

Darbiem pie projekta Rail Baltica Lietuvā Eiropas Komisija pagājušajā gadā piešķīra 106 miljonus eiro, un šogad – vēl gandrīz 191 miljonu eiro.

Ķīnas zīmē

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šonedēļ devās uz Ķīnu, lai vestu sarunas par Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības stiprināšanu un Latvijas dienu atklāšanu Ķīnā.

Latvijas – Ķīnas tirdzniecības apjomi gadu no gada pieaug, un šobrīd Ķīna ir Latvijas otrs lielākais sadarbības partneris ārpus Eiropas Savienības valstīm.  Saskaņā ar Ašeradena teikto, Latvijas uzņēmēji ir apliecinājuši lielu interesi sadarboties ar Ķīnu, to apliecina arī plašā uzņēmēju delegācija, kuri pavada ministru šajā vizītē. Daudzi Latvijas produkti ir atraduši stabilu nišu Ķīnas tirgū un to kvalitāte ir labi pazīstama Ķīnas patērētājiem, sacīja ministrs.

Ķīnas tirgū ir pieejama tādu Latvijas uzņēmumu ražotā produkcija kā: Food Union, Cido, Gamma-A, Piejūra, Brīvais vilnis, Kolumbija, Kārumu fabrika, Pure Chocolate, Rāmkalni, Rīgas dzirnavnieks, Aerodium, SAF Tehnika, Mikrotīkls, Stenders, Sino Business Links u.c.

Latvija ir ieinteresēta izveidot ciešāku sadarbību ar Ķīnu tādās jomās kā transports, tranzīts un loģistika, kokapstrāde, pārtikas apstrāde, IKT, inovācija un augstās tehnoloģijas, izglītība, tūrisms, u.c.

Tāpat ekonomikas ministrs Ašeradens piedalījās Latvijas – Ķīnas biznesa forumā Discover Latvia ostas pilsētā Ningbo. Biznesa foruma ietvaros notika divpusējas uzņēmēju tikšanās, kas palīdz Latvijas uzņēmējiem atrast jaunus sadarbības partnerus un apgūt jaunus eksporta tirgus.

Biznesa forumā Discover Latvia piedalījās 20 Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kas pārstāv transporta, kokapstrādes, pārtikas, tekstila dizaina, kā arī juridisko un tulkojumu pakalpojumu sniegšanas nozares.

Ekonomikas ministra vizīte Ķīnā ilga no 3. līdz 11.septembrim.

Ref:103.000.103.200500


Pievienot komentāru

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.