bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Bankas apvieno spēkus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ uzzinājām par, iespējams, lielāko apvienošanos banku sektorā pēdējo gadu laikā. Nordea un DNB paziņoja par plāniem apvienot savu pieredzi un zināšanas, kā arī darbību Baltijas valstīs.

«Nordea  un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm,» šāds paziņojums pienāca abu kredītiestāžu klientiem īsziņā vai e-pastā. Tiek uzsvērts, ka bankas papildinās viena otru. Nordea, piemēram, ieņem spēcīgas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB ir spēcīgs spēlētājs mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot savus resursus, bankas kļūs lielāks un ietekmīgs spēlētājs arī privātpersonu apkalpošanā, turklāt jaunajai bankai būs lielāka pieejamība un plašāks ģeogrāfiskais pārklājums, ņemot vērā Nordea spēcīgas pozīcijas Igaunijā un DNB Lietuvā, kā arī vienlīdzīgas pozīcijas Latvijas tirgū, teikts bankas paziņojumā par plānoto apvienošanos.

Darījums par jaunās bankas izveidi tiks noslēgts 2017.gada otrajā ceturksnī. Līdz brīdim, kamēr tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, Nordea un DNB strādās atsevišķi, kā savstarpēji konkurējošas bankas.

Jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā ar filiālēm Latvijā un Lietuvā, preses konferencē informēja banku pārstāvji. Kā sauks jauno banku – vēl nav zināms, taču zīmolā tiks atspoguļots gan darbības tirgus – Baltijas valstis, gan arī bankas īpašnieku izcelsme – Ziemeļvalstis.

Nordea un DNB bankās Baltijas valstīs pašlaik strādā attiecīgi 1 300 un 1 800 darbinieki, bet kopējais aktīvu apjoms sasniedz 13 miljardus eiro – astoņi miljardi Nordea un pieci miljardi DNB.

DNB banka Latvijā ir Norvēģijas finanšu grupas DNB daļa, kuras 34% akciju pieder Norvēģijas valstij. DNB grupa Latvijā ir noslēgusi šī gada pirmo pusi ar peļņu 22,8 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

Operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā veidoja 21,3 miljonus eiro, kas ir par 136% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Nordea grupas operatīvās darbības peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniedza 18 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn. Baltijas valstīs Nordea operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro.

«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» paziņojis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Gan izklaidēties, gan ārstēties

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publicēja Latvijas viesnīcu un tūristu naktsmītņu darbības rezultātus 2016.gada pirmajā pusē. Kā izrādās, ārvalstu viesi mūsu valstī pavadījuši 1,892 miljonu nakšu – par 6,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā. 2016.gada otrajā ceturksnī ārvalstu tūristu skaits Latvijā sasniedza 432,7 tūkstošus, 29,6% no tiem bija no kaimiņvalstīm: no Krievijas 10,9%, no Lietuvas – 8,6%, no Igaunijas – 8,1%,  no Baltkrievijas – 2%. Tajā pašā laikā ievērojami pieaudzis ciemiņu skaits no ASV – par 56,6%,  Spānijas – par 33,4%, Lielbritānijas  – par 27%,  Lietuvas –  par 17,9%, Polijas  – par 17,4% un 13,5% no Somijas.

Daudzi no viņiem droši vien brauc pie mums ne tikai baudīt dabas skaistumu un aplūkot vietējos apskates objektus, bet arī tādēļ, lai uzlabotu savu veselību. Saskaņā ar Latvijas Medicīnas Eksporta asociācijas datiem, pērn ārzemniekiem sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms Latvijā palielinājies par 18%, savukārt viesu izdevumi, kas tērēti ārstēšanai un diagnostikai, mūsu valstī sasnieguši piecus miljonus eiro.

Viena no visperspektīvākajām jomām ir viroterapija kā metode vēža ārstēšanā, tāpat arī diagnostika un zobārstniecība, pavēstīja asociācijas prezidents Olafs Slutiņš. Saskaņā ar viņa teikto, Latvijas trumpis ir cenas un kvalitātes attiecība, kā arī specializācija. Piemēram, Siguldas slimnīca veic kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir ļoti pieprasītas skandināvu vidū.

Jautājums izsmelts

Šonedēļ triju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču apsprieda Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Sēdes dalībnieki nolēma tēmu slēgt.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza savus paskaidrojumus un uzskata, ka jautājums par ZZS ministru tikšanos ar Dvorkoviču ir izsmelts. Premjerministrs Māris Kučinskis koalīcijas padomes sēdē norādīja, ka Dūklavs pārliecinājis par tikšanās lietderību, kā arī to, ka tā nekādā veidā neietekmē valsts oficiālo ārpolitikas pozīciju. Tā drīzāk jāuztver kā atbalsts Latvijas ražotājiem.

Savukārt koalīcijas partneri rāja vainīgos un izteica cerību, ka šādi gadījumi neatkārtosies. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka mācību pēc ZZS ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru guvuši visi un nekas tamlīdzīgs neatkārtosies.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis teica, ka, pirmkārt, tas «kas ar ko tiekas» un tas, kādā kontekstā notiek tikšanās, ir valdības jautājums. Bet, neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies, apliecināja prezidents un piebilda, ka izmaiņas notiks tikai tad, ja būs vērojams progress, īstenojot Minskas vienošanos.

Kopumā par politiķu visbiežāk lietotajiem vārdiem kļuvusi tieši «mācība» un «neatkārtosies». Kā atzina Rinkēvičs Ārlietu ministrija bija informēta par Dūklava un Dvorkoviča tikšanos, tomēr viņš nebija zinājis par abu pārējo ministru dalību neformālajās sarunās. Rinkēvičs tāpat norādīja, ka situācija kopumā izspēlēta aizdomīgi un līdzinās Krievijas diplomātijas mahinācijām, ņemot vērā, ka šis stāsts met ēnu uz Latviju, kā ES sabiedroto jautājumā par sankcijām pret Krieviju.

BNN jau informēja, augusta sākumā Dvorkovičs, atrodoties atvaļinājumā Latvijā, tikās ar trim ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notika zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela, un tajā piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tikšanās laikā tika runāts par zivju eksporta atjaunošanu, Inčukalna gāzes krātuvi un tranzītu.

«Zaļais» zelts

Kamēr ar to preču, kurām ir pievienotā vērtība, eksportu iet diezgan smagi, Latvija turpina palielināt «zaļā» zelta eksportu uz ārvalstīm.  Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta produkcijas vērtība sasniegusi 1,053 miljardus eiro – kas ir par 3,2% vairāk, nekā tajā pašā laika posmā 2015.gadāа (1,020 miljardi eiro).

Koka un tā izstrādājumu eksports kopš gada sākuma sasniedzis 904,44 miljons eiro – par 4% vairāk, nekā 2015.gada pirmajā pusgadā (869,33 miljoni eiro). Lielāko kokapstrādes nozares eksporta daļu veido Latvijā ražoto granulu eksports – šogad eksportēti 933,8 tūkstoši tonnu granulu par summu 117 miljoni eiro. 2015.gada pirmajā pusgadā šie rādītāji bija attiecīgi 790,4 tūkstoši tonnu un 103 miljoni eiro.

Kā iepriekš Latvijas meža nozares lielākie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Vācija un Zviedrija.

Ref: 017.010.102.20014


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.