bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Bankas apvieno spēkus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ uzzinājām par, iespējams, lielāko apvienošanos banku sektorā pēdējo gadu laikā. Nordea un DNB paziņoja par plāniem apvienot savu pieredzi un zināšanas, kā arī darbību Baltijas valstīs.

«Nordea  un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm,» šāds paziņojums pienāca abu kredītiestāžu klientiem īsziņā vai e-pastā. Tiek uzsvērts, ka bankas papildinās viena otru. Nordea, piemēram, ieņem spēcīgas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB ir spēcīgs spēlētājs mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot savus resursus, bankas kļūs lielāks un ietekmīgs spēlētājs arī privātpersonu apkalpošanā, turklāt jaunajai bankai būs lielāka pieejamība un plašāks ģeogrāfiskais pārklājums, ņemot vērā Nordea spēcīgas pozīcijas Igaunijā un DNB Lietuvā, kā arī vienlīdzīgas pozīcijas Latvijas tirgū, teikts bankas paziņojumā par plānoto apvienošanos.

Darījums par jaunās bankas izveidi tiks noslēgts 2017.gada otrajā ceturksnī. Līdz brīdim, kamēr tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, Nordea un DNB strādās atsevišķi, kā savstarpēji konkurējošas bankas.

Jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā ar filiālēm Latvijā un Lietuvā, preses konferencē informēja banku pārstāvji. Kā sauks jauno banku – vēl nav zināms, taču zīmolā tiks atspoguļots gan darbības tirgus – Baltijas valstis, gan arī bankas īpašnieku izcelsme – Ziemeļvalstis.

Nordea un DNB bankās Baltijas valstīs pašlaik strādā attiecīgi 1 300 un 1 800 darbinieki, bet kopējais aktīvu apjoms sasniedz 13 miljardus eiro – astoņi miljardi Nordea un pieci miljardi DNB.

DNB banka Latvijā ir Norvēģijas finanšu grupas DNB daļa, kuras 34% akciju pieder Norvēģijas valstij. DNB grupa Latvijā ir noslēgusi šī gada pirmo pusi ar peļņu 22,8 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

Operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā veidoja 21,3 miljonus eiro, kas ir par 136% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Nordea grupas operatīvās darbības peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniedza 18 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn. Baltijas valstīs Nordea operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro.

«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» paziņojis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Gan izklaidēties, gan ārstēties

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publicēja Latvijas viesnīcu un tūristu naktsmītņu darbības rezultātus 2016.gada pirmajā pusē. Kā izrādās, ārvalstu viesi mūsu valstī pavadījuši 1,892 miljonu nakšu – par 6,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā. 2016.gada otrajā ceturksnī ārvalstu tūristu skaits Latvijā sasniedza 432,7 tūkstošus, 29,6% no tiem bija no kaimiņvalstīm: no Krievijas 10,9%, no Lietuvas – 8,6%, no Igaunijas – 8,1%,  no Baltkrievijas – 2%. Tajā pašā laikā ievērojami pieaudzis ciemiņu skaits no ASV – par 56,6%,  Spānijas – par 33,4%, Lielbritānijas  – par 27%,  Lietuvas –  par 17,9%, Polijas  – par 17,4% un 13,5% no Somijas.

Daudzi no viņiem droši vien brauc pie mums ne tikai baudīt dabas skaistumu un aplūkot vietējos apskates objektus, bet arī tādēļ, lai uzlabotu savu veselību. Saskaņā ar Latvijas Medicīnas Eksporta asociācijas datiem, pērn ārzemniekiem sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms Latvijā palielinājies par 18%, savukārt viesu izdevumi, kas tērēti ārstēšanai un diagnostikai, mūsu valstī sasnieguši piecus miljonus eiro.

Viena no visperspektīvākajām jomām ir viroterapija kā metode vēža ārstēšanā, tāpat arī diagnostika un zobārstniecība, pavēstīja asociācijas prezidents Olafs Slutiņš. Saskaņā ar viņa teikto, Latvijas trumpis ir cenas un kvalitātes attiecība, kā arī specializācija. Piemēram, Siguldas slimnīca veic kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir ļoti pieprasītas skandināvu vidū.

Jautājums izsmelts

Šonedēļ triju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču apsprieda Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Sēdes dalībnieki nolēma tēmu slēgt.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza savus paskaidrojumus un uzskata, ka jautājums par ZZS ministru tikšanos ar Dvorkoviču ir izsmelts. Premjerministrs Māris Kučinskis koalīcijas padomes sēdē norādīja, ka Dūklavs pārliecinājis par tikšanās lietderību, kā arī to, ka tā nekādā veidā neietekmē valsts oficiālo ārpolitikas pozīciju. Tā drīzāk jāuztver kā atbalsts Latvijas ražotājiem.

Savukārt koalīcijas partneri rāja vainīgos un izteica cerību, ka šādi gadījumi neatkārtosies. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka mācību pēc ZZS ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru guvuši visi un nekas tamlīdzīgs neatkārtosies.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis teica, ka, pirmkārt, tas «kas ar ko tiekas» un tas, kādā kontekstā notiek tikšanās, ir valdības jautājums. Bet, neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies, apliecināja prezidents un piebilda, ka izmaiņas notiks tikai tad, ja būs vērojams progress, īstenojot Minskas vienošanos.

Kopumā par politiķu visbiežāk lietotajiem vārdiem kļuvusi tieši «mācība» un «neatkārtosies». Kā atzina Rinkēvičs Ārlietu ministrija bija informēta par Dūklava un Dvorkoviča tikšanos, tomēr viņš nebija zinājis par abu pārējo ministru dalību neformālajās sarunās. Rinkēvičs tāpat norādīja, ka situācija kopumā izspēlēta aizdomīgi un līdzinās Krievijas diplomātijas mahinācijām, ņemot vērā, ka šis stāsts met ēnu uz Latviju, kā ES sabiedroto jautājumā par sankcijām pret Krieviju.

BNN jau informēja, augusta sākumā Dvorkovičs, atrodoties atvaļinājumā Latvijā, tikās ar trim ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notika zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela, un tajā piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tikšanās laikā tika runāts par zivju eksporta atjaunošanu, Inčukalna gāzes krātuvi un tranzītu.

«Zaļais» zelts

Kamēr ar to preču, kurām ir pievienotā vērtība, eksportu iet diezgan smagi, Latvija turpina palielināt «zaļā» zelta eksportu uz ārvalstīm.  Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta produkcijas vērtība sasniegusi 1,053 miljardus eiro – kas ir par 3,2% vairāk, nekā tajā pašā laika posmā 2015.gadāа (1,020 miljardi eiro).

Koka un tā izstrādājumu eksports kopš gada sākuma sasniedzis 904,44 miljons eiro – par 4% vairāk, nekā 2015.gada pirmajā pusgadā (869,33 miljoni eiro). Lielāko kokapstrādes nozares eksporta daļu veido Latvijā ražoto granulu eksports – šogad eksportēti 933,8 tūkstoši tonnu granulu par summu 117 miljoni eiro. 2015.gada pirmajā pusgadā šie rādītāji bija attiecīgi 790,4 tūkstoši tonnu un 103 miljoni eiro.

Kā iepriekš Latvijas meža nozares lielākie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Vācija un Zviedrija.

Ref: 017.010.102.20014


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.