bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Bankas apvieno spēkus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ uzzinājām par, iespējams, lielāko apvienošanos banku sektorā pēdējo gadu laikā. Nordea un DNB paziņoja par plāniem apvienot savu pieredzi un zināšanas, kā arī darbību Baltijas valstīs.

«Nordea  un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm,» šāds paziņojums pienāca abu kredītiestāžu klientiem īsziņā vai e-pastā. Tiek uzsvērts, ka bankas papildinās viena otru. Nordea, piemēram, ieņem spēcīgas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, bet DNB ir spēcīgs spēlētājs mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot savus resursus, bankas kļūs lielāks un ietekmīgs spēlētājs arī privātpersonu apkalpošanā, turklāt jaunajai bankai būs lielāka pieejamība un plašāks ģeogrāfiskais pārklājums, ņemot vērā Nordea spēcīgas pozīcijas Igaunijā un DNB Lietuvā, kā arī vienlīdzīgas pozīcijas Latvijas tirgū, teikts bankas paziņojumā par plānoto apvienošanos.

Darījums par jaunās bankas izveidi tiks noslēgts 2017.gada otrajā ceturksnī. Līdz brīdim, kamēr tiks saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, Nordea un DNB strādās atsevišķi, kā savstarpēji konkurējošas bankas.

Jaunā banka tiks reģistrēta Igaunijā ar filiālēm Latvijā un Lietuvā, preses konferencē informēja banku pārstāvji. Kā sauks jauno banku – vēl nav zināms, taču zīmolā tiks atspoguļots gan darbības tirgus – Baltijas valstis, gan arī bankas īpašnieku izcelsme – Ziemeļvalstis.

Nordea un DNB bankās Baltijas valstīs pašlaik strādā attiecīgi 1 300 un 1 800 darbinieki, bet kopējais aktīvu apjoms sasniedz 13 miljardus eiro – astoņi miljardi Nordea un pieci miljardi DNB.

DNB banka Latvijā ir Norvēģijas finanšu grupas DNB daļa, kuras 34% akciju pieder Norvēģijas valstij. DNB grupa Latvijā ir noslēgusi šī gada pirmo pusi ar peļņu 22,8 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pagājušajā gadā.

Operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā veidoja 21,3 miljonus eiro, kas ir par 136% vairāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Nordea grupas operatīvās darbības peļņa Latvijā pirmajā pusgadā sasniedza 18 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn. Baltijas valstīs Nordea operatīvās darbības peļņa pirmajā pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro.

«Apvienojot Nordea bankas un DNB bankas darbību Latvijā, izveidosies ļoti ietekmīgs finanšu tirgus spēlētājs ar attiecīgi lielāku finanšu jaudu un veicinās konkurenci finanšu pakalpojumu jomā,» paziņojis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Gan izklaidēties, gan ārstēties

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šonedēļ publicēja Latvijas viesnīcu un tūristu naktsmītņu darbības rezultātus 2016.gada pirmajā pusē. Kā izrādās, ārvalstu viesi mūsu valstī pavadījuši 1,892 miljonu nakšu – par 6,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2015.gadā. 2016.gada otrajā ceturksnī ārvalstu tūristu skaits Latvijā sasniedza 432,7 tūkstošus, 29,6% no tiem bija no kaimiņvalstīm: no Krievijas 10,9%, no Lietuvas – 8,6%, no Igaunijas – 8,1%,  no Baltkrievijas – 2%. Tajā pašā laikā ievērojami pieaudzis ciemiņu skaits no ASV – par 56,6%,  Spānijas – par 33,4%, Lielbritānijas  – par 27%,  Lietuvas –  par 17,9%, Polijas  – par 17,4% un 13,5% no Somijas.

Daudzi no viņiem droši vien brauc pie mums ne tikai baudīt dabas skaistumu un aplūkot vietējos apskates objektus, bet arī tādēļ, lai uzlabotu savu veselību. Saskaņā ar Latvijas Medicīnas Eksporta asociācijas datiem, pērn ārzemniekiem sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms Latvijā palielinājies par 18%, savukārt viesu izdevumi, kas tērēti ārstēšanai un diagnostikai, mūsu valstī sasnieguši piecus miljonus eiro.

Viena no visperspektīvākajām jomām ir viroterapija kā metode vēža ārstēšanā, tāpat arī diagnostika un zobārstniecība, pavēstīja asociācijas prezidents Olafs Slutiņš. Saskaņā ar viņa teikto, Latvijas trumpis ir cenas un kvalitātes attiecība, kā arī specializācija. Piemēram, Siguldas slimnīca veic kuņģa samazināšanas operācijas, kas ir ļoti pieprasītas skandināvu vidū.

Jautājums izsmelts

Šonedēļ triju Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču apsprieda Koalīcijas sadarbības padomes sēdē. Sēdes dalībnieki nolēma tēmu slēgt.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sniedza savus paskaidrojumus un uzskata, ka jautājums par ZZS ministru tikšanos ar Dvorkoviču ir izsmelts. Premjerministrs Māris Kučinskis koalīcijas padomes sēdē norādīja, ka Dūklavs pārliecinājis par tikšanās lietderību, kā arī to, ka tā nekādā veidā neietekmē valsts oficiālo ārpolitikas pozīciju. Tā drīzāk jāuztver kā atbalsts Latvijas ražotājiem.

Savukārt koalīcijas partneri rāja vainīgos un izteica cerību, ka šādi gadījumi neatkārtosies. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecināja, ka mācību pēc ZZS ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru guvuši visi un nekas tamlīdzīgs neatkārtosies.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis teica, ka, pirmkārt, tas «kas ar ko tiekas» un tas, kādā kontekstā notiek tikšanās, ir valdības jautājums. Bet, neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies, apliecināja prezidents un piebilda, ka izmaiņas notiks tikai tad, ja būs vērojams progress, īstenojot Minskas vienošanos.

Kopumā par politiķu visbiežāk lietotajiem vārdiem kļuvusi tieši «mācība» un «neatkārtosies». Kā atzina Rinkēvičs Ārlietu ministrija bija informēta par Dūklava un Dvorkoviča tikšanos, tomēr viņš nebija zinājis par abu pārējo ministru dalību neformālajās sarunās. Rinkēvičs tāpat norādīja, ka situācija kopumā izspēlēta aizdomīgi un līdzinās Krievijas diplomātijas mahinācijām, ņemot vērā, ka šis stāsts met ēnu uz Latviju, kā ES sabiedroto jautājumā par sankcijām pret Krieviju.

BNN jau informēja, augusta sākumā Dvorkovičs, atrodoties atvaļinājumā Latvijā, tikās ar trim ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notika zivju pārstrādes uzņēmumā Karavela, un tajā piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Tikšanās laikā tika runāts par zivju eksporta atjaunošanu, Inčukalna gāzes krātuvi un tranzītu.

«Zaļais» zelts

Kamēr ar to preču, kurām ir pievienotā vērtība, eksportu iet diezgan smagi, Latvija turpina palielināt «zaļā» zelta eksportu uz ārvalstīm.  Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2016.gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta produkcijas vērtība sasniegusi 1,053 miljardus eiro – kas ir par 3,2% vairāk, nekā tajā pašā laika posmā 2015.gadāа (1,020 miljardi eiro).

Koka un tā izstrādājumu eksports kopš gada sākuma sasniedzis 904,44 miljons eiro – par 4% vairāk, nekā 2015.gada pirmajā pusgadā (869,33 miljoni eiro). Lielāko kokapstrādes nozares eksporta daļu veido Latvijā ražoto granulu eksports – šogad eksportēti 933,8 tūkstoši tonnu granulu par summu 117 miljoni eiro. 2015.gada pirmajā pusgadā šie rādītāji bija attiecīgi 790,4 tūkstoši tonnu un 103 miljoni eiro.

Kā iepriekš Latvijas meža nozares lielākie eksporta tirgi ir Lielbritānija, Vācija un Zviedrija.

Ref: 017.010.102.20014


Pievienot komentāru

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.