bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Banku noslēpuma vairs nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJaunais gads vairs nav aiz kalniem, un ir pienācis laiks atminēties, ka 2016.gada 1.janvārī Latvija stāsies spēkā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šis dokuments paredz, ka mūsu valsts tiek iekļauta automātiskā informācijas apmaiņā starp vairāku desmitu valstu nodokļu iestādēm.

Līdz šim šāda informācija tika izpausta tikai pēc pieprasījuma administratīva vai kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros. Tagad informācijas apmaiņā iesaistītajām finanšu iestādēm ziņas būs jāsniedz automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas kompānijas nodrošinās citu valstu nodokļu administrācijām informāciju par rezidentu kontiem un ienākumiem, bet vietējais ieņēmumu dienests saņems analoģisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem no ārvalstīm. Pagaidām satraukumam nav pamata, jo pirmā informācijas apmaiņa notiks tikai 2017.gadā – par 2016.gada datiem, tomēr, sākot jaunu gadu, labāk ir atcerēties, ka viss, kas tiek slēpts, tiks celts gaismā.

Konvencijas 6.pants paredz sistemātisku un regulāru ar galvenās informācijas apmaiņu par dažāda veida ienākumiem par nodokļu maksātāju starp jurisdikciju, kurā tiek gūti ienākumi un jurisdikciju, kurā reģistrēta viņa dzīvesvieta, pat ja rezidences valstī nodokļu iestādes netur viņu aizdomās par kādiem pārkāpumiem.

Informācija, ar kuru automātiski sāks apmainīties dalībvalstis, ietver datus par ienākumiem no ieguldījumiem, kā arī savu klientu – fizisku vai juridisku personu kontu stāvokli, bilanci un informāciju par ienākumiem no procentiem un dividendēm, ienākumiem no fizisku vai juridisku personu (arī trestu un fondu) finanšu aktīvu pārdošanas par kuriem finanšu iestādes ir ziņojušas valstij.

Konvenciju parakstījušas 63 valstis. Konvencija stājusies spēka 50 no tām. Tostarp virknē ārzonu, piemēram, Belizā un Britu Virdžīnu salās, kā arī jurisdikcijās, kuru uzņēmumi regulāri tiek izmantoti starptautiskajā nodokļu plānošanā: Singapūrā, Nīderlandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Šveicē un citur. 2018.gadā iniciatīvai plāno pievienoties vēl 38 valstis.

Eksperti uzskata, ka valstis, kurām banku darbība un banku noslēpums ir dominējoši pašas valsts dzīvē un ir galvenais ienākumu avots, centīsies nodrošināt iespējami minimālu informāciju. Šveice, piemēram, praktizē «atpirkšanās nodokli», apmaiņā pret pieprasījumu nesaņemšanu no Apvienotās Karalistes, Itālijas un citām valstīm. Ir iespējams, ka šāda prakse laika gaitā attīstīsies arī citās valstīs.

Ko darīs uzņēmēji, kuri šobrīd veic nodokļu optimizāciju un saglabā privātumu, izvietojot aktīvus ārvalstīs? Viens variants: viņi atgriežas savā valstī, lai maksātu nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un likmēm. Otrs variants: viņi izmantos sarežģītākas un pārdomātākas konstrukcijas, kas balstās uz sarežģītās kapitāla īpašumtiesību struktūras. Trešais variants: viņi dosies uz valstīm, kas nav pievienojušās minētajai konvencijai. Tādas pastāv. Jautājums ir par gatavību ievietot savus aktīvus attālās jurisdikcijās un uzraudzīt izmaiņas turienes likumdošanā, politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

Zemāk vairs nav kur

Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) šonedēļ publicēja jaunu Pasaules enerģētikas prognozi, kurā teikts, ka nav gaidāms ātrs naftas cenu kāpums, jo OPEC svarīgāk ir palielināt savu tirgus daļu pat zaudējot peļņu naftas cenu dēļ. Tomēr ievērojams investīciju kritums pēdējā gada laikā iespējams veicinās naftas cenu atgriešanos 80 ASV dolāru par barelu līmenī 2020.gadā un naftas cenu palielinājumam turpmākajos gados, prognozē SEA.

Mums šī prognoze ir svarīga, jo ļauj kaut aptuveni prognozēt, cik ilgi Latvija (un ne tikai Latvija) atradīsies zemas inflācijas zonā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēja jaunāko informāciju par patēriņa cenām. Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tās augušas vien par 0,3%. Kopējais cenu kāpums mēneša laikā bijis tik nenozīmīgs, ka inflācijas rādītājs gada griezumā vēl aizvien turas uz negatīvās atzīmes – 0,2%. Vājo cenu kāpumu diktē zemās naftas cenas un, kamēr «melnais zelts» nekļūs dārgāks, inflācija turēsies ap nulli.

Visā pasaulē turpināsies centieni iekustināt inflāciju. Daudzās valstīs inflācija jau sasniegusi zemāko atzīmi, tāpat, kā Latvijā, un palielinās ļoti lēnām. Galvenokārt to stimulē darba algu palielināšanās. Tomēr zemās resursu cenas, zemā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis vēl aizvien spēlē būtisku lomu inflācijas izaugsmes bremzēšanā.

Kā saradot sociālo atbildību un biznesu

Šādā situācijā aktualitāti gūst sociālā uzņēmējdarbība – instruments, kas ļauj risināt sociālās problēmas, kuras nespēj atrisināt valsts, bet uzņēmējiem tās risināt nav izdevīgi.

Viena no mūsu valsts problēmām slēpjas tajā, ka spēkā esošās uzņēmējdarbības formas neatbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Piemēram, ja kādam projektam jāpiesaista brīvprātīgie, tad komercuzņēmums (SIA) to izdarīt nevar, bet ja sabiedriskā organizācija tiek izveidota sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, grūtības ir tajā, ka nevalstiskās organizācijas nevar nodarboties ar peļņas gūšanu.

Septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie secinājumi būs zināmi šā mēneša beigās, proti, 26.-27.novembrī, kad notiks arī kārtējais sociālās uzņēmējdarbības forums.

Paralēli tam, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, sadarbībā ar Labklājības ministriju 2016.gadā uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas Latvijā būs pilotprojekts jaunam valsts atbalsta virzienam, kā arī iezīmēs sākumu mērķtiecīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam 2016.-2020.gados tiks novirzīti 14,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) tiks piešķirti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 70 sociālie uzņēmumi. Eksperti cer, ka, pateicoties īpašam likumam un plānotajam ESF finansējumam, sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst skaidrāka un daļa problēmu tiks atrisinātas.

Ref:017.010.103.9046


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.