bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Banku noslēpuma vairs nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJaunais gads vairs nav aiz kalniem, un ir pienācis laiks atminēties, ka 2016.gada 1.janvārī Latvija stāsies spēkā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šis dokuments paredz, ka mūsu valsts tiek iekļauta automātiskā informācijas apmaiņā starp vairāku desmitu valstu nodokļu iestādēm.

Līdz šim šāda informācija tika izpausta tikai pēc pieprasījuma administratīva vai kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros. Tagad informācijas apmaiņā iesaistītajām finanšu iestādēm ziņas būs jāsniedz automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas kompānijas nodrošinās citu valstu nodokļu administrācijām informāciju par rezidentu kontiem un ienākumiem, bet vietējais ieņēmumu dienests saņems analoģisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem no ārvalstīm. Pagaidām satraukumam nav pamata, jo pirmā informācijas apmaiņa notiks tikai 2017.gadā – par 2016.gada datiem, tomēr, sākot jaunu gadu, labāk ir atcerēties, ka viss, kas tiek slēpts, tiks celts gaismā.

Konvencijas 6.pants paredz sistemātisku un regulāru ar galvenās informācijas apmaiņu par dažāda veida ienākumiem par nodokļu maksātāju starp jurisdikciju, kurā tiek gūti ienākumi un jurisdikciju, kurā reģistrēta viņa dzīvesvieta, pat ja rezidences valstī nodokļu iestādes netur viņu aizdomās par kādiem pārkāpumiem.

Informācija, ar kuru automātiski sāks apmainīties dalībvalstis, ietver datus par ienākumiem no ieguldījumiem, kā arī savu klientu – fizisku vai juridisku personu kontu stāvokli, bilanci un informāciju par ienākumiem no procentiem un dividendēm, ienākumiem no fizisku vai juridisku personu (arī trestu un fondu) finanšu aktīvu pārdošanas par kuriem finanšu iestādes ir ziņojušas valstij.

Konvenciju parakstījušas 63 valstis. Konvencija stājusies spēka 50 no tām. Tostarp virknē ārzonu, piemēram, Belizā un Britu Virdžīnu salās, kā arī jurisdikcijās, kuru uzņēmumi regulāri tiek izmantoti starptautiskajā nodokļu plānošanā: Singapūrā, Nīderlandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Šveicē un citur. 2018.gadā iniciatīvai plāno pievienoties vēl 38 valstis.

Eksperti uzskata, ka valstis, kurām banku darbība un banku noslēpums ir dominējoši pašas valsts dzīvē un ir galvenais ienākumu avots, centīsies nodrošināt iespējami minimālu informāciju. Šveice, piemēram, praktizē «atpirkšanās nodokli», apmaiņā pret pieprasījumu nesaņemšanu no Apvienotās Karalistes, Itālijas un citām valstīm. Ir iespējams, ka šāda prakse laika gaitā attīstīsies arī citās valstīs.

Ko darīs uzņēmēji, kuri šobrīd veic nodokļu optimizāciju un saglabā privātumu, izvietojot aktīvus ārvalstīs? Viens variants: viņi atgriežas savā valstī, lai maksātu nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un likmēm. Otrs variants: viņi izmantos sarežģītākas un pārdomātākas konstrukcijas, kas balstās uz sarežģītās kapitāla īpašumtiesību struktūras. Trešais variants: viņi dosies uz valstīm, kas nav pievienojušās minētajai konvencijai. Tādas pastāv. Jautājums ir par gatavību ievietot savus aktīvus attālās jurisdikcijās un uzraudzīt izmaiņas turienes likumdošanā, politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

Zemāk vairs nav kur

Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) šonedēļ publicēja jaunu Pasaules enerģētikas prognozi, kurā teikts, ka nav gaidāms ātrs naftas cenu kāpums, jo OPEC svarīgāk ir palielināt savu tirgus daļu pat zaudējot peļņu naftas cenu dēļ. Tomēr ievērojams investīciju kritums pēdējā gada laikā iespējams veicinās naftas cenu atgriešanos 80 ASV dolāru par barelu līmenī 2020.gadā un naftas cenu palielinājumam turpmākajos gados, prognozē SEA.

Mums šī prognoze ir svarīga, jo ļauj kaut aptuveni prognozēt, cik ilgi Latvija (un ne tikai Latvija) atradīsies zemas inflācijas zonā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēja jaunāko informāciju par patēriņa cenām. Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tās augušas vien par 0,3%. Kopējais cenu kāpums mēneša laikā bijis tik nenozīmīgs, ka inflācijas rādītājs gada griezumā vēl aizvien turas uz negatīvās atzīmes – 0,2%. Vājo cenu kāpumu diktē zemās naftas cenas un, kamēr «melnais zelts» nekļūs dārgāks, inflācija turēsies ap nulli.

Visā pasaulē turpināsies centieni iekustināt inflāciju. Daudzās valstīs inflācija jau sasniegusi zemāko atzīmi, tāpat, kā Latvijā, un palielinās ļoti lēnām. Galvenokārt to stimulē darba algu palielināšanās. Tomēr zemās resursu cenas, zemā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis vēl aizvien spēlē būtisku lomu inflācijas izaugsmes bremzēšanā.

Kā saradot sociālo atbildību un biznesu

Šādā situācijā aktualitāti gūst sociālā uzņēmējdarbība – instruments, kas ļauj risināt sociālās problēmas, kuras nespēj atrisināt valsts, bet uzņēmējiem tās risināt nav izdevīgi.

Viena no mūsu valsts problēmām slēpjas tajā, ka spēkā esošās uzņēmējdarbības formas neatbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Piemēram, ja kādam projektam jāpiesaista brīvprātīgie, tad komercuzņēmums (SIA) to izdarīt nevar, bet ja sabiedriskā organizācija tiek izveidota sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, grūtības ir tajā, ka nevalstiskās organizācijas nevar nodarboties ar peļņas gūšanu.

Septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie secinājumi būs zināmi šā mēneša beigās, proti, 26.-27.novembrī, kad notiks arī kārtējais sociālās uzņēmējdarbības forums.

Paralēli tam, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, sadarbībā ar Labklājības ministriju 2016.gadā uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas Latvijā būs pilotprojekts jaunam valsts atbalsta virzienam, kā arī iezīmēs sākumu mērķtiecīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam 2016.-2020.gados tiks novirzīti 14,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) tiks piešķirti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 70 sociālie uzņēmumi. Eksperti cer, ka, pateicoties īpašam likumam un plānotajam ESF finansējumam, sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst skaidrāka un daļa problēmu tiks atrisinātas.

Ref:017.010.103.9046


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.