bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Banku noslēpuma vairs nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJaunais gads vairs nav aiz kalniem, un ir pienācis laiks atminēties, ka 2016.gada 1.janvārī Latvija stāsies spēkā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šis dokuments paredz, ka mūsu valsts tiek iekļauta automātiskā informācijas apmaiņā starp vairāku desmitu valstu nodokļu iestādēm.

Līdz šim šāda informācija tika izpausta tikai pēc pieprasījuma administratīva vai kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros. Tagad informācijas apmaiņā iesaistītajām finanšu iestādēm ziņas būs jāsniedz automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas kompānijas nodrošinās citu valstu nodokļu administrācijām informāciju par rezidentu kontiem un ienākumiem, bet vietējais ieņēmumu dienests saņems analoģisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem no ārvalstīm. Pagaidām satraukumam nav pamata, jo pirmā informācijas apmaiņa notiks tikai 2017.gadā – par 2016.gada datiem, tomēr, sākot jaunu gadu, labāk ir atcerēties, ka viss, kas tiek slēpts, tiks celts gaismā.

Konvencijas 6.pants paredz sistemātisku un regulāru ar galvenās informācijas apmaiņu par dažāda veida ienākumiem par nodokļu maksātāju starp jurisdikciju, kurā tiek gūti ienākumi un jurisdikciju, kurā reģistrēta viņa dzīvesvieta, pat ja rezidences valstī nodokļu iestādes netur viņu aizdomās par kādiem pārkāpumiem.

Informācija, ar kuru automātiski sāks apmainīties dalībvalstis, ietver datus par ienākumiem no ieguldījumiem, kā arī savu klientu – fizisku vai juridisku personu kontu stāvokli, bilanci un informāciju par ienākumiem no procentiem un dividendēm, ienākumiem no fizisku vai juridisku personu (arī trestu un fondu) finanšu aktīvu pārdošanas par kuriem finanšu iestādes ir ziņojušas valstij.

Konvenciju parakstījušas 63 valstis. Konvencija stājusies spēka 50 no tām. Tostarp virknē ārzonu, piemēram, Belizā un Britu Virdžīnu salās, kā arī jurisdikcijās, kuru uzņēmumi regulāri tiek izmantoti starptautiskajā nodokļu plānošanā: Singapūrā, Nīderlandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Šveicē un citur. 2018.gadā iniciatīvai plāno pievienoties vēl 38 valstis.

Eksperti uzskata, ka valstis, kurām banku darbība un banku noslēpums ir dominējoši pašas valsts dzīvē un ir galvenais ienākumu avots, centīsies nodrošināt iespējami minimālu informāciju. Šveice, piemēram, praktizē «atpirkšanās nodokli», apmaiņā pret pieprasījumu nesaņemšanu no Apvienotās Karalistes, Itālijas un citām valstīm. Ir iespējams, ka šāda prakse laika gaitā attīstīsies arī citās valstīs.

Ko darīs uzņēmēji, kuri šobrīd veic nodokļu optimizāciju un saglabā privātumu, izvietojot aktīvus ārvalstīs? Viens variants: viņi atgriežas savā valstī, lai maksātu nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un likmēm. Otrs variants: viņi izmantos sarežģītākas un pārdomātākas konstrukcijas, kas balstās uz sarežģītās kapitāla īpašumtiesību struktūras. Trešais variants: viņi dosies uz valstīm, kas nav pievienojušās minētajai konvencijai. Tādas pastāv. Jautājums ir par gatavību ievietot savus aktīvus attālās jurisdikcijās un uzraudzīt izmaiņas turienes likumdošanā, politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

Zemāk vairs nav kur

Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) šonedēļ publicēja jaunu Pasaules enerģētikas prognozi, kurā teikts, ka nav gaidāms ātrs naftas cenu kāpums, jo OPEC svarīgāk ir palielināt savu tirgus daļu pat zaudējot peļņu naftas cenu dēļ. Tomēr ievērojams investīciju kritums pēdējā gada laikā iespējams veicinās naftas cenu atgriešanos 80 ASV dolāru par barelu līmenī 2020.gadā un naftas cenu palielinājumam turpmākajos gados, prognozē SEA.

Mums šī prognoze ir svarīga, jo ļauj kaut aptuveni prognozēt, cik ilgi Latvija (un ne tikai Latvija) atradīsies zemas inflācijas zonā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēja jaunāko informāciju par patēriņa cenām. Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tās augušas vien par 0,3%. Kopējais cenu kāpums mēneša laikā bijis tik nenozīmīgs, ka inflācijas rādītājs gada griezumā vēl aizvien turas uz negatīvās atzīmes – 0,2%. Vājo cenu kāpumu diktē zemās naftas cenas un, kamēr «melnais zelts» nekļūs dārgāks, inflācija turēsies ap nulli.

Visā pasaulē turpināsies centieni iekustināt inflāciju. Daudzās valstīs inflācija jau sasniegusi zemāko atzīmi, tāpat, kā Latvijā, un palielinās ļoti lēnām. Galvenokārt to stimulē darba algu palielināšanās. Tomēr zemās resursu cenas, zemā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis vēl aizvien spēlē būtisku lomu inflācijas izaugsmes bremzēšanā.

Kā saradot sociālo atbildību un biznesu

Šādā situācijā aktualitāti gūst sociālā uzņēmējdarbība – instruments, kas ļauj risināt sociālās problēmas, kuras nespēj atrisināt valsts, bet uzņēmējiem tās risināt nav izdevīgi.

Viena no mūsu valsts problēmām slēpjas tajā, ka spēkā esošās uzņēmējdarbības formas neatbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Piemēram, ja kādam projektam jāpiesaista brīvprātīgie, tad komercuzņēmums (SIA) to izdarīt nevar, bet ja sabiedriskā organizācija tiek izveidota sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, grūtības ir tajā, ka nevalstiskās organizācijas nevar nodarboties ar peļņas gūšanu.

Septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie secinājumi būs zināmi šā mēneša beigās, proti, 26.-27.novembrī, kad notiks arī kārtējais sociālās uzņēmējdarbības forums.

Paralēli tam, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, sadarbībā ar Labklājības ministriju 2016.gadā uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas Latvijā būs pilotprojekts jaunam valsts atbalsta virzienam, kā arī iezīmēs sākumu mērķtiecīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam 2016.-2020.gados tiks novirzīti 14,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) tiks piešķirti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 70 sociālie uzņēmumi. Eksperti cer, ka, pateicoties īpašam likumam un plānotajam ESF finansējumam, sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst skaidrāka un daļa problēmu tiks atrisinātas.

Ref:017.010.103.9046


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.