bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Banku noslēpuma vairs nav

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXJaunais gads vairs nav aiz kalniem, un ir pienācis laiks atminēties, ka 2016.gada 1.janvārī Latvija stāsies spēkā Konvencija par savstarpēju administratīvo palīdzību nodokļu jomā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Šis dokuments paredz, ka mūsu valsts tiek iekļauta automātiskā informācijas apmaiņā starp vairāku desmitu valstu nodokļu iestādēm.

Līdz šim šāda informācija tika izpausta tikai pēc pieprasījuma administratīva vai kriminālprocesa izmeklēšanas ietvaros. Tagad informācijas apmaiņā iesaistītajām finanšu iestādēm ziņas būs jāsniedz automātiski.

Praksē tas nozīmē, ka Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas kompānijas nodrošinās citu valstu nodokļu administrācijām informāciju par rezidentu kontiem un ienākumiem, bet vietējais ieņēmumu dienests saņems analoģisku informāciju par Latvijas iedzīvotājiem no ārvalstīm. Pagaidām satraukumam nav pamata, jo pirmā informācijas apmaiņa notiks tikai 2017.gadā – par 2016.gada datiem, tomēr, sākot jaunu gadu, labāk ir atcerēties, ka viss, kas tiek slēpts, tiks celts gaismā.

Konvencijas 6.pants paredz sistemātisku un regulāru ar galvenās informācijas apmaiņu par dažāda veida ienākumiem par nodokļu maksātāju starp jurisdikciju, kurā tiek gūti ienākumi un jurisdikciju, kurā reģistrēta viņa dzīvesvieta, pat ja rezidences valstī nodokļu iestādes netur viņu aizdomās par kādiem pārkāpumiem.

Informācija, ar kuru automātiski sāks apmainīties dalībvalstis, ietver datus par ienākumiem no ieguldījumiem, kā arī savu klientu – fizisku vai juridisku personu kontu stāvokli, bilanci un informāciju par ienākumiem no procentiem un dividendēm, ienākumiem no fizisku vai juridisku personu (arī trestu un fondu) finanšu aktīvu pārdošanas par kuriem finanšu iestādes ir ziņojušas valstij.

Konvenciju parakstījušas 63 valstis. Konvencija stājusies spēka 50 no tām. Tostarp virknē ārzonu, piemēram, Belizā un Britu Virdžīnu salās, kā arī jurisdikcijās, kuru uzņēmumi regulāri tiek izmantoti starptautiskajā nodokļu plānošanā: Singapūrā, Nīderlandē, Latvijā, Lihtenšteinā, Lietuvā, Šveicē un citur. 2018.gadā iniciatīvai plāno pievienoties vēl 38 valstis.

Eksperti uzskata, ka valstis, kurām banku darbība un banku noslēpums ir dominējoši pašas valsts dzīvē un ir galvenais ienākumu avots, centīsies nodrošināt iespējami minimālu informāciju. Šveice, piemēram, praktizē «atpirkšanās nodokli», apmaiņā pret pieprasījumu nesaņemšanu no Apvienotās Karalistes, Itālijas un citām valstīm. Ir iespējams, ka šāda prakse laika gaitā attīstīsies arī citās valstīs.

Ko darīs uzņēmēji, kuri šobrīd veic nodokļu optimizāciju un saglabā privātumu, izvietojot aktīvus ārvalstīs? Viens variants: viņi atgriežas savā valstī, lai maksātu nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un likmēm. Otrs variants: viņi izmantos sarežģītākas un pārdomātākas konstrukcijas, kas balstās uz sarežģītās kapitāla īpašumtiesību struktūras. Trešais variants: viņi dosies uz valstīm, kas nav pievienojušās minētajai konvencijai. Tādas pastāv. Jautājums ir par gatavību ievietot savus aktīvus attālās jurisdikcijās un uzraudzīt izmaiņas turienes likumdošanā, politiskajā un ekonomiskajā situācijā.

Zemāk vairs nav kur

Tikmēr Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA) šonedēļ publicēja jaunu Pasaules enerģētikas prognozi, kurā teikts, ka nav gaidāms ātrs naftas cenu kāpums, jo OPEC svarīgāk ir palielināt savu tirgus daļu pat zaudējot peļņu naftas cenu dēļ. Tomēr ievērojams investīciju kritums pēdējā gada laikā iespējams veicinās naftas cenu atgriešanos 80 ASV dolāru par barelu līmenī 2020.gadā un naftas cenu palielinājumam turpmākajos gados, prognozē SEA.

Mums šī prognoze ir svarīga, jo ļauj kaut aptuveni prognozēt, cik ilgi Latvija (un ne tikai Latvija) atradīsies zemas inflācijas zonā.

Šonedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēja jaunāko informāciju par patēriņa cenām. Oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tās augušas vien par 0,3%. Kopējais cenu kāpums mēneša laikā bijis tik nenozīmīgs, ka inflācijas rādītājs gada griezumā vēl aizvien turas uz negatīvās atzīmes – 0,2%. Vājo cenu kāpumu diktē zemās naftas cenas un, kamēr «melnais zelts» nekļūs dārgāks, inflācija turēsies ap nulli.

Visā pasaulē turpināsies centieni iekustināt inflāciju. Daudzās valstīs inflācija jau sasniegusi zemāko atzīmi, tāpat, kā Latvijā, un palielinās ļoti lēnām. Galvenokārt to stimulē darba algu palielināšanās. Tomēr zemās resursu cenas, zemā ekonomiskā aktivitāte un bezdarba līmenis vēl aizvien spēlē būtisku lomu inflācijas izaugsmes bremzēšanā.

Kā saradot sociālo atbildību un biznesu

Šādā situācijā aktualitāti gūst sociālā uzņēmējdarbība – instruments, kas ļauj risināt sociālās problēmas, kuras nespēj atrisināt valsts, bet uzņēmējiem tās risināt nav izdevīgi.

Viena no mūsu valsts problēmām slēpjas tajā, ka spēkā esošās uzņēmējdarbības formas neatbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Piemēram, ja kādam projektam jāpiesaista brīvprātīgie, tad komercuzņēmums (SIA) to izdarīt nevar, bet ja sabiedriskā organizācija tiek izveidota sociālās uzņēmējdarbības vajadzībām, grūtības ir tajā, ka nevalstiskās organizācijas nevar nodarboties ar peļņas gūšanu.

Septembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu, izstrādāja likumu par sociālo uzņēmējdarbību. Pirmie secinājumi būs zināmi šā mēneša beigās, proti, 26.-27.novembrī, kad notiks arī kārtējais sociālās uzņēmējdarbības forums.

Paralēli tam, Attīstības finanšu institūcija ALTUM, sadarbībā ar Labklājības ministriju 2016.gadā uzsāks sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmu, kas Latvijā būs pilotprojekts jaunam valsts atbalsta virzienam, kā arī iezīmēs sākumu mērķtiecīgai sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, sociālās uzņēmējdarbības atbalstam 2016.-2020.gados tiks novirzīti 14,9 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa (12,7 miljoni eiro) tiks piešķirti no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Pētījumi liecina, ka Latvijā šobrīd darbojas aptuveni 70 sociālie uzņēmumi. Eksperti cer, ka, pateicoties īpašam likumam un plānotajam ESF finansējumam, sociālās uzņēmējdarbības vide Latvijā kļūst skaidrāka un daļa problēmu tiks atrisinātas.

Ref:017.010.103.9046


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.