bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik izmaksā skolnieks?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pavisam drīz būs Zinību diena. Bērna sagatavošana skolai – tas ir process, kurā ietilpst laika un finanšu plānošana, uzdevumu izvirzīšana, piegādātāju meklēšana, cenu salīdzināšana, pirkumu veikšana. Pirmā septembra priekšvakarā sabiedriskās un komercorganizācijas aprēķinājušas, cik tad izmaksā bērna sagatavošana skolai.

Biedrība Vecāki par izglītību aprēķinājuši, ka viena bērna sagatavošana skolai izmaksā aptuveni 40 eiro. Šajā summā ietilpst kancelejas preces – klades, rakstāmlietas, krāsas un citas mācībām nepieciešamas lietas. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās mācību iestādes. Piemēram, skolās ar īpašu novirzienu, summa, kas nepieciešama, lai sagatavotu bērnu skolai, var būt lielāka. Un, ja vecākiem, papildus kancelejas precēm, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus skolas formas tērpu, apavu un skolas somas iegādei, izmaksas varētu pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.

Biedrība norāda, ka visdārgāk izmaksā pirmklasnieku sagatavošana skolai, jo vecāko klašu skolēniem daļa mācībām nepieciešamo piederumu palikuši no iepriekšējā mācību gada, tāpēc jaunus iegadāties nav nepieciešams.

Saskaņā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, lai šogad sagatavotos skolai, ģimenei būs nepieciešami vismaz 90 eiro. Atkarībā no konkrētās skolas nepieciešamo lietu saraksta, rakstāmlietas izmaksās 35 eiro un vairāk. Otra lielākā izdevumu pozīcija – sporta tērpam un apaviem būs jātērē vismaz 45 eiro. Lētākais no nepieciešamajām lietām ir  skolas soma – sākot no 10 eiro. Tomēr vecāku pieredze rāda, ka dārga mugursoma (aptuveni 60 eiro vērtībā) kalpo vairākus gadus, un galu galā tās iegāde ir izdevīgāka.

Maxima Latvija veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse  jeb 47% vecāku  viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt vairāk nekā 71 eiro, 14% – līdz 25 eiro, 24% respondentu plāno tērēt 26 – 55 eiro un vēl  15% izdevumus ieplānojuši 56-70 eiro apmērā.

Daudzi vecāki šim jautājumam pieiet radoši. Piemēram, gatavošanos sāk savlaicīgi, kas ļauj daļu nepieciešamo pirkumu veikt ar atlaidēm. Attiecīgi – lētāk. Mammas, kas finanšu plānošanai tradicionāli pieiet praktiskāk, izvēlas pirkt tikai pašas nepieciešamākās vai tiešām svarīgākās lietas, kas kalpos ne tikai vienu gadu – labu somu, kvalitatīvas kancelejas preces. Taču uz apģērbu daudzi taupa, veidojot garderobi no jau esošām lietām vai iepērkas interneta veikalos un lietoto apģērbu veikalos. Bērni taču aug tik ātri: dārgas zīmola džinsa bikses var kļūt par mazām jau pāris mēnešu laikā.

Neskatoties uz pūlēm, kas jāpieliek, lai sagatavotu bērnu skolai, lielākā daļa ģimeņu 1.septembri uzskata par svētkiem un plāno to īpaši atzīmēt. Vairāk nekā puse jeb 51% no Maxima Latvija aptaujātajiem respondentiem atzīmēs Zinību dienu mājās ar kopīgām svinīgām svētku pusdienām vai vakariņām. 29% svinēs ārpus mājas, 6% apmeklēs kādu kultūras pasākumu, bet 2% respondentu dosies kopīgā ekskursijā. Savukārt vēl 4% aptaujāto minējuši citus pasākumus. Piemēram, kopīgu spēļu vakaru, karnevālu organizēšanu, fotosesijas u.c. Vien 8% respondentu teikusī, ka negrasās īpaši atzīmēt šo dienu.

Tirgus – ne dzīvs, ne miris

Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija šonedēļ publicēja apjomīgu pārskatu par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos. Saskaņā ar organizācijas datiem, nozare kopumā ir stabila – cenas nepieaug, bet arī ievērojami nekrītas, tomēr ir vērojamas nelielas stagnācijas pazīmes.

Tādos segmentos kā, piemēram, privātmājas, dzīvokļi un  komerctelpas, darījumiem ir tīri racionāli raksturs. Pircēji nepērk neko spontāni, rūpīgi analizē cenas, atrašanās vietu un kvalitāti. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi. Šajā segmentā dažviet vērojams lielo platību deficīts, kas var palielināt cenu pat par 30%.

Kopumā toni nekustamā īpašuma tirgū šobrīd nosaka vietējie pircēji, kas rūpīgi skaita naudu, kuras jau tā nav daudz, tāpēc darbības joma, lai arī neattīstās, tomēr nemirst. Uz valsts kopējā fona izceļas Vidzeme, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, ir darbs un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai. Šeit  tirgus ir aktīvāks, taču tas galvenokārt ir koncentrēts trīs pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.

Darījumi Latgalē pēdējā laikā tiek veikti galvenokārt ar lauksaimniecības zemi.

Interesanti notikumi risinās nekustamo īpašumu tirgū Kurzemē. Bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem portfeļiem, izpārdodot krīzes laikā uzkrātos objektus, un pakāpeniski aiziet no nekustamā īpašuma tirgus Kurzemes reģionā.

Tāpēc, piemēram, Liepājā atdzimst savulaik nepabeigtie un iekonservētie jaunie projekti, kas no bankām nonākuši jauno īpašnieku rokās, kuri tos pabeiguši un tagad piedāvā tirgū. Interese par šiem dzīvokļiem ir ļoti augsta, un piedevām tiem ir pievilcīgas cenas. Karostā liels pieprasījums ir pēc tā dēvētajiem lētajiem dzīvokļiem. Tos aktīvi iegādājas baltkrievi, kuriem ar to tiek vienkāršots vīzu režīms. Viņi izmanto šos dzīvokļus galvenokārt kā dzīvesvietu vasarā.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomiskā stāvokļa spogulis: ja tajā nenotiks nekādas būtiskas izmaiņas, tad arī tirgus paliks tādā pašā stāvoklī.

Ar ticību rītdienai

Par faktu, ka Latvijas ekonomikā pagaidām nekas būtiski nav mainījies, liecina arī jaunākais Citadele Index pētījums. Indeksa vērtība, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņu, šī gadā otrajā ceturksnī sasniedza 48,15 punktus.

Indeksa rādītājs, kas nepārsniedz 50 punktus, tradicionāli liecina par to, ka komersanti ir neapmierināti ar situāciju valstī. Pašreizējā indeksa vērtība liecina, ka pēc uzņēmēju domām, situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Pēdējos četros ceturkšņos (kopš 2014.gada septembra) rādītājs saglabājies apmēram tādā pašā līmenī – diapazonā no 48 līdz 49 punktiem, norādot par uzņēmēju drīzāk pesimistisko noskaņu, skaidro banka Citadele, kas veic indeksa aprēķinu.

Interesanti atzīmēt, ka šī brīža indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa – 50,21 punkts, kas norāda uz uzņēmēju ļoti piesardzīgo optimismu, lūkojoties uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Tomēr nākotnes indeksa vērtība gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 2,09 punktiem.

Ref:017.010.102.1722


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri