bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik izmaksā skolnieks?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pavisam drīz būs Zinību diena. Bērna sagatavošana skolai – tas ir process, kurā ietilpst laika un finanšu plānošana, uzdevumu izvirzīšana, piegādātāju meklēšana, cenu salīdzināšana, pirkumu veikšana. Pirmā septembra priekšvakarā sabiedriskās un komercorganizācijas aprēķinājušas, cik tad izmaksā bērna sagatavošana skolai.

Biedrība Vecāki par izglītību aprēķinājuši, ka viena bērna sagatavošana skolai izmaksā aptuveni 40 eiro. Šajā summā ietilpst kancelejas preces – klades, rakstāmlietas, krāsas un citas mācībām nepieciešamas lietas. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās mācību iestādes. Piemēram, skolās ar īpašu novirzienu, summa, kas nepieciešama, lai sagatavotu bērnu skolai, var būt lielāka. Un, ja vecākiem, papildus kancelejas precēm, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus skolas formas tērpu, apavu un skolas somas iegādei, izmaksas varētu pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.

Biedrība norāda, ka visdārgāk izmaksā pirmklasnieku sagatavošana skolai, jo vecāko klašu skolēniem daļa mācībām nepieciešamo piederumu palikuši no iepriekšējā mācību gada, tāpēc jaunus iegadāties nav nepieciešams.

Saskaņā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, lai šogad sagatavotos skolai, ģimenei būs nepieciešami vismaz 90 eiro. Atkarībā no konkrētās skolas nepieciešamo lietu saraksta, rakstāmlietas izmaksās 35 eiro un vairāk. Otra lielākā izdevumu pozīcija – sporta tērpam un apaviem būs jātērē vismaz 45 eiro. Lētākais no nepieciešamajām lietām ir  skolas soma – sākot no 10 eiro. Tomēr vecāku pieredze rāda, ka dārga mugursoma (aptuveni 60 eiro vērtībā) kalpo vairākus gadus, un galu galā tās iegāde ir izdevīgāka.

Maxima Latvija veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse  jeb 47% vecāku  viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt vairāk nekā 71 eiro, 14% – līdz 25 eiro, 24% respondentu plāno tērēt 26 – 55 eiro un vēl  15% izdevumus ieplānojuši 56-70 eiro apmērā.

Daudzi vecāki šim jautājumam pieiet radoši. Piemēram, gatavošanos sāk savlaicīgi, kas ļauj daļu nepieciešamo pirkumu veikt ar atlaidēm. Attiecīgi – lētāk. Mammas, kas finanšu plānošanai tradicionāli pieiet praktiskāk, izvēlas pirkt tikai pašas nepieciešamākās vai tiešām svarīgākās lietas, kas kalpos ne tikai vienu gadu – labu somu, kvalitatīvas kancelejas preces. Taču uz apģērbu daudzi taupa, veidojot garderobi no jau esošām lietām vai iepērkas interneta veikalos un lietoto apģērbu veikalos. Bērni taču aug tik ātri: dārgas zīmola džinsa bikses var kļūt par mazām jau pāris mēnešu laikā.

Neskatoties uz pūlēm, kas jāpieliek, lai sagatavotu bērnu skolai, lielākā daļa ģimeņu 1.septembri uzskata par svētkiem un plāno to īpaši atzīmēt. Vairāk nekā puse jeb 51% no Maxima Latvija aptaujātajiem respondentiem atzīmēs Zinību dienu mājās ar kopīgām svinīgām svētku pusdienām vai vakariņām. 29% svinēs ārpus mājas, 6% apmeklēs kādu kultūras pasākumu, bet 2% respondentu dosies kopīgā ekskursijā. Savukārt vēl 4% aptaujāto minējuši citus pasākumus. Piemēram, kopīgu spēļu vakaru, karnevālu organizēšanu, fotosesijas u.c. Vien 8% respondentu teikusī, ka negrasās īpaši atzīmēt šo dienu.

Tirgus – ne dzīvs, ne miris

Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija šonedēļ publicēja apjomīgu pārskatu par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos. Saskaņā ar organizācijas datiem, nozare kopumā ir stabila – cenas nepieaug, bet arī ievērojami nekrītas, tomēr ir vērojamas nelielas stagnācijas pazīmes.

Tādos segmentos kā, piemēram, privātmājas, dzīvokļi un  komerctelpas, darījumiem ir tīri racionāli raksturs. Pircēji nepērk neko spontāni, rūpīgi analizē cenas, atrašanās vietu un kvalitāti. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi. Šajā segmentā dažviet vērojams lielo platību deficīts, kas var palielināt cenu pat par 30%.

Kopumā toni nekustamā īpašuma tirgū šobrīd nosaka vietējie pircēji, kas rūpīgi skaita naudu, kuras jau tā nav daudz, tāpēc darbības joma, lai arī neattīstās, tomēr nemirst. Uz valsts kopējā fona izceļas Vidzeme, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, ir darbs un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai. Šeit  tirgus ir aktīvāks, taču tas galvenokārt ir koncentrēts trīs pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.

Darījumi Latgalē pēdējā laikā tiek veikti galvenokārt ar lauksaimniecības zemi.

Interesanti notikumi risinās nekustamo īpašumu tirgū Kurzemē. Bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem portfeļiem, izpārdodot krīzes laikā uzkrātos objektus, un pakāpeniski aiziet no nekustamā īpašuma tirgus Kurzemes reģionā.

Tāpēc, piemēram, Liepājā atdzimst savulaik nepabeigtie un iekonservētie jaunie projekti, kas no bankām nonākuši jauno īpašnieku rokās, kuri tos pabeiguši un tagad piedāvā tirgū. Interese par šiem dzīvokļiem ir ļoti augsta, un piedevām tiem ir pievilcīgas cenas. Karostā liels pieprasījums ir pēc tā dēvētajiem lētajiem dzīvokļiem. Tos aktīvi iegādājas baltkrievi, kuriem ar to tiek vienkāršots vīzu režīms. Viņi izmanto šos dzīvokļus galvenokārt kā dzīvesvietu vasarā.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomiskā stāvokļa spogulis: ja tajā nenotiks nekādas būtiskas izmaiņas, tad arī tirgus paliks tādā pašā stāvoklī.

Ar ticību rītdienai

Par faktu, ka Latvijas ekonomikā pagaidām nekas būtiski nav mainījies, liecina arī jaunākais Citadele Index pētījums. Indeksa vērtība, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņu, šī gadā otrajā ceturksnī sasniedza 48,15 punktus.

Indeksa rādītājs, kas nepārsniedz 50 punktus, tradicionāli liecina par to, ka komersanti ir neapmierināti ar situāciju valstī. Pašreizējā indeksa vērtība liecina, ka pēc uzņēmēju domām, situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Pēdējos četros ceturkšņos (kopš 2014.gada septembra) rādītājs saglabājies apmēram tādā pašā līmenī – diapazonā no 48 līdz 49 punktiem, norādot par uzņēmēju drīzāk pesimistisko noskaņu, skaidro banka Citadele, kas veic indeksa aprēķinu.

Interesanti atzīmēt, ka šī brīža indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa – 50,21 punkts, kas norāda uz uzņēmēju ļoti piesardzīgo optimismu, lūkojoties uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Tomēr nākotnes indeksa vērtība gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 2,09 punktiem.

Ref:017.010.102.1722


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.