bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.01.2017 | Vārda dienas: Sigurds, Zigurds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik izmaksā skolnieks?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pavisam drīz būs Zinību diena. Bērna sagatavošana skolai – tas ir process, kurā ietilpst laika un finanšu plānošana, uzdevumu izvirzīšana, piegādātāju meklēšana, cenu salīdzināšana, pirkumu veikšana. Pirmā septembra priekšvakarā sabiedriskās un komercorganizācijas aprēķinājušas, cik tad izmaksā bērna sagatavošana skolai.

Biedrība Vecāki par izglītību aprēķinājuši, ka viena bērna sagatavošana skolai izmaksā aptuveni 40 eiro. Šajā summā ietilpst kancelejas preces – klades, rakstāmlietas, krāsas un citas mācībām nepieciešamas lietas. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās mācību iestādes. Piemēram, skolās ar īpašu novirzienu, summa, kas nepieciešama, lai sagatavotu bērnu skolai, var būt lielāka. Un, ja vecākiem, papildus kancelejas precēm, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus skolas formas tērpu, apavu un skolas somas iegādei, izmaksas varētu pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.

Biedrība norāda, ka visdārgāk izmaksā pirmklasnieku sagatavošana skolai, jo vecāko klašu skolēniem daļa mācībām nepieciešamo piederumu palikuši no iepriekšējā mācību gada, tāpēc jaunus iegadāties nav nepieciešams.

Saskaņā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, lai šogad sagatavotos skolai, ģimenei būs nepieciešami vismaz 90 eiro. Atkarībā no konkrētās skolas nepieciešamo lietu saraksta, rakstāmlietas izmaksās 35 eiro un vairāk. Otra lielākā izdevumu pozīcija – sporta tērpam un apaviem būs jātērē vismaz 45 eiro. Lētākais no nepieciešamajām lietām ir  skolas soma – sākot no 10 eiro. Tomēr vecāku pieredze rāda, ka dārga mugursoma (aptuveni 60 eiro vērtībā) kalpo vairākus gadus, un galu galā tās iegāde ir izdevīgāka.

Maxima Latvija veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse  jeb 47% vecāku  viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt vairāk nekā 71 eiro, 14% – līdz 25 eiro, 24% respondentu plāno tērēt 26 – 55 eiro un vēl  15% izdevumus ieplānojuši 56-70 eiro apmērā.

Daudzi vecāki šim jautājumam pieiet radoši. Piemēram, gatavošanos sāk savlaicīgi, kas ļauj daļu nepieciešamo pirkumu veikt ar atlaidēm. Attiecīgi – lētāk. Mammas, kas finanšu plānošanai tradicionāli pieiet praktiskāk, izvēlas pirkt tikai pašas nepieciešamākās vai tiešām svarīgākās lietas, kas kalpos ne tikai vienu gadu – labu somu, kvalitatīvas kancelejas preces. Taču uz apģērbu daudzi taupa, veidojot garderobi no jau esošām lietām vai iepērkas interneta veikalos un lietoto apģērbu veikalos. Bērni taču aug tik ātri: dārgas zīmola džinsa bikses var kļūt par mazām jau pāris mēnešu laikā.

Neskatoties uz pūlēm, kas jāpieliek, lai sagatavotu bērnu skolai, lielākā daļa ģimeņu 1.septembri uzskata par svētkiem un plāno to īpaši atzīmēt. Vairāk nekā puse jeb 51% no Maxima Latvija aptaujātajiem respondentiem atzīmēs Zinību dienu mājās ar kopīgām svinīgām svētku pusdienām vai vakariņām. 29% svinēs ārpus mājas, 6% apmeklēs kādu kultūras pasākumu, bet 2% respondentu dosies kopīgā ekskursijā. Savukārt vēl 4% aptaujāto minējuši citus pasākumus. Piemēram, kopīgu spēļu vakaru, karnevālu organizēšanu, fotosesijas u.c. Vien 8% respondentu teikusī, ka negrasās īpaši atzīmēt šo dienu.

Tirgus – ne dzīvs, ne miris

Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija šonedēļ publicēja apjomīgu pārskatu par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos. Saskaņā ar organizācijas datiem, nozare kopumā ir stabila – cenas nepieaug, bet arī ievērojami nekrītas, tomēr ir vērojamas nelielas stagnācijas pazīmes.

Tādos segmentos kā, piemēram, privātmājas, dzīvokļi un  komerctelpas, darījumiem ir tīri racionāli raksturs. Pircēji nepērk neko spontāni, rūpīgi analizē cenas, atrašanās vietu un kvalitāti. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi. Šajā segmentā dažviet vērojams lielo platību deficīts, kas var palielināt cenu pat par 30%.

Kopumā toni nekustamā īpašuma tirgū šobrīd nosaka vietējie pircēji, kas rūpīgi skaita naudu, kuras jau tā nav daudz, tāpēc darbības joma, lai arī neattīstās, tomēr nemirst. Uz valsts kopējā fona izceļas Vidzeme, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, ir darbs un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai. Šeit  tirgus ir aktīvāks, taču tas galvenokārt ir koncentrēts trīs pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.

Darījumi Latgalē pēdējā laikā tiek veikti galvenokārt ar lauksaimniecības zemi.

Interesanti notikumi risinās nekustamo īpašumu tirgū Kurzemē. Bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem portfeļiem, izpārdodot krīzes laikā uzkrātos objektus, un pakāpeniski aiziet no nekustamā īpašuma tirgus Kurzemes reģionā.

Tāpēc, piemēram, Liepājā atdzimst savulaik nepabeigtie un iekonservētie jaunie projekti, kas no bankām nonākuši jauno īpašnieku rokās, kuri tos pabeiguši un tagad piedāvā tirgū. Interese par šiem dzīvokļiem ir ļoti augsta, un piedevām tiem ir pievilcīgas cenas. Karostā liels pieprasījums ir pēc tā dēvētajiem lētajiem dzīvokļiem. Tos aktīvi iegādājas baltkrievi, kuriem ar to tiek vienkāršots vīzu režīms. Viņi izmanto šos dzīvokļus galvenokārt kā dzīvesvietu vasarā.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomiskā stāvokļa spogulis: ja tajā nenotiks nekādas būtiskas izmaiņas, tad arī tirgus paliks tādā pašā stāvoklī.

Ar ticību rītdienai

Par faktu, ka Latvijas ekonomikā pagaidām nekas būtiski nav mainījies, liecina arī jaunākais Citadele Index pētījums. Indeksa vērtība, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņu, šī gadā otrajā ceturksnī sasniedza 48,15 punktus.

Indeksa rādītājs, kas nepārsniedz 50 punktus, tradicionāli liecina par to, ka komersanti ir neapmierināti ar situāciju valstī. Pašreizējā indeksa vērtība liecina, ka pēc uzņēmēju domām, situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Pēdējos četros ceturkšņos (kopš 2014.gada septembra) rādītājs saglabājies apmēram tādā pašā līmenī – diapazonā no 48 līdz 49 punktiem, norādot par uzņēmēju drīzāk pesimistisko noskaņu, skaidro banka Citadele, kas veic indeksa aprēķinu.

Interesanti atzīmēt, ka šī brīža indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa – 50,21 punkts, kas norāda uz uzņēmēju ļoti piesardzīgo optimismu, lūkojoties uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Tomēr nākotnes indeksa vērtība gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 2,09 punktiem.

Ref:017.010.102.1722


Pievienot komentāru

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu apgabalos pieauga vidējā cena

Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļu valstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas. No 17.janvāra neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, tāpat elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ, vēsta AS Latvenergo.

VID: Akmeņogļu kravās atklāj 100 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 100 000 cigarešu kontrabandu.

Pētījums: 83% iedzīvotāju neapmierināti ar valdības darbu

Vislielāko sašutumu iedzīvotāji pauduši par valdības darbu, kas arī aizvadītā gada novembrī bija saņēmis asu kritiku. Iepriekš valdības darba vērtējums bija krities par septiņiem punktiem, taču decembrī skepse tikai saasinājusies, vērtējumam noslīdot par 11 punktiem, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Foto: Rīgā skatāma izstāde, kurā apvienojas astoņas Baltijas jūras reģiona valstis

Rīgā ir skatāma izstāde Roundabout Baltic, kas piedāvā iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

EK: Būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību, BNN informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.