bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik izmaksā skolnieks?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pavisam drīz būs Zinību diena. Bērna sagatavošana skolai – tas ir process, kurā ietilpst laika un finanšu plānošana, uzdevumu izvirzīšana, piegādātāju meklēšana, cenu salīdzināšana, pirkumu veikšana. Pirmā septembra priekšvakarā sabiedriskās un komercorganizācijas aprēķinājušas, cik tad izmaksā bērna sagatavošana skolai.

Biedrība Vecāki par izglītību aprēķinājuši, ka viena bērna sagatavošana skolai izmaksā aptuveni 40 eiro. Šajā summā ietilpst kancelejas preces – klades, rakstāmlietas, krāsas un citas mācībām nepieciešamas lietas. Tomēr izmaksas ir atkarīgas no katras konkrētās mācību iestādes. Piemēram, skolās ar īpašu novirzienu, summa, kas nepieciešama, lai sagatavotu bērnu skolai, var būt lielāka. Un, ja vecākiem, papildus kancelejas precēm, ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus skolas formas tērpu, apavu un skolas somas iegādei, izmaksas varētu pieaugt līdz vairākiem simtiem eiro.

Biedrība norāda, ka visdārgāk izmaksā pirmklasnieku sagatavošana skolai, jo vecāko klašu skolēniem daļa mācībām nepieciešamo piederumu palikuši no iepriekšējā mācību gada, tāpēc jaunus iegadāties nav nepieciešams.

Saskaņā ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķiniem, lai šogad sagatavotos skolai, ģimenei būs nepieciešami vismaz 90 eiro. Atkarībā no konkrētās skolas nepieciešamo lietu saraksta, rakstāmlietas izmaksās 35 eiro un vairāk. Otra lielākā izdevumu pozīcija – sporta tērpam un apaviem būs jātērē vismaz 45 eiro. Lētākais no nepieciešamajām lietām ir  skolas soma – sākot no 10 eiro. Tomēr vecāku pieredze rāda, ka dārga mugursoma (aptuveni 60 eiro vērtībā) kalpo vairākus gadus, un galu galā tās iegāde ir izdevīgāka.

Maxima Latvija veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse  jeb 47% vecāku  viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt vairāk nekā 71 eiro, 14% – līdz 25 eiro, 24% respondentu plāno tērēt 26 – 55 eiro un vēl  15% izdevumus ieplānojuši 56-70 eiro apmērā.

Daudzi vecāki šim jautājumam pieiet radoši. Piemēram, gatavošanos sāk savlaicīgi, kas ļauj daļu nepieciešamo pirkumu veikt ar atlaidēm. Attiecīgi – lētāk. Mammas, kas finanšu plānošanai tradicionāli pieiet praktiskāk, izvēlas pirkt tikai pašas nepieciešamākās vai tiešām svarīgākās lietas, kas kalpos ne tikai vienu gadu – labu somu, kvalitatīvas kancelejas preces. Taču uz apģērbu daudzi taupa, veidojot garderobi no jau esošām lietām vai iepērkas interneta veikalos un lietoto apģērbu veikalos. Bērni taču aug tik ātri: dārgas zīmola džinsa bikses var kļūt par mazām jau pāris mēnešu laikā.

Neskatoties uz pūlēm, kas jāpieliek, lai sagatavotu bērnu skolai, lielākā daļa ģimeņu 1.septembri uzskata par svētkiem un plāno to īpaši atzīmēt. Vairāk nekā puse jeb 51% no Maxima Latvija aptaujātajiem respondentiem atzīmēs Zinību dienu mājās ar kopīgām svinīgām svētku pusdienām vai vakariņām. 29% svinēs ārpus mājas, 6% apmeklēs kādu kultūras pasākumu, bet 2% respondentu dosies kopīgā ekskursijā. Savukārt vēl 4% aptaujāto minējuši citus pasākumus. Piemēram, kopīgu spēļu vakaru, karnevālu organizēšanu, fotosesijas u.c. Vien 8% respondentu teikusī, ka negrasās īpaši atzīmēt šo dienu.

Tirgus – ne dzīvs, ne miris

Latvijas Nekustamo īpašumu asociācija šonedēļ publicēja apjomīgu pārskatu par nekustamā īpašuma tirgus stāvokli reģionos. Saskaņā ar organizācijas datiem, nozare kopumā ir stabila – cenas nepieaug, bet arī ievērojami nekrītas, tomēr ir vērojamas nelielas stagnācijas pazīmes.

Tādos segmentos kā, piemēram, privātmājas, dzīvokļi un  komerctelpas, darījumiem ir tīri racionāli raksturs. Pircēji nepērk neko spontāni, rūpīgi analizē cenas, atrašanās vietu un kvalitāti. Tajā pašā laikā ir ievērojami pieaudzis darījumu skaits ar lauksaimniecības zemi. Šajā segmentā dažviet vērojams lielo platību deficīts, kas var palielināt cenu pat par 30%.

Kopumā toni nekustamā īpašuma tirgū šobrīd nosaka vietējie pircēji, kas rūpīgi skaita naudu, kuras jau tā nav daudz, tāpēc darbības joma, lai arī neattīstās, tomēr nemirst. Uz valsts kopējā fona izceļas Vidzeme, kur koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, ir darbs un pašvaldības rada labvēlīgu vidi attīstībai. Šeit  tirgus ir aktīvāks, taču tas galvenokārt ir koncentrēts trīs pilsētās – Valmierā, Cēsīs un Smiltenē.

Darījumi Latgalē pēdējā laikā tiek veikti galvenokārt ar lauksaimniecības zemi.

Interesanti notikumi risinās nekustamo īpašumu tirgū Kurzemē. Bankas praktiski ir atbrīvojušās no saviem portfeļiem, izpārdodot krīzes laikā uzkrātos objektus, un pakāpeniski aiziet no nekustamā īpašuma tirgus Kurzemes reģionā.

Tāpēc, piemēram, Liepājā atdzimst savulaik nepabeigtie un iekonservētie jaunie projekti, kas no bankām nonākuši jauno īpašnieku rokās, kuri tos pabeiguši un tagad piedāvā tirgū. Interese par šiem dzīvokļiem ir ļoti augsta, un piedevām tiem ir pievilcīgas cenas. Karostā liels pieprasījums ir pēc tā dēvētajiem lētajiem dzīvokļiem. Tos aktīvi iegādājas baltkrievi, kuriem ar to tiek vienkāršots vīzu režīms. Viņi izmanto šos dzīvokļus galvenokārt kā dzīvesvietu vasarā.

Kopumā nekustamā īpašuma tirgus ir kā valsts ekonomiskā stāvokļa spogulis: ja tajā nenotiks nekādas būtiskas izmaiņas, tad arī tirgus paliks tādā pašā stāvoklī.

Ar ticību rītdienai

Par faktu, ka Latvijas ekonomikā pagaidām nekas būtiski nav mainījies, liecina arī jaunākais Citadele Index pētījums. Indeksa vērtība, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņu, šī gadā otrajā ceturksnī sasniedza 48,15 punktus.

Indeksa rādītājs, kas nepārsniedz 50 punktus, tradicionāli liecina par to, ka komersanti ir neapmierināti ar situāciju valstī. Pašreizējā indeksa vērtība liecina, ka pēc uzņēmēju domām, situācija pēdējo sešu mēnešu laikā ir pasliktinājusies. Pēdējos četros ceturkšņos (kopš 2014.gada septembra) rādītājs saglabājies apmēram tādā pašā līmenī – diapazonā no 48 līdz 49 punktiem, norādot par uzņēmēju drīzāk pesimistisko noskaņu, skaidro banka Citadele, kas veic indeksa aprēķinu.

Interesanti atzīmēt, ka šī brīža indeksa vērtība ir 46,08 punkti, bet nākotnes indeksa – 50,21 punkts, kas norāda uz uzņēmēju ļoti piesardzīgo optimismu, lūkojoties uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Tomēr nākotnes indeksa vērtība gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 2,09 punktiem.

Ref:017.010.102.1722


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.