bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik «maksā» deputāta mandāts?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXPēc līdzekļiem, kas tērēti priekšvēlēšanu kampaņai 4.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām, visaugstāko cenu par deputātu vietu parlamentā samaksājusi Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai: vidēji 56 tūkstošus eiro par katru no astoņiem mandātiem.

Saskaņā ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem, pirmsvēlēšanu aģitācijai laikā no 7.jūnija līdz 4.oktobrim partijas varēja tērēt ne vairāk kā 422,9 tūkstošus eiro, ja tika izvirzīti kandidāti visos vēlēšanu apgabalos.

Ingunas Sudrabas vadītā partija kampaņai iztērējusi 94% no atļautās summas un rezultātā par katru vietu parlamentā «samaksājusi» 56 tūkstošus eiro.

Zaļo un Zemnieku savienība iztērējusi 96% no maksimāli pieejamās summas un tādējādi katra no 21 iegūtā mandāta partijai izmaksājusi 19 tūkstošus eiro.

«Dārgo» mandātu reitinga trešajā vietā ierindojusies premjeres partija Vienotība – 17 tūkstošus eiro par katru no 23 mandātiem (93% no atļautās summas).

Ceturtajā vietā uzvarētāji – Saskaņa, kas ieguvusi 24 deputātu vietas, par katru samaksājot 14 tūkstošus eiro (78% no atļautās summas).

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ieguvusi 8 mandātus – 9 tūkstoši eiro par katru (17% no atļautās summas).

Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – TB/LNNK palielinājusi savu klātbūtni parlamentā līdz 17 mandātiem (no līdzšinējiem 12), iztērējot vismazāk līdzekļu, rēķinot uz vienu mandātu – 7 tūkstošus eiro (21% no atļautās summas).

Bankrotēt kļuvis vieglāk. Baņķieri neapmierināti

Latvijas likumdevēji veikuši kardinālas izmaiņas Maksātnespējas likumā. Paši būtiskākie jaunievedumi stāsies spēkā jau nākamā gada janvārī.

Vien no būtiskākajiem grozījumiem – «nolikto atslēgu» principa ieviešana īpašumam, kas kalpoja kredīta nodrošinājumam.

Pēc šī brīža spēkā esošajām normām, kredīta saņēmējs, brīdī, kad rodas problēmas ar kredīta savlaicīgu dzēšanu, paliek parādā bankai pat pēc tam, kad ķīlā esošais nekustamais īpašums pārdots izsolē un ar iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, lai dzēstu parādu bankai. Grozījumi nosaka sekojošo: pārdodot nekustamo īpašumu, kas ir parādnieka vienīgais mājoklis, kreditora tiesības beidzas. Šī norma gan neattiecas uz jau paņemtajiem kredītiem.

Jaunievedums saņēmis asu kritiku no komercbankām. Viņu galvenais arguments: aizņēmējs mazāk atbildīgi izturēsies pret kredīta atmaksu, bankām pieaugs riski un rezultātā kredīti jauniem kredītņēmējiem kļūs ievērojami dārgāki.

Likumā ieviesti arī grozījumi, kas skar juridisko personu maksātnespēju. Šeit likumdevēji centušies pastiprināt uzņēmēju aizsardzību tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā, kā arī ierobežot izsoļu reiderismu.

Šeit kardināls jaunums būs sadaļa likumā, kas nosaka uzņēmumu valdes locekļu personīgo atbildību maksātnespējas procesā. Turpmāk valdei ar savu personīgo īpašumu būs jāatbild par kreditoriem radītajiem zaudējumiem gadījumos, kad administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai dokumenti neļaus izvērtēt parādnieka darījumus un materiālo stāvokli trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Vēl kāds būtisks papildinājums būs norma, kurā noteikts, ka pēc maksātnespējas administratora prasības, parādniekam nekavējoties būs jāsniedz ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādi un saskaņošanu. Parādniekam būs jānodrošina iespēja operatīvi un klātienē pārbaudīt savu saimniecisko darbību un dokumentus, kā arī jāapliecina pievienoto dokumentu atbilstība oriģināliem.

Ar grozījumiem nav apmierināti maksātnespējas administratori, kuri tiks pielīdzināti valsts amatpersonām. Jaunais statuss uzliek viņiem par pienākumu deklarēt savus ienākumus. Tajā pašā laikā mūsdienās daudzi advokāti «piestrādā» par maksātnespējas administratoriem, un viņiem ar likumu ir aizliegts atklāt šādu informāciju. Tāpēc ir samērā ticams, ka advokātiem nāksies atteikties no administratoru pienākumu pildīšanas.

Ražotāji: kritums ir acīmredzams

Ar nepacietību gaidītie dati par rūpniecības izlaidi augustā apstiprinājuši bažas: pārtikas ražošanas sektorā, kur divus gadus bija vērojama izaugsme un kas bija visas Latvijas apstrādes rūpniecības lokomotīve, vērojams apjoma kritums.

Pesimistisko bažu pamatā bija Krievijas augusta sākumā ieviestais embargo atsevišķiem produktiem.

Gada griezumā pārtikas produktu ražošanas apjoms mazinājies par 2%, informē Finanšu ministrija. Ņemot vērā to, ka pārtikas ražošana veido vienu piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apjoma, novērotais kritums jāuzskata par nozīmīgu. Ministrija norāda, ka tas var būt ne tikai Krievijas sankciju rezultāts.

Jebkurā gadījumā, pārtikas nozare nav vienīgā, kas uzrādījusi negatīvus rezultātus.

Piemēram, jau tradicionāli negatīvus statistikas datus uzrāda tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas sektors: gada griezumā kritums attiecīgi 6,1% un 15,8%. Dzērienu ražotājiem kritums par 14,5%.

Grūtības piedzīvo arī atsevišķi mašīnbūves un metālapstrādes sektori, kurus ietekmē ģeopolitiskā situācija: elektroiekārtu ražotāji zaudējuši 15,5% no kopējā apjoma, bet iekārtu, mehānismu un darbagaldu ražotāji – 24,9%.

No otras puses, neskatoties uz sankciju radītajām sekām, dažas nozares uzrāda pozitīvu dinamiku. Piemēram, kokapstrāde, kas veido ceturto daļu no kopējās apstrādes rūpniecības, turpina attīstīties: pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada augustu, bijis 6,1%. Mēbeļu ražotāji palielinājuši ražošanas apjomu par 9,4%, automašīnu un piekabju ražotāji – par 15,1%.

Rekordliels pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāju segmentā – 70,2%.

Finanšu ministrija atzīmē, ka kopējais Latvijas ražotāju pārliecības līmenis saglabājies iepriekšējo mēnešu līmenī. Taču nozarē dominē piesardzība un nenoteiktība, ko izraisījusi saspringtā ģeopolitiskā situācija, kas patlaban ir galvenais apstrādes rūpniecības un visas ekonomikas tālākās attīstības risks.

Ref:017.010.103.6114


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.