bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik maksājam valsts parādos?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Būvniecības likumā tiks veikti grozījumi, kas paredz Latvijā no jauna izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā uzraudzības iestāde darbu uzsāks šī gada 1.septembrī.

Likumdošanas process norit lēni, bet grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē būvniecības nozari, sola izmaiņas galīgajā lasījumā pieņemt šīs parlamenta sesijas laikā – tas ir līdz Jāņiem.

Speciālisti jau sen teica, ka ļoti nepieciešams izveidot neatkarīgu valsts būvuzraudzības institūciju. Bet nopietni par šo tēmu sāka runāt tikai pēc traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima, kad 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Kā BNN jau ziņoja, 2009.gadā krīzes laikā Latvijā tika likvidēta Būvinspekcija. Tās funkcijas tika nodotas uzreiz vairākām valsts iestādēm, bet daļu funkciju uzņēmās pašvaldības. Tomēr jau 2011.gadā tika izteikti brīdinājumi, ka minētā reforma nav sevi attaisnojusi – pašvaldību inspektori netiek galā ar darbu. Būvniecības pārbaužu skaits samazinājies par 70%. Toreiz ministrija rosināja atjaunot Būvinspekciju, taču ideja neguva Saeimas atbalstu.

Kā skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs kļūs par likvidētās Valsts Būvinspekcijas analogu. Tajā strādās 34 inspektori un birojs atradīsies Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Jaunās uzraudzības struktūras funkcijas vēl tiek izstrādātas. Plānots, ka jaunais birojs kontrolēs sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, tostarp arī to, kas tiek celtas pēc pašvaldību pasūtījuma.

Lielveikals Maxima Zolitūdē tika uzcelts 2011.gadā – tieši tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts Būvinspekcija. Pēc speciālistu domām, traģēdija iespējams nebūtu notikusi, ja būtu bijusi stingrāka celtniecības objektu kontrole.

Maksa par krīzi

Vēl kāds svarīgs notikums šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā. Tā ir tikai daļa no krīzes gados mūsu valstij izsniegtā kredīta. Nākošo aizdevuma daļu Latvija pārskaitīs 2015.gadā – 1,2 miljardus eiro saņems Eiropas Komisija un 60,05 miljonus Pasaules Banka.

Rēķini, protams, ir jāmaksā, jo parāds ir valsts parāds, tā nasta tiek sadalīta starp visiem valsts iedzīvotājiem. Situācijā, kad samazinās iedzīvotāju skaits, jautājums – cik liela šī nasta uz vienu iedzīvotāju, ir īpaši aktuāls. Pagājušajā gadā, valsts tikai parāda apkalpošanai vien iztērēja 300 miljonus eiro jeb 150 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājums un tā procenti.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts un pašvaldības 2013.gadu noslēdza ar 128 miljonu eiro lielu deficītu, bet galīgais skaitlis ir vēl lielāks, jo klāt nāk procenti, ko par saviem aizdevumiem maksā pašvaldības un arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tomēr, vadoties tikai no šīs summas, parāds uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu Latvijā ir 2,07 miljoni iedzīvotāju) būtu 62 eiro. It kā nav daudz. Bet, ja pievienojam tam šajā nedēļā atmaksāto vienu miljonu sanāk, ka visi iedzīvotāji – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, samaksājuši katrs 4 830 eiro. Tādējādi, kopējais parādu slogs uz vienu iedzīvotāju ir diezgan ievērojams – 5 300 eiro, un tās ir jau esošās saistības, neņemot vērā nākotni.

Pagaidām bez izmaiņām

Valsts ne tikai tērē, tā arī pelna. Pelna izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Un arī šeit ir labas ziņas: saskaņā ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) datiem, Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanās nav mazinājusi investoru interesi par objektu iegādi mūsu valstī. Ieguldījumi mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu segmentā saglabājās pagājušajā gada līmenī.

2013.gadā Ukrainas pilsoņi, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām kopumā Latvijā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā pēc Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēma 225 Ukrainas pilsoņi, un tas ir aptuveni par 15% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu nozari, LANIDA eksperti piedāvā vairākus scenārijus. Pirmais – abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ ir iespējama palielināta kapitāla aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nokļūt arī Latvijā, tostarp kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet prognozēt to apjomu pagaidām ir grūti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no Krievijas turpmākajām darbībām, bet arī no starptautiskajām sankcijām. Otrais – investīcijas var saglabāties arī pašreizējā līmenī, jo pēdējos gados Latvijā pieaudzis piedāvājums, kas atbilst ārvalstu pircēju interesēm.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, laika posmā no 2010. Līdz 2012.gadam citu valstu pilsoņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu par 285 miljoniem eiro bez pieprasījumiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet TUA saņēmēji šajā pašā periodā īpašuma iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.

Austrumu saldumi

Visbeidzot, šonedēļ tapis zināms, ka Rīgā atvērts Uzbekistānas tirdzniecības nams. Valsts intereses pārstāvēs uzņēmums Uzbekistantradinghouse. Pēc ekspertu domām, tirdzniecības nams ļaus uzbeku ražotāji ienākt ne Baltijas valstu tirgū, bet arī par kļūt par priekšposteni Uzbekistānas preču eksportam uz ES valstīm. Jaunais tirdzniecības nams nodarbosies ar videi draudzīgu un kvalitatīvu Uzbekistānas preču – svaigu un žāvētu augļu un dārzeņu, gatavo tekstilizstrādājumu un citu patēriņa preču tirdzniecību. Jau īstenots pirmais eksporta sūtījums – nosūtīta pirmā žāvēto augļu partija par summu 35 tūkstoši dolāru. Pārstāvniecība Rīgā ir jau trešā pēc kārtas. Vēl bez Latvijas Uzbekistānai ir tirdzniecības nams Maskavā (Krievija) un Čimkentā (Kazahstāna).

Ref:017.010.103.6045


Pievienot komentāru

  1. Skolotājs teica:

    “šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā”

    “Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājumus un tā procenti|”

    Autoram – sēdies – divi :D

    +1 0 -1 0

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.