bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik maksājam valsts parādos?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Būvniecības likumā tiks veikti grozījumi, kas paredz Latvijā no jauna izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā uzraudzības iestāde darbu uzsāks šī gada 1.septembrī.

Likumdošanas process norit lēni, bet grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē būvniecības nozari, sola izmaiņas galīgajā lasījumā pieņemt šīs parlamenta sesijas laikā – tas ir līdz Jāņiem.

Speciālisti jau sen teica, ka ļoti nepieciešams izveidot neatkarīgu valsts būvuzraudzības institūciju. Bet nopietni par šo tēmu sāka runāt tikai pēc traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima, kad 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Kā BNN jau ziņoja, 2009.gadā krīzes laikā Latvijā tika likvidēta Būvinspekcija. Tās funkcijas tika nodotas uzreiz vairākām valsts iestādēm, bet daļu funkciju uzņēmās pašvaldības. Tomēr jau 2011.gadā tika izteikti brīdinājumi, ka minētā reforma nav sevi attaisnojusi – pašvaldību inspektori netiek galā ar darbu. Būvniecības pārbaužu skaits samazinājies par 70%. Toreiz ministrija rosināja atjaunot Būvinspekciju, taču ideja neguva Saeimas atbalstu.

Kā skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs kļūs par likvidētās Valsts Būvinspekcijas analogu. Tajā strādās 34 inspektori un birojs atradīsies Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Jaunās uzraudzības struktūras funkcijas vēl tiek izstrādātas. Plānots, ka jaunais birojs kontrolēs sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, tostarp arī to, kas tiek celtas pēc pašvaldību pasūtījuma.

Lielveikals Maxima Zolitūdē tika uzcelts 2011.gadā – tieši tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts Būvinspekcija. Pēc speciālistu domām, traģēdija iespējams nebūtu notikusi, ja būtu bijusi stingrāka celtniecības objektu kontrole.

Maksa par krīzi

Vēl kāds svarīgs notikums šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā. Tā ir tikai daļa no krīzes gados mūsu valstij izsniegtā kredīta. Nākošo aizdevuma daļu Latvija pārskaitīs 2015.gadā – 1,2 miljardus eiro saņems Eiropas Komisija un 60,05 miljonus Pasaules Banka.

Rēķini, protams, ir jāmaksā, jo parāds ir valsts parāds, tā nasta tiek sadalīta starp visiem valsts iedzīvotājiem. Situācijā, kad samazinās iedzīvotāju skaits, jautājums – cik liela šī nasta uz vienu iedzīvotāju, ir īpaši aktuāls. Pagājušajā gadā, valsts tikai parāda apkalpošanai vien iztērēja 300 miljonus eiro jeb 150 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājums un tā procenti.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts un pašvaldības 2013.gadu noslēdza ar 128 miljonu eiro lielu deficītu, bet galīgais skaitlis ir vēl lielāks, jo klāt nāk procenti, ko par saviem aizdevumiem maksā pašvaldības un arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tomēr, vadoties tikai no šīs summas, parāds uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu Latvijā ir 2,07 miljoni iedzīvotāju) būtu 62 eiro. It kā nav daudz. Bet, ja pievienojam tam šajā nedēļā atmaksāto vienu miljonu sanāk, ka visi iedzīvotāji – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, samaksājuši katrs 4 830 eiro. Tādējādi, kopējais parādu slogs uz vienu iedzīvotāju ir diezgan ievērojams – 5 300 eiro, un tās ir jau esošās saistības, neņemot vērā nākotni.

Pagaidām bez izmaiņām

Valsts ne tikai tērē, tā arī pelna. Pelna izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Un arī šeit ir labas ziņas: saskaņā ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) datiem, Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanās nav mazinājusi investoru interesi par objektu iegādi mūsu valstī. Ieguldījumi mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu segmentā saglabājās pagājušajā gada līmenī.

2013.gadā Ukrainas pilsoņi, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām kopumā Latvijā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā pēc Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēma 225 Ukrainas pilsoņi, un tas ir aptuveni par 15% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu nozari, LANIDA eksperti piedāvā vairākus scenārijus. Pirmais – abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ ir iespējama palielināta kapitāla aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nokļūt arī Latvijā, tostarp kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet prognozēt to apjomu pagaidām ir grūti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no Krievijas turpmākajām darbībām, bet arī no starptautiskajām sankcijām. Otrais – investīcijas var saglabāties arī pašreizējā līmenī, jo pēdējos gados Latvijā pieaudzis piedāvājums, kas atbilst ārvalstu pircēju interesēm.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, laika posmā no 2010. Līdz 2012.gadam citu valstu pilsoņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu par 285 miljoniem eiro bez pieprasījumiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet TUA saņēmēji šajā pašā periodā īpašuma iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.

Austrumu saldumi

Visbeidzot, šonedēļ tapis zināms, ka Rīgā atvērts Uzbekistānas tirdzniecības nams. Valsts intereses pārstāvēs uzņēmums Uzbekistantradinghouse. Pēc ekspertu domām, tirdzniecības nams ļaus uzbeku ražotāji ienākt ne Baltijas valstu tirgū, bet arī par kļūt par priekšposteni Uzbekistānas preču eksportam uz ES valstīm. Jaunais tirdzniecības nams nodarbosies ar videi draudzīgu un kvalitatīvu Uzbekistānas preču – svaigu un žāvētu augļu un dārzeņu, gatavo tekstilizstrādājumu un citu patēriņa preču tirdzniecību. Jau īstenots pirmais eksporta sūtījums – nosūtīta pirmā žāvēto augļu partija par summu 35 tūkstoši dolāru. Pārstāvniecība Rīgā ir jau trešā pēc kārtas. Vēl bez Latvijas Uzbekistānai ir tirdzniecības nams Maskavā (Krievija) un Čimkentā (Kazahstāna).

Ref:017.010.103.6045


Pievienot komentāru

  1. Skolotājs teica:

    “šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā”

    “Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājumus un tā procenti|”

    Autoram – sēdies – divi :D

    +1 0 -1 0

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.