bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 25.05.2018 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Cik maksājam valsts parādos?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Būvniecības likumā tiks veikti grozījumi, kas paredz Latvijā no jauna izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Saeimas Tautsaimniecības komisija. Plānots, ka jaunā uzraudzības iestāde darbu uzsāks šī gada 1.septembrī.

Likumdošanas process norit lēni, bet grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē būvniecības nozari, sola izmaiņas galīgajā lasījumā pieņemt šīs parlamenta sesijas laikā – tas ir līdz Jāņiem.

Speciālisti jau sen teica, ka ļoti nepieciešams izveidot neatkarīgu valsts būvuzraudzības institūciju. Bet nopietni par šo tēmu sāka runāt tikai pēc traģēdijas Zolitūdes lielveikalā Maxima, kad 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki.

Kā BNN jau ziņoja, 2009.gadā krīzes laikā Latvijā tika likvidēta Būvinspekcija. Tās funkcijas tika nodotas uzreiz vairākām valsts iestādēm, bet daļu funkciju uzņēmās pašvaldības. Tomēr jau 2011.gadā tika izteikti brīdinājumi, ka minētā reforma nav sevi attaisnojusi – pašvaldību inspektori netiek galā ar darbu. Būvniecības pārbaužu skaits samazinājies par 70%. Toreiz ministrija rosināja atjaunot Būvinspekciju, taču ideja neguva Saeimas atbalstu.

Kā skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš, jaunais Būvniecības valsts kontroles birojs kļūs par likvidētās Valsts Būvinspekcijas analogu. Tajā strādās 34 inspektori un birojs atradīsies Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Jaunās uzraudzības struktūras funkcijas vēl tiek izstrādātas. Plānots, ka jaunais birojs kontrolēs sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību, tostarp arī to, kas tiek celtas pēc pašvaldību pasūtījuma.

Lielveikals Maxima Zolitūdē tika uzcelts 2011.gadā – tieši tajā laikā, kad tika likvidēta Valsts Būvinspekcija. Pēc speciālistu domām, traģēdija iespējams nebūtu notikusi, ja būtu bijusi stingrāka celtniecības objektu kontrole.

Maksa par krīzi

Vēl kāds svarīgs notikums šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā. Tā ir tikai daļa no krīzes gados mūsu valstij izsniegtā kredīta. Nākošo aizdevuma daļu Latvija pārskaitīs 2015.gadā – 1,2 miljardus eiro saņems Eiropas Komisija un 60,05 miljonus Pasaules Banka.

Rēķini, protams, ir jāmaksā, jo parāds ir valsts parāds, tā nasta tiek sadalīta starp visiem valsts iedzīvotājiem. Situācijā, kad samazinās iedzīvotāju skaits, jautājums – cik liela šī nasta uz vienu iedzīvotāju, ir īpaši aktuāls. Pagājušajā gadā, valsts tikai parāda apkalpošanai vien iztērēja 300 miljonus eiro jeb 150 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājums un tā procenti.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts un pašvaldības 2013.gadu noslēdza ar 128 miljonu eiro lielu deficītu, bet galīgais skaitlis ir vēl lielāks, jo klāt nāk procenti, ko par saviem aizdevumiem maksā pašvaldības un arī valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tomēr, vadoties tikai no šīs summas, parāds uz vienu iedzīvotāju (saskaņā ar pēdējo tautas skaitīšanu Latvijā ir 2,07 miljoni iedzīvotāju) būtu 62 eiro. It kā nav daudz. Bet, ja pievienojam tam šajā nedēļā atmaksāto vienu miljonu sanāk, ka visi iedzīvotāji – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, samaksājuši katrs 4 830 eiro. Tādējādi, kopējais parādu slogs uz vienu iedzīvotāju ir diezgan ievērojams – 5 300 eiro, un tās ir jau esošās saistības, neņemot vērā nākotni.

Pagaidām bez izmaiņām

Valsts ne tikai tērē, tā arī pelna. Pelna izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Un arī šeit ir labas ziņas: saskaņā ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANIDA) datiem, Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanās nav mazinājusi investoru interesi par objektu iegādi mūsu valstī. Ieguldījumi mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu segmentā saglabājās pagājušajā gada līmenī.

2013.gadā Ukrainas pilsoņi, apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām kopumā Latvijā investējuši 11,5 miljonus eiro, ierindojoties trešajā vietā pēc Krievijas un Ķīnas iedzīvotājiem. Termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā pērn saņēma 225 Ukrainas pilsoņi, un tas ir aptuveni par 15% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Prognozējot Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu nozari, LANIDA eksperti piedāvā vairākus scenārijus. Pirmais – abu valstu iekšpolitiskās situācijas dēļ ir iespējama palielināta kapitāla aizplūšana gan no Krievijas, gan Ukrainas. Daļa no šiem līdzekļiem var nokļūt arī Latvijā, tostarp kā ieguldījumi nekustamajā īpašumā, bet prognozēt to apjomu pagaidām ir grūti, jo tas ir atkarīgs ne tikai no Krievijas turpmākajām darbībām, bet arī no starptautiskajām sankcijām. Otrais – investīcijas var saglabāties arī pašreizējā līmenī, jo pēdējos gados Latvijā pieaudzis piedāvājums, kas atbilst ārvalstu pircēju interesēm.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta aprēķiniem, laika posmā no 2010. Līdz 2012.gadam citu valstu pilsoņi ir iegādājušies nekustamo īpašumu par 285 miljoniem eiro bez pieprasījumiem uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet TUA saņēmēji šajā pašā periodā īpašuma iegādē ieguldījuši 363 miljonus eiro.

Austrumu saldumi

Visbeidzot, šonedēļ tapis zināms, ka Rīgā atvērts Uzbekistānas tirdzniecības nams. Valsts intereses pārstāvēs uzņēmums Uzbekistantradinghouse. Pēc ekspertu domām, tirdzniecības nams ļaus uzbeku ražotāji ienākt ne Baltijas valstu tirgū, bet arī par kļūt par priekšposteni Uzbekistānas preču eksportam uz ES valstīm. Jaunais tirdzniecības nams nodarbosies ar videi draudzīgu un kvalitatīvu Uzbekistānas preču – svaigu un žāvētu augļu un dārzeņu, gatavo tekstilizstrādājumu un citu patēriņa preču tirdzniecību. Jau īstenots pirmais eksporta sūtījums – nosūtīta pirmā žāvēto augļu partija par summu 35 tūkstoši dolāru. Pārstāvniecība Rīgā ir jau trešā pēc kārtas. Vēl bez Latvijas Uzbekistānai ir tirdzniecības nams Maskavā (Krievija) un Čimkentā (Kazahstāna).

Ref:017.010.103.6045


Pievienot komentāru

  1. Skolotājs teica:

    “šajā nedēļā bija Latvijas aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai viena miljona eiro apmērā”

    “Šajā summā neietilpst aizdevuma pamatsummas maksājumus un tā procenti|”

    Autoram – sēdies – divi :D

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.