bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dejo visi jeb sirtaki Eiropas Savienībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/ SCANPIXLai kā negribas sākt ar triviālo «mēs taču teicām», tomēr nāksies: Grieķijas parlaments 16.jūlijā apstiprinājis nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai kreditori apstiprinātu jauno finansiālās palīdzības programmu. Un tas nozīmē, ka Grieķija tomēr centīsies saņemt tai nepieciešamos 86 miljardus eiro un Latvijai neizdosies sēdēt stūrītī.

Debates grieķu parlamentā ilga vairāk par četrām stundām un rezultātā PAR pasākumu paketi naktī uz ceturtdienu 16.jūliju nobalsoja 229 no 300 deputātiem, bet PRET – 64. Ar šo balsojumu Grieķijas parlaments atbalstījis pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu vairākās jomās un pensiju sistēmas reformu.

Pēc šāda balsojuma Grieķijai paveras ceļš uz Eiropas valdības lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, kas nepieciešami Grieķijas banku darbības atjaunošanai un 3,5 miljardu eiro lielā Eiropas Centrālas bankas (ECB) aizdevuma atmaksu 20.jūlijā. Eiropas Savienība plāno piešķirt pagaidu aizdevumu 7 miljardu eiro apmērā, kas ļaus segt šī brīža finansiālās vajadzības līdz tikls apstiprināta jaunā palīdzības programma. Pavisam Grieķijai nepieciešami 86 miljardi eiro. Pārrunas par šī aizdevuma piešķiršanu ilgs aptuveni mēnesi.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai nāksies garantēt līdz pat 240 miljoniem eiro, šonedēļ paziņoja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Un, lai arī jāiemaksā būs tikai daļa no šīs summas, bet otra daļa – jāgarantē, tā palielinās Latvijas valsts parādu. Kā sacīja Strazds, viņš personīgi netic, ka Grieķija pilnībā atgriezīs tai piešķirto aizdevumu. «Mēs riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu,» sacīja Latvijas Bankas padomnieks.

Viņš piebilda, ka summa, kas vajadzīga Grieķijai pēdējo nedēļu laikā tās valdības absurdās rīcības dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro, lai gandrīz simtiem miljardiem. Kā skaidroja Finanšu ministrijām 240 miljoni eiro no Latvijas budžeta būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja Grieķija nespēs atmaksāt aizdevumu.

Interesanti, vai visā pasaulē ir vēl kāds, kas tic, ka grieķi grasās (runa pat nav par to, vai viņiem tas izdosies vai nē) atmaksāt šos aizdevumus? Un, lai arī līdz pēdējam brīdim Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, finanšu ministrs Jānis Reirs un premjerministre Laimdota Straujuma centās pārliecināt sabiedrību, ka mums Grieķijas krīze nav bīstama un mūs nekādā veidā neskars, portāls BNN ne reizi vien jau brīdināja, kas tas atsauksies gan uz Latviju, gan eirozonu.

Varētu domāt – kāds Irānai ar to sakars?

Ir noticis vēl kāds svarīgs notikums, kam it kā nav tiešas saiknes ar Latviju, un tāpēc tas paslīdējis gandrīz nemanot, taču tam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas un diezin vai tās mums apies ar līkumu.

Šonedēļ art vienošanos noslēgušas ieilgušās sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvalstīm – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Tiklīdz kā ANO ratificēs šo vienošanos, un visas minētās valstis varēs runāt par noslēgumu 12 gadus ilgušajai Irānas pretošanos jautājumā par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Panāktā vienošanās paredz, ka Irāna neattīstīs savu kodolprogrammu militāriem mērķiem, bet rietumvalstis pamazām atcels pret šo valsti ieviestās sankcijas un tā varēs atgriezties starptautiskajā tirgū.

Irāna – tas vispirms nozīmē naftu. Irānai ir ceturtās pasaulē lielākās «melnā zelta» rezerves pēc Venecuēlas, Saūda Arābijas un Kanādas. Irānas nafta ir koncentrēta samērā nelielā apgabalā un tās ieguve izmaksā maz. Irānas eksports var pieaugt par vienu miljonu bareliem jau pirmajā gadā pēc sankciju atcelšanas. Un galvenais – pasaules pieprasījums pēc naftas 2016.gadā varētu tikt apmierināts gandrīz pilnībā uz Irānas naftas rēķina.

Ko tas nozīmē globāli? Jauna spēlētāja parādīšanās naftas tirgū neļaus cenām celties un tās saglabāsies 50-60 dolāru līmenī par barelu. No otras puses naftas cenu krišanās zem 60 dolāriem par barelu novedīs pie dārgās slānekļa naftas ieguves ASV samazināšanās, kas mazliet nobremzēs slānekļa naftas revolūciju.

Latvijai tas nozīmē, ka degvielas cenas uzpildes stacijās kardināli nemainīsies, attiecīgi kardināli nemainīsies arī preču un pakalpojumu cenas, kuru veidošanā enerģijas cenām ir liela nozīme. Un vispirms jau tas attiecas uz tādām nozarēm kā transports un komunālā saimniecība.

Labāk zīle rokā…

Kamēr pasaules varenie izspēlē sarežģītas šaha partijas, Latvijas uzņēmēji zvaigznes no debesīm neķer, bet situācijai pieiet ļoti praktiski. Viņi vispirms vēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas un zināšanas mārketingā.

Kā liecina   jaunākā pētījuma rezultāti, teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju uz jautājumu par to, kādās ar uzņēmumu saistītās jomās viņiem noderētu papildu zināšanas, atbildējuši, ka gan darbiniekiem, gan vadībai derētu uzlabot savas svešvalodu zināšanas. Kā otrs svarīgākais tiek minēts zināšanu padziļināšana mārketingā.

Ne mazāk aktuāls pēc uzņēmumu vadītāju domām ir zināšanu paplašināšana ar uzņēmuma darbību saistītu datorprogrammu lietošanā (29%) un finanšu plūsmas plānošanā (27,5%).

Kā rāda prakse, uzņēmēji, īpaši jaunāka gadagājuma, neprot atšķirt naudas plūsmu no ieņēmumu/zaudējumu aprēķina. Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem būtu derīgi padziļināt zināšanas šinī jomā.

Mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar atļauties algot finansistu, un, ja pašam izpratnes nav, tad būt veiksmīgam uzņēmējdarbībā ir grūtāk, pētījuma rezultātus komentējot sacīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Interesants ir fakts, ka daži uzņēmēji norādījuši, ka viņiem noderētu papildus zināšanas cīņā ar birokrātiju, žurnālistikā un pedagoģijā, kā arī pozitīvajā domāšanā un motivēšanā.

Ref:017.010.103.7644


Pievienot komentāru

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.