bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dejo visi jeb sirtaki Eiropas Savienībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/ SCANPIXLai kā negribas sākt ar triviālo «mēs taču teicām», tomēr nāksies: Grieķijas parlaments 16.jūlijā apstiprinājis nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai kreditori apstiprinātu jauno finansiālās palīdzības programmu. Un tas nozīmē, ka Grieķija tomēr centīsies saņemt tai nepieciešamos 86 miljardus eiro un Latvijai neizdosies sēdēt stūrītī.

Debates grieķu parlamentā ilga vairāk par četrām stundām un rezultātā PAR pasākumu paketi naktī uz ceturtdienu 16.jūliju nobalsoja 229 no 300 deputātiem, bet PRET – 64. Ar šo balsojumu Grieķijas parlaments atbalstījis pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu vairākās jomās un pensiju sistēmas reformu.

Pēc šāda balsojuma Grieķijai paveras ceļš uz Eiropas valdības lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, kas nepieciešami Grieķijas banku darbības atjaunošanai un 3,5 miljardu eiro lielā Eiropas Centrālas bankas (ECB) aizdevuma atmaksu 20.jūlijā. Eiropas Savienība plāno piešķirt pagaidu aizdevumu 7 miljardu eiro apmērā, kas ļaus segt šī brīža finansiālās vajadzības līdz tikls apstiprināta jaunā palīdzības programma. Pavisam Grieķijai nepieciešami 86 miljardi eiro. Pārrunas par šī aizdevuma piešķiršanu ilgs aptuveni mēnesi.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai nāksies garantēt līdz pat 240 miljoniem eiro, šonedēļ paziņoja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Un, lai arī jāiemaksā būs tikai daļa no šīs summas, bet otra daļa – jāgarantē, tā palielinās Latvijas valsts parādu. Kā sacīja Strazds, viņš personīgi netic, ka Grieķija pilnībā atgriezīs tai piešķirto aizdevumu. «Mēs riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu,» sacīja Latvijas Bankas padomnieks.

Viņš piebilda, ka summa, kas vajadzīga Grieķijai pēdējo nedēļu laikā tās valdības absurdās rīcības dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro, lai gandrīz simtiem miljardiem. Kā skaidroja Finanšu ministrijām 240 miljoni eiro no Latvijas budžeta būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja Grieķija nespēs atmaksāt aizdevumu.

Interesanti, vai visā pasaulē ir vēl kāds, kas tic, ka grieķi grasās (runa pat nav par to, vai viņiem tas izdosies vai nē) atmaksāt šos aizdevumus? Un, lai arī līdz pēdējam brīdim Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, finanšu ministrs Jānis Reirs un premjerministre Laimdota Straujuma centās pārliecināt sabiedrību, ka mums Grieķijas krīze nav bīstama un mūs nekādā veidā neskars, portāls BNN ne reizi vien jau brīdināja, kas tas atsauksies gan uz Latviju, gan eirozonu.

Varētu domāt – kāds Irānai ar to sakars?

Ir noticis vēl kāds svarīgs notikums, kam it kā nav tiešas saiknes ar Latviju, un tāpēc tas paslīdējis gandrīz nemanot, taču tam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas un diezin vai tās mums apies ar līkumu.

Šonedēļ art vienošanos noslēgušas ieilgušās sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvalstīm – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Tiklīdz kā ANO ratificēs šo vienošanos, un visas minētās valstis varēs runāt par noslēgumu 12 gadus ilgušajai Irānas pretošanos jautājumā par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Panāktā vienošanās paredz, ka Irāna neattīstīs savu kodolprogrammu militāriem mērķiem, bet rietumvalstis pamazām atcels pret šo valsti ieviestās sankcijas un tā varēs atgriezties starptautiskajā tirgū.

Irāna – tas vispirms nozīmē naftu. Irānai ir ceturtās pasaulē lielākās «melnā zelta» rezerves pēc Venecuēlas, Saūda Arābijas un Kanādas. Irānas nafta ir koncentrēta samērā nelielā apgabalā un tās ieguve izmaksā maz. Irānas eksports var pieaugt par vienu miljonu bareliem jau pirmajā gadā pēc sankciju atcelšanas. Un galvenais – pasaules pieprasījums pēc naftas 2016.gadā varētu tikt apmierināts gandrīz pilnībā uz Irānas naftas rēķina.

Ko tas nozīmē globāli? Jauna spēlētāja parādīšanās naftas tirgū neļaus cenām celties un tās saglabāsies 50-60 dolāru līmenī par barelu. No otras puses naftas cenu krišanās zem 60 dolāriem par barelu novedīs pie dārgās slānekļa naftas ieguves ASV samazināšanās, kas mazliet nobremzēs slānekļa naftas revolūciju.

Latvijai tas nozīmē, ka degvielas cenas uzpildes stacijās kardināli nemainīsies, attiecīgi kardināli nemainīsies arī preču un pakalpojumu cenas, kuru veidošanā enerģijas cenām ir liela nozīme. Un vispirms jau tas attiecas uz tādām nozarēm kā transports un komunālā saimniecība.

Labāk zīle rokā…

Kamēr pasaules varenie izspēlē sarežģītas šaha partijas, Latvijas uzņēmēji zvaigznes no debesīm neķer, bet situācijai pieiet ļoti praktiski. Viņi vispirms vēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas un zināšanas mārketingā.

Kā liecina   jaunākā pētījuma rezultāti, teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju uz jautājumu par to, kādās ar uzņēmumu saistītās jomās viņiem noderētu papildu zināšanas, atbildējuši, ka gan darbiniekiem, gan vadībai derētu uzlabot savas svešvalodu zināšanas. Kā otrs svarīgākais tiek minēts zināšanu padziļināšana mārketingā.

Ne mazāk aktuāls pēc uzņēmumu vadītāju domām ir zināšanu paplašināšana ar uzņēmuma darbību saistītu datorprogrammu lietošanā (29%) un finanšu plūsmas plānošanā (27,5%).

Kā rāda prakse, uzņēmēji, īpaši jaunāka gadagājuma, neprot atšķirt naudas plūsmu no ieņēmumu/zaudējumu aprēķina. Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem būtu derīgi padziļināt zināšanas šinī jomā.

Mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar atļauties algot finansistu, un, ja pašam izpratnes nav, tad būt veiksmīgam uzņēmējdarbībā ir grūtāk, pētījuma rezultātus komentējot sacīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Interesants ir fakts, ka daži uzņēmēji norādījuši, ka viņiem noderētu papildus zināšanas cīņā ar birokrātiju, žurnālistikā un pedagoģijā, kā arī pozitīvajā domāšanā un motivēšanā.

Ref:017.010.103.7644


Pievienot komentāru

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Jaunākie komentāri