bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 25.05.2017 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dejo visi jeb sirtaki Eiropas Savienībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/ SCANPIXLai kā negribas sākt ar triviālo «mēs taču teicām», tomēr nāksies: Grieķijas parlaments 16.jūlijā apstiprinājis nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai kreditori apstiprinātu jauno finansiālās palīdzības programmu. Un tas nozīmē, ka Grieķija tomēr centīsies saņemt tai nepieciešamos 86 miljardus eiro un Latvijai neizdosies sēdēt stūrītī.

Debates grieķu parlamentā ilga vairāk par četrām stundām un rezultātā PAR pasākumu paketi naktī uz ceturtdienu 16.jūliju nobalsoja 229 no 300 deputātiem, bet PRET – 64. Ar šo balsojumu Grieķijas parlaments atbalstījis pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu vairākās jomās un pensiju sistēmas reformu.

Pēc šāda balsojuma Grieķijai paveras ceļš uz Eiropas valdības lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, kas nepieciešami Grieķijas banku darbības atjaunošanai un 3,5 miljardu eiro lielā Eiropas Centrālas bankas (ECB) aizdevuma atmaksu 20.jūlijā. Eiropas Savienība plāno piešķirt pagaidu aizdevumu 7 miljardu eiro apmērā, kas ļaus segt šī brīža finansiālās vajadzības līdz tikls apstiprināta jaunā palīdzības programma. Pavisam Grieķijai nepieciešami 86 miljardi eiro. Pārrunas par šī aizdevuma piešķiršanu ilgs aptuveni mēnesi.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai nāksies garantēt līdz pat 240 miljoniem eiro, šonedēļ paziņoja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Un, lai arī jāiemaksā būs tikai daļa no šīs summas, bet otra daļa – jāgarantē, tā palielinās Latvijas valsts parādu. Kā sacīja Strazds, viņš personīgi netic, ka Grieķija pilnībā atgriezīs tai piešķirto aizdevumu. «Mēs riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu,» sacīja Latvijas Bankas padomnieks.

Viņš piebilda, ka summa, kas vajadzīga Grieķijai pēdējo nedēļu laikā tās valdības absurdās rīcības dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro, lai gandrīz simtiem miljardiem. Kā skaidroja Finanšu ministrijām 240 miljoni eiro no Latvijas budžeta būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja Grieķija nespēs atmaksāt aizdevumu.

Interesanti, vai visā pasaulē ir vēl kāds, kas tic, ka grieķi grasās (runa pat nav par to, vai viņiem tas izdosies vai nē) atmaksāt šos aizdevumus? Un, lai arī līdz pēdējam brīdim Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, finanšu ministrs Jānis Reirs un premjerministre Laimdota Straujuma centās pārliecināt sabiedrību, ka mums Grieķijas krīze nav bīstama un mūs nekādā veidā neskars, portāls BNN ne reizi vien jau brīdināja, kas tas atsauksies gan uz Latviju, gan eirozonu.

Varētu domāt – kāds Irānai ar to sakars?

Ir noticis vēl kāds svarīgs notikums, kam it kā nav tiešas saiknes ar Latviju, un tāpēc tas paslīdējis gandrīz nemanot, taču tam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas un diezin vai tās mums apies ar līkumu.

Šonedēļ art vienošanos noslēgušas ieilgušās sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvalstīm – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Tiklīdz kā ANO ratificēs šo vienošanos, un visas minētās valstis varēs runāt par noslēgumu 12 gadus ilgušajai Irānas pretošanos jautājumā par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Panāktā vienošanās paredz, ka Irāna neattīstīs savu kodolprogrammu militāriem mērķiem, bet rietumvalstis pamazām atcels pret šo valsti ieviestās sankcijas un tā varēs atgriezties starptautiskajā tirgū.

Irāna – tas vispirms nozīmē naftu. Irānai ir ceturtās pasaulē lielākās «melnā zelta» rezerves pēc Venecuēlas, Saūda Arābijas un Kanādas. Irānas nafta ir koncentrēta samērā nelielā apgabalā un tās ieguve izmaksā maz. Irānas eksports var pieaugt par vienu miljonu bareliem jau pirmajā gadā pēc sankciju atcelšanas. Un galvenais – pasaules pieprasījums pēc naftas 2016.gadā varētu tikt apmierināts gandrīz pilnībā uz Irānas naftas rēķina.

Ko tas nozīmē globāli? Jauna spēlētāja parādīšanās naftas tirgū neļaus cenām celties un tās saglabāsies 50-60 dolāru līmenī par barelu. No otras puses naftas cenu krišanās zem 60 dolāriem par barelu novedīs pie dārgās slānekļa naftas ieguves ASV samazināšanās, kas mazliet nobremzēs slānekļa naftas revolūciju.

Latvijai tas nozīmē, ka degvielas cenas uzpildes stacijās kardināli nemainīsies, attiecīgi kardināli nemainīsies arī preču un pakalpojumu cenas, kuru veidošanā enerģijas cenām ir liela nozīme. Un vispirms jau tas attiecas uz tādām nozarēm kā transports un komunālā saimniecība.

Labāk zīle rokā…

Kamēr pasaules varenie izspēlē sarežģītas šaha partijas, Latvijas uzņēmēji zvaigznes no debesīm neķer, bet situācijai pieiet ļoti praktiski. Viņi vispirms vēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas un zināšanas mārketingā.

Kā liecina   jaunākā pētījuma rezultāti, teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju uz jautājumu par to, kādās ar uzņēmumu saistītās jomās viņiem noderētu papildu zināšanas, atbildējuši, ka gan darbiniekiem, gan vadībai derētu uzlabot savas svešvalodu zināšanas. Kā otrs svarīgākais tiek minēts zināšanu padziļināšana mārketingā.

Ne mazāk aktuāls pēc uzņēmumu vadītāju domām ir zināšanu paplašināšana ar uzņēmuma darbību saistītu datorprogrammu lietošanā (29%) un finanšu plūsmas plānošanā (27,5%).

Kā rāda prakse, uzņēmēji, īpaši jaunāka gadagājuma, neprot atšķirt naudas plūsmu no ieņēmumu/zaudējumu aprēķina. Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem būtu derīgi padziļināt zināšanas šinī jomā.

Mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar atļauties algot finansistu, un, ja pašam izpratnes nav, tad būt veiksmīgam uzņēmējdarbībā ir grūtāk, pētījuma rezultātus komentējot sacīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Interesants ir fakts, ka daži uzņēmēji norādījuši, ka viņiem noderētu papildus zināšanas cīņā ar birokrātiju, žurnālistikā un pedagoģijā, kā arī pozitīvajā domāšanā un motivēšanā.

Ref:017.010.103.7644


Pievienot komentāru

Bildēs: Briselē asprātīgi protestē pret Trampu

ASV prezidenta Donalda Trampa vizīti Beļģijas galvaspilsētā Briselē sagaidījuši tūkstošiem protestētāju.

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.