bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.06.2018 | Vārda dienas: Nils, Viktors
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dejo visi jeb sirtaki Eiropas Savienībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/ SCANPIXLai kā negribas sākt ar triviālo «mēs taču teicām», tomēr nāksies: Grieķijas parlaments 16.jūlijā apstiprinājis nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai kreditori apstiprinātu jauno finansiālās palīdzības programmu. Un tas nozīmē, ka Grieķija tomēr centīsies saņemt tai nepieciešamos 86 miljardus eiro un Latvijai neizdosies sēdēt stūrītī.

Debates grieķu parlamentā ilga vairāk par četrām stundām un rezultātā PAR pasākumu paketi naktī uz ceturtdienu 16.jūliju nobalsoja 229 no 300 deputātiem, bet PRET – 64. Ar šo balsojumu Grieķijas parlaments atbalstījis pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu vairākās jomās un pensiju sistēmas reformu.

Pēc šāda balsojuma Grieķijai paveras ceļš uz Eiropas valdības lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, kas nepieciešami Grieķijas banku darbības atjaunošanai un 3,5 miljardu eiro lielā Eiropas Centrālas bankas (ECB) aizdevuma atmaksu 20.jūlijā. Eiropas Savienība plāno piešķirt pagaidu aizdevumu 7 miljardu eiro apmērā, kas ļaus segt šī brīža finansiālās vajadzības līdz tikls apstiprināta jaunā palīdzības programma. Pavisam Grieķijai nepieciešami 86 miljardi eiro. Pārrunas par šī aizdevuma piešķiršanu ilgs aptuveni mēnesi.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai nāksies garantēt līdz pat 240 miljoniem eiro, šonedēļ paziņoja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Un, lai arī jāiemaksā būs tikai daļa no šīs summas, bet otra daļa – jāgarantē, tā palielinās Latvijas valsts parādu. Kā sacīja Strazds, viņš personīgi netic, ka Grieķija pilnībā atgriezīs tai piešķirto aizdevumu. «Mēs riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu,» sacīja Latvijas Bankas padomnieks.

Viņš piebilda, ka summa, kas vajadzīga Grieķijai pēdējo nedēļu laikā tās valdības absurdās rīcības dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro, lai gandrīz simtiem miljardiem. Kā skaidroja Finanšu ministrijām 240 miljoni eiro no Latvijas budžeta būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja Grieķija nespēs atmaksāt aizdevumu.

Interesanti, vai visā pasaulē ir vēl kāds, kas tic, ka grieķi grasās (runa pat nav par to, vai viņiem tas izdosies vai nē) atmaksāt šos aizdevumus? Un, lai arī līdz pēdējam brīdim Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, finanšu ministrs Jānis Reirs un premjerministre Laimdota Straujuma centās pārliecināt sabiedrību, ka mums Grieķijas krīze nav bīstama un mūs nekādā veidā neskars, portāls BNN ne reizi vien jau brīdināja, kas tas atsauksies gan uz Latviju, gan eirozonu.

Varētu domāt – kāds Irānai ar to sakars?

Ir noticis vēl kāds svarīgs notikums, kam it kā nav tiešas saiknes ar Latviju, un tāpēc tas paslīdējis gandrīz nemanot, taču tam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas un diezin vai tās mums apies ar līkumu.

Šonedēļ art vienošanos noslēgušas ieilgušās sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvalstīm – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Tiklīdz kā ANO ratificēs šo vienošanos, un visas minētās valstis varēs runāt par noslēgumu 12 gadus ilgušajai Irānas pretošanos jautājumā par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Panāktā vienošanās paredz, ka Irāna neattīstīs savu kodolprogrammu militāriem mērķiem, bet rietumvalstis pamazām atcels pret šo valsti ieviestās sankcijas un tā varēs atgriezties starptautiskajā tirgū.

Irāna – tas vispirms nozīmē naftu. Irānai ir ceturtās pasaulē lielākās «melnā zelta» rezerves pēc Venecuēlas, Saūda Arābijas un Kanādas. Irānas nafta ir koncentrēta samērā nelielā apgabalā un tās ieguve izmaksā maz. Irānas eksports var pieaugt par vienu miljonu bareliem jau pirmajā gadā pēc sankciju atcelšanas. Un galvenais – pasaules pieprasījums pēc naftas 2016.gadā varētu tikt apmierināts gandrīz pilnībā uz Irānas naftas rēķina.

Ko tas nozīmē globāli? Jauna spēlētāja parādīšanās naftas tirgū neļaus cenām celties un tās saglabāsies 50-60 dolāru līmenī par barelu. No otras puses naftas cenu krišanās zem 60 dolāriem par barelu novedīs pie dārgās slānekļa naftas ieguves ASV samazināšanās, kas mazliet nobremzēs slānekļa naftas revolūciju.

Latvijai tas nozīmē, ka degvielas cenas uzpildes stacijās kardināli nemainīsies, attiecīgi kardināli nemainīsies arī preču un pakalpojumu cenas, kuru veidošanā enerģijas cenām ir liela nozīme. Un vispirms jau tas attiecas uz tādām nozarēm kā transports un komunālā saimniecība.

Labāk zīle rokā…

Kamēr pasaules varenie izspēlē sarežģītas šaha partijas, Latvijas uzņēmēji zvaigznes no debesīm neķer, bet situācijai pieiet ļoti praktiski. Viņi vispirms vēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas un zināšanas mārketingā.

Kā liecina   jaunākā pētījuma rezultāti, teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju uz jautājumu par to, kādās ar uzņēmumu saistītās jomās viņiem noderētu papildu zināšanas, atbildējuši, ka gan darbiniekiem, gan vadībai derētu uzlabot savas svešvalodu zināšanas. Kā otrs svarīgākais tiek minēts zināšanu padziļināšana mārketingā.

Ne mazāk aktuāls pēc uzņēmumu vadītāju domām ir zināšanu paplašināšana ar uzņēmuma darbību saistītu datorprogrammu lietošanā (29%) un finanšu plūsmas plānošanā (27,5%).

Kā rāda prakse, uzņēmēji, īpaši jaunāka gadagājuma, neprot atšķirt naudas plūsmu no ieņēmumu/zaudējumu aprēķina. Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem būtu derīgi padziļināt zināšanas šinī jomā.

Mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar atļauties algot finansistu, un, ja pašam izpratnes nav, tad būt veiksmīgam uzņēmējdarbībā ir grūtāk, pētījuma rezultātus komentējot sacīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Interesants ir fakts, ka daži uzņēmēji norādījuši, ka viņiem noderētu papildus zināšanas cīņā ar birokrātiju, žurnālistikā un pedagoģijā, kā arī pozitīvajā domāšanā un motivēšanā.

Ref:017.010.103.7644


Pievienot komentāru

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

NVA aicina darba devējus līdz 27.jūnijam pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.jūnijam astoņpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros.

CSDD darba laiki vasaras saulgriežu dienās

Informācija par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru darba laikiem 2018.gada vasaras saulgriežu dienās.

Grieķija un Maķedonija paraksta vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu

Grieķija un Maķedonija svētdien, 17.jūnijā, parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Apgalvo, ka OIK sistēmu nav iespējams atcelt; darba grupa turpina plāna izstrādi

Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu obligātās iepirkuma komponentes sistēmai. Šobrīd valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams.

airBaltic saņem devīto Bombardier CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 17.jūnijā Rīgā sagaidīja devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Līdz 2018.gada beigām airBaltic plāno, ka flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.

Itālijas atraidītie Vidusjūras migranti sasniedz Spāniju

Spānijas ostā Valensijā izkāpuši vairāk nekā 700 Vidusjūrā izglābti migranti, kurus pieņemt atteikusies Itālija un Malta.

Raidījumā: ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

«Kontrolēta pašlikvidācija» – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām, atzīmē Latvijas Televīzijas raidījuma de facto žurnālisti.

Pēta saikni starp noslepkavoto Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Bojāru

Valsts policijas izmeklētāju redzeslokā ir iespējama saistība starp noslepkavoto maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Andri Bojāru, apliecina policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šajā nedēļā karstākais laiks būs pirmdien ar +29 grādiem

Šīs nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un pakāpeniski pastiprināsies vējš, kas pūtīs no rietumu puses. Valsti šķērsos atsevišķas gubu-lietus mākoņu zonas, līdz ar to daudzviet arī nedaudz uzlīs. Pirmdiena būs nedēļas karstākā diena – gaiss vēl daudzviet iesils līdz pat +23...+26 pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Jaunākie komentāri