bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dejo visi jeb sirtaki Eiropas Savienībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: REUTERS/ SCANPIXLai kā negribas sākt ar triviālo «mēs taču teicām», tomēr nāksies: Grieķijas parlaments 16.jūlijā apstiprinājis nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai kreditori apstiprinātu jauno finansiālās palīdzības programmu. Un tas nozīmē, ka Grieķija tomēr centīsies saņemt tai nepieciešamos 86 miljardus eiro un Latvijai neizdosies sēdēt stūrītī.

Debates grieķu parlamentā ilga vairāk par četrām stundām un rezultātā PAR pasākumu paketi naktī uz ceturtdienu 16.jūliju nobalsoja 229 no 300 deputātiem, bet PRET – 64. Ar šo balsojumu Grieķijas parlaments atbalstījis pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu vairākās jomās un pensiju sistēmas reformu.

Pēc šāda balsojuma Grieķijai paveras ceļš uz Eiropas valdības lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, kas nepieciešami Grieķijas banku darbības atjaunošanai un 3,5 miljardu eiro lielā Eiropas Centrālas bankas (ECB) aizdevuma atmaksu 20.jūlijā. Eiropas Savienība plāno piešķirt pagaidu aizdevumu 7 miljardu eiro apmērā, kas ļaus segt šī brīža finansiālās vajadzības līdz tikls apstiprināta jaunā palīdzības programma. Pavisam Grieķijai nepieciešami 86 miljardi eiro. Pārrunas par šī aizdevuma piešķiršanu ilgs aptuveni mēnesi.

Ja tiks apstiprināta trešā palīdzības programma Grieķijai, Latvijai nāksies garantēt līdz pat 240 miljoniem eiro, šonedēļ paziņoja Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds. Un, lai arī jāiemaksā būs tikai daļa no šīs summas, bet otra daļa – jāgarantē, tā palielinās Latvijas valsts parādu. Kā sacīja Strazds, viņš personīgi netic, ka Grieķija pilnībā atgriezīs tai piešķirto aizdevumu. «Mēs riskējam ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu,» sacīja Latvijas Bankas padomnieks.

Viņš piebilda, ka summa, kas vajadzīga Grieķijai pēdējo nedēļu laikā tās valdības absurdās rīcības dēļ ir pieaugusi no desmitiem miljardiem eiro, lai gandrīz simtiem miljardiem. Kā skaidroja Finanšu ministrijām 240 miljoni eiro no Latvijas budžeta būs nepieciešami tikai tādā gadījumā, ja Grieķija nespēs atmaksāt aizdevumu.

Interesanti, vai visā pasaulē ir vēl kāds, kas tic, ka grieķi grasās (runa pat nav par to, vai viņiem tas izdosies vai nē) atmaksāt šos aizdevumus? Un, lai arī līdz pēdējam brīdim Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, finanšu ministrs Jānis Reirs un premjerministre Laimdota Straujuma centās pārliecināt sabiedrību, ka mums Grieķijas krīze nav bīstama un mūs nekādā veidā neskars, portāls BNN ne reizi vien jau brīdināja, kas tas atsauksies gan uz Latviju, gan eirozonu.

Varētu domāt – kāds Irānai ar to sakars?

Ir noticis vēl kāds svarīgs notikums, kam it kā nav tiešas saiknes ar Latviju, un tāpēc tas paslīdējis gandrīz nemanot, taču tam var būt nopietnas ģeopolitiskas sekas un diezin vai tās mums apies ar līkumu.

Šonedēļ art vienošanos noslēgušas ieilgušās sarunas starp Irānu un sešām pasaules lielvalstīm – Franciju, Lielbritāniju, Vāciju, ASV, Ķīnu un Krieviju. Tiklīdz kā ANO ratificēs šo vienošanos, un visas minētās valstis varēs runāt par noslēgumu 12 gadus ilgušajai Irānas pretošanos jautājumā par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu. Panāktā vienošanās paredz, ka Irāna neattīstīs savu kodolprogrammu militāriem mērķiem, bet rietumvalstis pamazām atcels pret šo valsti ieviestās sankcijas un tā varēs atgriezties starptautiskajā tirgū.

Irāna – tas vispirms nozīmē naftu. Irānai ir ceturtās pasaulē lielākās «melnā zelta» rezerves pēc Venecuēlas, Saūda Arābijas un Kanādas. Irānas nafta ir koncentrēta samērā nelielā apgabalā un tās ieguve izmaksā maz. Irānas eksports var pieaugt par vienu miljonu bareliem jau pirmajā gadā pēc sankciju atcelšanas. Un galvenais – pasaules pieprasījums pēc naftas 2016.gadā varētu tikt apmierināts gandrīz pilnībā uz Irānas naftas rēķina.

Ko tas nozīmē globāli? Jauna spēlētāja parādīšanās naftas tirgū neļaus cenām celties un tās saglabāsies 50-60 dolāru līmenī par barelu. No otras puses naftas cenu krišanās zem 60 dolāriem par barelu novedīs pie dārgās slānekļa naftas ieguves ASV samazināšanās, kas mazliet nobremzēs slānekļa naftas revolūciju.

Latvijai tas nozīmē, ka degvielas cenas uzpildes stacijās kardināli nemainīsies, attiecīgi kardināli nemainīsies arī preču un pakalpojumu cenas, kuru veidošanā enerģijas cenām ir liela nozīme. Un vispirms jau tas attiecas uz tādām nozarēm kā transports un komunālā saimniecība.

Labāk zīle rokā…

Kamēr pasaules varenie izspēlē sarežģītas šaha partijas, Latvijas uzņēmēji zvaigznes no debesīm neķer, bet situācijai pieiet ļoti praktiski. Viņi vispirms vēlētos uzlabot savas svešvalodu zināšanas un zināšanas mārketingā.

Kā liecina   jaunākā pētījuma rezultāti, teju puse jeb 43% Latvijas uzņēmumu vadītāju uz jautājumu par to, kādās ar uzņēmumu saistītās jomās viņiem noderētu papildu zināšanas, atbildējuši, ka gan darbiniekiem, gan vadībai derētu uzlabot savas svešvalodu zināšanas. Kā otrs svarīgākais tiek minēts zināšanu padziļināšana mārketingā.

Ne mazāk aktuāls pēc uzņēmumu vadītāju domām ir zināšanu paplašināšana ar uzņēmuma darbību saistītu datorprogrammu lietošanā (29%) un finanšu plūsmas plānošanā (27,5%).

Kā rāda prakse, uzņēmēji, īpaši jaunāka gadagājuma, neprot atšķirt naudas plūsmu no ieņēmumu/zaudējumu aprēķina. Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem būtu derīgi padziļināt zināšanas šinī jomā.

Mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar atļauties algot finansistu, un, ja pašam izpratnes nav, tad būt veiksmīgam uzņēmējdarbībā ir grūtāk, pētījuma rezultātus komentējot sacīja bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Interesants ir fakts, ka daži uzņēmēji norādījuši, ka viņiem noderētu papildus zināšanas cīņā ar birokrātiju, žurnālistikā un pedagoģijā, kā arī pozitīvajā domāšanā un motivēšanā.

Ref:017.010.103.7644


Pievienot komentāru

Elektroenerģijas biržas Baltijas valstu apgabalos pieauga vidējā cena

Cenu līmeni Baltijā ietekmēja meteoroloģiskās tendences Ziemeļu valstīs, kā arī mazāka elektroenerģijas importam pieejamā jauda no Zviedrijas, Baltkrievijas un Polijas. No 17.janvāra neplānots atslēgums visas nedēļas garumā notika NordBalt starpsavienojumā, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas pieejamību Lietuvai un Latvijai, tāpat elektroenerģijas importa avoti no Baltkrievijas un Polijas bija slēgti plānotu apkopes darbu dēļ, vēsta AS Latvenergo.

VID: Akmeņogļu kravās atklāj 100 tūkstošus kontrabandas cigarešu

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 100 000 cigarešu kontrabandu.

Pētījums: 83% iedzīvotāju neapmierināti ar valdības darbu

Vislielāko sašutumu iedzīvotāji pauduši par valdības darbu, kas arī aizvadītā gada novembrī bija saņēmis asu kritiku. Iepriekš valdības darba vērtējums bija krities par septiņiem punktiem, taču decembrī skepse tikai saasinājusies, vērtējumam noslīdot par 11 punktiem, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Foto: Rīgā skatāma izstāde, kurā apvienojas astoņas Baltijas jūras reģiona valstis

Rīgā ir skatāma izstāde Roundabout Baltic, kas piedāvā iepazīties ar mūsdienu dizainu no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas.

EK: Būvkomersantiem ikgadējā informācija būs jāiesniedz reģistrā reizi gadā

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kuri paredz papildināt Būvniecības informācijas sistēmas būvkomersantu reģistrā iekļaujamo informāciju ar mērķi nodrošināt būvkomersantu klasifikācijai nepieciešamo datu pieejamību, BNN informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa - Voravko.

Jauns kravu pārkraušanas rekords Klaipēdas ostā

Klaipēdas ostā aizvadītajā gadā reģistēja rekordlielu pārkraušanas kravu, tādējadi tā pārliecinoši izvirzijās starp Baltijas valstīm, liecina ostas pārkraušanas publiskotie dati.

RJA rektora amatā lielbritānieti Keniju virzīs tikai pēc latviešu valodas apguves

Jaunievēlēto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīs pēc tam, kad viņš būs apguvis latviešu valodu amatam nepieciešamajā līmenī.

Pētījums: Bērni kaunās par vecāku uzvedību sociālajos tīklos

Vairāk nekā piektdaļa vecāku atzīst, ka viņu attiecības ar bērniem ir pasliktinājušās pēc tam, kad bērni sociālajos tīklos ir redzējuši vecākus kompromitējošos apstākļos,liecina Kaspersky Lab pētījums. «Kaut gan mēs domājam, ka tieši vecāki ir neapmierināti ar savu bērnu uzvedību internetā, bieži vien ir pilnīgi otrādi,» liecina pētījums.

Ekonomists: Iedzīvotāju prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu mazinās

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība, kas ir starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu, aizvadītajā gada beigās samazinājusies līdz 36,5 punktiem.

Kozlovskis: Spridzināšanas draudi Latvijā pieaug

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

VVD: Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni divu kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča.

Dzīvnieku tiesību organizācija: Norvēģijā mīt 68 vilki, no kuriem plāno nogalināt 47

Norvēģijas zemnieku partijas politiķu nostāja ir radījusi situāciju, kurā valdība Norvēģijā ir gatava rīkoties pretrunā Bernes konvencijai un valsts tiesību aktiem, kas aizstāv bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, atļaujot izšaut 70% no esošās vilku populācijas, pamatojoties uz vietējo aitu audzētāju interešu aizsardzību, BNN informē veterinārā ārste un Norvēģijas dzīvnieku tiesību organizācijas vadītāja Siri Martinsena.

LPCS: Vidējā piena iepirkuma cena provizoriski augusi

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ir pieaugusi par 7,6%, savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada decembri ir palielinājusies par 38,5%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības provizoriskie dati.

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.