bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dubultstandartu sistēma darbībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nedēļas galvenos notikumus var raksturot kā «dubultstandartu sistēma darbībā”. Pirmkārt, noskaidrojās, ka minimālā alga nav visiem vienāda. Otrkārt, kļuva zināms, ka no vienas puses valdība atbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju, bet no otras puses veido sadarbību ar šo pašu Krieviju.

Šonedēļ, mēs uzzinājām, ka eksistē «minimālā alga»  lielākajam vairumam un ir «iztikas minimums», atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.

Minimālā alga vienkāršajiem strādājošajiem no 2016.gada 1.janvāra būs 370 eiro mēnesī. Priekšlikums paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, kas izskanēja diskusijas par 2017.gada budžetu pašā sākumā, skaidru politisko  atbalstu neguva, bet tika asi kritizēts no uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem.

Savukārt Labklājības ministrijas priekšlikumam paaugstināt minimālo darba algu par 37 eiro – līdz 407 eiro, uzbruka Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva  un Oļegs Krasnopjorovs, kuri uzskata, ka, minimālās algas palielināšana no 2017.gada janvāra līdz 400 – 410 eiro mēnesī, padarīs minimālās un vidējās algas attiecību par vienu no augstākajām ES.

Ja nominālais ražīgums pieaug par 4% bet minimālā alga – divreiz ātrāk, tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr ceturtdien, valdība nolēma no nākamā gada paaugstināt minimālo darba algu par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro

Saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska (ZZS) sacīto, šāds lēmums tika pieņemts pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). LDDK paziņoja, ka piekrīt pakāpeniskai minimālās algas paaugstināšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja palielināšana kaitēs biznesu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 20,9% jeb vairāk nekā 187,7 tūkstoši no visiem strādājošajiem saņem minimālo algu. Bez tam, joprojām ir steidzami nepieciešams palielināt algas skolotājiem, ārstiem, policistiem un tiesu sistēmas darbiniekiem.

Tajā pašā laikā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ideja, par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja mēnešalga  jāpalielina līdz 8100 eiro, ātri un bez diskusijām guva koalīcijas partneru apstiprinājumu.

Viņas arguments – VID vadītāja darba algai ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. „Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,”- skaidroja ministre.

Reizniece-Ozola uzskata –  ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem daudz vairāk.

Šorīd Vals ieņēmumu dienesta vadītāja atalgojums ir  3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, saņemot attiecīgi ap 2400 eiro uz rokas.

BNN  jau informēja, lēmums rīkot jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu tika pieņemts pēc tam, kad  pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz šo amatu noņēma Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Un tikai  tiesībsargs Juris Jansons, komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu palielināt VID vadītāja algu līdz 8100 eiro mēnesī, nosaucis to par absurdu, neadekvātu, izrautu no vispārējā darba algu sistēmas konteksta un netaisnīgu attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem.

Diplomātija atvaļinājuma laikā

Vēl kāds dīvains notikums, kas šonedēļ guva plašu publicitāti, saistīts ar vairāku ministru no valdošās Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš aizvadīja atvaļinājumā Jūrmalā, un pirms tam viņš tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Bet, ja tikšanās ar galvapilsētas mēru tika izziņota plašsaziņas līdzekļos un šo faktu neviens neslēpa, tad par ZZS ministru neformālajām sarunām kļuva zināms tikai pateicoties portālam skaties.lv. Interneta portāls ziņoja, ka Dvorkovičs zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela rīkoja neoficiālu tikšanos ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Tikšanās faktu portālam apstiprināja Reizniece-Ozola. Viņa sacīja, ka tikšanās laikā tika apspriesta sankciju atcelšana zivrūpniekiem, kā arī jautājums par Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā ziņo portāls, pretēji diplomātiskajai praksei, tikšanās notika bez Ārlietu ministrijas iesaistīšanas.  Dūklavs portālam paskaidroja, ka tikšanos organizēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Drīz vien šī ziņa apauga ar visdažādākajām detaļām. Izrādījās, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) par tikšanos zinājis un visā visumā atbalsta ekonomisko attiecību  noregulēšanu ar tuvākajiem kaimiņiem. Taču dienā, kad notika tikšanās viņš atradies atvaļinājumā.

Atvaļinājumā bija arī Dūklavs, kurš vēlējās pārrunāt  tikšanos valdošās koalīcijas sēdē, taču to nedarīja, jo bija atvaļinājumā. Un pēc atgriezšanās no atvaļinājuma, viņš teica, ka Latvijai ir svarīgi veidot ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, jo īpaši ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Ārlietu ministrija atbalsta praktisku problēmu risināšanu  ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām ir jāievēro valdības noteiktā kārtība attiecībā uz valsts amatpersonu tikšanās organizēšanu, tāpēc Ārlietu ministrija gaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās reizē ar trim ZZS ministriem.

Reizniece-Ozola un Augulis kā par nelaimi nebija atvaļinājumos, tāpēc viņeim nācās taisnoties par visiem. Satiksmes minsitrijā informēja, ka Augulis tikšanās laikā apspriedis jautājumus, kas saistīti ar tranzītu un dzelzceļa pārvadājumiem.  Ministrija skaidroja, ka ministrs arī iepriekš ir ticies ar trešo valstu amatpersonām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tranzītu caur Latviju.

Finanšu ministre darīja zināmu, ka apspriedusi ar Dvorkoviču Latvijas zivju produkcijas eksporta atjaunošanas iespējas uz Krieviju. «Runājot par noteiktajām sankcijām, abām pusēm ir skaidri noteikumi, taču zivis ir atsevišķs gadījums, jo lēmumi tika pieņemti ārpus kopējo sankciju robežas, tāpēc gribējām saprast, kādas ir iespējas atjaunot eksportu,» – skaidroja Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola atbalsta zemkopības ministra centienus palīdzēt Latvijas ražotājiem, «nepārkāpjot kopējo valsts ārpolitikas rāmi”. Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka pušu tikšanās neesot bijusi slepena, jo tā notikusi publiskā vietā – restorānā. «Nevienam nebija nodoma to slēpt no sabiedrības,” piebilda finanšu ministre.

Ne tikai maize

Par laimi ir notikumi, ko pie labākās gribas noslēpt nevar. Šajā (un ne tikai šajā) nedēļā par tādu notikumu kļuvušas lietavas, kuru dēļ Latvijā apstājusies graudu ražas ievākšana.

Dažos Latgales rajonos ražas ievākšana vēl nemaz nav sākusies, bet laukos slīkstošās tehnikas dēļ un graudu papildu kaltēšanas izdevumi par katru graudu tonnu pieaugs vismaz par 25 eiro, informējuši graudkopju kooperatīvu pārstāvji.

Kā informēja uzņēmuma Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šonedēļ Zemgalē labības pļauja vispār nav notikusi, bet pavisam nokults mazliet vairāk par pusi no visas platības.

«Patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.

Viņš atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli.

Zemniekiem nepalīdzēs arī apdrošināšanas polises, jo to darbības termiņš beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.

Augusta sākumā Zemkopības ministrija prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr  nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem, lai gan graudu raža šogad būs mazāka par gaidīto, vidējais rādītājs tomēr tiks pāsrniegts. Tiek lēsts, ka no viena hektāra tiks iegūti vidēji 44,9 centneri graudu. Salīdzinājumam, 2015.gadā šis rādītājs bija 34 centneri.

Graudu cenu prognozes vēl aizvien nevieš optimismu, tās samazinās un tas saistīts ar labām ražām lielākajā Eiropas Savienības daļā, kā arī ar visu veidu graudu uzkrājumiem.

Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šī gada jūnijā samazinājusies par 26%, salīdzinot ar 2015.gada maiju, šun vidēji sasniedz 146,18 eiro par tonnu.


Pievienot komentāru

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jaunākie komentāri