bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.03.2017 | Vārda dienas: Eiženija, Ženija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dubultstandartu sistēma darbībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nedēļas galvenos notikumus var raksturot kā «dubultstandartu sistēma darbībā”. Pirmkārt, noskaidrojās, ka minimālā alga nav visiem vienāda. Otrkārt, kļuva zināms, ka no vienas puses valdība atbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju, bet no otras puses veido sadarbību ar šo pašu Krieviju.

Šonedēļ, mēs uzzinājām, ka eksistē «minimālā alga»  lielākajam vairumam un ir «iztikas minimums», atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.

Minimālā alga vienkāršajiem strādājošajiem no 2016.gada 1.janvāra būs 370 eiro mēnesī. Priekšlikums paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, kas izskanēja diskusijas par 2017.gada budžetu pašā sākumā, skaidru politisko  atbalstu neguva, bet tika asi kritizēts no uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem.

Savukārt Labklājības ministrijas priekšlikumam paaugstināt minimālo darba algu par 37 eiro – līdz 407 eiro, uzbruka Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva  un Oļegs Krasnopjorovs, kuri uzskata, ka, minimālās algas palielināšana no 2017.gada janvāra līdz 400 – 410 eiro mēnesī, padarīs minimālās un vidējās algas attiecību par vienu no augstākajām ES.

Ja nominālais ražīgums pieaug par 4% bet minimālā alga – divreiz ātrāk, tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr ceturtdien, valdība nolēma no nākamā gada paaugstināt minimālo darba algu par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro

Saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska (ZZS) sacīto, šāds lēmums tika pieņemts pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). LDDK paziņoja, ka piekrīt pakāpeniskai minimālās algas paaugstināšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja palielināšana kaitēs biznesu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 20,9% jeb vairāk nekā 187,7 tūkstoši no visiem strādājošajiem saņem minimālo algu. Bez tam, joprojām ir steidzami nepieciešams palielināt algas skolotājiem, ārstiem, policistiem un tiesu sistēmas darbiniekiem.

Tajā pašā laikā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ideja, par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja mēnešalga  jāpalielina līdz 8100 eiro, ātri un bez diskusijām guva koalīcijas partneru apstiprinājumu.

Viņas arguments – VID vadītāja darba algai ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. „Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,”- skaidroja ministre.

Reizniece-Ozola uzskata –  ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem daudz vairāk.

Šorīd Vals ieņēmumu dienesta vadītāja atalgojums ir  3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, saņemot attiecīgi ap 2400 eiro uz rokas.

BNN  jau informēja, lēmums rīkot jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu tika pieņemts pēc tam, kad  pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz šo amatu noņēma Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Un tikai  tiesībsargs Juris Jansons, komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu palielināt VID vadītāja algu līdz 8100 eiro mēnesī, nosaucis to par absurdu, neadekvātu, izrautu no vispārējā darba algu sistēmas konteksta un netaisnīgu attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem.

Diplomātija atvaļinājuma laikā

Vēl kāds dīvains notikums, kas šonedēļ guva plašu publicitāti, saistīts ar vairāku ministru no valdošās Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš aizvadīja atvaļinājumā Jūrmalā, un pirms tam viņš tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Bet, ja tikšanās ar galvapilsētas mēru tika izziņota plašsaziņas līdzekļos un šo faktu neviens neslēpa, tad par ZZS ministru neformālajām sarunām kļuva zināms tikai pateicoties portālam skaties.lv. Interneta portāls ziņoja, ka Dvorkovičs zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela rīkoja neoficiālu tikšanos ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Tikšanās faktu portālam apstiprināja Reizniece-Ozola. Viņa sacīja, ka tikšanās laikā tika apspriesta sankciju atcelšana zivrūpniekiem, kā arī jautājums par Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā ziņo portāls, pretēji diplomātiskajai praksei, tikšanās notika bez Ārlietu ministrijas iesaistīšanas.  Dūklavs portālam paskaidroja, ka tikšanos organizēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Drīz vien šī ziņa apauga ar visdažādākajām detaļām. Izrādījās, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) par tikšanos zinājis un visā visumā atbalsta ekonomisko attiecību  noregulēšanu ar tuvākajiem kaimiņiem. Taču dienā, kad notika tikšanās viņš atradies atvaļinājumā.

Atvaļinājumā bija arī Dūklavs, kurš vēlējās pārrunāt  tikšanos valdošās koalīcijas sēdē, taču to nedarīja, jo bija atvaļinājumā. Un pēc atgriezšanās no atvaļinājuma, viņš teica, ka Latvijai ir svarīgi veidot ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, jo īpaši ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Ārlietu ministrija atbalsta praktisku problēmu risināšanu  ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām ir jāievēro valdības noteiktā kārtība attiecībā uz valsts amatpersonu tikšanās organizēšanu, tāpēc Ārlietu ministrija gaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās reizē ar trim ZZS ministriem.

Reizniece-Ozola un Augulis kā par nelaimi nebija atvaļinājumos, tāpēc viņeim nācās taisnoties par visiem. Satiksmes minsitrijā informēja, ka Augulis tikšanās laikā apspriedis jautājumus, kas saistīti ar tranzītu un dzelzceļa pārvadājumiem.  Ministrija skaidroja, ka ministrs arī iepriekš ir ticies ar trešo valstu amatpersonām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tranzītu caur Latviju.

Finanšu ministre darīja zināmu, ka apspriedusi ar Dvorkoviču Latvijas zivju produkcijas eksporta atjaunošanas iespējas uz Krieviju. «Runājot par noteiktajām sankcijām, abām pusēm ir skaidri noteikumi, taču zivis ir atsevišķs gadījums, jo lēmumi tika pieņemti ārpus kopējo sankciju robežas, tāpēc gribējām saprast, kādas ir iespējas atjaunot eksportu,» – skaidroja Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola atbalsta zemkopības ministra centienus palīdzēt Latvijas ražotājiem, «nepārkāpjot kopējo valsts ārpolitikas rāmi”. Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka pušu tikšanās neesot bijusi slepena, jo tā notikusi publiskā vietā – restorānā. «Nevienam nebija nodoma to slēpt no sabiedrības,” piebilda finanšu ministre.

Ne tikai maize

Par laimi ir notikumi, ko pie labākās gribas noslēpt nevar. Šajā (un ne tikai šajā) nedēļā par tādu notikumu kļuvušas lietavas, kuru dēļ Latvijā apstājusies graudu ražas ievākšana.

Dažos Latgales rajonos ražas ievākšana vēl nemaz nav sākusies, bet laukos slīkstošās tehnikas dēļ un graudu papildu kaltēšanas izdevumi par katru graudu tonnu pieaugs vismaz par 25 eiro, informējuši graudkopju kooperatīvu pārstāvji.

Kā informēja uzņēmuma Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šonedēļ Zemgalē labības pļauja vispār nav notikusi, bet pavisam nokults mazliet vairāk par pusi no visas platības.

«Patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.

Viņš atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli.

Zemniekiem nepalīdzēs arī apdrošināšanas polises, jo to darbības termiņš beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.

Augusta sākumā Zemkopības ministrija prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr  nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem, lai gan graudu raža šogad būs mazāka par gaidīto, vidējais rādītājs tomēr tiks pāsrniegts. Tiek lēsts, ka no viena hektāra tiks iegūti vidēji 44,9 centneri graudu. Salīdzinājumam, 2015.gadā šis rādītājs bija 34 centneri.

Graudu cenu prognozes vēl aizvien nevieš optimismu, tās samazinās un tas saistīts ar labām ražām lielākajā Eiropas Savienības daļā, kā arī ar visu veidu graudu uzkrājumiem.

Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šī gada jūnijā samazinājusies par 26%, salīdzinot ar 2015.gada maiju, šun vidēji sasniedz 146,18 eiro par tonnu.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.