bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dubultstandartu sistēma darbībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nedēļas galvenos notikumus var raksturot kā «dubultstandartu sistēma darbībā”. Pirmkārt, noskaidrojās, ka minimālā alga nav visiem vienāda. Otrkārt, kļuva zināms, ka no vienas puses valdība atbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju, bet no otras puses veido sadarbību ar šo pašu Krieviju.

Šonedēļ, mēs uzzinājām, ka eksistē «minimālā alga»  lielākajam vairumam un ir «iztikas minimums», atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.

Minimālā alga vienkāršajiem strādājošajiem no 2016.gada 1.janvāra būs 370 eiro mēnesī. Priekšlikums paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, kas izskanēja diskusijas par 2017.gada budžetu pašā sākumā, skaidru politisko  atbalstu neguva, bet tika asi kritizēts no uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem.

Savukārt Labklājības ministrijas priekšlikumam paaugstināt minimālo darba algu par 37 eiro – līdz 407 eiro, uzbruka Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva  un Oļegs Krasnopjorovs, kuri uzskata, ka, minimālās algas palielināšana no 2017.gada janvāra līdz 400 – 410 eiro mēnesī, padarīs minimālās un vidējās algas attiecību par vienu no augstākajām ES.

Ja nominālais ražīgums pieaug par 4% bet minimālā alga – divreiz ātrāk, tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr ceturtdien, valdība nolēma no nākamā gada paaugstināt minimālo darba algu par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro

Saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska (ZZS) sacīto, šāds lēmums tika pieņemts pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). LDDK paziņoja, ka piekrīt pakāpeniskai minimālās algas paaugstināšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja palielināšana kaitēs biznesu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 20,9% jeb vairāk nekā 187,7 tūkstoši no visiem strādājošajiem saņem minimālo algu. Bez tam, joprojām ir steidzami nepieciešams palielināt algas skolotājiem, ārstiem, policistiem un tiesu sistēmas darbiniekiem.

Tajā pašā laikā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ideja, par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja mēnešalga  jāpalielina līdz 8100 eiro, ātri un bez diskusijām guva koalīcijas partneru apstiprinājumu.

Viņas arguments – VID vadītāja darba algai ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. „Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,”- skaidroja ministre.

Reizniece-Ozola uzskata –  ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem daudz vairāk.

Šorīd Vals ieņēmumu dienesta vadītāja atalgojums ir  3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, saņemot attiecīgi ap 2400 eiro uz rokas.

BNN  jau informēja, lēmums rīkot jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu tika pieņemts pēc tam, kad  pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz šo amatu noņēma Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Un tikai  tiesībsargs Juris Jansons, komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu palielināt VID vadītāja algu līdz 8100 eiro mēnesī, nosaucis to par absurdu, neadekvātu, izrautu no vispārējā darba algu sistēmas konteksta un netaisnīgu attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem.

Diplomātija atvaļinājuma laikā

Vēl kāds dīvains notikums, kas šonedēļ guva plašu publicitāti, saistīts ar vairāku ministru no valdošās Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš aizvadīja atvaļinājumā Jūrmalā, un pirms tam viņš tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Bet, ja tikšanās ar galvapilsētas mēru tika izziņota plašsaziņas līdzekļos un šo faktu neviens neslēpa, tad par ZZS ministru neformālajām sarunām kļuva zināms tikai pateicoties portālam skaties.lv. Interneta portāls ziņoja, ka Dvorkovičs zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela rīkoja neoficiālu tikšanos ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Tikšanās faktu portālam apstiprināja Reizniece-Ozola. Viņa sacīja, ka tikšanās laikā tika apspriesta sankciju atcelšana zivrūpniekiem, kā arī jautājums par Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā ziņo portāls, pretēji diplomātiskajai praksei, tikšanās notika bez Ārlietu ministrijas iesaistīšanas.  Dūklavs portālam paskaidroja, ka tikšanos organizēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Drīz vien šī ziņa apauga ar visdažādākajām detaļām. Izrādījās, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) par tikšanos zinājis un visā visumā atbalsta ekonomisko attiecību  noregulēšanu ar tuvākajiem kaimiņiem. Taču dienā, kad notika tikšanās viņš atradies atvaļinājumā.

Atvaļinājumā bija arī Dūklavs, kurš vēlējās pārrunāt  tikšanos valdošās koalīcijas sēdē, taču to nedarīja, jo bija atvaļinājumā. Un pēc atgriezšanās no atvaļinājuma, viņš teica, ka Latvijai ir svarīgi veidot ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, jo īpaši ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Ārlietu ministrija atbalsta praktisku problēmu risināšanu  ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām ir jāievēro valdības noteiktā kārtība attiecībā uz valsts amatpersonu tikšanās organizēšanu, tāpēc Ārlietu ministrija gaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās reizē ar trim ZZS ministriem.

Reizniece-Ozola un Augulis kā par nelaimi nebija atvaļinājumos, tāpēc viņeim nācās taisnoties par visiem. Satiksmes minsitrijā informēja, ka Augulis tikšanās laikā apspriedis jautājumus, kas saistīti ar tranzītu un dzelzceļa pārvadājumiem.  Ministrija skaidroja, ka ministrs arī iepriekš ir ticies ar trešo valstu amatpersonām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tranzītu caur Latviju.

Finanšu ministre darīja zināmu, ka apspriedusi ar Dvorkoviču Latvijas zivju produkcijas eksporta atjaunošanas iespējas uz Krieviju. «Runājot par noteiktajām sankcijām, abām pusēm ir skaidri noteikumi, taču zivis ir atsevišķs gadījums, jo lēmumi tika pieņemti ārpus kopējo sankciju robežas, tāpēc gribējām saprast, kādas ir iespējas atjaunot eksportu,» – skaidroja Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola atbalsta zemkopības ministra centienus palīdzēt Latvijas ražotājiem, «nepārkāpjot kopējo valsts ārpolitikas rāmi”. Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka pušu tikšanās neesot bijusi slepena, jo tā notikusi publiskā vietā – restorānā. «Nevienam nebija nodoma to slēpt no sabiedrības,” piebilda finanšu ministre.

Ne tikai maize

Par laimi ir notikumi, ko pie labākās gribas noslēpt nevar. Šajā (un ne tikai šajā) nedēļā par tādu notikumu kļuvušas lietavas, kuru dēļ Latvijā apstājusies graudu ražas ievākšana.

Dažos Latgales rajonos ražas ievākšana vēl nemaz nav sākusies, bet laukos slīkstošās tehnikas dēļ un graudu papildu kaltēšanas izdevumi par katru graudu tonnu pieaugs vismaz par 25 eiro, informējuši graudkopju kooperatīvu pārstāvji.

Kā informēja uzņēmuma Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šonedēļ Zemgalē labības pļauja vispār nav notikusi, bet pavisam nokults mazliet vairāk par pusi no visas platības.

«Patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.

Viņš atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli.

Zemniekiem nepalīdzēs arī apdrošināšanas polises, jo to darbības termiņš beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.

Augusta sākumā Zemkopības ministrija prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr  nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem, lai gan graudu raža šogad būs mazāka par gaidīto, vidējais rādītājs tomēr tiks pāsrniegts. Tiek lēsts, ka no viena hektāra tiks iegūti vidēji 44,9 centneri graudu. Salīdzinājumam, 2015.gadā šis rādītājs bija 34 centneri.

Graudu cenu prognozes vēl aizvien nevieš optimismu, tās samazinās un tas saistīts ar labām ražām lielākajā Eiropas Savienības daļā, kā arī ar visu veidu graudu uzkrājumiem.

Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šī gada jūnijā samazinājusies par 26%, salīdzinot ar 2015.gada maiju, šun vidēji sasniedz 146,18 eiro par tonnu.


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.