bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dubultstandartu sistēma darbībā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Nedēļas galvenos notikumus var raksturot kā «dubultstandartu sistēma darbībā”. Pirmkārt, noskaidrojās, ka minimālā alga nav visiem vienāda. Otrkārt, kļuva zināms, ka no vienas puses valdība atbalsta Eiropas sankcijas pret Krieviju, bet no otras puses veido sadarbību ar šo pašu Krieviju.

Šonedēļ, mēs uzzinājām, ka eksistē «minimālā alga»  lielākajam vairumam un ir «iztikas minimums», atsevišķiem valsts pārvaldes darbiniekiem.

Minimālā alga vienkāršajiem strādājošajiem no 2016.gada 1.janvāra būs 370 eiro mēnesī. Priekšlikums paaugstināt minimālo algu par 10 eiro, kas izskanēja diskusijas par 2017.gada budžetu pašā sākumā, skaidru politisko  atbalstu neguva, bet tika asi kritizēts no uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem.

Savukārt Labklājības ministrijas priekšlikumam paaugstināt minimālo darba algu par 37 eiro – līdz 407 eiro, uzbruka Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva  un Oļegs Krasnopjorovs, kuri uzskata, ka, minimālās algas palielināšana no 2017.gada janvāra līdz 400 – 410 eiro mēnesī, padarīs minimālās un vidējās algas attiecību par vienu no augstākajām ES.

Ja nominālais ražīgums pieaug par 4% bet minimālā alga – divreiz ātrāk, tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Tomēr ceturtdien, valdība nolēma no nākamā gada paaugstināt minimālo darba algu par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī. Minimālās algas palielināšanas ietekme uz budžetu būs 11,76 miljoni eiro

Saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska (ZZS) sacīto, šāds lēmums tika pieņemts pēc koalīcijas partiju pārstāvju tikšanās ar pārstāvjiem no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK). LDDK paziņoja, ka piekrīt pakāpeniskai minimālās algas paaugstināšanai, bet LTRK uzskata, ka tās strauja palielināšana kaitēs biznesu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,5 tūkstoši (61,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 20,9% jeb vairāk nekā 187,7 tūkstoši no visiem strādājošajiem saņem minimālo algu. Bez tam, joprojām ir steidzami nepieciešams palielināt algas skolotājiem, ārstiem, policistiem un tiesu sistēmas darbiniekiem.

Tajā pašā laikā finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikto ideja, par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja mēnešalga  jāpalielina līdz 8100 eiro, ātri un bez diskusijām guva koalīcijas partneru apstiprinājumu.

Viņas arguments – VID vadītāja darba algai ir jābūt līdzvērtīgam lielas valsts kapitālsabiedrības vadītāja atalgojumam. „Kopējie griesti varētu būt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma,”- skaidroja ministre.

Reizniece-Ozola uzskata –  ja tiek rīkots jauns konkurss uz VID vadītāja amatu, ir nepieciešami jauni spēles noteikumi. Zemā atsaucība iepriekšējā VID vadītāja amata konkursā bija saistīta ar VID vadītāja atalgojumu, jo privātajā sektorā strādājošie eksperti saņem daudz vairāk.

Šorīd Vals ieņēmumu dienesta vadītāja atalgojums ir  3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, saņemot attiecīgi ap 2400 eiro uz rokas.

BNN  jau informēja, lēmums rīkot jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu tika pieņemts pēc tam, kad  pagājušajā nedēļā savu kandidatūru uz šo amatu noņēma Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Un tikai  tiesībsargs Juris Jansons, komentējot finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu palielināt VID vadītāja algu līdz 8100 eiro mēnesī, nosaucis to par absurdu, neadekvātu, izrautu no vispārējā darba algu sistēmas konteksta un netaisnīgu attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem.

Diplomātija atvaļinājuma laikā

Vēl kāds dīvains notikums, kas šonedēļ guva plašu publicitāti, saistīts ar vairāku ministru no valdošās Zaļo un zemnieku Savienības (ZZS) tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču, kurš aizvadīja atvaļinājumā Jūrmalā, un pirms tam viņš tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Bet, ja tikšanās ar galvapilsētas mēru tika izziņota plašsaziņas līdzekļos un šo faktu neviens neslēpa, tad par ZZS ministru neformālajām sarunām kļuva zināms tikai pateicoties portālam skaties.lv. Interneta portāls ziņoja, ka Dvorkovičs zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela rīkoja neoficiālu tikšanos ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Tikšanās faktu portālam apstiprināja Reizniece-Ozola. Viņa sacīja, ka tikšanās laikā tika apspriesta sankciju atcelšana zivrūpniekiem, kā arī jautājums par Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā ziņo portāls, pretēji diplomātiskajai praksei, tikšanās notika bez Ārlietu ministrijas iesaistīšanas.  Dūklavs portālam paskaidroja, ka tikšanos organizēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Drīz vien šī ziņa apauga ar visdažādākajām detaļām. Izrādījās, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) par tikšanos zinājis un visā visumā atbalsta ekonomisko attiecību  noregulēšanu ar tuvākajiem kaimiņiem. Taču dienā, kad notika tikšanās viņš atradies atvaļinājumā.

Atvaļinājumā bija arī Dūklavs, kurš vēlējās pārrunāt  tikšanos valdošās koalīcijas sēdē, taču to nedarīja, jo bija atvaļinājumā. Un pēc atgriezšanās no atvaļinājuma, viņš teica, ka Latvijai ir svarīgi veidot ekonomiskās attiecības ar citām valstīm, jo īpaši ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Ārlietu ministrija atbalsta praktisku problēmu risināšanu  ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām ir jāievēro valdības noteiktā kārtība attiecībā uz valsts amatpersonu tikšanās organizēšanu, tāpēc Ārlietu ministrija gaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par to kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās reizē ar trim ZZS ministriem.

Reizniece-Ozola un Augulis kā par nelaimi nebija atvaļinājumos, tāpēc viņeim nācās taisnoties par visiem. Satiksmes minsitrijā informēja, ka Augulis tikšanās laikā apspriedis jautājumus, kas saistīti ar tranzītu un dzelzceļa pārvadājumiem.  Ministrija skaidroja, ka ministrs arī iepriekš ir ticies ar trešo valstu amatpersonām, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tranzītu caur Latviju.

Finanšu ministre darīja zināmu, ka apspriedusi ar Dvorkoviču Latvijas zivju produkcijas eksporta atjaunošanas iespējas uz Krieviju. «Runājot par noteiktajām sankcijām, abām pusēm ir skaidri noteikumi, taču zivis ir atsevišķs gadījums, jo lēmumi tika pieņemti ārpus kopējo sankciju robežas, tāpēc gribējām saprast, kādas ir iespējas atjaunot eksportu,» – skaidroja Reizniece-Ozola.

Reizniece-Ozola atbalsta zemkopības ministra centienus palīdzēt Latvijas ražotājiem, «nepārkāpjot kopējo valsts ārpolitikas rāmi”. Tāpat Reizniece-Ozola piebilda, ka pušu tikšanās neesot bijusi slepena, jo tā notikusi publiskā vietā – restorānā. «Nevienam nebija nodoma to slēpt no sabiedrības,” piebilda finanšu ministre.

Ne tikai maize

Par laimi ir notikumi, ko pie labākās gribas noslēpt nevar. Šajā (un ne tikai šajā) nedēļā par tādu notikumu kļuvušas lietavas, kuru dēļ Latvijā apstājusies graudu ražas ievākšana.

Dažos Latgales rajonos ražas ievākšana vēl nemaz nav sākusies, bet laukos slīkstošās tehnikas dēļ un graudu papildu kaltēšanas izdevumi par katru graudu tonnu pieaugs vismaz par 25 eiro, informējuši graudkopju kooperatīvu pārstāvji.

Kā informēja uzņēmuma Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, šonedēļ Zemgalē labības pļauja vispār nav notikusi, bet pavisam nokults mazliet vairāk par pusi no visas platības.

«Patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem,» sacīja Ruža.

Viņš atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar ES fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli.

Zemniekiem nepalīdzēs arī apdrošināšanas polises, jo to darbības termiņš beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.

Augusta sākumā Zemkopības ministrija prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr  nesasniegs pagājušā gada rekordu – 3 miljonus tonnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem, lai gan graudu raža šogad būs mazāka par gaidīto, vidējais rādītājs tomēr tiks pāsrniegts. Tiek lēsts, ka no viena hektāra tiks iegūti vidēji 44,9 centneri graudu. Salīdzinājumam, 2015.gadā šis rādītājs bija 34 centneri.

Graudu cenu prognozes vēl aizvien nevieš optimismu, tās samazinās un tas saistīts ar labām ražām lielākajā Eiropas Savienības daļā, kā arī ar visu veidu graudu uzkrājumiem.

Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šī gada jūnijā samazinājusies par 26%, salīdzinot ar 2015.gada maiju, šun vidēji sasniedz 146,18 eiro par tonnu.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.