bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīve uz parāda

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nodeva Saeimā portfeli ar nākamā gada budžetu. Pats Reirs sacīja, ka valsts galvenais finanšu dokuments izstrādāts atbildīgi, ņemot vērā ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju. Tomēr Valsts kontrole apgalvo, ka budžets tiek plānots nekvalitatīvi, bet Fiskālās disciplīnas padome, norāda, ka publiskais sektors turpina tērēt vairāk, nekā plānots, un tas slikti beigsies.

2016.gada budžets, kura tapšanu pavadīja vētrainas un asas publiskās diskusijas, 30.septembrī tika iesniegts parlamentā. Šī budžeta prioritātes ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselības aizsardzība, izglītība, nevienlīdzības samazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece solīja, ka dokuments tiks apstiprināts līdz 30.novembrim. Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis neizslēdz, ka process nebūs viegls, jo paredz, ka būs daudz deputātu priekšlikumu, racionālas un neracionālas kritikas.

Pēc Šadurska domām, lielākos strīdus var izraisīt solidaritātes nodoklis, kura dēļ sociālie partneri kritizē budžetu.

Budžeta projekts nākamajā gadā paredz ieņēmumus 7,37 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 7,65 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumi pieaugs par 114,2 miljoniem eiro, izdevumu – par 183,2 miljoni eiro.

Laiks izbeigt finanšu patvaļu

Vēl pirms paguvis nokļūt Saeimā, dokuments tika asi kritizēts. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādīja, ka Latvija atkal pārsniedz budžeta deficītu vairāk nekā par 1 % no IKP. Jau kuro gadu, valdība tērē vairāk nekā pati sola. Finanšu patvaļu laiks izbeigt, citādi būs slikti, brīdina FDP.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teikto, jau šogad budžeta deficīts pārsniegs pieļaujamo summu par 0,4-05% miljoniem eiro. Tie ir miljoni eiro, kas pieskaitās kopējam valsts parādam.

Galvenā problēma, kā saka padomē, pārāk optimistiskās prognozes par ekonomikas izaugsmi. Pēdējos gados tās nav piepildījušās. Turklāt Latvija nevar palielināt nodokļu iekasēšanu.

Kā norāda FDP, pēdējo 20 gadu laikā budžets ar proficītu vai bez jauniem parādiem vai Latvijā bija tikai 1997. gadā. Tāpēc mainīt ieradumus būs grūti. Lai arī prognozes par 2016. gada atkal ir pieticīgs viena procenta deficīts, pastāv risks, ka noliktajos rāmjos varētu «neierakstīties».

Visas šīs tēzes ir ietvertas FDP secinājumos par fiskālo disciplīnu, kas, kopā ar budžeta projektu 2016. gadam, tika iesniegtas izskatīšanai Saeimā.

Nelāgi ieradumi

Jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, cik bīstama valstij ir vēlme dzīvot parādos, un atgādināja, ka Latvijas ārējais parāds pēdējos gados tikai pieaudzis. 2015.gada augustā tas bija 8,1 miljards eiro jeb 33% no 2015.gadā prognozētā IKP.

Saskaņā ar budžeta projektu nākamajam gadam maksimālā valsts parāda summa 2016. gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardu eiro, kas nozīmē, ka tas pieaugs vēl par 2 miljardiem eiro.

Valsts kontrole, kas veica valsts budžeta revīziju par saimniecisko gadu, arī nonāca pie secinājuma, ka budžets tiek nekvalitatīvi plānots, jo tiek atkārtotas iepriekšējo gadu kļūdas ar līdzekļu tērēšanu.

Turpinās arī prakse ar līdzekļu pieprasīšanu no programmas neparedzētiem izdevumiem pie tām izmaksām, kuras varēja tikt arī ieplānotas.

Pagājušajā gadā šādā veidā tika iztērēti 33,9 miljoni eiro jeb 74% no programmas līdzekļiem. Finanšu ministrija kā iestāde, kas atbildīga par budžeta izstrādi, nenodrošināja analīzi par budžeta pieprasījumu saskaņā ar to atbilstību mērķiem, uzskata kontrole.

Analizējot ieņēmumus, Valsts kontrole norādīja, ka tie tiek plānoti īstermiņā, fiskālā politika mainās atkarībā no vajadzībām, bet nodokļu parādi tiek iekasēti neapmierinoši, jo Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, nevis cēloņiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa arī atgādināja, ka jau iepriekš runājusi par nelikumīgajiem avansa maksājumiem, dārgiem korporatīvajiem pasākumiem un «decembra drudzi», kad iestādes tērē gada beigās vēl palikušos līdzekļus. Šīs izmaksas norāda uz lieku resursu klātbūtni un rada jautājumu par to, cik labi ir plānots budžets, viņa uzsvēra.

Bads mūs nebaida

Negribas runāt tikai par slikto, un tāpēc noslēgumā daži fragmenti no pārsteidzoši pozitīva raksta par Latviju, kas publicēts informatīvi analītiskajā ziņu portālā GoGetNews.info. «Latvija – ļoti maza valsts, bet tai piemīt daudzas īpašības, par kurām lielas nācijas nevar pat sapņot,» ar šiem vārdiem portāls sāk stāstu par to, kāpēc noteikti jāapmeklē mūsu valsts. Kopā minēti desmit iemesli, bet mēs pieminēsim dažus.

Latvijā visi var gulēt mierīgi. Jo šeit nav zemestrīču (labi, ir, bet ļoti vājas un reti), plūdu, kara un citu anomāliju.

Latvija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, kas nozīmē četrus atšķirīgus gadalaikus. Tas ir lieliski, ja ir iespēja pavalkāt gan šortus, gan kažoku.

Tikai Latvija var lepoties ar unikāliem svētkiem. Piemēram, Līgo – tikai viena svētku nakts, bet veselas piecas brīvdienas! Turklāt Latvijas tautai ir laba balss un ritma izjūta, tāpēc tā radījusi Dziesmu un deju svētkus.

Lai cik arī nerunātu, ka mācības kļuvušas dārgākas, vidējo izglītību ikviens var saņemt bez maksas, un Latvijas augstskolas ir zināmas un atzītas visā Eiropā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja vasarā atpūsties pie jūras un nav nepieciešams lidot uz otru pasaules galu.

Tikai Latvijā teju visi produkti ir ECO un bez ĢMO. Baltijas jūrā tiek zvejotas zivis un no tām gatavotas gardas šprotes. Laukos zemnieki audzē graudus un no tā cep visvisādu maizi. Pavasaros var dzert bērzu sulu, bet rudenī – lasīt sēnes un ogas. «Bads viņus nebaida!» – ar šādiem vārdiem noslēdzas šis stāsts.

Ref:017.010.103.7800


Pievienot komentāru

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Krievija sola pildīt Beslanas traģēdijas spriedumu par 2,9 miljoniem eiro

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Krievijas apelācijas sūdzību par spriedumu, kur tiesa atzinusi, ka 2004.gadā drošībnieki lietojuši pārmērīgu spēku Beslanas skolas ķīlnieku sagrābšanā, kas noslēdzās ar 330 cilvēku nāvi.

Spānijas premjers aicina pārtraukt eskalāciju ap Katalonijas referendumu

Katalonijas reģiona separātistiem ir jāatsakās no ieceres 1.oktobrī rīkot neatkarības referendumu un jāpārtrauc situācijas saasināšana, tā paziņojis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs par Katalonijas nepiekāpīgi virzīto referendumu, ko Madride atzinusi par konstitūcijas pārkāpumu.

Rinkēvičs aicina radikāli reformēt ANO miera uzturēšanas misiju darbu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina radikāli uzlabot Apvienoto Nāciju Organizācijas ātrās reaģēšanas spējas miera uzturēšanas misijās, vēsta Ārlietu ministrijā.

Aizturēts noziedzīgs grupējums; valstij nodarīti 1,7 milj.eiro zaudējumi

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, veicot 27 kratīšanas, apturējusi pievienotās vērtības nodokļa izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu.

Pretterorisma mācībās pārbaudīs, kā reaģēt uz uzbrukumu masveida pulcēšanās vietās

Divas dienas no ceturtdienas, 21.septembra līdz 22.septembra rītam tirdzniecības centrā Mols notiks pretterorisma mācības Hermejs 2017, kuru mērķis ir pārbaudīt pretterorisma pasākumos iesaistīto valsts institūciju spējas reaģēt gadījumā, ja ir noticis teroristu uzbrukums cilvēku masveida pulcēšanās objektam.

Vairāki deputāti vēlas pāreju uz izglītību tikai valsts valodā

Koalīcijas partneri ir gatavi vērtēt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK espējamo rosinājumu par pāreju uz izglītību tikai valsts valodā.

Baltkrievija: «Ne ar vienu nekarosim»

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, apmeklējot militārās mācības Zapad 2017, kas šonedēļ norisinās sadarbībā ar Krievijas militāristiem, centies kliedēt Rietumvalstu bažas, ka Krievija varētu izmantot mācības kā aizsegu, lai Baltkrievijā uz ilgāku laiku izvietotu karaspēku un militāro tehniku.

Vienotības vairākums neatbalstīs Vējoņa iniciatīvu par nepilsoņu bērniem

Vienotības Saeimas frakcijas vairākums neatbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, tomēr četri frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju Kustība Par!, basos par šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Saeimā plāno būtiskas pārmaiņas taksometru nozarē

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 20.septembrī, noslēdza darbu pie grozījumiem Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, kā arī pilnveidot taksometru un autoostu darbību.

Suņiem turpmāk būs viens veselību apliecinošs dokuments

Lai vienkāršotu kārtību dzīvnieka pases izsniegšanai suņu saimniekiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Kardiologs: Premjers šobrīd ir neapskaužamā situācijā

Saistībā ar budžeta veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis šobrīd ir neapskaužamā situācijā, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes ir paudis kardiologs Andrejs Ērglis.

Vēlas, lai Latvija varētu būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju, ziņo Saeimas Preses dienestā.

VID piemēroto naudas sodu apmērs šogad sarucis par 40%

Valsts ieņēmumu dienesta piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», trešdien, 20.septembrī, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Olimpiskā komiteja pauž neizpratni par Antidopinga biroja izveides kavēšanu

Latvijas Olimpiskā komiteja izsaka neizpratni, ka ir atlikts Antidopinga aģentūras izveides jautājums Ministru kabinetā, un atgādina, ka lēmuma nepieņemšanas gadījumā, Latvijai var tikt izvirzītas sankcijas no Pasaules Antidopinga aģentūras puses, kā arī aizliegums Latvijas sportistiem un sporta spēļu komandām piedalīties starptautiskās sacensībās un Olimpiskajās spēlēs.

KNAB par 78 000 eiro plāno iegādāties 66 augstas klases seifus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā nedēļā izsludinājis iepirkumu par 66 pirmās klases pretuzlaušanas seifu iegādi, ziņo KNAB un Iepirkumu uzraudzības birojā.

Pētījums: Katrai piektajai mājsaimniecībai veidojas brīvi naudas līdzekļi

Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā, 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 40% uzkrājumus veido neregulāri.

Bildēs: Gambijas un citu valstu galvas ANO Ģenerālajā asamblejā

Kā izskatās un kā sapucējušies valstu prezidenti un prezidentes no 12 valstīm vairākos kontinentos, to varēsit apskatīt fotogalerijā, kas veltīta šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā notiekošai Ģenerālās asamblejas sanāksmei.

Latvijas kuģniecības akcionāri konceptuāli atbalsta pamatkapitāla palielināšanu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība akcionāri ārkārtas sapulcē konceptuāli atbalstījuši pamatkapitāla palielināšanu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Stāsies spēkā ES un Kanādas tirdzniecības nolīgums

Ceturtdien, 21.septembrī, provizoriski stāsies spēkā Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Kanādu, ziņo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Jaunākie komentāri