bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīve uz parāda

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nodeva Saeimā portfeli ar nākamā gada budžetu. Pats Reirs sacīja, ka valsts galvenais finanšu dokuments izstrādāts atbildīgi, ņemot vērā ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju. Tomēr Valsts kontrole apgalvo, ka budžets tiek plānots nekvalitatīvi, bet Fiskālās disciplīnas padome, norāda, ka publiskais sektors turpina tērēt vairāk, nekā plānots, un tas slikti beigsies.

2016.gada budžets, kura tapšanu pavadīja vētrainas un asas publiskās diskusijas, 30.septembrī tika iesniegts parlamentā. Šī budžeta prioritātes ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselības aizsardzība, izglītība, nevienlīdzības samazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece solīja, ka dokuments tiks apstiprināts līdz 30.novembrim. Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis neizslēdz, ka process nebūs viegls, jo paredz, ka būs daudz deputātu priekšlikumu, racionālas un neracionālas kritikas.

Pēc Šadurska domām, lielākos strīdus var izraisīt solidaritātes nodoklis, kura dēļ sociālie partneri kritizē budžetu.

Budžeta projekts nākamajā gadā paredz ieņēmumus 7,37 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 7,65 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumi pieaugs par 114,2 miljoniem eiro, izdevumu – par 183,2 miljoni eiro.

Laiks izbeigt finanšu patvaļu

Vēl pirms paguvis nokļūt Saeimā, dokuments tika asi kritizēts. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādīja, ka Latvija atkal pārsniedz budžeta deficītu vairāk nekā par 1 % no IKP. Jau kuro gadu, valdība tērē vairāk nekā pati sola. Finanšu patvaļu laiks izbeigt, citādi būs slikti, brīdina FDP.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teikto, jau šogad budžeta deficīts pārsniegs pieļaujamo summu par 0,4-05% miljoniem eiro. Tie ir miljoni eiro, kas pieskaitās kopējam valsts parādam.

Galvenā problēma, kā saka padomē, pārāk optimistiskās prognozes par ekonomikas izaugsmi. Pēdējos gados tās nav piepildījušās. Turklāt Latvija nevar palielināt nodokļu iekasēšanu.

Kā norāda FDP, pēdējo 20 gadu laikā budžets ar proficītu vai bez jauniem parādiem vai Latvijā bija tikai 1997. gadā. Tāpēc mainīt ieradumus būs grūti. Lai arī prognozes par 2016. gada atkal ir pieticīgs viena procenta deficīts, pastāv risks, ka noliktajos rāmjos varētu «neierakstīties».

Visas šīs tēzes ir ietvertas FDP secinājumos par fiskālo disciplīnu, kas, kopā ar budžeta projektu 2016. gadam, tika iesniegtas izskatīšanai Saeimā.

Nelāgi ieradumi

Jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, cik bīstama valstij ir vēlme dzīvot parādos, un atgādināja, ka Latvijas ārējais parāds pēdējos gados tikai pieaudzis. 2015.gada augustā tas bija 8,1 miljards eiro jeb 33% no 2015.gadā prognozētā IKP.

Saskaņā ar budžeta projektu nākamajam gadam maksimālā valsts parāda summa 2016. gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardu eiro, kas nozīmē, ka tas pieaugs vēl par 2 miljardiem eiro.

Valsts kontrole, kas veica valsts budžeta revīziju par saimniecisko gadu, arī nonāca pie secinājuma, ka budžets tiek nekvalitatīvi plānots, jo tiek atkārtotas iepriekšējo gadu kļūdas ar līdzekļu tērēšanu.

Turpinās arī prakse ar līdzekļu pieprasīšanu no programmas neparedzētiem izdevumiem pie tām izmaksām, kuras varēja tikt arī ieplānotas.

Pagājušajā gadā šādā veidā tika iztērēti 33,9 miljoni eiro jeb 74% no programmas līdzekļiem. Finanšu ministrija kā iestāde, kas atbildīga par budžeta izstrādi, nenodrošināja analīzi par budžeta pieprasījumu saskaņā ar to atbilstību mērķiem, uzskata kontrole.

Analizējot ieņēmumus, Valsts kontrole norādīja, ka tie tiek plānoti īstermiņā, fiskālā politika mainās atkarībā no vajadzībām, bet nodokļu parādi tiek iekasēti neapmierinoši, jo Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, nevis cēloņiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa arī atgādināja, ka jau iepriekš runājusi par nelikumīgajiem avansa maksājumiem, dārgiem korporatīvajiem pasākumiem un «decembra drudzi», kad iestādes tērē gada beigās vēl palikušos līdzekļus. Šīs izmaksas norāda uz lieku resursu klātbūtni un rada jautājumu par to, cik labi ir plānots budžets, viņa uzsvēra.

Bads mūs nebaida

Negribas runāt tikai par slikto, un tāpēc noslēgumā daži fragmenti no pārsteidzoši pozitīva raksta par Latviju, kas publicēts informatīvi analītiskajā ziņu portālā GoGetNews.info. «Latvija – ļoti maza valsts, bet tai piemīt daudzas īpašības, par kurām lielas nācijas nevar pat sapņot,» ar šiem vārdiem portāls sāk stāstu par to, kāpēc noteikti jāapmeklē mūsu valsts. Kopā minēti desmit iemesli, bet mēs pieminēsim dažus.

Latvijā visi var gulēt mierīgi. Jo šeit nav zemestrīču (labi, ir, bet ļoti vājas un reti), plūdu, kara un citu anomāliju.

Latvija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, kas nozīmē četrus atšķirīgus gadalaikus. Tas ir lieliski, ja ir iespēja pavalkāt gan šortus, gan kažoku.

Tikai Latvija var lepoties ar unikāliem svētkiem. Piemēram, Līgo – tikai viena svētku nakts, bet veselas piecas brīvdienas! Turklāt Latvijas tautai ir laba balss un ritma izjūta, tāpēc tā radījusi Dziesmu un deju svētkus.

Lai cik arī nerunātu, ka mācības kļuvušas dārgākas, vidējo izglītību ikviens var saņemt bez maksas, un Latvijas augstskolas ir zināmas un atzītas visā Eiropā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja vasarā atpūsties pie jūras un nav nepieciešams lidot uz otru pasaules galu.

Tikai Latvijā teju visi produkti ir ECO un bez ĢMO. Baltijas jūrā tiek zvejotas zivis un no tām gatavotas gardas šprotes. Laukos zemnieki audzē graudus un no tā cep visvisādu maizi. Pavasaros var dzert bērzu sulu, bet rudenī – lasīt sēnes un ogas. «Bads viņus nebaida!» – ar šādiem vārdiem noslēdzas šis stāsts.

Ref:017.010.103.7800


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Jaunākie komentāri