bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Dzīve uz parāda

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nodeva Saeimā portfeli ar nākamā gada budžetu. Pats Reirs sacīja, ka valsts galvenais finanšu dokuments izstrādāts atbildīgi, ņemot vērā ģeopolitisko un iekšpolitisko situāciju. Tomēr Valsts kontrole apgalvo, ka budžets tiek plānots nekvalitatīvi, bet Fiskālās disciplīnas padome, norāda, ka publiskais sektors turpina tērēt vairāk, nekā plānots, un tas slikti beigsies.

2016.gada budžets, kura tapšanu pavadīja vētrainas un asas publiskās diskusijas, 30.septembrī tika iesniegts parlamentā. Šī budžeta prioritātes ir aizsardzība, iekšējā drošība, veselības aizsardzība, izglītība, nevienlīdzības samazināšana un nodokļu iekasēšanas uzlabošana.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece solīja, ka dokuments tiks apstiprināts līdz 30.novembrim. Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis neizslēdz, ka process nebūs viegls, jo paredz, ka būs daudz deputātu priekšlikumu, racionālas un neracionālas kritikas.

Pēc Šadurska domām, lielākos strīdus var izraisīt solidaritātes nodoklis, kura dēļ sociālie partneri kritizē budžetu.

Budžeta projekts nākamajā gadā paredz ieņēmumus 7,37 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus – 7,65 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015.gadu, budžeta ieņēmumi pieaugs par 114,2 miljoniem eiro, izdevumu – par 183,2 miljoni eiro.

Laiks izbeigt finanšu patvaļu

Vēl pirms paguvis nokļūt Saeimā, dokuments tika asi kritizēts. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) norādīja, ka Latvija atkal pārsniedz budžeta deficītu vairāk nekā par 1 % no IKP. Jau kuro gadu, valdība tērē vairāk nekā pati sola. Finanšu patvaļu laiks izbeigt, citādi būs slikti, brīdina FDP.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teikto, jau šogad budžeta deficīts pārsniegs pieļaujamo summu par 0,4-05% miljoniem eiro. Tie ir miljoni eiro, kas pieskaitās kopējam valsts parādam.

Galvenā problēma, kā saka padomē, pārāk optimistiskās prognozes par ekonomikas izaugsmi. Pēdējos gados tās nav piepildījušās. Turklāt Latvija nevar palielināt nodokļu iekasēšanu.

Kā norāda FDP, pēdējo 20 gadu laikā budžets ar proficītu vai bez jauniem parādiem vai Latvijā bija tikai 1997. gadā. Tāpēc mainīt ieradumus būs grūti. Lai arī prognozes par 2016. gada atkal ir pieticīgs viena procenta deficīts, pastāv risks, ka noliktajos rāmjos varētu «neierakstīties».

Visas šīs tēzes ir ietvertas FDP secinājumos par fiskālo disciplīnu, kas, kopā ar budžeta projektu 2016. gadam, tika iesniegtas izskatīšanai Saeimā.

Nelāgi ieradumi

Jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs brīdināja, cik bīstama valstij ir vēlme dzīvot parādos, un atgādināja, ka Latvijas ārējais parāds pēdējos gados tikai pieaudzis. 2015.gada augustā tas bija 8,1 miljards eiro jeb 33% no 2015.gadā prognozētā IKP.

Saskaņā ar budžeta projektu nākamajam gadam maksimālā valsts parāda summa 2016. gada beigās nedrīkst pārsniegt 10,1 miljardu eiro, kas nozīmē, ka tas pieaugs vēl par 2 miljardiem eiro.

Valsts kontrole, kas veica valsts budžeta revīziju par saimniecisko gadu, arī nonāca pie secinājuma, ka budžets tiek nekvalitatīvi plānots, jo tiek atkārtotas iepriekšējo gadu kļūdas ar līdzekļu tērēšanu.

Turpinās arī prakse ar līdzekļu pieprasīšanu no programmas neparedzētiem izdevumiem pie tām izmaksām, kuras varēja tikt arī ieplānotas.

Pagājušajā gadā šādā veidā tika iztērēti 33,9 miljoni eiro jeb 74% no programmas līdzekļiem. Finanšu ministrija kā iestāde, kas atbildīga par budžeta izstrādi, nenodrošināja analīzi par budžeta pieprasījumu saskaņā ar to atbilstību mērķiem, uzskata kontrole.

Analizējot ieņēmumus, Valsts kontrole norādīja, ka tie tiek plānoti īstermiņā, fiskālā politika mainās atkarībā no vajadzībām, bet nodokļu parādi tiek iekasēti neapmierinoši, jo Valsts ieņēmumu dienests cīnās ar sekām, nevis cēloņiem.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa arī atgādināja, ka jau iepriekš runājusi par nelikumīgajiem avansa maksājumiem, dārgiem korporatīvajiem pasākumiem un «decembra drudzi», kad iestādes tērē gada beigās vēl palikušos līdzekļus. Šīs izmaksas norāda uz lieku resursu klātbūtni un rada jautājumu par to, cik labi ir plānots budžets, viņa uzsvēra.

Bads mūs nebaida

Negribas runāt tikai par slikto, un tāpēc noslēgumā daži fragmenti no pārsteidzoši pozitīva raksta par Latviju, kas publicēts informatīvi analītiskajā ziņu portālā GoGetNews.info. «Latvija – ļoti maza valsts, bet tai piemīt daudzas īpašības, par kurām lielas nācijas nevar pat sapņot,» ar šiem vārdiem portāls sāk stāstu par to, kāpēc noteikti jāapmeklē mūsu valsts. Kopā minēti desmit iemesli, bet mēs pieminēsim dažus.

Latvijā visi var gulēt mierīgi. Jo šeit nav zemestrīču (labi, ir, bet ļoti vājas un reti), plūdu, kara un citu anomāliju.

Latvija atrodas mērenajā klimatiskajā joslā, kas nozīmē četrus atšķirīgus gadalaikus. Tas ir lieliski, ja ir iespēja pavalkāt gan šortus, gan kažoku.

Tikai Latvija var lepoties ar unikāliem svētkiem. Piemēram, Līgo – tikai viena svētku nakts, bet veselas piecas brīvdienas! Turklāt Latvijas tautai ir laba balss un ritma izjūta, tāpēc tā radījusi Dziesmu un deju svētkus.

Lai cik arī nerunātu, ka mācības kļuvušas dārgākas, vidējo izglītību ikviens var saņemt bez maksas, un Latvijas augstskolas ir zināmas un atzītas visā Eiropā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja vasarā atpūsties pie jūras un nav nepieciešams lidot uz otru pasaules galu.

Tikai Latvijā teju visi produkti ir ECO un bez ĢMO. Baltijas jūrā tiek zvejotas zivis un no tām gatavotas gardas šprotes. Laukos zemnieki audzē graudus un no tā cep visvisādu maizi. Pavasaros var dzert bērzu sulu, bet rudenī – lasīt sēnes un ogas. «Bads viņus nebaida!» – ar šādiem vārdiem noslēdzas šis stāsts.

Ref:017.010.103.7800


Pievienot komentāru

Latvijā novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija ES

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien, 18.decembrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati

Par nodokļu nemaksāšanu valstij rodas zaudējumi vairāk nekā 58'000 eiro apmērā

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, radot valstij zaudējumus vairāk nekā 58 000 eiro apmērā, vēsta Prokuratūrā.

Fiskālās disciplīnas padome: Kāpinot veselības un sociālās aprūpes izdevumus, jādomā par fiskālo ilgtspēju

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu.

Latvijā trešajā ceturksnī bijis vidēji augsts vakanču līmenis ES

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija vidēji augsts darbavietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām - to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami salīdzināmi dati, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie salīdzināmie dati, kas apkopoti par 24 bloka valstīm.

Mazā skolēnu skaita dēļ no nākamā mācību gada slēgs Istras vidusskolu

Mazā apmācāmo skaita dēļ Ludzas novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu no nākamā gada 5.jūlija slēgt novadā esošo Istras vidusskolu, stāsta Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne.

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai uzlabot nodokļu administrēšanu

Pasaules Banka palīdzēs Latvijai efektivizēt valsts nodokļu administrēšanu, lai panāktu palielinājumu nodokļu iekasēšanā, vēsta Pasaules Bankas pārstāvji.

Biedrība: Latvijā neesot oficiāla kārtība vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei

Latvijā patlaban nepastāv oficiāla kārtība vai procedūra vienreizlietojamo medicīnas ierīču pārstrādei, informē biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes valdes loceklis Juris Beikmanis.

EP vienojas ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu

«Pēc desmit mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas «atmazgāšanas» likuma pastiprināšanu un patiesā labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus,» norāda Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no likumprojekta autoriem un Parlamenta pilnvarotajiem sarunu vedējiem ar Padomi.

Ārsts: Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli

Tuvojas svētku laiks un, protams, skaisti klātie galdi. Kā katru gadu, lielākoties, pasēdēšana kopā svētkos, beidzās ar pārēšanos. Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli. Lai izvairītos no «ikgadējās pārēšanās» Ziemassvētkos vajadzētu pamainīt ēdienu sarakstu, iesaka Biznesa augstskolas Turība lektors un ārsts Alberto Sadu.

Tiesai nodota krimināllietu par personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību

Daugavpils prokuratūras prokurore aizvadītās nedēļas piektdienā, 15.decembrī, tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā par citas personas tīšu nonāvēšanu ar sevišķu cietsirdību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā apsūdzēts jau agrāk vairākas reizes sodīts vīrietis.

Bondars paziņo par izstāšanos no Reģionu alianses

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars pirmdien, 18.decembrī, paziņojis par izstāšanos no Reģionu Alianses, Latvijas Reģionu apvienības veidojošās partijas. Politiķis jau iepriekš norādījis, ka LRA pēdējā pusgadā pieņemtie lēmumi ir viņam nesaprotami, jo, viņaprāt, tie nav valsts interesēs.

Kristovskis: Lemberga noziegumi turpinās. Tie tālu pārsniedz to apjomu, kuru šķetina tiesa

«Aivars Lembergs, saimniekošanas Ventspilī laikā, ir veicis tik daudz prettiesisku, noziedzīgu darījumu, ka nu jau gadu desmita garumā izmeklēšanas un tiesu varas iestādes nespēj tos atšķetināt. Tomēr nevar noliegt, ka šajā Ventspils sagrābšanas un valsts nozagšanas laikā viņš pietiekami daudz laika spējis veltīt, šķietamai kalpošanai pilsētas attīstības un sabiedrības interesēs, kuras tiesiski domājošo daļu Lembergs dēvē par lumpenproletariātu. Ko tādu var atļauties vietējas nozīmes personības kulta apstākļos, tas ir, stipri orveliskā dzīvnieku fermā, kurā iznireļi vienmēr pamanās panākt savu. Diemžēl ir ļaudis, veselas partijas, kuras šāda sadarbība ar smagos noziegumos apsūdzētu personu nesatrauc.» 

airBaltic pasažieru skaits pieaudzis par 24%

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šī gada novembrī pārvadājusi 251 387 pasažierus jeb par 24% vairāk nekā šajā pašā periodā aizvadītajā gadā, BNN vēsta uzņēmumā. 

Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji, tā narkologs Strazdiņš

Latvijas iedzīvotāju atkarības tendences nav iepriecinošas, jo diemžēl latviešiem alkoholisms ir iedzimts, tas ir pārmantots vairākās paaudzēs, intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze norāda psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

Brīvo darba vietu skaits pieaudzis par 21,8%

Šī gada 3.ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darba vietu un,salīdzinot ar 2016.gada 3.ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkstošiem jeb 21,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā terorismu, nevis Krieviju uzskata par lielāku drošības apdraudējumu

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādījis, citējot sabiedriskās domas viedokli, ka valsts iedzīvotāji šobrīd terorismu uzskata par lielāku draudu sabiedriskajai drošībai nekā Krievijas darbības.

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.