bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekonomikas lielā pārkārtošana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Parīzē notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ministru padomes sanāksme, kurā Latvija piedalījās tikai otro gadu. Mūsu valsti pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka nākamajā gadā Latvija vēlas pievienoties organizācijai.

Šādu cerību ministrs izteica sarunā ar organizācijas ģenerālsekretāru Anhelu Guriju. Rinkēvičs pieļāva, ka Latvija šī gada beigās varētu noslēgt sarunu tehnisko procesu un par pilntiesīgu ESAO locekli kļūt 2016.gadā.

Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas progresu pievienošanās ESAO procesā un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma principu ieviešanu praksē, ko Latvijas parlaments pieņēma jau 2014.gadā. Saskaņā ar viņa teikto, šo principu ieviešana ievērojami tuvinās Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstību OECD vadlīnijām.

Gurija vērsa uzmanību arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiem caurskatāmības un nodokļu informācijas apmaiņā, ņemot vērā, ka starptautiskais standarts šajā jomā pēdējos gados ir strauji attīstījies.

ESAO Ministru padomes sanāksme notika 3. un 4.jūnijā Parīzē. Tajā tika spriests par ar investīcijām ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ministriem notika arī diskusija arī par tādiem jautājumiem, kā investīciju loma ražīguma veicināšanā, inovāciju un prasmju attīstīšanā, kā arī videi draudzīgu un atbildīgu investīciju nozīme globālo izaicinājumu kontekstā.

OECD Ministru padomes sanāksmes notiek reizi gadā, un šī ir otrā reize, kad tajā piedalās arī Latvija.

Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ

Kamēr ministru līmenī tika risināti globāli jautājumi, mūsu valstī notika lokālas nozīmes globāls notikums: Krievija ieviesa pagaidu aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas, bet Ķīna, tieši otrādi – atļāva šo preču ievešanu savā valstī.

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) aizvadītajā nedēļā nosauca 11 Latvijas uzņēmumus, kas ieguvuši atļauju eksportēt uz ĶTR konservētu, kūpinātu un saldētu zivju produkciju.

Atļaujas ieguvušo uzņēmumu sarakstā ir AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, Līcis-93, Karavela, Dorado, Piejūra, Sabiedrība IMS, Saiva ANNO 1949, Unda, kā arī Saldus gaļas kombināts. Šie ražotāji ieguvuši iespēju pārdot savu produkciju Ķīnas veikalos. Pozitīvs rezultāts tika iegūts sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēja uzsākt zivju produkcijas eksportu ir rezultāts nesenajai zemkopības ministra Jāņa Dūklava un uzņēmēju delegācijas vizītei Ķīnā.

Tikmēr mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēma oficiālu ziņojumu no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosselkhoznadzor) pagaidu aizliegumu par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz Krievijas Federāciju. Embargo attiecas arī uz Igaunijas uzņēmumiem. Tam par iemeslu kalpo sistemātiski pārkāpumi, ko fiksējuši Rosselkhoznadzor inspektori.

Kopumā nesenajā pārbaudes laikā tika pārbaudīta piecas zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un četri – Igauniju. Tas ir galvenokārt ražotāji šprotes.

Pavisam nesenās inspekcijas gaitā tika pārbaudīti pieci zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā un četri Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

2014.gada augustā Krievija Latvijai un Igaunijai jau noteica embargo zivju eksportam. Zivju konservu importam tolaik aizliegums netika noteikts.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš paziņoja, ka, ja tiks noteikts zivju produktu piegādes aizliegums uz Krieviju, dažiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību un daudzi cilvēki piekrastes reģionos zaudēs darbu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi eksportē aptuveni 50% no saražotās produkcijas par kopējo summu 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta Daļa uz Krieviju ir liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ nāksies uz laiku pārtraukt darbu un samazināt darbinieku skaitu, kamēr atradīs jaunus noieta tirgus, bet vēl daži uzņēmumi savu darbību atjaunot vairs nespēs.

Labā ziņa ir tā, ka mēs zinām, kuri uzņēmumi ražošanu nepārtrauks, jo tiem atļauts strādāt Ķīnā.

Kas notiks ar mūsu tranzītanozari?

Arī Latvijas ostās norisinās globāla visu procesu pārkārtošana. Sankciju režīms un politiskā situācija paātrina Krievijas kravu pārorientāciju no Latvijas ostām uz ostām Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos. Tradicionālo Krievijas kravu naftas un ogļu apjoms Latvijas ostās pakāpeniski samazinās.

Un ne jau tikai sankciju kara dēļ samazinās kravu apjoms, bet arī tādēļ, ka Krievija attīsta savas ostas. Krievijas kravu īpašniekiem kļūst izdevīgāk izmantot savu ostu pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši lētāki nekā Latvijas ostu pakalpojumi.

Mūsu ostām nākas meklēt citas kravas, kas aizstās naftu un akmeņogles. Pieeja naftas produktiem Latvijai saglabāsies pateicoties kravu plūsmai no Baltkrievijas. Tomēr arī šis virziens neatrisinās tranzīta infrastruktūras kopējo problēmu. Latvijas ostām ir nepieciešamas kravas ar augstu pievienoto vērtību – konteineru kravas, transportlīdzekļi, nestandarta gabarītu kravas, saliktās kravas. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa domām, lai piesaistītu kravas ar augstu pievienoto vērtību, valstij kādā no ostām ir jāuzceļ multimodāls terminālis (t.i terminālis, kur sastopas dzelzceļš, autoceļš un osta).

Kā tika ziņots iepriekš, laika posmā no janvāra līdz aprīlim kravu apgrozījums Latvijas ostās, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 3,9% līdz 26,3 miljoniem tonnu.

Tomēr arī šeit ir kāda laba ziņa. Šonedēļ Taškentā norisinājās starptautiska konference Transporta koridors UzbekistānaLatvija – Eiropas Savienības valstis. Kāds mums ar to sakars? Lūk, kāds.

Tā iemesla dēļ, ka Uzbekistāna atrodas nomaļus no transporta komunikācijām un tai nav tiešas pieejas jostām, eksporta preces tiek vestas tranzītā caur citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē to gala cenu, un attiecīgi – konkurētspēju. Lai noturētu Uzbekistānas ekonomikas izaugsmi plānoto 8% līmenī, pēc ekspertu aplēsēm līdz 2030.gadam 4,4 reizes jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms, un investīciju daļai šajā nozarē attiecībā pret IKP jāpalielinās no 3,35% līdz 4,5 sasniedzot 46,7 miljardus dolāru. Tāpēc Uzbekistānai piecas reizes jāpalielina produkcijas piegādi ES caur Latviju.

Ref:103.000.103.7345


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri