bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekonomikas lielā pārkārtošana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Parīzē notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ministru padomes sanāksme, kurā Latvija piedalījās tikai otro gadu. Mūsu valsti pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka nākamajā gadā Latvija vēlas pievienoties organizācijai.

Šādu cerību ministrs izteica sarunā ar organizācijas ģenerālsekretāru Anhelu Guriju. Rinkēvičs pieļāva, ka Latvija šī gada beigās varētu noslēgt sarunu tehnisko procesu un par pilntiesīgu ESAO locekli kļūt 2016.gadā.

Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas progresu pievienošanās ESAO procesā un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma principu ieviešanu praksē, ko Latvijas parlaments pieņēma jau 2014.gadā. Saskaņā ar viņa teikto, šo principu ieviešana ievērojami tuvinās Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstību OECD vadlīnijām.

Gurija vērsa uzmanību arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiem caurskatāmības un nodokļu informācijas apmaiņā, ņemot vērā, ka starptautiskais standarts šajā jomā pēdējos gados ir strauji attīstījies.

ESAO Ministru padomes sanāksme notika 3. un 4.jūnijā Parīzē. Tajā tika spriests par ar investīcijām ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ministriem notika arī diskusija arī par tādiem jautājumiem, kā investīciju loma ražīguma veicināšanā, inovāciju un prasmju attīstīšanā, kā arī videi draudzīgu un atbildīgu investīciju nozīme globālo izaicinājumu kontekstā.

OECD Ministru padomes sanāksmes notiek reizi gadā, un šī ir otrā reize, kad tajā piedalās arī Latvija.

Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ

Kamēr ministru līmenī tika risināti globāli jautājumi, mūsu valstī notika lokālas nozīmes globāls notikums: Krievija ieviesa pagaidu aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas, bet Ķīna, tieši otrādi – atļāva šo preču ievešanu savā valstī.

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) aizvadītajā nedēļā nosauca 11 Latvijas uzņēmumus, kas ieguvuši atļauju eksportēt uz ĶTR konservētu, kūpinātu un saldētu zivju produkciju.

Atļaujas ieguvušo uzņēmumu sarakstā ir AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, Līcis-93, Karavela, Dorado, Piejūra, Sabiedrība IMS, Saiva ANNO 1949, Unda, kā arī Saldus gaļas kombināts. Šie ražotāji ieguvuši iespēju pārdot savu produkciju Ķīnas veikalos. Pozitīvs rezultāts tika iegūts sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēja uzsākt zivju produkcijas eksportu ir rezultāts nesenajai zemkopības ministra Jāņa Dūklava un uzņēmēju delegācijas vizītei Ķīnā.

Tikmēr mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēma oficiālu ziņojumu no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosselkhoznadzor) pagaidu aizliegumu par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz Krievijas Federāciju. Embargo attiecas arī uz Igaunijas uzņēmumiem. Tam par iemeslu kalpo sistemātiski pārkāpumi, ko fiksējuši Rosselkhoznadzor inspektori.

Kopumā nesenajā pārbaudes laikā tika pārbaudīta piecas zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un četri – Igauniju. Tas ir galvenokārt ražotāji šprotes.

Pavisam nesenās inspekcijas gaitā tika pārbaudīti pieci zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā un četri Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

2014.gada augustā Krievija Latvijai un Igaunijai jau noteica embargo zivju eksportam. Zivju konservu importam tolaik aizliegums netika noteikts.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš paziņoja, ka, ja tiks noteikts zivju produktu piegādes aizliegums uz Krieviju, dažiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību un daudzi cilvēki piekrastes reģionos zaudēs darbu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi eksportē aptuveni 50% no saražotās produkcijas par kopējo summu 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta Daļa uz Krieviju ir liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ nāksies uz laiku pārtraukt darbu un samazināt darbinieku skaitu, kamēr atradīs jaunus noieta tirgus, bet vēl daži uzņēmumi savu darbību atjaunot vairs nespēs.

Labā ziņa ir tā, ka mēs zinām, kuri uzņēmumi ražošanu nepārtrauks, jo tiem atļauts strādāt Ķīnā.

Kas notiks ar mūsu tranzītanozari?

Arī Latvijas ostās norisinās globāla visu procesu pārkārtošana. Sankciju režīms un politiskā situācija paātrina Krievijas kravu pārorientāciju no Latvijas ostām uz ostām Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos. Tradicionālo Krievijas kravu naftas un ogļu apjoms Latvijas ostās pakāpeniski samazinās.

Un ne jau tikai sankciju kara dēļ samazinās kravu apjoms, bet arī tādēļ, ka Krievija attīsta savas ostas. Krievijas kravu īpašniekiem kļūst izdevīgāk izmantot savu ostu pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši lētāki nekā Latvijas ostu pakalpojumi.

Mūsu ostām nākas meklēt citas kravas, kas aizstās naftu un akmeņogles. Pieeja naftas produktiem Latvijai saglabāsies pateicoties kravu plūsmai no Baltkrievijas. Tomēr arī šis virziens neatrisinās tranzīta infrastruktūras kopējo problēmu. Latvijas ostām ir nepieciešamas kravas ar augstu pievienoto vērtību – konteineru kravas, transportlīdzekļi, nestandarta gabarītu kravas, saliktās kravas. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa domām, lai piesaistītu kravas ar augstu pievienoto vērtību, valstij kādā no ostām ir jāuzceļ multimodāls terminālis (t.i terminālis, kur sastopas dzelzceļš, autoceļš un osta).

Kā tika ziņots iepriekš, laika posmā no janvāra līdz aprīlim kravu apgrozījums Latvijas ostās, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 3,9% līdz 26,3 miljoniem tonnu.

Tomēr arī šeit ir kāda laba ziņa. Šonedēļ Taškentā norisinājās starptautiska konference Transporta koridors UzbekistānaLatvija – Eiropas Savienības valstis. Kāds mums ar to sakars? Lūk, kāds.

Tā iemesla dēļ, ka Uzbekistāna atrodas nomaļus no transporta komunikācijām un tai nav tiešas pieejas jostām, eksporta preces tiek vestas tranzītā caur citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē to gala cenu, un attiecīgi – konkurētspēju. Lai noturētu Uzbekistānas ekonomikas izaugsmi plānoto 8% līmenī, pēc ekspertu aplēsēm līdz 2030.gadam 4,4 reizes jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms, un investīciju daļai šajā nozarē attiecībā pret IKP jāpalielinās no 3,35% līdz 4,5 sasniedzot 46,7 miljardus dolāru. Tāpēc Uzbekistānai piecas reizes jāpalielina produkcijas piegādi ES caur Latviju.

Ref:103.000.103.7345


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.