bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekonomikas lielā pārkārtošana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Parīzē notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ministru padomes sanāksme, kurā Latvija piedalījās tikai otro gadu. Mūsu valsti pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka nākamajā gadā Latvija vēlas pievienoties organizācijai.

Šādu cerību ministrs izteica sarunā ar organizācijas ģenerālsekretāru Anhelu Guriju. Rinkēvičs pieļāva, ka Latvija šī gada beigās varētu noslēgt sarunu tehnisko procesu un par pilntiesīgu ESAO locekli kļūt 2016.gadā.

Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas progresu pievienošanās ESAO procesā un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma principu ieviešanu praksē, ko Latvijas parlaments pieņēma jau 2014.gadā. Saskaņā ar viņa teikto, šo principu ieviešana ievērojami tuvinās Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstību OECD vadlīnijām.

Gurija vērsa uzmanību arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiem caurskatāmības un nodokļu informācijas apmaiņā, ņemot vērā, ka starptautiskais standarts šajā jomā pēdējos gados ir strauji attīstījies.

ESAO Ministru padomes sanāksme notika 3. un 4.jūnijā Parīzē. Tajā tika spriests par ar investīcijām ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ministriem notika arī diskusija arī par tādiem jautājumiem, kā investīciju loma ražīguma veicināšanā, inovāciju un prasmju attīstīšanā, kā arī videi draudzīgu un atbildīgu investīciju nozīme globālo izaicinājumu kontekstā.

OECD Ministru padomes sanāksmes notiek reizi gadā, un šī ir otrā reize, kad tajā piedalās arī Latvija.

Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ

Kamēr ministru līmenī tika risināti globāli jautājumi, mūsu valstī notika lokālas nozīmes globāls notikums: Krievija ieviesa pagaidu aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas, bet Ķīna, tieši otrādi – atļāva šo preču ievešanu savā valstī.

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) aizvadītajā nedēļā nosauca 11 Latvijas uzņēmumus, kas ieguvuši atļauju eksportēt uz ĶTR konservētu, kūpinātu un saldētu zivju produkciju.

Atļaujas ieguvušo uzņēmumu sarakstā ir AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, Līcis-93, Karavela, Dorado, Piejūra, Sabiedrība IMS, Saiva ANNO 1949, Unda, kā arī Saldus gaļas kombināts. Šie ražotāji ieguvuši iespēju pārdot savu produkciju Ķīnas veikalos. Pozitīvs rezultāts tika iegūts sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēja uzsākt zivju produkcijas eksportu ir rezultāts nesenajai zemkopības ministra Jāņa Dūklava un uzņēmēju delegācijas vizītei Ķīnā.

Tikmēr mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēma oficiālu ziņojumu no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosselkhoznadzor) pagaidu aizliegumu par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz Krievijas Federāciju. Embargo attiecas arī uz Igaunijas uzņēmumiem. Tam par iemeslu kalpo sistemātiski pārkāpumi, ko fiksējuši Rosselkhoznadzor inspektori.

Kopumā nesenajā pārbaudes laikā tika pārbaudīta piecas zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un četri – Igauniju. Tas ir galvenokārt ražotāji šprotes.

Pavisam nesenās inspekcijas gaitā tika pārbaudīti pieci zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā un četri Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

2014.gada augustā Krievija Latvijai un Igaunijai jau noteica embargo zivju eksportam. Zivju konservu importam tolaik aizliegums netika noteikts.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš paziņoja, ka, ja tiks noteikts zivju produktu piegādes aizliegums uz Krieviju, dažiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību un daudzi cilvēki piekrastes reģionos zaudēs darbu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi eksportē aptuveni 50% no saražotās produkcijas par kopējo summu 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta Daļa uz Krieviju ir liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ nāksies uz laiku pārtraukt darbu un samazināt darbinieku skaitu, kamēr atradīs jaunus noieta tirgus, bet vēl daži uzņēmumi savu darbību atjaunot vairs nespēs.

Labā ziņa ir tā, ka mēs zinām, kuri uzņēmumi ražošanu nepārtrauks, jo tiem atļauts strādāt Ķīnā.

Kas notiks ar mūsu tranzītanozari?

Arī Latvijas ostās norisinās globāla visu procesu pārkārtošana. Sankciju režīms un politiskā situācija paātrina Krievijas kravu pārorientāciju no Latvijas ostām uz ostām Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos. Tradicionālo Krievijas kravu naftas un ogļu apjoms Latvijas ostās pakāpeniski samazinās.

Un ne jau tikai sankciju kara dēļ samazinās kravu apjoms, bet arī tādēļ, ka Krievija attīsta savas ostas. Krievijas kravu īpašniekiem kļūst izdevīgāk izmantot savu ostu pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši lētāki nekā Latvijas ostu pakalpojumi.

Mūsu ostām nākas meklēt citas kravas, kas aizstās naftu un akmeņogles. Pieeja naftas produktiem Latvijai saglabāsies pateicoties kravu plūsmai no Baltkrievijas. Tomēr arī šis virziens neatrisinās tranzīta infrastruktūras kopējo problēmu. Latvijas ostām ir nepieciešamas kravas ar augstu pievienoto vērtību – konteineru kravas, transportlīdzekļi, nestandarta gabarītu kravas, saliktās kravas. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa domām, lai piesaistītu kravas ar augstu pievienoto vērtību, valstij kādā no ostām ir jāuzceļ multimodāls terminālis (t.i terminālis, kur sastopas dzelzceļš, autoceļš un osta).

Kā tika ziņots iepriekš, laika posmā no janvāra līdz aprīlim kravu apgrozījums Latvijas ostās, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 3,9% līdz 26,3 miljoniem tonnu.

Tomēr arī šeit ir kāda laba ziņa. Šonedēļ Taškentā norisinājās starptautiska konference Transporta koridors UzbekistānaLatvija – Eiropas Savienības valstis. Kāds mums ar to sakars? Lūk, kāds.

Tā iemesla dēļ, ka Uzbekistāna atrodas nomaļus no transporta komunikācijām un tai nav tiešas pieejas jostām, eksporta preces tiek vestas tranzītā caur citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē to gala cenu, un attiecīgi – konkurētspēju. Lai noturētu Uzbekistānas ekonomikas izaugsmi plānoto 8% līmenī, pēc ekspertu aplēsēm līdz 2030.gadam 4,4 reizes jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms, un investīciju daļai šajā nozarē attiecībā pret IKP jāpalielinās no 3,35% līdz 4,5 sasniedzot 46,7 miljardus dolāru. Tāpēc Uzbekistānai piecas reizes jāpalielina produkcijas piegādi ES caur Latviju.

Ref:103.000.103.7345


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.