bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekonomikas lielā pārkārtošana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXŠonedēļ Parīzē notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Ministru padomes sanāksme, kurā Latvija piedalījās tikai otro gadu. Mūsu valsti pārstāvēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš paziņoja, ka nākamajā gadā Latvija vēlas pievienoties organizācijai.

Šādu cerību ministrs izteica sarunā ar organizācijas ģenerālsekretāru Anhelu Guriju. Rinkēvičs pieļāva, ka Latvija šī gada beigās varētu noslēgt sarunu tehnisko procesu un par pilntiesīgu ESAO locekli kļūt 2016.gadā.

Gurija atzinīgi novērtēja Latvijas progresu pievienošanās ESAO procesā un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt efektīvu Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma principu ieviešanu praksē, ko Latvijas parlaments pieņēma jau 2014.gadā. Saskaņā ar viņa teikto, šo principu ieviešana ievērojami tuvinās Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldes atbilstību OECD vadlīnijām.

Gurija vērsa uzmanību arī uz nepieciešamajiem uzlabojumiem caurskatāmības un nodokļu informācijas apmaiņā, ņemot vērā, ka starptautiskais standarts šajā jomā pēdējos gados ir strauji attīstījies.

ESAO Ministru padomes sanāksme notika 3. un 4.jūnijā Parīzē. Tajā tika spriests par ar investīcijām ilgtspējīgai izaugsmei un darbavietu radīšanai. Ministriem notika arī diskusija arī par tādiem jautājumiem, kā investīciju loma ražīguma veicināšanā, inovāciju un prasmju attīstīšanā, kā arī videi draudzīgu un atbildīgu investīciju nozīme globālo izaicinājumu kontekstā.

OECD Ministru padomes sanāksmes notiek reizi gadā, un šī ir otrā reize, kad tajā piedalās arī Latvija.

Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ

Kamēr ministru līmenī tika risināti globāli jautājumi, mūsu valstī notika lokālas nozīmes globāls notikums: Krievija ieviesa pagaidu aizliegumu zivju produkcijas importam no Latvijas, bet Ķīna, tieši otrādi – atļāva šo preču ievešanu savā valstī.

Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) aizvadītajā nedēļā nosauca 11 Latvijas uzņēmumus, kas ieguvuši atļauju eksportēt uz ĶTR konservētu, kūpinātu un saldētu zivju produkciju.

Atļaujas ieguvušo uzņēmumu sarakstā ir AS Brīvais vilnis, SIA Gamma-A, Līcis-93, Karavela, Dorado, Piejūra, Sabiedrība IMS, Saiva ANNO 1949, Unda, kā arī Saldus gaļas kombināts. Šie ražotāji ieguvuši iespēju pārdot savu produkciju Ķīnas veikalos. Pozitīvs rezultāts tika iegūts sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Ķīnā, Latvijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Ārlietu ministrijai. Iespēja uzsākt zivju produkcijas eksportu ir rezultāts nesenajai zemkopības ministra Jāņa Dūklava un uzņēmēju delegācijas vizītei Ķīnā.

Tikmēr mūsu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šonedēļ saņēma oficiālu ziņojumu no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta (Rosselkhoznadzor) pagaidu aizliegumu par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz Krievijas Federāciju. Embargo attiecas arī uz Igaunijas uzņēmumiem. Tam par iemeslu kalpo sistemātiski pārkāpumi, ko fiksējuši Rosselkhoznadzor inspektori.

Kopumā nesenajā pārbaudes laikā tika pārbaudīta piecas zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, un četri – Igauniju. Tas ir galvenokārt ražotāji šprotes.

Pavisam nesenās inspekcijas gaitā tika pārbaudīti pieci zivju pārstrādes uzņēmumi Latvijā un četri Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

2014.gada augustā Krievija Latvijai un Igaunijai jau noteica embargo zivju eksportam. Zivju konservu importam tolaik aizliegums netika noteikts.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits iepriekš paziņoja, ka, ja tiks noteikts zivju produktu piegādes aizliegums uz Krieviju, dažiem uzņēmumiem nāksies pārtraukt darbību un daudzi cilvēki piekrastes reģionos zaudēs darbu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi eksportē aptuveni 50% no saražotās produkcijas par kopējo summu 100 miljoni eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo apmēram 20 uzņēmumi, un daļai no tiem eksporta Daļa uz Krieviju ir liela. Atsevišķiem uzņēmumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ nāksies uz laiku pārtraukt darbu un samazināt darbinieku skaitu, kamēr atradīs jaunus noieta tirgus, bet vēl daži uzņēmumi savu darbību atjaunot vairs nespēs.

Labā ziņa ir tā, ka mēs zinām, kuri uzņēmumi ražošanu nepārtrauks, jo tiem atļauts strādāt Ķīnā.

Kas notiks ar mūsu tranzītanozari?

Arī Latvijas ostās norisinās globāla visu procesu pārkārtošana. Sankciju režīms un politiskā situācija paātrina Krievijas kravu pārorientāciju no Latvijas ostām uz ostām Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabalos. Tradicionālo Krievijas kravu naftas un ogļu apjoms Latvijas ostās pakāpeniski samazinās.

Un ne jau tikai sankciju kara dēļ samazinās kravu apjoms, bet arī tādēļ, ka Krievija attīsta savas ostas. Krievijas kravu īpašniekiem kļūst izdevīgāk izmantot savu ostu pakalpojumus, jo tie ir kļuvuši lētāki nekā Latvijas ostu pakalpojumi.

Mūsu ostām nākas meklēt citas kravas, kas aizstās naftu un akmeņogles. Pieeja naftas produktiem Latvijai saglabāsies pateicoties kravu plūsmai no Baltkrievijas. Tomēr arī šis virziens neatrisinās tranzīta infrastruktūras kopējo problēmu. Latvijas ostām ir nepieciešamas kravas ar augstu pievienoto vērtību – konteineru kravas, transportlīdzekļi, nestandarta gabarītu kravas, saliktās kravas. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa domām, lai piesaistītu kravas ar augstu pievienoto vērtību, valstij kādā no ostām ir jāuzceļ multimodāls terminālis (t.i terminālis, kur sastopas dzelzceļš, autoceļš un osta).

Kā tika ziņots iepriekš, laika posmā no janvāra līdz aprīlim kravu apgrozījums Latvijas ostās, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 3,9% līdz 26,3 miljoniem tonnu.

Tomēr arī šeit ir kāda laba ziņa. Šonedēļ Taškentā norisinājās starptautiska konference Transporta koridors UzbekistānaLatvija – Eiropas Savienības valstis. Kāds mums ar to sakars? Lūk, kāds.

Tā iemesla dēļ, ka Uzbekistāna atrodas nomaļus no transporta komunikācijām un tai nav tiešas pieejas jostām, eksporta preces tiek vestas tranzītā caur citām valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē to gala cenu, un attiecīgi – konkurētspēju. Lai noturētu Uzbekistānas ekonomikas izaugsmi plānoto 8% līmenī, pēc ekspertu aplēsēm līdz 2030.gadam 4,4 reizes jāpalielina kravu pārvadājumu apjoms, un investīciju daļai šajā nozarē attiecībā pret IKP jāpalielinās no 3,35% līdz 4,5 sasniedzot 46,7 miljardus dolāru. Tāpēc Uzbekistānai piecas reizes jāpalielina produkcijas piegādi ES caur Latviju.

Ref:103.000.103.7345


Pievienot komentāru

Turcijā 17 laikraksta žurnālisti tiek apsūdzēti terorismā

Turcijā 17 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet žurnālisti stāsies tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par sadarbību ar teroristisku organizāciju, par ko tiem draud līdz pat 43 gadus ilgs cietumsods.

Iedzīvotāji kūtri izmanto iespējas elektroniski pieprasīt pabalstus

Latvijas iedzīvotāji pagaidām visai kūtri izmanto iespēju pienākošos pabalstu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā pieprasīt elektroniski, vēsta aģentūrā.

Ķekavas novadā Jaunā konservatīvā partija atņem vienu vietu LZS

Jaunā konservatīvā partija novada domē atņēmusi vienu vietu Latvijas Zemnieku savienībai, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par atkārtotām vēlēšanām Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī.

Nedēļa būs silta, taču teju katru dienu atsevišķos reģionos gaidāms lietus

Jaunajai nedēļai iesākoties, laika apstākļus Latvijā noteiks neliels ciklons ar tā centrālo daļu virs Lietuvas. Ar šo ciklonu saistīta nokrišņu zona daļā Latvijas, galvenokārt dienvidaustrumu rajonos, pa laikam nesīs lietu, debesis skaidrosies tikai brīžiem, informē Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Jaunākie komentāri