bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekspertiem nav vienota viedokļa par Latvijas nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETANotikumi Ukrainā var ietekmēt Latvijas ekonomisko situāciju un darījumu attiecības ar Krieviju. Šonedēļ par to tika runāts dažādos līmeņos.

Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska publiskais paziņojums par to, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vislielākos zaudējumus ciešo tirdzniecības saišu dēļ cietīs Latvija, radījusi plašu rezonansi.

Saskaņā ar ministra sacīto, pirmās triecienu saņems pārtikas rūpniecības, enerģētikas un tranzīta nozares. 43% no produkcijas, ko Latvija eksportē uz Krieviju, ir pārtikas un lauksaimniecības preces. Dabasgāzes piegādē mēs pilnībā esam atkarīgi no Krievijas. Un visbeidzot 70 % no visiem tranzītpārvadājumiem ir saistīti ar austrumu kaimiņvalsti. Ministrs arī apstiprināja, ka valdībai ir aprēķini par finansiālajiem zaudējumiem, kādus varētu nākties piedzīvot sankciju ieviešanas gadījumā, bet šie aprēķini netiek izpausti.

Taču, ja ekonomisko sankciju ieviešana ir uz jautājuma zīmes un ES valstis ar to nesteidzās, tad sarunas starp Eiropas Savienību un Krieviju par bezvīzu ieviešanu gan ir pārtrauktas. Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas – FIABCI Baltic – prezidents Aigars Zariņš vērtē šo faktu kā visnotaļ pozitīvu notikumu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum.

Viņš uzskata, ka izveidojusies situācija veicinās Krievijas pilsoņu intereses pieaugumu par nekustamo īpašumu iegādi mūsu valstī. Pat tad, ja tiks pārskatīta vai ierobežota termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām, kaimiņzemes pilsoņi ieguldīs līdzekļus nekustamo īpašumu iegādē Latvijā. Tas vien, ka kādam ir īpašums mūsu valstī, piešķir iespēju ar atvieglotiem nosacījumiem apmeklēt Eiropas Savienību un pārvietoties tajā. Protams, ka būs investoru kategorijas, kas atteiksies no projektiem vai īpašumu iegādes Latvijā, taču, pēc eksperta domām, interese par dzīvokļu vai ēku iegādi nemazināsies.

Šonedēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņojusi, ka šī gada pirmajos divos mēnešos  uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi vai investīcijām Latvijā  saņēmušas 916 personas. Visvairāk to vidū ir Krievijas pilsoņu – 573, otrajā vietā ķīnieši – 170 personas, trešajā Ukrainas pilsoņi – 44 personas. Visbiežāk ārvalstnieki iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā (178 objekti) un Jūrmalā (62).

Koks ar diviem galiem

Turpinot tēmu par nekustamo īpašumu, vērts pieminēt to, cik pieejams tas ir vietējiem iedzīvotājiem. Viens strādājošs cilvēks ar vidējiem ienākumiem ar bankas kredīta palīdzību un pārlieku neriskējot var iegādāties 50,5 m2 lielu sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā. Viļņā šis rādītājs ir 40,3 m2, bet Tallinā – 42,4m2. Tādējādi Baltijas valstu vidū mūsu valstī ir vispieejamākie mājokļi. Par to liecina šajā nedēļā prezentētais SEB bankas Mājokļu pieejamības indekss.

Tomēr jāpiezīmē, ka Igaunijā mājokļus kļuva grūtāk iegādāties, jo to cena palielinājās straujāk nekā pieauga neto algas. Negatīvu ietekmi radīja arī  nelielā procenta likmju paaugstināšana mājokļa kredītiem.

Pēc Igaunijas Swedbank  galvenā ekonomista Tõnu Mertsina teiktā, ceturtajā ceturksnī cenu pieaugums dzīvokļiem Tallinas gada izteiksmē palielinājās līdz 18%, bet ieņēmumi palielinājās par 8%. Savukārt Rīgā mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, jo algas pieaugušas straujāk nekā dzīvokļu cenas. Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī mūsu valstī ieņēmumi par 60% pārsniedza mājokļu pieejamībai nepieciešamo līmeni. Viļņā attiecīgais rādītājs bijis viszemākais, sasniedzot 30%.

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām 55m2 liela dzīvokļa vidējā cena visaugstākā ir Tallinā, pārsniedzot tāda paša dzīvokļa cenu Viļņā par 19%, bet Rīgā pat par 64%. Dzīvokļu cenas Rīgā sasniegušas tikai 53% no nekustamā īpašuma cenu burbuļa laikā sasniegtajām. Tallinā un Viļņā šī attiecība ir attiecīgi 80% un 67%. Pēc straujā krituma 2009.gadā visstraujākais dzīvokļu cenu kāpums starp Baltijas valstu galvaspilsētām bijis Tallinā.

Ja visu darīsim pareizi – mēs augsim

Šajā nedēļā savu misiju noslēdza Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) inspektori. Noslēdzot pārbaudi, viņi sniedza preses konferenci, kurā informēja par galvenajiem secinājumiem. Visā visumā tie ir pozitīvi: valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad var pieaugt par 4%, bet, pateicoties ienākumu līmeņa paaugstināšanai, Latvijas ekonomiskā izaugsme vidēja termiņa perspektīvā noritēs straujāk nekā vidēji ES.

Tomēr ir arī zināmi riski. Piemēram, lai uzturētu uzņemto tempu, mums nepieciešams veikt strukturālās reformas, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un paaugstināt darba ražīgumu.

Kā norādīja SVF misijas vadītājs Latvijā Šehars Aijars, kopš krīzes darba ražīguma pieaugums un zemas algas nodrošināja Latvijas konkurētspēju, kas galvenokārt bija balstīta eksportā. Tomēr ar algu palielināšanos Latvijas konkurētspēju vidēja termiņa perspektīvā vajadzēs nodrošināt tieši ražīgumam. Lai tas notiktu, būtu svarīgi atjaunot banku kreditēšanu, finanšu nozares uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz nerezidentu noguldījumiem, svarīga tāpat ir infrastruktūras attīstība, izglītības sistēmas reforma, valsts uzņēmumu centralizācija un fiskālās disciplīnas ievērošana.

Viņš arī norādīja, ka attīstību var negatīvi ietekmēt ekonomiskā situācija Krievijā un Ukrainā un sekas prognozēt pagaidām ir grūti. Latvijai ir samērā nelieli tirdzniecības sakari ar Ukrainu, taču Krievijas eksporta daļa ir 12%.

Ref:017.010.103.8462


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri