bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Ekspertiem nav vienota viedokļa par Latvijas nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka/LETANotikumi Ukrainā var ietekmēt Latvijas ekonomisko situāciju un darījumu attiecības ar Krieviju. Šonedēļ par to tika runāts dažādos līmeņos.

Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska publiskais paziņojums par to, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vislielākos zaudējumus ciešo tirdzniecības saišu dēļ cietīs Latvija, radījusi plašu rezonansi.

Saskaņā ar ministra sacīto, pirmās triecienu saņems pārtikas rūpniecības, enerģētikas un tranzīta nozares. 43% no produkcijas, ko Latvija eksportē uz Krieviju, ir pārtikas un lauksaimniecības preces. Dabasgāzes piegādē mēs pilnībā esam atkarīgi no Krievijas. Un visbeidzot 70 % no visiem tranzītpārvadājumiem ir saistīti ar austrumu kaimiņvalsti. Ministrs arī apstiprināja, ka valdībai ir aprēķini par finansiālajiem zaudējumiem, kādus varētu nākties piedzīvot sankciju ieviešanas gadījumā, bet šie aprēķini netiek izpausti.

Taču, ja ekonomisko sankciju ieviešana ir uz jautājuma zīmes un ES valstis ar to nesteidzās, tad sarunas starp Eiropas Savienību un Krieviju par bezvīzu ieviešanu gan ir pārtrauktas. Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas – FIABCI Baltic – prezidents Aigars Zariņš vērtē šo faktu kā visnotaļ pozitīvu notikumu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum.

Viņš uzskata, ka izveidojusies situācija veicinās Krievijas pilsoņu intereses pieaugumu par nekustamo īpašumu iegādi mūsu valstī. Pat tad, ja tiks pārskatīta vai ierobežota termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām, kaimiņzemes pilsoņi ieguldīs līdzekļus nekustamo īpašumu iegādē Latvijā. Tas vien, ka kādam ir īpašums mūsu valstī, piešķir iespēju ar atvieglotiem nosacījumiem apmeklēt Eiropas Savienību un pārvietoties tajā. Protams, ka būs investoru kategorijas, kas atteiksies no projektiem vai īpašumu iegādes Latvijā, taču, pēc eksperta domām, interese par dzīvokļu vai ēku iegādi nemazināsies.

Šonedēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņojusi, ka šī gada pirmajos divos mēnešos  uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi vai investīcijām Latvijā  saņēmušas 916 personas. Visvairāk to vidū ir Krievijas pilsoņu – 573, otrajā vietā ķīnieši – 170 personas, trešajā Ukrainas pilsoņi – 44 personas. Visbiežāk ārvalstnieki iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā (178 objekti) un Jūrmalā (62).

Koks ar diviem galiem

Turpinot tēmu par nekustamo īpašumu, vērts pieminēt to, cik pieejams tas ir vietējiem iedzīvotājiem. Viens strādājošs cilvēks ar vidējiem ienākumiem ar bankas kredīta palīdzību un pārlieku neriskējot var iegādāties 50,5 m2 lielu sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā. Viļņā šis rādītājs ir 40,3 m2, bet Tallinā – 42,4m2. Tādējādi Baltijas valstu vidū mūsu valstī ir vispieejamākie mājokļi. Par to liecina šajā nedēļā prezentētais SEB bankas Mājokļu pieejamības indekss.

Tomēr jāpiezīmē, ka Igaunijā mājokļus kļuva grūtāk iegādāties, jo to cena palielinājās straujāk nekā pieauga neto algas. Negatīvu ietekmi radīja arī  nelielā procenta likmju paaugstināšana mājokļa kredītiem.

Pēc Igaunijas Swedbank  galvenā ekonomista Tõnu Mertsina teiktā, ceturtajā ceturksnī cenu pieaugums dzīvokļiem Tallinas gada izteiksmē palielinājās līdz 18%, bet ieņēmumi palielinājās par 8%. Savukārt Rīgā mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, jo algas pieaugušas straujāk nekā dzīvokļu cenas. Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī mūsu valstī ieņēmumi par 60% pārsniedza mājokļu pieejamībai nepieciešamo līmeni. Viļņā attiecīgais rādītājs bijis viszemākais, sasniedzot 30%.

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām 55m2 liela dzīvokļa vidējā cena visaugstākā ir Tallinā, pārsniedzot tāda paša dzīvokļa cenu Viļņā par 19%, bet Rīgā pat par 64%. Dzīvokļu cenas Rīgā sasniegušas tikai 53% no nekustamā īpašuma cenu burbuļa laikā sasniegtajām. Tallinā un Viļņā šī attiecība ir attiecīgi 80% un 67%. Pēc straujā krituma 2009.gadā visstraujākais dzīvokļu cenu kāpums starp Baltijas valstu galvaspilsētām bijis Tallinā.

Ja visu darīsim pareizi – mēs augsim

Šajā nedēļā savu misiju noslēdza Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) inspektori. Noslēdzot pārbaudi, viņi sniedza preses konferenci, kurā informēja par galvenajiem secinājumiem. Visā visumā tie ir pozitīvi: valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad var pieaugt par 4%, bet, pateicoties ienākumu līmeņa paaugstināšanai, Latvijas ekonomiskā izaugsme vidēja termiņa perspektīvā noritēs straujāk nekā vidēji ES.

Tomēr ir arī zināmi riski. Piemēram, lai uzturētu uzņemto tempu, mums nepieciešams veikt strukturālās reformas, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un paaugstināt darba ražīgumu.

Kā norādīja SVF misijas vadītājs Latvijā Šehars Aijars, kopš krīzes darba ražīguma pieaugums un zemas algas nodrošināja Latvijas konkurētspēju, kas galvenokārt bija balstīta eksportā. Tomēr ar algu palielināšanos Latvijas konkurētspēju vidēja termiņa perspektīvā vajadzēs nodrošināt tieši ražīgumam. Lai tas notiktu, būtu svarīgi atjaunot banku kreditēšanu, finanšu nozares uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz nerezidentu noguldījumiem, svarīga tāpat ir infrastruktūras attīstība, izglītības sistēmas reforma, valsts uzņēmumu centralizācija un fiskālās disciplīnas ievērošana.

Viņš arī norādīja, ka attīstību var negatīvi ietekmēt ekonomiskā situācija Krievijā un Ukrainā un sekas prognozēt pagaidām ir grūti. Latvijai ir samērā nelieli tirdzniecības sakari ar Ukrainu, taču Krievijas eksporta daļa ir 12%.

Ref:017.010.103.8462


Pievienot komentāru

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.