bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Eksports piesardzīgi palielinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX
Latvijas eksporta rādītāji maijā iepriecina, bet vēl nav skaidrs, vai pozitīvā tendence saglabāsies līdz gada beigām. Tāpat nav skaidrs, kā mainīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba stils, jo jauna vadītāja meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa maģistrāles attīstība nenotiek bez sarežģījumiem.

Maijā Latvija eksportējusi preces par 841,331 miljoniem eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā aprīlī, un par 4,4% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Savukārt Latvija importējusi preces par 1,002 miljardiem eiro.  Salīdzinot ar aprīli, importa apjoms audzis par 0,4%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, – par 2,9%. Kā norādīja Centrālās statistikas pārvalde (CSP), maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, jo eksporta daļa kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā palielinājusies līdz 45,6% (aprīlī – 45,5%).

Tomēr pirmajos piecos 2016.gada mēnešos Latvijas preču eksportā vērojams kritums: salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, tas samazinājās par 3,5% līdz 4,011 miljardiem eiro, bet imports samazinājies par 5,6% sasniedzot 4,781 miljardus eiro.

Maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, reģistrēts pirmais lielākais eksporta pieaugums šogad. Palielinājums par 4,4% – vislielākais kāpums kopš 2015.gada septembra. Ekonomisti norāda, ka eksporta rādītāju uzlabošanās bija gaidāma, jo par to vēstīja nedēļu iepriekš publicētie dati par pieaugumu rūpnieciskajā ražošanā. Taču maz ticams, ka 2016.gadā kopumā izdosies demonstrēt ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu.

Speciālisti atgādina, ka ārējā tirdzniecība ir ļoti nepastāvīga, tāpēc no ļoti pozitīviem rādītājiem par maiju vien ir grūti izdarīt tālejošus secinājumus. Piemēram, Latvijā ražoto preču eksporta struktūrā liels ir koksnes un graudu eksporta īpatsvars. Graudu eksportu joprojām pozitīvi ietekmē pagājušajā gada ļoti labā raža. Bet, pat ja šogad spēsim gūt tikpat bagātīgu ražu, kuras noiets noteiks eksporta panākumus otrajā pusgadā, naudas izteiksmē graudu eksports, visticamāk, samazināsies, jo, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, graudu cenas pasaules tirgos samazinājušās par aptuveni 20%. Tāpēc būtu labi, ja 2016.gadā Latvijai izdotos saglabāt eksportu pagājušajā gada līmenī vai uzrādīt nelielu pieaugumu. Vērā ņemamu pieaugumu gaidīt pagaidām pamata nav.

Eksporta dinamiku lielā mērā ietekmēs arī tas, kā Latvijas uzņēmumi parādīs sevi jaunos un eksotiskos tirgos, kuros tie jau ir sākuši darbu.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija: Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija un Apvienotā Karaliste (abām pa 6,8%), bet partneri importam – Lietuva (17,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,3%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgs partneris ir Krievija, kuras daļa kopējā eksporta apjomā bija 6,7% maijā, importa apjomā – 6,2%.

Tajā pašā laikā vērojams eksporta uz Krieviju krituma palielinājums. Ja 2016.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, bija vērojams kritums par 15%, tad, apkopojot datus par pirmajiem sešiem mēnešiem, kritums ir jau par 16%. Eksports uz pārējām NVS valstīm, tajā pašā periodā pieaudzis par 7%, bet uz eirozonas valstīm – pieaudzis par 4%.

Finanšu ministrijas eksperti apgalvo, ka dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina par optimistiskāku skatu uz gada kopējām prognozēm eksporta jomā. Kā BNN jau informēja, visdažādākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi maijā un jūnijā, pirms šokējošā Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, kopumā uzrādīja pieaugumu. Finanšu ministrija norāda, ka, spriežot pēc tā, cik ātri pēc sākotnējā krituma atkopušies akciju tirgi, Breksita iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību varētu būt pārvērtēta.

Nav neviena, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu

Tikmēr Rīgā turpina trakot kaislības ap vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu. Pirmajā piegājienā nav izdevies atrast personu, kas atbildēs par valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļu iekasēšanas. Līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā, pēc vairākiem skaļiem korupcijas skandāliem viņas vadītajā dienestā, iesniedza atlūgumu.

Konkursam uz VID vadītāja posteni pavisam tika vienpadsmit pieteikumi. Uz otro kārtu pārgāja četri kandidāti. Otrdien, 12.jūlijā, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no kandidātiem, kas piedalījās otrajā kārtā, neatbilda prasībām, lai pārietu uz trešo kārtu, tāpēc konkursa komisija atzina, ka konkurss beidzies bez rezultāta. Pēc premjerministra domām, jaunu konkursu sludināt nav jēgas, jo nav garantijas, ka tas dos atšķirīgu rezultātu. Tādēļ tika panākta vienošanās nākamo divu nedēļu laikā meklēt kandidātus šim amatam valsts pārvaldes struktūrās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka viņai padomā jau ir vairākas kandidatūras.

Vārdā ministre minēja tikai vienu kandidātu – pašreizējo Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

Pati Koļegova šobrīd izvērtē saņemto priekšlikumu pretendēt uz šo amatu. Reizniece-Ozola ziņoja, ka laikā, kad bija izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, viņa uzrunājusi arī iespējamos kandidātus no uzņēmēju vidus – no bankām, auditoru firmām, tomēr saņēmusi atteikumus un viens no argumentiem, lai gan ne vienīgais, bijusi alga. Dažus kandidātus atrunājuši ģimenes locekļi, jo VID ģenerāldirektora darbs ir visnotaļ bīstams, tajā ir jāiztur liela spriedze.

Premjerministrs Māris Kučinskis, tomēr mudināja privātā sektora pārstāvjus ziņot, ja viņi ir gatavi kandidēt uz VID vadītāja amatu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tie diezin vai būs ieinteresēti darba samaksā, kādu šobrīd ir gatava piedāvāt valsts. Atgādināsim, ka, izsludinot konkursu, Valsts kanceleja ziņoja, ka atalgojums būs 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, t.i., apmēram 2 400 eiro “uz rokas”. Līdzīgas kvalifikācijas speciālisti banku sektorā saņem ap 10 000 eiro mēnesī, atzina premjerministrs. Tagad tiek apsvērta iespēja lūgt Saeimai īpašā kārtībā atļaut noteikt lielāku algu šim amatam. Pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa domām, VID ģenerāldirektoram mēnesī jāsaņem vismaz tik daudz, cik saņem šāda amatpersona Igaunijā, t.i., apmēram 5 800 eiro.

Rail Baltica iebuksējusi Salacgrīvas novadā

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, diskutējot par dzelzceļa Rail Baltica trases novietojumu novada teritorijā, nespēja panākt kompromisu šajā jautājumā. Salacgrīvas novada vadība piedāvā izvēlēties trases opciju C5, kas šķērso aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, apgalvojot, ka videi radītais kaitējums būs minimāls. Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Satiksmes ministrija apgalvo, ka neuzstāj uz kādu vienu variantu, ja vien projekts attīstās saskaņā ar termiņiem. Tomēr apstiprināšanai valdībā plānots iesniegt maršruta variantu B2-2, kas neskar Natura 2000 teritoriju, bet šķērso vairākas lauksaimniecības zemes. Kā norāda Satiksmes ministrija, īstenojot trases novietojuma variantu C5, projekts var zaudēt vairākus miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

Ref:017.010.103.200310


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Konceptuāli atbalsta jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Biržu indeksi lielākoties pieaug, naftas cenas kāpj Ņujorkā un krītas Londonā

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien, 14.jūnijā, krasi kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nolēma nemainīt bāzes procentlikmi un paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī negaidīti ilgi – vismaz līdz 2019.gada rudenim.