bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Eksports piesardzīgi palielinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX
Latvijas eksporta rādītāji maijā iepriecina, bet vēl nav skaidrs, vai pozitīvā tendence saglabāsies līdz gada beigām. Tāpat nav skaidrs, kā mainīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba stils, jo jauna vadītāja meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa maģistrāles attīstība nenotiek bez sarežģījumiem.

Maijā Latvija eksportējusi preces par 841,331 miljoniem eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā aprīlī, un par 4,4% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Savukārt Latvija importējusi preces par 1,002 miljardiem eiro.  Salīdzinot ar aprīli, importa apjoms audzis par 0,4%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, – par 2,9%. Kā norādīja Centrālās statistikas pārvalde (CSP), maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, jo eksporta daļa kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā palielinājusies līdz 45,6% (aprīlī – 45,5%).

Tomēr pirmajos piecos 2016.gada mēnešos Latvijas preču eksportā vērojams kritums: salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, tas samazinājās par 3,5% līdz 4,011 miljardiem eiro, bet imports samazinājies par 5,6% sasniedzot 4,781 miljardus eiro.

Maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, reģistrēts pirmais lielākais eksporta pieaugums šogad. Palielinājums par 4,4% – vislielākais kāpums kopš 2015.gada septembra. Ekonomisti norāda, ka eksporta rādītāju uzlabošanās bija gaidāma, jo par to vēstīja nedēļu iepriekš publicētie dati par pieaugumu rūpnieciskajā ražošanā. Taču maz ticams, ka 2016.gadā kopumā izdosies demonstrēt ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu.

Speciālisti atgādina, ka ārējā tirdzniecība ir ļoti nepastāvīga, tāpēc no ļoti pozitīviem rādītājiem par maiju vien ir grūti izdarīt tālejošus secinājumus. Piemēram, Latvijā ražoto preču eksporta struktūrā liels ir koksnes un graudu eksporta īpatsvars. Graudu eksportu joprojām pozitīvi ietekmē pagājušajā gada ļoti labā raža. Bet, pat ja šogad spēsim gūt tikpat bagātīgu ražu, kuras noiets noteiks eksporta panākumus otrajā pusgadā, naudas izteiksmē graudu eksports, visticamāk, samazināsies, jo, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, graudu cenas pasaules tirgos samazinājušās par aptuveni 20%. Tāpēc būtu labi, ja 2016.gadā Latvijai izdotos saglabāt eksportu pagājušajā gada līmenī vai uzrādīt nelielu pieaugumu. Vērā ņemamu pieaugumu gaidīt pagaidām pamata nav.

Eksporta dinamiku lielā mērā ietekmēs arī tas, kā Latvijas uzņēmumi parādīs sevi jaunos un eksotiskos tirgos, kuros tie jau ir sākuši darbu.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija: Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija un Apvienotā Karaliste (abām pa 6,8%), bet partneri importam – Lietuva (17,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,3%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgs partneris ir Krievija, kuras daļa kopējā eksporta apjomā bija 6,7% maijā, importa apjomā – 6,2%.

Tajā pašā laikā vērojams eksporta uz Krieviju krituma palielinājums. Ja 2016.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, bija vērojams kritums par 15%, tad, apkopojot datus par pirmajiem sešiem mēnešiem, kritums ir jau par 16%. Eksports uz pārējām NVS valstīm, tajā pašā periodā pieaudzis par 7%, bet uz eirozonas valstīm – pieaudzis par 4%.

Finanšu ministrijas eksperti apgalvo, ka dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina par optimistiskāku skatu uz gada kopējām prognozēm eksporta jomā. Kā BNN jau informēja, visdažādākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi maijā un jūnijā, pirms šokējošā Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, kopumā uzrādīja pieaugumu. Finanšu ministrija norāda, ka, spriežot pēc tā, cik ātri pēc sākotnējā krituma atkopušies akciju tirgi, Breksita iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību varētu būt pārvērtēta.

Nav neviena, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu

Tikmēr Rīgā turpina trakot kaislības ap vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu. Pirmajā piegājienā nav izdevies atrast personu, kas atbildēs par valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļu iekasēšanas. Līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā, pēc vairākiem skaļiem korupcijas skandāliem viņas vadītajā dienestā, iesniedza atlūgumu.

Konkursam uz VID vadītāja posteni pavisam tika vienpadsmit pieteikumi. Uz otro kārtu pārgāja četri kandidāti. Otrdien, 12.jūlijā, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no kandidātiem, kas piedalījās otrajā kārtā, neatbilda prasībām, lai pārietu uz trešo kārtu, tāpēc konkursa komisija atzina, ka konkurss beidzies bez rezultāta. Pēc premjerministra domām, jaunu konkursu sludināt nav jēgas, jo nav garantijas, ka tas dos atšķirīgu rezultātu. Tādēļ tika panākta vienošanās nākamo divu nedēļu laikā meklēt kandidātus šim amatam valsts pārvaldes struktūrās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka viņai padomā jau ir vairākas kandidatūras.

Vārdā ministre minēja tikai vienu kandidātu – pašreizējo Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

Pati Koļegova šobrīd izvērtē saņemto priekšlikumu pretendēt uz šo amatu. Reizniece-Ozola ziņoja, ka laikā, kad bija izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, viņa uzrunājusi arī iespējamos kandidātus no uzņēmēju vidus – no bankām, auditoru firmām, tomēr saņēmusi atteikumus un viens no argumentiem, lai gan ne vienīgais, bijusi alga. Dažus kandidātus atrunājuši ģimenes locekļi, jo VID ģenerāldirektora darbs ir visnotaļ bīstams, tajā ir jāiztur liela spriedze.

Premjerministrs Māris Kučinskis, tomēr mudināja privātā sektora pārstāvjus ziņot, ja viņi ir gatavi kandidēt uz VID vadītāja amatu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tie diezin vai būs ieinteresēti darba samaksā, kādu šobrīd ir gatava piedāvāt valsts. Atgādināsim, ka, izsludinot konkursu, Valsts kanceleja ziņoja, ka atalgojums būs 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, t.i., apmēram 2 400 eiro “uz rokas”. Līdzīgas kvalifikācijas speciālisti banku sektorā saņem ap 10 000 eiro mēnesī, atzina premjerministrs. Tagad tiek apsvērta iespēja lūgt Saeimai īpašā kārtībā atļaut noteikt lielāku algu šim amatam. Pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa domām, VID ģenerāldirektoram mēnesī jāsaņem vismaz tik daudz, cik saņem šāda amatpersona Igaunijā, t.i., apmēram 5 800 eiro.

Rail Baltica iebuksējusi Salacgrīvas novadā

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, diskutējot par dzelzceļa Rail Baltica trases novietojumu novada teritorijā, nespēja panākt kompromisu šajā jautājumā. Salacgrīvas novada vadība piedāvā izvēlēties trases opciju C5, kas šķērso aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, apgalvojot, ka videi radītais kaitējums būs minimāls. Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Satiksmes ministrija apgalvo, ka neuzstāj uz kādu vienu variantu, ja vien projekts attīstās saskaņā ar termiņiem. Tomēr apstiprināšanai valdībā plānots iesniegt maršruta variantu B2-2, kas neskar Natura 2000 teritoriju, bet šķērso vairākas lauksaimniecības zemes. Kā norāda Satiksmes ministrija, īstenojot trases novietojuma variantu C5, projekts var zaudēt vairākus miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

Ref:017.010.103.200310


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.