bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Eksports piesardzīgi palielinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX
Latvijas eksporta rādītāji maijā iepriecina, bet vēl nav skaidrs, vai pozitīvā tendence saglabāsies līdz gada beigām. Tāpat nav skaidrs, kā mainīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba stils, jo jauna vadītāja meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa maģistrāles attīstība nenotiek bez sarežģījumiem.

Maijā Latvija eksportējusi preces par 841,331 miljoniem eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā aprīlī, un par 4,4% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Savukārt Latvija importējusi preces par 1,002 miljardiem eiro.  Salīdzinot ar aprīli, importa apjoms audzis par 0,4%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, – par 2,9%. Kā norādīja Centrālās statistikas pārvalde (CSP), maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, jo eksporta daļa kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā palielinājusies līdz 45,6% (aprīlī – 45,5%).

Tomēr pirmajos piecos 2016.gada mēnešos Latvijas preču eksportā vērojams kritums: salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, tas samazinājās par 3,5% līdz 4,011 miljardiem eiro, bet imports samazinājies par 5,6% sasniedzot 4,781 miljardus eiro.

Maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, reģistrēts pirmais lielākais eksporta pieaugums šogad. Palielinājums par 4,4% – vislielākais kāpums kopš 2015.gada septembra. Ekonomisti norāda, ka eksporta rādītāju uzlabošanās bija gaidāma, jo par to vēstīja nedēļu iepriekš publicētie dati par pieaugumu rūpnieciskajā ražošanā. Taču maz ticams, ka 2016.gadā kopumā izdosies demonstrēt ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu.

Speciālisti atgādina, ka ārējā tirdzniecība ir ļoti nepastāvīga, tāpēc no ļoti pozitīviem rādītājiem par maiju vien ir grūti izdarīt tālejošus secinājumus. Piemēram, Latvijā ražoto preču eksporta struktūrā liels ir koksnes un graudu eksporta īpatsvars. Graudu eksportu joprojām pozitīvi ietekmē pagājušajā gada ļoti labā raža. Bet, pat ja šogad spēsim gūt tikpat bagātīgu ražu, kuras noiets noteiks eksporta panākumus otrajā pusgadā, naudas izteiksmē graudu eksports, visticamāk, samazināsies, jo, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, graudu cenas pasaules tirgos samazinājušās par aptuveni 20%. Tāpēc būtu labi, ja 2016.gadā Latvijai izdotos saglabāt eksportu pagājušajā gada līmenī vai uzrādīt nelielu pieaugumu. Vērā ņemamu pieaugumu gaidīt pagaidām pamata nav.

Eksporta dinamiku lielā mērā ietekmēs arī tas, kā Latvijas uzņēmumi parādīs sevi jaunos un eksotiskos tirgos, kuros tie jau ir sākuši darbu.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija: Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija un Apvienotā Karaliste (abām pa 6,8%), bet partneri importam – Lietuva (17,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,3%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgs partneris ir Krievija, kuras daļa kopējā eksporta apjomā bija 6,7% maijā, importa apjomā – 6,2%.

Tajā pašā laikā vērojams eksporta uz Krieviju krituma palielinājums. Ja 2016.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, bija vērojams kritums par 15%, tad, apkopojot datus par pirmajiem sešiem mēnešiem, kritums ir jau par 16%. Eksports uz pārējām NVS valstīm, tajā pašā periodā pieaudzis par 7%, bet uz eirozonas valstīm – pieaudzis par 4%.

Finanšu ministrijas eksperti apgalvo, ka dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina par optimistiskāku skatu uz gada kopējām prognozēm eksporta jomā. Kā BNN jau informēja, visdažādākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi maijā un jūnijā, pirms šokējošā Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, kopumā uzrādīja pieaugumu. Finanšu ministrija norāda, ka, spriežot pēc tā, cik ātri pēc sākotnējā krituma atkopušies akciju tirgi, Breksita iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību varētu būt pārvērtēta.

Nav neviena, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu

Tikmēr Rīgā turpina trakot kaislības ap vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu. Pirmajā piegājienā nav izdevies atrast personu, kas atbildēs par valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļu iekasēšanas. Līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā, pēc vairākiem skaļiem korupcijas skandāliem viņas vadītajā dienestā, iesniedza atlūgumu.

Konkursam uz VID vadītāja posteni pavisam tika vienpadsmit pieteikumi. Uz otro kārtu pārgāja četri kandidāti. Otrdien, 12.jūlijā, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no kandidātiem, kas piedalījās otrajā kārtā, neatbilda prasībām, lai pārietu uz trešo kārtu, tāpēc konkursa komisija atzina, ka konkurss beidzies bez rezultāta. Pēc premjerministra domām, jaunu konkursu sludināt nav jēgas, jo nav garantijas, ka tas dos atšķirīgu rezultātu. Tādēļ tika panākta vienošanās nākamo divu nedēļu laikā meklēt kandidātus šim amatam valsts pārvaldes struktūrās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka viņai padomā jau ir vairākas kandidatūras.

Vārdā ministre minēja tikai vienu kandidātu – pašreizējo Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

Pati Koļegova šobrīd izvērtē saņemto priekšlikumu pretendēt uz šo amatu. Reizniece-Ozola ziņoja, ka laikā, kad bija izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, viņa uzrunājusi arī iespējamos kandidātus no uzņēmēju vidus – no bankām, auditoru firmām, tomēr saņēmusi atteikumus un viens no argumentiem, lai gan ne vienīgais, bijusi alga. Dažus kandidātus atrunājuši ģimenes locekļi, jo VID ģenerāldirektora darbs ir visnotaļ bīstams, tajā ir jāiztur liela spriedze.

Premjerministrs Māris Kučinskis, tomēr mudināja privātā sektora pārstāvjus ziņot, ja viņi ir gatavi kandidēt uz VID vadītāja amatu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tie diezin vai būs ieinteresēti darba samaksā, kādu šobrīd ir gatava piedāvāt valsts. Atgādināsim, ka, izsludinot konkursu, Valsts kanceleja ziņoja, ka atalgojums būs 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, t.i., apmēram 2 400 eiro “uz rokas”. Līdzīgas kvalifikācijas speciālisti banku sektorā saņem ap 10 000 eiro mēnesī, atzina premjerministrs. Tagad tiek apsvērta iespēja lūgt Saeimai īpašā kārtībā atļaut noteikt lielāku algu šim amatam. Pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa domām, VID ģenerāldirektoram mēnesī jāsaņem vismaz tik daudz, cik saņem šāda amatpersona Igaunijā, t.i., apmēram 5 800 eiro.

Rail Baltica iebuksējusi Salacgrīvas novadā

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, diskutējot par dzelzceļa Rail Baltica trases novietojumu novada teritorijā, nespēja panākt kompromisu šajā jautājumā. Salacgrīvas novada vadība piedāvā izvēlēties trases opciju C5, kas šķērso aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, apgalvojot, ka videi radītais kaitējums būs minimāls. Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Satiksmes ministrija apgalvo, ka neuzstāj uz kādu vienu variantu, ja vien projekts attīstās saskaņā ar termiņiem. Tomēr apstiprināšanai valdībā plānots iesniegt maršruta variantu B2-2, kas neskar Natura 2000 teritoriju, bet šķērso vairākas lauksaimniecības zemes. Kā norāda Satiksmes ministrija, īstenojot trases novietojuma variantu C5, projekts var zaudēt vairākus miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

Ref:017.010.103.200310


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.