bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Eksports piesardzīgi palielinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX
Latvijas eksporta rādītāji maijā iepriecina, bet vēl nav skaidrs, vai pozitīvā tendence saglabāsies līdz gada beigām. Tāpat nav skaidrs, kā mainīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba stils, jo jauna vadītāja meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa maģistrāles attīstība nenotiek bez sarežģījumiem.

Maijā Latvija eksportējusi preces par 841,331 miljoniem eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā aprīlī, un par 4,4% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Savukārt Latvija importējusi preces par 1,002 miljardiem eiro.  Salīdzinot ar aprīli, importa apjoms audzis par 0,4%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, – par 2,9%. Kā norādīja Centrālās statistikas pārvalde (CSP), maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, jo eksporta daļa kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā palielinājusies līdz 45,6% (aprīlī – 45,5%).

Tomēr pirmajos piecos 2016.gada mēnešos Latvijas preču eksportā vērojams kritums: salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, tas samazinājās par 3,5% līdz 4,011 miljardiem eiro, bet imports samazinājies par 5,6% sasniedzot 4,781 miljardus eiro.

Maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, reģistrēts pirmais lielākais eksporta pieaugums šogad. Palielinājums par 4,4% – vislielākais kāpums kopš 2015.gada septembra. Ekonomisti norāda, ka eksporta rādītāju uzlabošanās bija gaidāma, jo par to vēstīja nedēļu iepriekš publicētie dati par pieaugumu rūpnieciskajā ražošanā. Taču maz ticams, ka 2016.gadā kopumā izdosies demonstrēt ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu.

Speciālisti atgādina, ka ārējā tirdzniecība ir ļoti nepastāvīga, tāpēc no ļoti pozitīviem rādītājiem par maiju vien ir grūti izdarīt tālejošus secinājumus. Piemēram, Latvijā ražoto preču eksporta struktūrā liels ir koksnes un graudu eksporta īpatsvars. Graudu eksportu joprojām pozitīvi ietekmē pagājušajā gada ļoti labā raža. Bet, pat ja šogad spēsim gūt tikpat bagātīgu ražu, kuras noiets noteiks eksporta panākumus otrajā pusgadā, naudas izteiksmē graudu eksports, visticamāk, samazināsies, jo, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, graudu cenas pasaules tirgos samazinājušās par aptuveni 20%. Tāpēc būtu labi, ja 2016.gadā Latvijai izdotos saglabāt eksportu pagājušajā gada līmenī vai uzrādīt nelielu pieaugumu. Vērā ņemamu pieaugumu gaidīt pagaidām pamata nav.

Eksporta dinamiku lielā mērā ietekmēs arī tas, kā Latvijas uzņēmumi parādīs sevi jaunos un eksotiskos tirgos, kuros tie jau ir sākuši darbu.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija: Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija un Apvienotā Karaliste (abām pa 6,8%), bet partneri importam – Lietuva (17,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,3%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgs partneris ir Krievija, kuras daļa kopējā eksporta apjomā bija 6,7% maijā, importa apjomā – 6,2%.

Tajā pašā laikā vērojams eksporta uz Krieviju krituma palielinājums. Ja 2016.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, bija vērojams kritums par 15%, tad, apkopojot datus par pirmajiem sešiem mēnešiem, kritums ir jau par 16%. Eksports uz pārējām NVS valstīm, tajā pašā periodā pieaudzis par 7%, bet uz eirozonas valstīm – pieaudzis par 4%.

Finanšu ministrijas eksperti apgalvo, ka dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina par optimistiskāku skatu uz gada kopējām prognozēm eksporta jomā. Kā BNN jau informēja, visdažādākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi maijā un jūnijā, pirms šokējošā Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, kopumā uzrādīja pieaugumu. Finanšu ministrija norāda, ka, spriežot pēc tā, cik ātri pēc sākotnējā krituma atkopušies akciju tirgi, Breksita iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību varētu būt pārvērtēta.

Nav neviena, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu

Tikmēr Rīgā turpina trakot kaislības ap vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu. Pirmajā piegājienā nav izdevies atrast personu, kas atbildēs par valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļu iekasēšanas. Līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā, pēc vairākiem skaļiem korupcijas skandāliem viņas vadītajā dienestā, iesniedza atlūgumu.

Konkursam uz VID vadītāja posteni pavisam tika vienpadsmit pieteikumi. Uz otro kārtu pārgāja četri kandidāti. Otrdien, 12.jūlijā, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no kandidātiem, kas piedalījās otrajā kārtā, neatbilda prasībām, lai pārietu uz trešo kārtu, tāpēc konkursa komisija atzina, ka konkurss beidzies bez rezultāta. Pēc premjerministra domām, jaunu konkursu sludināt nav jēgas, jo nav garantijas, ka tas dos atšķirīgu rezultātu. Tādēļ tika panākta vienošanās nākamo divu nedēļu laikā meklēt kandidātus šim amatam valsts pārvaldes struktūrās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka viņai padomā jau ir vairākas kandidatūras.

Vārdā ministre minēja tikai vienu kandidātu – pašreizējo Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

Pati Koļegova šobrīd izvērtē saņemto priekšlikumu pretendēt uz šo amatu. Reizniece-Ozola ziņoja, ka laikā, kad bija izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, viņa uzrunājusi arī iespējamos kandidātus no uzņēmēju vidus – no bankām, auditoru firmām, tomēr saņēmusi atteikumus un viens no argumentiem, lai gan ne vienīgais, bijusi alga. Dažus kandidātus atrunājuši ģimenes locekļi, jo VID ģenerāldirektora darbs ir visnotaļ bīstams, tajā ir jāiztur liela spriedze.

Premjerministrs Māris Kučinskis, tomēr mudināja privātā sektora pārstāvjus ziņot, ja viņi ir gatavi kandidēt uz VID vadītāja amatu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tie diezin vai būs ieinteresēti darba samaksā, kādu šobrīd ir gatava piedāvāt valsts. Atgādināsim, ka, izsludinot konkursu, Valsts kanceleja ziņoja, ka atalgojums būs 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, t.i., apmēram 2 400 eiro “uz rokas”. Līdzīgas kvalifikācijas speciālisti banku sektorā saņem ap 10 000 eiro mēnesī, atzina premjerministrs. Tagad tiek apsvērta iespēja lūgt Saeimai īpašā kārtībā atļaut noteikt lielāku algu šim amatam. Pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa domām, VID ģenerāldirektoram mēnesī jāsaņem vismaz tik daudz, cik saņem šāda amatpersona Igaunijā, t.i., apmēram 5 800 eiro.

Rail Baltica iebuksējusi Salacgrīvas novadā

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, diskutējot par dzelzceļa Rail Baltica trases novietojumu novada teritorijā, nespēja panākt kompromisu šajā jautājumā. Salacgrīvas novada vadība piedāvā izvēlēties trases opciju C5, kas šķērso aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, apgalvojot, ka videi radītais kaitējums būs minimāls. Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Satiksmes ministrija apgalvo, ka neuzstāj uz kādu vienu variantu, ja vien projekts attīstās saskaņā ar termiņiem. Tomēr apstiprināšanai valdībā plānots iesniegt maršruta variantu B2-2, kas neskar Natura 2000 teritoriju, bet šķērso vairākas lauksaimniecības zemes. Kā norāda Satiksmes ministrija, īstenojot trases novietojuma variantu C5, projekts var zaudēt vairākus miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

Ref:017.010.103.200310


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.