bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Eksports piesardzīgi palielinās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX
Latvijas eksporta rādītāji maijā iepriecina, bet vēl nav skaidrs, vai pozitīvā tendence saglabāsies līdz gada beigām. Tāpat nav skaidrs, kā mainīsies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba stils, jo jauna vadītāja meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem. Arī Rail Baltica dzelzceļa maģistrāles attīstība nenotiek bez sarežģījumiem.

Maijā Latvija eksportējusi preces par 841,331 miljoniem eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā aprīlī, un par 4,4% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Savukārt Latvija importējusi preces par 1,002 miljardiem eiro.  Salīdzinot ar aprīli, importa apjoms audzis par 0,4%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, – par 2,9%. Kā norādīja Centrālās statistikas pārvalde (CSP), maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, jo eksporta daļa kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījumā palielinājusies līdz 45,6% (aprīlī – 45,5%).

Tomēr pirmajos piecos 2016.gada mēnešos Latvijas preču eksportā vērojams kritums: salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, tas samazinājās par 3,5% līdz 4,011 miljardiem eiro, bet imports samazinājies par 5,6% sasniedzot 4,781 miljardus eiro.

Maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā, reģistrēts pirmais lielākais eksporta pieaugums šogad. Palielinājums par 4,4% – vislielākais kāpums kopš 2015.gada septembra. Ekonomisti norāda, ka eksporta rādītāju uzlabošanās bija gaidāma, jo par to vēstīja nedēļu iepriekš publicētie dati par pieaugumu rūpnieciskajā ražošanā. Taču maz ticams, ka 2016.gadā kopumā izdosies demonstrēt ārvalstīs pārdoto preču un pakalpojumu apjoma pieaugumu.

Speciālisti atgādina, ka ārējā tirdzniecība ir ļoti nepastāvīga, tāpēc no ļoti pozitīviem rādītājiem par maiju vien ir grūti izdarīt tālejošus secinājumus. Piemēram, Latvijā ražoto preču eksporta struktūrā liels ir koksnes un graudu eksporta īpatsvars. Graudu eksportu joprojām pozitīvi ietekmē pagājušajā gada ļoti labā raža. Bet, pat ja šogad spēsim gūt tikpat bagātīgu ražu, kuras noiets noteiks eksporta panākumus otrajā pusgadā, naudas izteiksmē graudu eksports, visticamāk, samazināsies, jo, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, graudu cenas pasaules tirgos samazinājušās par aptuveni 20%. Tāpēc būtu labi, ja 2016.gadā Latvijai izdotos saglabāt eksportu pagājušajā gada līmenī vai uzrādīt nelielu pieaugumu. Vērā ņemamu pieaugumu gaidīt pagaidām pamata nav.

Eksporta dinamiku lielā mērā ietekmēs arī tas, kā Latvijas uzņēmumi parādīs sevi jaunos un eksotiskos tirgos, kuros tie jau ir sākuši darbu.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija: Lietuva (17,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija un Apvienotā Karaliste (abām pa 6,8%), bet partneri importam – Lietuva (17,3% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,3%) un Igaunija (7,9%).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgs partneris ir Krievija, kuras daļa kopējā eksporta apjomā bija 6,7% maijā, importa apjomā – 6,2%.

Tajā pašā laikā vērojams eksporta uz Krieviju krituma palielinājums. Ja 2016.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar to pašu periodu 2015.gadā, bija vērojams kritums par 15%, tad, apkopojot datus par pirmajiem sešiem mēnešiem, kritums ir jau par 16%. Eksports uz pārējām NVS valstīm, tajā pašā periodā pieaudzis par 7%, bet uz eirozonas valstīm – pieaudzis par 4%.

Finanšu ministrijas eksperti apgalvo, ka dati par ārējo tirdzniecību maijā liecina par optimistiskāku skatu uz gada kopējām prognozēm eksporta jomā. Kā BNN jau informēja, visdažādākie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi maijā un jūnijā, pirms šokējošā Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES, kopumā uzrādīja pieaugumu. Finanšu ministrija norāda, ka, spriežot pēc tā, cik ātri pēc sākotnējā krituma atkopušies akciju tirgi, Breksita iespējamā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību varētu būt pārvērtēta.

Nav neviena, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu

Tikmēr Rīgā turpina trakot kaislības ap vakanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietu. Pirmajā piegājienā nav izdevies atrast personu, kas atbildēs par valsts budžeta ieņēmumiem no nodokļu iekasēšanas. Līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone vasaras sākumā, pēc vairākiem skaļiem korupcijas skandāliem viņas vadītajā dienestā, iesniedza atlūgumu.

Konkursam uz VID vadītāja posteni pavisam tika vienpadsmit pieteikumi. Uz otro kārtu pārgāja četri kandidāti. Otrdien, 12.jūlijā, Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka neviens no kandidātiem, kas piedalījās otrajā kārtā, neatbilda prasībām, lai pārietu uz trešo kārtu, tāpēc konkursa komisija atzina, ka konkurss beidzies bez rezultāta. Pēc premjerministra domām, jaunu konkursu sludināt nav jēgas, jo nav garantijas, ka tas dos atšķirīgu rezultātu. Tādēļ tika panākta vienošanās nākamo divu nedēļu laikā meklēt kandidātus šim amatam valsts pārvaldes struktūrās. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka viņai padomā jau ir vairākas kandidatūras.

Vārdā ministre minēja tikai vienu kandidātu – pašreizējo Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

Pati Koļegova šobrīd izvērtē saņemto priekšlikumu pretendēt uz šo amatu. Reizniece-Ozola ziņoja, ka laikā, kad bija izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, viņa uzrunājusi arī iespējamos kandidātus no uzņēmēju vidus – no bankām, auditoru firmām, tomēr saņēmusi atteikumus un viens no argumentiem, lai gan ne vienīgais, bijusi alga. Dažus kandidātus atrunājuši ģimenes locekļi, jo VID ģenerāldirektora darbs ir visnotaļ bīstams, tajā ir jāiztur liela spriedze.

Premjerministrs Māris Kučinskis, tomēr mudināja privātā sektora pārstāvjus ziņot, ja viņi ir gatavi kandidēt uz VID vadītāja amatu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tie diezin vai būs ieinteresēti darba samaksā, kādu šobrīd ir gatava piedāvāt valsts. Atgādināsim, ka, izsludinot konkursu, Valsts kanceleja ziņoja, ka atalgojums būs 3 417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, t.i., apmēram 2 400 eiro “uz rokas”. Līdzīgas kvalifikācijas speciālisti banku sektorā saņem ap 10 000 eiro mēnesī, atzina premjerministrs. Tagad tiek apsvērta iespēja lūgt Saeimai īpašā kārtībā atļaut noteikt lielāku algu šim amatam. Pēc Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa domām, VID ģenerāldirektoram mēnesī jāsaņem vismaz tik daudz, cik saņem šāda amatpersona Igaunijā, t.i., apmēram 5 800 eiro.

Rail Baltica iebuksējusi Salacgrīvas novadā

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, diskutējot par dzelzceļa Rail Baltica trases novietojumu novada teritorijā, nespēja panākt kompromisu šajā jautājumā. Salacgrīvas novada vadība piedāvā izvēlēties trases opciju C5, kas šķērso aizsargājamo Natura 2000 teritoriju, apgalvojot, ka videi radītais kaitējums būs minimāls. Savukārt Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja, ka šis variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Satiksmes ministrija apgalvo, ka neuzstāj uz kādu vienu variantu, ja vien projekts attīstās saskaņā ar termiņiem. Tomēr apstiprināšanai valdībā plānots iesniegt maršruta variantu B2-2, kas neskar Natura 2000 teritoriju, bet šķērso vairākas lauksaimniecības zemes. Kā norāda Satiksmes ministrija, īstenojot trases novietojuma variantu C5, projekts var zaudēt vairākus miljonus eiro ES līdzfinansējuma.

Ref:017.010.103.200310


Pievienot komentāru

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.