bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne
LatviaLatvija

Ekonomikas dienasgrāmata. Elastīgums attiecībās un attieksmē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIXES un Krievija savstarpējās ekonomiskās sankcijas negatīvi ietekmē ne tikai lauksaimniekus, bet arī transporta nozari. Kravu Latvijas ostās kļūst mazāk, un izrādās, ka palīdzīgu roku, mums var pasniegt pēdējais (vai pirmspēdējais, ja skaitam arī Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu) diktators Eiropā – Aleksandrs Lukašenko.

Eksperti norāda, ka kaitējums, ko rada ASV un ES sankcijas pret Krieviju un Krievijas atbildes pasākumi Latvijas ekonomikai un Baltijas valstīm kopumā, var būt ievērojami. To apliecina kravu apgrozījuma samazinājums Latvijas ostās, kā arī eksporta uz Krieviju samazinājums par 23,9% kopš gada sākuma.

Piemēram, Baltijas ostas 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos pārkrāvušas kopumā 100,699 miljonus tonnu kravas – par 6,106 miljoniem tonnu (5,7%) mazāk nekā tajā pašā periodā 2014.gadā. Kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 5,1%; Lietuvas ostās – pieaudzis par 6,7%; Igaunijas ostās – samazinājās par 18,6%.

Uz Baltijas kopējā fona situācija Latvijas ostās, iespējams, tik slikti nemaz neizskatās, taču tendence ir skaidra – kravu skaits samazinās. Un izrādās, ka mums palīdzēt var Baltkrievija, kuru šonedēļ ir apmeklējis satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Tiekoties ar savu Baltkrievijas kolēģi Anatoliju Sivaku, viņš paziņoja, ka ir apmierināts ar to, kā attīstās Baltkrievijas naftas produktu termināļa projekts Rīgas ostā, un cer, ka šāds terminālis stiprinās pārliecību par kravu plūsmas stabilitāti gan Latvijā, gan Baltkrievijā.

Matīss daudz un aizrautīgi stāstīja, ka Baltkrievija ir Latvijas stratēģiskais partneris tranzīta jomā, un novērtēja Baltkrievijas un Ķīnas prezidentu vienošanos par kopīgu sauszemes maršrutu Zīda ceļa ietvaros. Neaizmirstot atgādināt, ka Latvija aktīvi strādā pie kravu diversifikācijas, pievēršot īpašu uzmanību Ķīnas kravu piesaistīšanai. Tā, saskaņā ar Matīsa teikto, Latvijas loģistikas centru piedāvājums ļaus Ķīnas uzņēmējiem samazināt gala produktu izmaksas par 5 – 7%, ar nosacījumu, ka kravas tiks komplektētas Latvijā (satiksmes ministrs Baltkrievijas vizītes laikā tikās arī ar pārstāvjiem no Ķīnas).

Savu artavu deva arī valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš vizītes laikā ASV, kur viņš piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas sesijā, tikās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Ar «Eiropas pēdējo diktatoru» viņš pārrunāja valstu turpmāko ekonomisko sadarbību tranzīta jomā. Kā sacīja Vējonis, ES jākļūst elastīgākai attiecībās ar Baltkrieviju un jāpārvērtē atsevišķas pret to ieviestās sankcijas.

«Labā» deflācija

Tikmēr vietējie ekonomisti ar lielāku elastību sākuši izturēties pret deflāciju, kas septembrī atkal reģistrēta Latvijā. Saskaņā ar Centrālās Statistikas biroja šonedēļ publicētajiem datiem, vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2014.gada septembri, samazinājies par 0,5%. Preču cenas samazinājušās par 1,7%, bet pakalpojumu cenas – par 2,5%. Iepriekš deflācija tika fiksēta šī gada februārī.

Tomēr tagad ekonomisti nevēlas situāciju dramatizēt, jo iemesls patēriņa cenu kritumam septembrī bijuši ārējie faktori – naftas cenu kritums augustā, kas atspoguļojās enerģijas un izejvielu izmaksās. Lētāka Latvijas degvielas uzpildes stacijās kļuvusi arī degviela, kas arī bijis viens no deflācijas galvenajiem stimuliem. Gada griezumā lētāka kļuvusi arī siltumenerģija, pārtika, apģērbs un apavi.

Kā sacījis Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Latvijā Gints Belēvičs, lai gan ekonomikas grāmatas māca, ka deflācija ir ļauna parādība, kas neveicina ekonomisko attīstību, šobrīd satraukumam nav pamata, jo deflāciju galvenokārt rada importēto resursu un izejvielu cenas. Tas kopumā ļauj vietējiem iedzīvotājiem vairāk līdzekļu novirzīt citiem tēriņiem, tādējādi potenciāli uzlabojot iekšzemes kopprodukta rādītājus gan ar mazāku nominālo importu, gan veicinot vietējo ražojumu patēriņu.

DNB analītiķis Pēteris Strautiņš norāda, ka šī parādība (deflācija) kas nereti tiek uztverta kā ekonomikas apokalipses vēstnesis, var notikt arī visnotaļ labvēlīgu iemeslu dēļ. Piemēram, tehnoloģiju attīstības dēļ. «Labas» deflācijas varbūtība mazās valstīs ir lielāka, norāda Strautiņš, un uz Latviju tas attiecas pilnā mērā.

Bez attaisnojuma

Vēl viens izcils elastīguma piemērs saistīts ar «dīzeļa skandālu», kas izcēlies Vācijas uzņēmumā Volkswagen. Saskaņā ar laikraksta The Wall Street Journal informāciju, koncerna inženierus Ulrihu Hakenbergu un Volfgangu Hatcu tur aizdomās par tīšu manipulāciju ar izmešu rādītājiem tāpēc, ka tie nespēja izveidot pietiekami ekoloģisku dīzeļdzinēju.

Manipulācijas būtība slēpjas tajā, ka automašīnu dīzeļdzinējos īpaši «iebūvēts» defekts, kas ļāva falsificēt izmešu pārbaudes rezultātus. Automašīnas borta dators ieprogrammēts tā, lai spētu izšķirt to vai mašīnai tiek veikta pārbaude stendā, vai arī tā brauc pa reālu ceļu. Pirmajā gadījumā, dators tulko dzinēju un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu «eko» režīmā, kas ļauj iziet pārbaudi. Otrajā gadījumā tas nenotiek un izplūdes gāžu daudzums ievērojami pārsniedz pieļaujamās normas, taču degvielas patēriņš ir samazināts. Ar šādi ieprogrammētu dzinēju aprīkotas automašīnas tika ražotas no 2009.-2015.gadam ar Volkswagen, Škoda, Audi un Seat zīmoliem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošo informāciju, Latvijā pavisam reģistrēti mazliet mazāk par 17,5 tūkstošiem «riska grupas» transportlīdzekļu. Tostarp 11 824 VW markas transportlīdzekļi, 2861 Škoda un 2760 Audi transportlīdzekļi — gan Latvijā iegādātas pilnīgi jaunas, gan jau lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas.

Volkswagen Aktiengesellschaft ģenerāldirektors Matiass Millers šonedēļ notikušajā uzņēmuma darbinieku sapulcē solīja veikt ātru un bezkaislīgu apstākļu noskaidrošanu. Viņš norādījis, ka radusies situācija ir pretrunā visam, kam kalpo koncerns un tā darbinieki, tāpēc notikušajam attaisnojuma nav.

Ref:017.010.103.8093


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri